Vai ir iestājies laiks slēgt koplīgumu?

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā¹ (turpmāk — Direktīva) tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī. Eiropas Savienības (ES) ieskatā ar Direktīvas ieviešanu tiks uzlaboti dzīves un darba apstākļi darba ņēmējiem, tiks nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, samazināsies fiktīvo uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā, samazināsies nereģistrēto virsstundu skaits.

1 Direktīva ir tiesību akts, kuru pieņem ES iestādes un kurš ir adresēts ES dalībvalstīm un uzliek tām par pienākumu izpildīt noteiktās darbības uz sasniedzamo rezultātu. Katras ES valsts, kurai direktīva ir adresēta, iestādes nosaka formu un metodes, kas tiek izmantotas direktīvas iekļaušanai valsts tiesību aktos («transponēšanai»). Parasti tas ir jāizdara divu gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas. 2 Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 25. punkts.

Šī Direktīva, kuru dalībvalstīm bija pienākums ieviest līdz 2024. gada 15. novembrim, neuzliek par pienākumu ieviest likumā noteiktu minimālo algu dalībvalstīs, kurās algu veidošanu nodrošina vienīgi koplīgumi, vai pasludināt koplīgumus par vispārēji piemērojamiem. Direktīvas mērķis — nodrošināt adekvātas minimālās algas konkrētajā nozarē strādājošiem, vienlaikus saglabājot esošās un radot jaunas nodarbinātības iespējas, vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un uzņēmumu konkurētspēju. ES viedoklis, ka, slēdzot koplīgumus dalībvalstīs, kurās šobrīd ir zemi atalgoti darba ņēmēji, ir iespēja šiem darba ņēmējiem nodrošināt atbilstošu dzīves līmeni. Katrai dalībvalstij, kurā koplīguma sarunu aptvērums ir zemāks par 80% slieksni, būtu jānodrošina koplīguma sarunu sekmējošu nosacījumu sistēmas un jāizveido rīcības plāns, lai veicinātu koplīguma sarunas nolūkā pakāpeniski palielināt to aptvērumu² (pirmo ziņojumu par pasākumiem koplīguma slēgšanai jāiesniedz līdz 2025. gada 1. oktobrim, bet līdz 2024. gada 15. novembrim bija jāpieņem noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas prasības).

Tiesības slēgt koplīgumu ir darbinieka pamattiesības

Ikvienam darbiniekam ir pamattiesības slēgt koplīgumu, tādas tiesības ir nostiprinātas starptautiskajos, ES un nacionālajos valsts normatīvajos aktos.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 23. panta ceturtais punkts noteic:

Eiropas Sociālās Hartas, kas pieņemta 1961. gada 18. oktobrī, 6. pants noteic:

Nozīmīgi dokumenti ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1948. gada konvencija Nr. 87 «Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās», 1978. gada konvencija Nr. 151 «Darba tiesiskās attiecības», 1981. gada konvencija Nr. 154 «Koplīgumu slēgšana».

Latvijas Republikas Satversmes, kuru pieņēma 1922. gada 15. februārī, 108. pants noteic:

Koplīguma normatīvais regulējums

3 Likumprojektam «Grozījumi Publisko iepirkumu likumā» sniegtais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzinums, https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/11451772-b9b3-420d-b0b5-160ed26e0625.

Koplīgumu pārklājums Latvijā ir samērā zems (~22%) un ir daudz zemāks par ES vidējo (80%). Viens no iemesliem zemam koplīguma pārklājumam ir motivējošo faktoru trūkums no valsts puses. Būtu nepieciešams, lai valsts vairāk atbalstītu un atzinīgi vērtētu tos uzņēmumus, kas ir sociāli atbildīgi un veic ieguldījumus savā cilvēkkapitālā caur koplīgumu.³

4 Darba likums 17. pants pirmā daļa.

Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus⁴. Koplīgums ir rakstveida vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas arodorganizācijas vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja šādu organizāciju nav, slēdz ar darba devēju.

Vērtējot koplīguma slēgšanu, darbinieku labums ir šāds:

• taisnīgi darba samaksas noteikumi attiecīgajā nozarē. Sociālā aizsardzība. Apmācības;
• vienlīdzīgs tiesību princips neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
• sociālais dialogs. Strīdu gadījumā darbiniekam ir tiesības lūgt arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjus aizsargāt savas tiesības un intereses;
• citi labumi, kuri ir iekļauti likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli».

Kas varētu stimulēt darba devējus slēgt koplīgumus?

n Uzņēmuma reputācija. Koplīguma esamība kā pozitīvs tēls darbinieku, partneru acīs

Koplīgums partneru acīs kā apliecinājums par uzņēmuma stabilitāti un atbildību par saviem darbiniekiem. Publisko iepirkumu likuma 51. panta septītā daļa paredz, ja pasūtītājs, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, ir tiesības (nevis pienākums) par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību.

n Nodokļu atvieglojumi un to atvieglota administrēšana

5 Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļa.

Ja tiek slēgts koplīgums, darba devējam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz 700 eiro⁵. Patlaban kā apliecinājumu šādiem izdevumiem kalpo čeki, rēķini un citi izdevumu apliecinoši dokumenti.

Lai saņemtu nodokļu atvieglojumus, darba devējam jānodarbina vismaz sešus darbiniekus; nevar būt nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro; darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi; izdevumi, kas saistīti ar darbinieku pārcelšanos uz citu dzīvesvietu; izmitināšanas izdevumi un transporta izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.

n Vienkāršotā procedūra koplīguma laušanai

6 «Darba likums ar komentāriem», https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2020/02/new_dl_ar_kom.pdf.

Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka vienpusēji izbeigt koplīgumu pirms termiņa var tikai ar pušu savstarpēju vienošanos. Pēc koplīguma izbeigšanās līguma noteikumi paliek spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai, bet likums nenosaka, cik ilgā laikā būtu jānoslēdz jaunais koplīgums. Tas nozīmē, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. Cik ilgs būs pārejas posms no «vecā» uz «jauno» koplīgumu, ir atkarīgs no sociālo partneru dialoga kvalitātes un pārrunām labā ticībā⁶. Līguma laušanas mērķis ir izbeigt līgumu, līdz ar to vairs nepiemērot tā līguma nosacījumus, bet arodbiedrību nostāja ir tāda, ka ir jāvienojas par jauna līguma slēgšanu, tas ierobežo darba devējus koplīguma slēgšanai.

Secinājumi

Slēgt koplīgumus ir darbinieka pamattiesības, un to slēgšana galvenokārt ir vērsta uz darbinieka tiesību un interešu ievērošanu, bet arī darba devējiem jābūt ieinteresētiem koplīguma slēgšanā, lai izmantot to savās interesēs bez papildu resursu ieguldīšanas. Koplīgums aizsargā darbinieku kā ekonomiski vājāku pusi, bet arodbiedrībām ir jābūt pretimnākošām un jābūt lojālām darba devējiem atsevišķos jautājumos, piemēram koplīguma grozīšanas vai laušanas gadījumā.

P.S. Ja kāda no ES dalībvalstīm uzskata, ka Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā pārkāpj ES līgumu vai pamattiesību normas, Eiropas Savienības Tiesa pēc dalībvalsts valdības prasības var to atcelt.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī:

• Arodbiedrības vēlas, lai koplīgumu noteikumi attiektos vienīgi uz tās biedriem
• Labumu darbiniekiem detalizētāka uzskaite 2025. gadā (IIN atvieglojumi darbinieku piesaistei un mobilitātei)
• ES pieņem jaunu regulu par uzņēmumu darba tirgus statistikas vākšanu