Par nenotikuša darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā draud kriminālatbildība

Vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājušies spēkā 5. augustā, ieviests jauns 218.¹ pants, kas attiecas uz faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fiktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro.

Kā savā Facebook blogā norāda Alise Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte, “līdz šim, lai tiktu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem, tieši budžetā nenomaksāta nodokļa summai bija jābūt vismaz 25 000 eiro. Lai sasniegtu šādu summu, bija jādeklarē fiktīvi darījumi par apmēram 120 000 eiro, kas nav maz. Turklāt ne visos gadījumos fiktīvu darījumu deklarēšana noveda pie kriminālatbildības par izvairīšanos no PVN nomaksas (kā tas bija darījumos ar 0% PVN).”

Viņa arī norāda, ka līdz šim, ja darījumi bija fiktīvi, tad VID izņēma šos darījumus no PVN deklarācijas, bet tas uzņēmumam neradīja negatīvas sekas (vismaz ne attiecībā uz papildus budžetā maksājamo PVN).

No 5. augusta Krimināllikums ļauj saukt pie kriminālatbildības jau vien par fiktīvu darījumu deklarēšanas faktu, ja šādu fiktīvo darījumu summa sasniegs lielus apmērus. “Cik liela PVN summa nebija iemaksāta valsts budžetā un vai valstij radās kādi zaudējumi nesamaksātā PVN apmērā – nebūs svarīgi. Tāpēc pie cietumsoda varēs tikt arī par fiktīvu 0% PVN darījumu deklarēšanu,” brīdina A. Leškoviča. Tas nozīmējot, ka arī tad, ja darījuma partneris “šmugulējās” vai nav deklarējis darījumus vai “pazudis”, audita lieta potenciāli var beigties ar krimināllietu.

Zvērināta advokāte uzskata, ka, “lai arī šī iniciatīva kopumā ir atbalstāma, tomēr uztrauc biežums un vieglums, ar kādu VID apšauba darījumus kā faktiski nenotikušus. Īpaši uztrauc to lietu kategorija, kad uzņēmējs tiek iesaistīts PVN krāpšanas karuselī, nemaz to nezinot. Pat ja tas var pierādīt to, ka darījums ir faktiski noticis, problēmas rada pierādīt, ka persona bija pietiekami rūpīga savu darījuma partneru izvēlē. Tas rada risku, ka vairākus gadus pēc darījuma veikšanas ar sadarbības partneri (par kuru sen visi aizmirsuši un kurš jau sen beidzis pastāvēt) persona tiks saukta pie kriminālatbildības.”

Tāpēc atgādinām, ko paredz Krimināllikums:

1. Par faktiski nenotikuša ar PVN apliekama darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā, ja deklarācijā uzrādītā faktiski nenotikušā darījuma vai vairāku šādu darījumu kopējā vērtība sasniedz lielu apmēru, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

2. Par faktiski nenotikuša ar PVN apliekama darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā vai vairākās šādās deklarācijās, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij ievērojamā apmērā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Jāņem vērā, ka par otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām nodarīti zaudējumi valstij lielā apmērā, vai par pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos, vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Vairāk par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem  un pastiprināt kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā.