Liepājas ekonomikas pārmaiņu vēji

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju.

Liepājas Metalurga spožums un posts

Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas flagmani Liepājas Metalurgs, kura iespaidīgo skursteņu izverstie sarkanīgie dūmi nereti bija arī pirmais vizuālais iespaids, iebraucot Liepājā no Rīgas šosejas puses. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga sekmīga pastāvēšana tieši vai netieši ietekmē ceturtās daļas Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja ap pusprocentu¹ (Liepājas dome norāda, ka pat vēl vairāk — 0,7–1%).

1 «Liepājas «metālmurgs»: liktenīgi lēmumi un lēni izklīstoša ilūzija pavērusi durvis jauniem ražotājiem», https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120051928/liepajas-metalmurgs-liktenigi-lemumi-un-leni-izklistosa-iluzija-paverusi-durvis-jauniem-razotajiem

2 https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/ar-lielako-gada-apgrozijumu/novads/riga/2012/

Liepājas Metalurga varenības stāsts sagruva 2013. gadā, kad uzņēmums piedzīvoja teju 150 miljonu eiro lielus zaudējumus. Kādu laiku tas vēl nīkuļoja, dzīvodams maksātnespējas procesos un revitalizācijas mēģinājumos, taču nopietnu ekonomisko ietekmi vairs neradīja. Tiesa gan, Liepājas iekšzemes kopprodukta (IKP) oficiālajā statistikā šis efekts gandrīz neparādījās. Skaidrojums ir tāds, ka Liepājas Metalurgs juridiski bija reģistrēts Rīgā, līdz ar to arī tā ekonomiskais pienesums statistikā tika ieskaitīts galvaspilsētas kontā. Piemēram, 2012. gadā, saskaņā ar LURSOFT publicētajiem datiem², Liepājas Metalurgs ar 434,3 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 8. vietā Rīgas lielāko uzņēmumu sarakstā (atpaliekot tikai no tādiem grandiem kā Uralchem Trading, Latvenergo, Elko Grupa, Orlen Latvija, Rimi Latvia, Latvijas Gāze un Circle K Latvia).

Oficiālais IKP kritums Liepājā 2013. gadā, salīdzinājumā ar 2012. gadu, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, nebija pārāk dramatisks — no 9753 uz 9269 eiro uz iedzīvotāju. Tā bija Liepājas Metalurga bankrota netiešā ekonomiskā ietekme — uzņēmuma darbinieku algas, vietējie pakalpojumi un piegādātāji veidoja daļu no pilsētas ekonomikas, līdz ar to zināma ķēdes reakcija bija neizbēgama — samazinājās pieprasījums piegādātājiem un citām vietējām firmām, samazinājās liepājnieku caurmēra pirktspēja. 2013. gadā Liepāja pazaudēja vairākus gadus stabili turēto 4. vietu Latvijas valstspilsētu IKP rangā, palaižot garām Rēzekni. Šo pozīciju izdevās atgūt tikai 2018. gadā.

3 Liepājas pilsētas pašvaldības 2013. gada publiskais pārskats, https://faili.liepaja.lv/liepajas_pilsetas_pasvaldibas_2013.gada_publiskais_parskats_web.pdf

Vislielākais negatīvais efekts bija vērojams datos par bezdarba līmeni Liepājā. 2013. gadā Liepājā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par gandrīz 1200 cilvēkiem, sasniedzot 13% bezdarba līmeni pilsētā (tomēr tas vienalga bija daudz mazāk nekā dižķibeles laikā, kad 2009. gadā bezdarbnieku skaits bija vēl par 3000 lielāks un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 19%)³. Kādu laiku Liepāja bija ar otro augstāko bezdarba līmeni starp valstspilsētām — aiz Rēzeknes. Bezdarbs Liepājā sāka strauji sarukt laikā no 2015. līdz 2017. gadam.

Jaunākie dati par Liepāju rāda jau gluži pozitīvu ainu. Pēc 2022. gada CSP datiem Liepāja atkal ieņem 3. vietu starp valstspilsētām (goda pjedestālu izdevās atgūt 2020. gadā pēc Ventspils krituma; iepriekšējā reize, kad Liepāja ieņēma šo vietu, bija tālajā 2008. gadā, kad savus apgriezienus savukārt vēl nebija uzņēmusi Valmiera) ar 17 403 eiro uz iedzīvotāju. Tas gan ir visai tālu aiz Valmieras (24 344 eiro) un, protams, Rīgas (31 583 eiro). 

