Par jurisdikcijas noteikšanu patērētāju tiesību jomā

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2024. gada 29. jūlija spriedums lietā Nr. C774/22 JX pret FTI Touristik GmbH ir nozīmīgs divos aspektos, pirmkārt, nacionālā tiesa ir vērsusies EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu vēl tikai lietas jurisdikcijas noteikšanas stadijā, otrkārt, nacionālā tiesa ir izvēlējusies vērsties EST, neskatoties uz izveidojušos judikatūru, kas pamatotu, ka lietā nav pārrobežu elementa.

EST ir norādījusi, ka strīds par līgumsaistībām, par kurām ir paredzēts, ka tās jāizpilda vai nu trešā valstī, vai citā dalībvalstī, kas nav abu pušu domicils, var radīt jautājumus par tiesu starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu un tādējādi atbilst nosacījumam par pārrobežu elementu.

Lietas apstākļi

Privātpersona JX, kuras dzīvesvieta ir Nirnbergā (Vācija), noslēdza kompleksā ceļojuma līgumu ar ceļojumu rīkotāju FTI Touristik, kura juridiskā adrese ir Minhenē (Vācija). Ceļojuma rezervācija tika veikta ar ceļojumu aģentūras starpniecību, kura atrodas Nirnbergā, bet nav ne līguma puse, ne FTI Touristik filiāle.

JX savas dzīvesvietas tiesā (Nirnbergas pirmās instances tiesa) cēla prasību pret FTI Touristik par zaudējumu atlīdzību 1499,86 eiro, jo uzskatīja, ka nebija pietiekami informēts par ceļošanai uz attiecīgo trešo valsti nepieciešamajām vīzām. JX uzskatīja, ka jurisdikcija izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Regulas Nr. 1215/2012) 17. un 18. panta, kura 1. un 2. punktā paredzēts: 

Savukārt ceļojuma rīkotājs FTI Touristik norādīja, ka Regula Nr. 1215/2012 nav piemērojama izskatāmajā lietā, jo ceļotāja un ceļojumu rīkotāja domicils ir vienā un tajā pašā dalībvalstī, tāpēc izskatāmajā lietā trūkstot pārrobežu elementa, kas nepieciešams, lai piemērotu Regulu Nr. 1215/2012.

Ja jurisdikcija netiktu noteikta saskaņā ar Regula Nr. 1215/2012, tad būtu piemērojams Vācijas likuma – Zivilprozessordnung (turpmāk – ZPO) 17. panta 1. punkts, kas noteic, ka juridiskajām personām vispārējā jurisdikcija ir atkarīga no to juridiskās adreses atrašanās vietas.

Vienīgā tiesību norma, kas šajā lietā varētu pamatot jurisdikciju (Nirnbergas pirmās instances tiesa, Vācija), būtu Regulas Nr. 1215/2012 18. panta 1. punkts. Tā kā pamatlietā gan patērētāja, gan ceļojumu rīkotāja domicils ir vienā un tajā pašā dalībvalstī, šāds pārrobežu elements, kas vajadzības gadījumā ļautu piemērot Regulas Nr. 1215/2012 18. panta 1. punktu, varētu būt tikai ceļojuma uz ārvalstīm galamērķis.

Savukārt Vācijas likuma ZPO 21. panta 1. punktā un 29. pantā paredzētie izņēmuma jurisdikcijas noteikumi, nacionālās tiesas ieskatā, nav piemērojami, jo ceļojumu aģentūra, kura atrodas Nirnbergā un ar kuras starpniecību prasītājs pamatlietā rezervējis savu ceļojumu, nav atbildētājas FTI Touristik filiāle un lietas materiālos nekas nenorāda uz to, ka šīs atbildētājas saistības, kas izriet no attiecīgā ceļojuma līguma, būtu jāizpilda Amtsgericht Nürnberg (Nirnbergas pirmās instances tiesa) darbības teritorijā.

