Tiesības uz atvaļinājumu

Vai darbinieks var prasīt atvaļinājuma piešķiršanu daļējā apmērā ātrāk nekā pēc likumā noteiktajiem sešiem mēnešiem? Vai viņam ir tiesības to saņemt?

Atbilde

Darba likums (DL) 149. pantā garantē ikvienam darbiniekam tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Jāatzīmē, ka dažiem darbiniekiem var būt arī garāki atvaļinājumi, piemēram, pedagogiem ir tiesības saņemt astoņas nedēļas garu atvaļinājumu (Izglītības likums, 52. pants). 

Atvaļinājuma laikā tiek apmaksātas darbinieka darba dienas. Dienu skaits visbiežāk ir 20 (ja darbinieks nodarbināts 5 dienas nedēļā, kas ir 40 stundas). Bet apmaksājamo dienu skaits mēdz būt arī citāds, atkarībā no svētku dienu skaita atvaļinājuma laikā (īpaši tad, ja svētkū dienas bijušas brīvdienās), kā arī no dienas, kurā atvaļinājums sākās.

Kas attiecas uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, šo jautājumu skaidro DL 150. pants:

Tātad uzņēmuma vadībai jāizstrādā iekšējais nolikums, ņemot vērā saimnieciskās darbības īpatnības un vajadzības. 

Ir uzņēmumi, kur darbinieki izmanto tā saukto kolektīvo atvaļinājumu (visi atpūšas noteiktajā mēnesī), var būt izstrādāta kārtība, kad atvaļinājumi tiek vienmērīgi sadalīti pa divām nedēļām «siltajos» un «vēsajos mēnešos»... Šo kārtību likums prasa minēt arī darba līgumā (40. panta 2. daļa 8. punkts).

Turklāt ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

Bet, ja pievēršam uzmanību likumā minētajai normai par darbinieka un darba devēja vienošanos, tad saprotam, ka darba devējam pastāv arī pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka uzņēmuma vadībai primāri ir jānodrošina saimnieciskās darbības process, jo var izveidoties situācija, kad noteikts speciālists ir, tā teikt, «vienā eksemplārā», un viņa iesaiste darba procesā ir obligāta un nepieciešama. Un tas jau nozīmē, ka prombūšanu jāsaskaņo ar tehnoloģisko procesu. Tātad abām pusēm jābūt saprotošām. 

Jebkurā gadījumā DL neuzliek darba devējam pienākumu piešķirt apmaksātu atvaļinājumu vai tā daļu tikai tāpēc, ka darbiniekam gribas atpūsties. Tādējādi ir jāmeklē kompromiss, jo iemesls steidzamam atvaļinājumam var būt saistīts ar citām vajadzībām.

Vienlaikus jāmin DL norma par darbinieka tiesībām prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Diemžēl nākamais DL nosacījums, manuprāt, ir diskriminējošs attiecībā pret darba devēju, kuram ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā (!) apmērā.

Ja darbiniekam būtu piešķirts apmaksātais atvaļinājums proporcionāli tam laikam, kuru darbinieks nostrādāja, tad līdzēji ir vienādā situācijā (savstarpēji norēķinājušies uz noteikto brīdi). Ja darba devējs piešķir atvaļinājumu «pilnā apmērā», tad atvaļinājuma daļa ir piešķirta avansā (par vēl nenostrādāto laiku). 

Kurš garantēs, ka darbinieks no atvaļinājuma atgriezīsies darbā un atstrādās «parādu»? Protams, DL paredz pienākumu brīdināt darba devēju par darba attiecību pārtraukšanu laikus (rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš — 100. pants), bet mēs taču labi zinām, ka patlaban nevienā likumā nav paredzēta iespēja piespiest darbinieku ierasties darbā! 

Protams, DL paredz iespēju ieturēt avansā samaksāto atvaļinājuma naudu (78. pants, 1. daļa 3. punkts), ja darbinieks nevēlas turpināt darba attiecības. Bet kā tad iespējams to paveikt, ja darbinieks pirms atvaļinājuma saņēmis gan darba samaksu par nostrādāto laiku, gan atvaļinājuma naudu par četrām nedēļām?!

Ak, jā! Darba devējs taču var vērsties tiesā! 

NB! Ja abas puses tomēr vienojās par iespēju atvaļinājumu izmantot «daļējā apmērā», piemēram, uz vienu kalendāra nedēļu, atgādināšu, ka vidējo izpeļņu tā apmaksai būtu jānosaka ne no iepriekšējo sešu mēnešu (to nemaz nav) darba samaksas (alga, piemaksas, prēmijas), bet gan ņemot vērā nostrādāto dienu darba samaksu, proti, no pirmās darba dienas līdz dienai, kad sākās atvaļinājums.

Jums arī varētu interesēt:

• Bērnu kopšanas atvaļinājums
• No 1. jūlija mainīsies paternitātes pabalsta piešķiršanas kārtība, ja ir vairāki darba devēji