Parādi netraucē pašvaldību attīstību; vajag mērķtiecīgākus projektus

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. 

Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sarežģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību deputātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras pašas gudras un pašas izvēlas, kur vajag naudu ieguldīt. 

Tiesa, pērnā gada nogalē Valsts kontrole (VK) veica lietderības revīziju «Vai pašvaldību aktivitātes un investīcijas veicina uzņēmējdarbību?». Diemžēl galvenie secinājumi nebija īpaši glaimojoši — pašvaldības galvenokārt naudu iegulda ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidē, bet reāli tas nerada īpašu pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un arī neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos. Pašvaldībām trūkst sadarbības savā starpā, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī plānošanas reģioniem. Tāpat jau agrāk mediji ir ziņojuši par pašvaldībās uzceltajām no Eiropas naudu finansētajām ledus hallēm un baseiniem, kuru tālāka apkalpošana izmaksā ļoti dārgi.

Vai naudas trūkst?

Kopumā pašvaldībām pēdējie gadi nav bijuši finansiāli viegli. Strauji kāpjot inflācijai, tikpat strauji auga arī dažāda veida izmaksas, un tas savukārt vairāk spiež pašvaldības domāt par ikdienas tēriņiem un arī jostu savilkšanu. Vēl viens faktors, kas rada finanšu problēmas, ir teritoriāli administratīvā reforma, pēc kuras netika veiktas būtiskas pārmaiņas pašu saimniecībā. Un tad, līdz ar uzkrāto parādu slogu un nepieciešamību segt savas saistības, bija pašvaldības, kuras netika ar visu to galā. Smagu situāciju pērn pārdzīvoja Rēzekne, kurai tika noteikti arī finanšu stabilizācijas pasākumi. Šī valstspilsēta arī ir vienīgā lielo pilsētu lokā, kura bija pamatīgi aizņēmusies un netika galā ar saistībām. 

Taču finanšu problēmas bija arī Talsos un Balvos, kur pērn, lai savilktu galus, pašvaldības strādāja tikai četras dienas nedēļā, bet Finanšu ministrija izsniedza arī īstermiņa aizdevumu situācijas stabilizācijai. Šādu aizņēmumu saņēma arī Gulbenes un Valkas novadu pašvaldības. Tagad problēmas ir vērojamas arī Jelgavas novada budžetā, un vietējie deputāti spriež, varbūt būtu nepieciešams jautāt pēc divu miljona liela aizdevuma.

FM Bilancei norādīja, ka pašvaldību aizņemšanās process tiek stingri kontrolēts, vērtējot gan esošo aizņēmumu saistību izpildi (vai aizņēmumi tiek atmaksāti atbilstoši
grafikam), gan jaunu saistību uzņemšanās spēju. Tas notiek pēc noteiktās metodikas kopā ar pašvaldības finanšu situāciju un vērtējot, vai pašvaldībai nav ilgstošu kavētu maksājumu pret kreditoriem. Galvenais kritērijs ir, vai pašvaldību saistību atmaksa konkrētā finanšu gadā nepārsniedz 20% no tās ieņēmumiem. Ja pašvaldība spēj to izpildīt, tad problēmu nav. Turklāt, ja nauda vajadzīga, lai realizētu ES projektus, tad aizņemties var arī vairāk.

Pašvaldības galvenokārt naudu aizņemas no Valsts kases, kura savukārt naudu aizņemas, jau emitējot parādvērtspapīrus un pārdod tos starptautiskajos un vietējā tirgū. FM mēģina arī attīstīt kapitāla tirgu, tāpēc tiek pieļauts, ka arī pašvaldības varētu emitēt savas obligācijas un kotēt tās biržā. Vēl pērn Rīgas domes vadība pieļāva, ka šogad tas varētu notikt un naudu aizņemtos Rīgas satiksmes projektu realizācijai. Tika apstiprināti arī Ministru kabineta noteikumi. Tiesa, runas par iespējamo obligāciju laidienu tagad ir apklusušas.

Kuram lielākie parādi?

Skatoties uz pašreizējo parādu apmēru (aizņēmumi un izsniegtie galvojumi), vislielākās saistības ir Rīgai — 2024. gada nogalē pēc Valsts kases datiem tās bija vairāk nekā 861 miljons eiro. Savukārt, rēķinot jau uz vienu rīdzinieku, šī summa citu valstspilsētu vidū ir teju viena no pieticīgākajām — tikai 1410 eiro uz iedzīvotāju. Vislielākajos parādos ir rēzeknieši — katram no tiem vietvara ir sagādājusi 4426 eiro lielu parādu, kopējai summai sasniedzot vairāk nekā 117 miljonus eiro. 

Vairāk nekā trīs tūkstoši uz vienu iedzīvotāju saistību ir Jūrmalai — 3032 eiro (kopējā summa 157 miljoni eiro), Jelgavai — 3227 eiro (kopējā summa 178 miljoni eiro) un Jēkabpils novadam — 3257 eiro (kopējā summa 127 miljoni eiro). 

Ar parādu virs diviem tūkstošiem eiro ir Ogres novada iedzīvotāji — uz katru sanāk 2281 eiro (kopējā summa novadam ir 131 miljons eiro), un Valmieras novada iedzīvotāji — 2683 eiro (kopējā summa 134 miljoni eiro). 