Svarīgi uzsvērt, ka, neskatoties uz nacionālās tiesas pamatojumu viedoklim, ka izskatāmajā lietā pārrobežu elements vispār nepastāv, un no tā izriet, ka Regulas Nr. 1215/2012 18. panta 1. punkts nav piemērojams, nacionālā tiesa tomēr norāda, ka daži doktrīnas autori atzīst pārrobežu elementa esamību, un nav vienmēr nepieciešams, lai prasītāja un atbildētāja domicils būtu divās dažādās dalībvalstīs. 

Tiesas nolēmums

Nirnbergas pirmās instances tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST prejudiciālu jautājumu, ar kuru vēlējās noskaidrot, vai Regulas Nr. 1215/2012 18. pants jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikta gan starptautiskā, gan teritoriālā jurisdikcija tās dalībvalsts tiesai, kuras darbības teritorijā ir patērētāja domicils, ja šajā tiesā patērētājs pēc kompleksā ceļojuma līguma noslēgšanas ir cēlis prasību pret ceļojumu rīkotāju, un ja abiem šiem līgumpartneriem ir šīs dalībvalsts domicils, bet ceļojuma galamērķis atrodas ārvalstīs.

EST atbildes

EST, atbildot uz uzdoto jautājumu, nolēma, ka Regulas Nr. 1215/2012 18. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka „ar to gan starptautiskā, gan teritoriālā jurisdikcija ir noteikta tās dalībvalsts tiesai, kuras darbības teritorijā ir patērētāja domicils, ja patērētājs šajā tiesā pēc kompleksā ceļojuma līguma noslēgšanas ir cēlis prasību pret ceļojumu rīkotāju un ja šo abu līgumpartneru domicils ir šajā dalībvalstī, bet ceļojuma galamērķis atrodas ārvalstīs.”

Spriedumā EST akcentēja, ka, pirmām kārtām, jānosaka, vai tādā lietā kā pamatlietā, kurā prasītāja un atbildētāja domicils ir vienā un tajā pašā dalībvalstī, var ietilpt Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā. EST uzsvēra, lai gan pārrobežu elements acīmredzami pastāv gadījumā, ja vismaz vienas puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas tiesa, kas izskata lietu, starptautiskais raksturs, kā secinājumu 32. punktā norādījis ģenerāladvokāts, tomēr var izrietēt arī no citiem faktoriem, kuri citastarp saistīti ar tiesvedības priekšmetu. Strīds par līgumsaistībām, par kurām ir paredzēts, ka tās jāizpilda vai nu trešā valstī, vai citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir abu pušu domicils, var radīt jautājumus par tiesu starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu un tādējādi atbilst nosacījumam par pārrobežu elementu, kas nepieciešams, lai strīds ietilptu Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā.

EST norādīja, ka, lai gan Regulas Nr. 1215/2012 mērķis ir vienādot jurisdikcijas noteikumus civillietās un komerclietās, šie noteikumi principā jāpiemēro un tiem jāprevalē pār valsts jurisdikcijas noteikumiem.

EST tiesa secināja, ka no Regulas Nr. 1215/2012 18. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā paredzētie jurisdikcijas noteikumi, kad prasību ir cēlis patērētājs, attiecas, pirmkārt, uz „tās dalībvalsts tiesā[m], kurā ir [otras] puses domicils”, un, otrkārt, uz „patērētāja domicila vietas tiesā[m]”.

Tādējādi lietā ir piemērojams Regulas Nr. 1215/2012 18. pants, saskaņā ar kuru privātpersona JX var celt prasību pret ceļojumu rīkotāju FTI Touristik par zaudējumu atlīdzību savas dzīvesvietas tiesā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada oktobra (136.) numurā.

• EST atziņas, ja par grūtniecību uzzināts pēc atlaišanas no darba
• Kā izpaužas dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana?

BJP NUMURU E-ARHĪVS