Piedāvā kredītiestādēm plašāk izmantot Uzņēmuma reģistra informāciju patieso labuma guvēju pārbaudē

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnijā pirms virzības izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstījusi Uzņēmumu reģistra (UR) priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Tie paredz uzlabot patieso labuma guvēju (PLG) pārbaudes procesu, ieviešot “iesniedz vienreiz” principu starp publisko un privāto sektoru.

Iniciatīva ļaus mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un ikvienai citai juridiskajai personai situācijās, kad PLG pārbaudes veic kā UR, tā kredītiestādes, kā arī stiprina PLG pārbaudes un līdz ar to arī efektivizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas procesu.

Pašreizējais PLG pārbaužu regulējums nosaka, ka uzņēmēji, tostarp ārvalstu investori, reģistrējot uzņēmumu UR un atverot kontu kredītiestādē, vienus un tos pašus dokumentus sniedz divreiz – gan UR, gan kredītiestādē. Savukārt pārbaudes, ko veic publiskais un privātais sektors par uzņēmuma PLG, raugoties no klienta perspektīvas, savstarpēji pārklājas.  Tāpēc UR un Tieslietu ministrijas ieskatā ir veicināma UR rīcībā esošās informācijas plašāka izmantošana kredītiestādēs, kas vienlaikus, nemazinot PLG pārbaužu stingrību, mazina administratīvo slogu uzņēmējiem.

Patlaban spēkā esošais regulējums ierobežo informācijas izsniegšanas iespējas kredītiestādēm gan no personu datu apstrādes viedokļa, gan tas ir neefektīvs noteiktās maksas dēļ.

Ja dati, tostarp par PLG, un publiskās daļas dokumenti ir brīvi un bez maksas pieejami tiešsaistē ikvienam, tad nepubliskās daļas dokumenti ir jāpieprasa likumā noteiktā kārtībā. Proti, tas ir maksas pakalpojums, un ikvienam jāpamato likumiskā interese iegūt konkrētos dokumentus.

Savukārt UR, saņemot pieprasījumu, veic tā izvērtējumu, tostarp attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzības nodrošināšanu ikvienā gadījumā, un izsniedz informāciju atbilstoši informācijas pieprasījumā norādītajam. “Tādējādi pašreizējais process ir smagnējs un rada lieku administratīvo slogu, negatīvi ietekmējot uzņēmējdarbības uzsākšanas procesu un valsts starptautisko konkurētspēju,” skaidro UR galvenā valsts notāre Laima Letiņa.  

UR piedāvātais risinājums mazina administratīvo slogu uzņēmējiem, ieviešot ērtu minētās informācijas saņemšanu kredītiestādēm tiešsaistē. Tas arī vienādotu publiskā un privātā sektora praksi PLG izpētē.  Proti, UR piedāvātais risinājums paredz, ka klients informāciju iesniedz UR (tāpat kā līdz šim), savukārt kredītiestādes klienta UR iesniegtajiem dokumentiem par PLG var piekļūt tiešsaistē.

Jaunais risinājums veicinātu UR rīcībā esošās informācijas plašāku izmantošanu kredītiestādēs. Informācijas par PLG pārbaudes dokumentu plašāka pieejamība kredītiestādēm ļautu mazināt atteikšanos no riskiem tā vietā, lai tos pārvaldītu, un uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas vidi kopumā, vienlaikus padarot arī efektīvāku cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.  

Šī gada maijā UR jau ziņoja par pirmo identificēto birokrātisko šķērsli – ik gadu vairāk nekā 2200 uzņēmumus ietekmējošu procesu, kas būtiskāk ietekmē godprātīgos nodokļu maksātājus nekā negodprātīgos, uz kuriem regulējums vērsts. Šī šķēršļa novēršanai UR piedāvā turpināt nodot informāciju Valsts ieņēmumu dienesam (VID) par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.

UR ir lūdzis citas iestādes sniegt viedokli iniciatīvai par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu risku identificēšanai UR, lai sadarbībā ar Tieslietu ministriju varētu turpinātu administratīvā sloga mazināšanu. 

• Akcionāru reģistru iesniegšanas termiņu pagarina līdz 30. septembrim; varēs iesniegt arī nepilnīgus datus
• Latvijas Banka izstrādājusi vadlīnijas efektīvākai sankciju riska pārvaldībai