Savukārt katrs daugavpilietis 2024. gada beigās bija ar 1879 eiro lielām saistībām (kopējā summa vietvarai — 147 miljoni eiro), un liepājnieks — ar 1153 eiro (kopējās saistības — 77 miljoni eiro). Ventspilij ir vienas no zemākajām saistībām uz vienu pašvaldības iedzīvotāju — 883 eiro, arī kopējā aizņēmumu summa ir tikai 28,8 miljoni eiro. Vairāki eksperti, kuri nevēlējās publiskot savu vārdu, skaidroja labo finanšu situāciju Ventspilī ar kādreizējā pilsētas saimnieka Aivara Lemberga ilgo tuvību varai un iespējām ietekmēt lēmumus, kā arī ar spēju savākt labus finansistus, kas prata «paņemt» ES naudu un veiksmīgi arī realizēt projektus.

Rēzeknei — nesanāca

Valsts kontroles viens no secinājumiem lietderības revīzijā, izvērtējot pašvaldību veiktās investīcijas, ir tas, ka realizējamie projekti netiek pienācīgi ekonomiski izvērtēti vēl pirms to uzsākšanas. Viens no šādiem projektiem, kas arī būtiski pasliktināja situāciju, bija Rēzeknes deputātu vēlme uzbūvēt pilsētā Rekreācijas centru jeb SPA netālu no Kovšu ezera. Kompleksu sāka būvēt 2020. gadā, tad bija vairāki mēģinājumi atrast centram nomnieku. Tas neizdevās. Nauda centra pabeigšanai sāka pietrūkt, to nebija gatava aizdot arī valsts. Šis projekts tapa ES projekta ietvaros, taču būve izvērtās dārgāka, kas galu galā, kopā ar citiem nepārdomātiem ieguldījumiem, rezultējās ar smagām Rēzeknes finanšu problēmām un domes vadības atstādināšanu.

Ekonomists Andris Miglavs Bilancei norādīja, ka tas bijis rēzekniešu mēģinājums likumīgi nostartēt kādā valdības akceptētajā uzņēmējdarbības veicināšanas programmā. «Sliktais tur bija, ka, pirmkārt, pašai pilsētai jau bija ļoti skarba finanšu situācija (bet tāda pēdējo trīs gadu laikā ir daudzām mūsu pašvaldībām — valsts krietni piežņaugusi pašvaldību ieņēmumus, salīdzinot ar laiku pirms reformas) un tāpēc nebija savu līdzekļu projekta finansēšanai. Projekta īstenošana būtu iespējama tikai ar aizņemtiem līdzekļiem,» skaidro A. Miglavs. Piebilstot, ka pilsētā bija necaurskatāma pašvaldības finanšu plānošanas un izlietošanas sistēma, kas tā īsti pat neļāvusi apzināt pilsētas kopējās finanšu saistības un to atmaksas iespējas. 

Arī pati projekta biznesa ideja bija gana apšaubāma. «Bet tādas sākotnējā stadijā ir daudzas biznesa idejas. Tomēr jāatzīst, ka prakse ir pierādījusi, ka valsts un pašvaldības principā nespēj attīstīt sekmīgus biznesa projektus. Un tas ir pat saprotami, jo jau paša jēdziena «uzņēmējdarbība» lingvistiskā analīze norāda, ka valstij un pašvaldībai pietrūkst svarīgākā elementa «uzņēmēja» — lēmumpieņēmējas personas, kas uzņemas risku un ar saviem līdzekļiem atbild par tā īstenošanas sekmēm,»uzsver ekonomists.

Budžeti aug. Situācija saspringta?

Pašvaldībām līdz 19. februārim bija jāpieņem savi budžeti. Pēc tam tos analizē FM. Lielā aina rāda, ka šogad — pašvaldību vēlēšanu gadā — tās tērēs vidēji par desmit procentiem vairāk nekā pērn. Pēc FM aplēsēm tie ir papildu 230 miljoni eiro uz visiem. FM pašlaik nenovērojot būtiskas finanšu grūtības kādā no pašvaldībām. 

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, ekonomiste Inna Šteinbuka norāda, ka kopumā pašvaldību finansēm ir salīdzinoši neliela ietekme uz vispārējās valdības finansēm. 2024. gadā visu pašvaldību budžeta deficīts tiek novērtēts 48,3 miljonu eiro apmērā — no kopējā 733 miljonu kopbudžeta deficīta. «Pašvaldību budžetu kopējie izdevumi tiek novērtēti 3,8 miljardu eiro apmērā, kas ir apmēram 21% no kopbudžeta 17,9 miljardiem eiro izdevumiem,» skaidro I. Šteinbuka.

Ekonomiste arī uzsver, ka norma, kura ierobežo pašvaldības saistību ikgadējo apmēru 20 procentu apjomā no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, ir lietderīga un samērīga no pašvaldības finanšu stabilitātes un ekonomiskās attīstības viedokļa. «Kā jau secināts Valsts kontroles ziņojumā, pašvaldībām ir potenciāls veiksmīgāk plānot un ieviest savus infrastruktūras attīstības projektus. 2024. gada beigās tikai Rēzekne pārsniedza pieļaujamo saistību robežu (vairāk nekā 22 procenti), kamēr tuvākajām sekotājām Jūrmalai un Daugavpilij šis rādītājs pārsniedza 15 procentus» norāda I. Šteinbuka.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Parādi netraucē pašvaldību attīstību; vajag mērķtiecīgākus projektus» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

Lasiet arī: