Senāta atziņas par īpašā PVN piemērošanas režīmu lietotām mantām

Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis.

Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.

Senāta atziņas

Īpašā PVN piemērošanas režīma lietotām mantām mērķis un šī režīma būtība

Senāts norādījis, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīma lietotām mantām mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultās uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem attiecībā uz nodokļa maksātajiem. Minētais īpašais nodokļa piemērošanas režīms ir uzskatāms par atkāpi no vispārējiem PVN piemērošanas principiem, līdz ar to tas piemērojams sašaurināti un tā piemērošanai nevajadzētu radīt izvairīšanos no PVN nomaksas.

Tāpēc, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, lai sasniegtu tā mērķi, ar PVN neapliek visu pārdošanas darījuma vērtību, bet tikai starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību, proti, tiek aplikta tikai peļņas daļa.

Iekļaujamā vērtība proporcijas aprēķina komponentē „darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli”, ja darījumos ar lietotām mantām tiek piemērots īpašais PVN piemērošanas režīms

Senāts norādījis, ka lietā ir noskaidrojams jautājums, kāda vērtība ir iekļaujama proporcijas aprēķinā komponentē „darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli”, ja darījumos ar lietotām mantām tiek piemērots Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktais īpašais PVN režīms.

Darījumos, kad tiek piemērots īpašais nodokļa piemērošanas režīms saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantu, tirgotājam ir tiesības atskaitīt priekšnodoklī summu, kas ir ne lielāka par aprēķināto PVN, kas aprēķināts minētā likuma 138. panta desmitās daļas kārtībā.

Tātad, ja starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību pozitīva starpība neveidojas, bet tā ir nulle vai negatīva, citiem vārdiem sakot, nav radusies peļņas daļa, nerodas arī vērtība, kas ir apliekama ar PVN. Secīgi nevar arī rasties atskaitāms priekšnodoklis. Līdz ar to šādā gadījumā darījums nerada nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt nodokli, jo darījuma rezultātā nav radīta pievienotā vērtība. Tādējādi, arī veicot proporcijas aprēķinu atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98. panta otro daļu, šāda darījuma vērtība (starpība starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību, no kuras ir atņemts nodoklis) nav iekļaujama proporcijas aprēķinā skaitītāja un saucēja komponentē „darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli” atskaitāmās priekšnodokļa daļas noteikšanai.

Nodokļu maksātāja apstrīdēšanas procesa ietvaros neizteikto iebildumu pārbaude tiesā

Ja nodokļu maksātājs apstrīdēšanas procesa ietvaros nav paudis nodokļu administrācijai savus iebildumus par konkrēto nodokļu revīziju kādā tās daļā un konkrētu summu aprēķinu, bet ar jauniem iebildumiem vēršas vien tiesā, uz minēto ir jālūkojas kā uz lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošanu attiecībā uz konkrēto strīdus jautājumu.

Lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana kā priekšnoteikums pieteikuma izskatīšanai tiesā nav pašmērķīgs – tā ir vērsta uz to, lai zemāku iestāžu rīcība un lēmumi tiktu sākotnēji pārbaudīti pašas pārvaldes iekšienē un kļūdas, ja tādas ir, novērstas ātrāk un efektīvāk.

• Arī uz trešo valstu pilsoņiem attiecas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi
• Laužot līgumu, ar prasību samaksāt par visu nomas laiku jāvēršas nekavējoties