PVN piemērošana gadījumos, kad materiālās vērtības ieguldītas jaundibinātā zemnieku saimniecībā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu situācijas aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumā, kad saimnieciskās darbības veicējs (SDV) izvēlas nodibināt zemnieku saimniecību (ZS).

Kā SDV iesniedzējs reģistrēts kopš 2013. gada 31. janvāra, kā arī ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā. Ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir sasnieguši gandrīz 200 000 eiro un saimnieciskās darbības apjomu ir plānots kāpināt. Tā kā atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, fiziska persona kā SDV saimniecisko darbību drīkst veikt līdz noteiktam ieņēmumu apjomam, iesniedzējs plānojis dibināt ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko SDV – lauksaimniecisko darbību. ZS darbībā paredzēts izmantot visus tos pašus aktīvus, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pēc ZS reģistrēšanas, tiks iesniegts pieteikums, lai reģistrētos par PVN maksātāju.

Jaundibinātā ZS grāmatvedību kārtos divkāršā ieraksta sistēmā. Darbojoties kā SDV, iesniedzējs iegādājies dažādus pamatlīdzekļus, par kuriem PVN tika atskaitīts kā priekšnodoklis, ir veikti ieguldījumi nākamā gada ražai, kur arī par izlietotajiem materiāliem arī ir atskaitīts priekšnodoklis.

Ieguldot visu SDV īpašumā esošo un saimnieciskajai darbībai nepieciešamo inventāru, krājumus, pamatlīdzekļus ZS, SDV statuss tiks izbeigts un SDV izstāsies no PVN maksātāju reģistra.

Lai pareizi piemērotu PVN normas, iesniedzējs lūdz sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

• 1) vai ir jāaprēķina PVN, ja SDV iegulda materiālās vērtības (pamatlīdzekļus, krājumus) savā jaundibinātajā ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko veica iesniedzējs kā SDV;
• 2) vai SDV ir jāveic kādas iepriekšējos taksācijas periodos atskaitītā PVN priekšnodokļa korekcijas, veicot materiālo vērtību (pamatlīdzekļu, krājumu) ieguldīšanu savā ZS un izstājoties no PVN maksātāju reģistra?

VID, atbildot uz iesniedzēja 1. un 2. jautājumu, paskaidro, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7. panta otro daļu par preču piegādi par atlīdzību neuzskata uzņēmuma pāreju (mantas kopības vai tās daļas pāreju, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita SDV īpašumā vai lietošanā, ja, nododot aktīvus un saistības par atlīdzību vai bez tās vai ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā (kapitālā), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.

PVN likuma 7. panta trešajā daļā noteikts, ja šā panta otrajā daļā minētās uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs nekļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta, aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši PVN likuma 103. panta otrajai daļai, ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā iegulda pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā un mantisko ieguldījumu nav paredzēts izmantot ar nodokli apliekamiem darījumiem vai arī mantisko ieguldījumu iegulda nereģistrēta nodokļa maksātāja pamatkapitālā, valsts budžetā atmaksājama atskaitītā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina šādi:

• 1) pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem — no pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta reģistrēta nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā;
• 2) citam mantiskajam ieguldījumam — atskaitītā priekšnodokļa daļa par precēm, kas tika iegādātas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

PVN likuma 103. panta 2.¹ daļa noteic, ka reģistrēts nodokļa maksātājs neatmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tas veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā ieguldot pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) šādas komercsabiedrības kapitālā:

• 1) jaundibinātās komercsabiedrības kapitālā, kura 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistra iestādē reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā;
• 2) iegūstošās komercsabiedrības kapitālā, kura informē VID par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā un par veikto attiecīgo ierakstu komercreģistra iestādē, un mantisko ieguldījumu ir paredzēts izmantot ar nodokli apliekamiem darījumiem.

Komerclikuma 20. panta pirmā daļa noteic, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.

Saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” I nodaļu (Likumā lietoti termini) ZS ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi.

Atbilstoši likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3. panta pirmajai daļai individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta pirmo un otro daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.

Atbilstoši Komerclikuma 3. panta ceturtajai daļai šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.

Ņemot vērā minēto, ZS darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” un uz to nav attiecināmas Komerclikuma normas.

Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 10. panta pirmā daļa noteic, ka individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības mantu veido individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka manta vai attiecīgi ģimenes kopīpašums.

Tā kā ZS īpašnieks atbilstoši likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3. panta pirmajai daļai atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, tā nav kapitālsabiedrība ar noteiktu pamatkapitālu Komerclikuma izpratnē.

Tādējādi iesniedzējs, ieguldot materiālās vērtības (pamatlīdzekļus, krājumus) ZS, neveiks mantisko ieguldījumu citas komercsabiedrības pamatkapitālā Komerclikuma izpratnē.

PVN likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka ar nodokli apliekamie darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikta preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību.

Tā kā ZS manta juridiski netiek nodalīta no tās īpašnieka mantas, proti, ZS nav nodalīta pašai sava manta, tad juridiski nav iespējams veikt arī “ieguldīšanu” ZS. Šajā gadījumā nav iespējams pēc līdzības piemērot PVN likuma 7. panta otrajā daļā vai 103. panta otrajā un 2.¹ daļā kapitālsabiedrībām paredzēto regulējumu.

Ņemot vērā minēto, formāla mantas pāreja vai pārreģistrācija no fiziskas personas uz ZS, kuras vienīgais īpašnieks būs iesniedzējs, juridiski nav uzskatāma par mantas atsavināšanu vai uzņēmuma pāreju Komerclikuma 20. panta izpratnē.

Tādējādi iesniedzējam – SDV, ieguldot materiālās vērtības (pamatlīdzekļus, krājumus) savā jaundibinātajā ZS, PVN nebūs jāaprēķina. Tāpat arī, ja jaundibinātā ZS no iesniedzēja pārņemtās materiālās vērtības (pamatlīdzekļus, krājumus) izmantos savu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, tad iesniedzējam pēc izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra iepriekš atskaitītā priekšnodokļa korekcija nebūs jāveic.

• Senāts: Zemnieku saimniecība var būt tikai vienas personas vai ģimenes uzņēmums
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti
• Kas jāzina par sezonas darbinieku nodarbināšanu lauksaimniecībā