Noilgums prasījumam, kas izriet no darba attiecībām civildienestā

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. 

Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.12.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–999/2023 (A420116323)

Lietā meklējama atbilde uz jautājumu, vai civildienesta tiesiskajās attiecības piemēro Darba likuma normas, kas noteic darba samaksu un termiņus.

Lietas faktiskie apstākļi

Senātā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt 27.09.2023. tiesā saņemtos pieteikuma papildinājumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par atlīdzības izmaksāšanu par nostrādātām virsstundām no 01.05.2019. līdz 09.03.2020.

Senāts atzina, ka pieteicējas blakussūdzība ir acīmredzami nepamatota un atteica to izskatīt.

Senāts norādīja, ka pieteicēja gan 01.06.2022., gan 06.06.2022. iesniegumā Valsts probācijas dienestam, gan pieteikumā tiesai nepārprotami ir norādījusi, ka virsstundu apmaksa tiek prasīta par laiku no 10.03.2020. līdz 31.12.2021. un tikai 27.09.2023. un 03.10.2023. tiesā saņemti papildinājumu precizējumi par virsstundām par laiku no 01.05.2019. līdz 09.03.2020. Tomēr šajā brīdī bija iestājies noilgums prasījumam gan atbilstoši Darba likuma 31. panta pirmajai daļai, gan panta otrajai daļai. Līdz ar to pieteicējai bija zudušas prasījuma tiesības. 

Senāta atziņas

Senāts izteica šādas turpmāk minētās atziņas.

Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas noteic darba samaksu un termiņus. 

1 Senāta 2017. gada 4. aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA–952/2017 4. punkts un tur norādītā judikatūra.

Darba likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Panta otrā daļa savukārt noteic: ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu, bet, ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz. Savukārt personām, kas šo termiņu ir nokavējušas, ir zudušas šāda prasījuma tiesības.¹

Darba likuma 31. panta otrajā daļā norādītais rakstveida aprēķins ir minētā likuma 71. pantā norādītais darba samaksas aprēķins, ko darba devējs izsniedz, izmaksājot darba samaksu.

2 Senāta 2017. gada 17. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC–1295/2017, C17132015, 12. un 13. punkts.

Senāta judikatūrā ir norādīts, ka Darba likuma 71. pantā noteiktais darba samaksas aprēķina izsniegšanas pienākums attiecas uz precīzu veiktā darba apmaksu, uzrādot nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Normas mērķis ir dot iespēju darbiniekam pārliecināties, ka darba samaksa aprēķināta pareizi atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam. Darba likuma 71. pantā noteiktā darba samaksas aprēķina mērķis ir dot iespēju darbiniekam pārliecināties, ka viņa darbs ir uzskaitīts precīzi, samaksa ir aprēķināta pilnīgi un nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieturētas pareizi. Ja darbinieks konstatē neatbilstības, viņš var vērsties pie darba devēja to novēršanai, bet, ja tas nedod rezultātu – divu gadu laikā var vērsties tiesā. Ja darbiniekam darba samaksas aprēķins nav bijis izsniegts, viņš līdz ar to ir ticis nostādīts neizdevīgākā situācijā, tādēļ šis termiņš ir trīs gadi.² Tādējādi Darba likuma 31. panta otrajā daļā norādītais rakstveida aprēķins, kura pieejamība darbiniekam ietekmē prasījuma noilguma termiņu, ir konkrētā darbinieka darba samaksas aprēķins. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada februāra (128.) numurā.

• Jauna darba līguma noslēgšana nav tas pats, kas atjaunošana darbā
• Civildienestā jāvērtē, vai ilgstoša darbnespēja nav bijusi saistīta ar invaliditāti

BJP NUMURU E-ARHĪVS