Bezdarba līmenis Liepājā patlaban esot zemākais tās vēsturē, 2023. gadā pēc CSP datiem — 6,5% (iepriekšējos gados ik gadu samazinoties par apmēram procentu), atpaliekot tikai no Rīgas metropoles reģiona valstspilsētām un Valmieras, savukārt pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem — 4,5% (2024. gadā), kas gan pret 2023. gadu ir ne vairs kritums, bet minimāls pieaugums (no 4,4%).

Vidējās mēnešalgas ziņā Liepāja gan iepaliek arī Ventspilij (945 pret 992 eiro neto, 2023. gads), kopumā valstspilsētu vidū ieņemot neglaimojošo 7. vietu (apsteigta tikai Jēkabpils, Daugavpils un Rēzekne). Savukārt uzņēmumu saražotās produkcijas vērtības, kā arī uzņēmumos nodarbināto īpatsvara ziņā Liepāja ieņem vienas no līderpozīcijām (attiecīgi 4. un 3. vieta). 

Patlaban Liepājas vadošais uzņēmums jau ilgus gadus ir SIA Tolmets (atkritumu un metāllūžņu vairumtirgotājs), kura apgrozījums pēc LURSOFT datiem 2023. gadā sasniedzis iespaidīgos 253,7 miljonus eiro. Otro vietu ilggadēji tikpat stabili ieņem Ulda Pīlēna būvniecības uzņēmums AS UPB (apgrozījums 2023. gadā — 215 miljoni eiro). Šie abi komersanti par vairākām kārtām atrāvušies no tuvākajiem sekotājiem, kuru apgrozījumi ir krietni zem 100 miljonu eiro robežas (Liepājā ir daudz uzņēmumu ar 40–50 miljonu eiro apgrozījumu). Tie ir pārsvarā dažādu iekārtu, mašīnu vai metāla izstrādājumu ražotāji, kā arī vairum– un mazumtirgotāji. Kopējais Liepājas TOP20 uzņēmumu 2023. gada apgrozījums veidojis ap 1,2 miljardus eiro, kas ir pārliecinošs rekords starp līdz šim Bilances pētījumā aplūkotajām valstspilsētām (t.i., visām ārpus Rīgas). Salīdzinoši Daugavpilij (kur dzīvo par 11 000 vairāk iedzīvotāju nekā Liepājā) analogs skaitlis ir divas reizes mazāks — tikai 600 miljoni eiro, bet Valmierai, Jelgavai un Ventspilij — ap 700 miljoniem eiro. 

Liepājas jaunās industrijas

4 «Metalurģijas beigas un 24 jaunas rūpnīcas — Liepājā ražošana piedzīvo būtiskas pārmaiņas», https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.02.2024-metalurgijas-beigas-un-24-jaunas-rupnicas-liepaja-razosana-piedzivo-butiskas-parmainas.a541361/

Liepājas paveiktais pēc–Metalurga ērā tiešām šķiet ievērojams. Kā vēsta mediji un norāda arī pilsētas dome, pēdējos septiņos gados pilsētā uzbūvētas 26 jaunas rūpnīcas — gan ar pašmāju, gan ārvalstu kapitāla līdzdalību. Liepājā ražotais preču klāsts ir ļoti daudzveidīgs — sākot no kafijas un mitrajām salvetēm līdz tējkannu slēdžiem, Bentley automašīnās izmantotām atsperītēm un teleskopiskajiem konveijeriem⁴.

«Liepājas pilsētas ekonomiku lielā mērā raksturo rūpniecības nozare, kas veido aptuveni ceturto daļu no kopējās ekonomikas struktūras. Pateicoties Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (LSEZ) mums ir izdevies piesaistīt jaunus investorus, lai veicinātu Liepājas rūpniecības transformāciju uz mūsdienīgāku ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, kas orientēta galvenokārt uz eksportu. 

Liepājas rūpniecība 2024. gadā sasniedza ievērojamus rezultātus, saražojot produkciju vairāk nekā 478 miljonu eiro vērtībā, no kuriem 79% ir eksports,» rakstīts Liepājas domes (pilsētas mēra Gunāra Ansiņa un LSEZ pārvaldnieka Ulda Hmieļevska) Bilancei sagatavotā atbildē.

Nudien, Liepāja, vismaz pēc CSP 2022. gada datiem (jaunāks apkopojums par visām valstspilsētām pagaidām nav publicēts), apgrozījuma, arī pievienotās vērtības ziņā daudzās nozarēs (gan lielajās — apstrādes rūpniecībā, transportā, būvniecībā, tirdzniecībā, gan arī mazajās — profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finansēs) ir pārliecinoši priekšā pārējām valstspilsētām ārpus Rīgas (lielākoties arī, ja rēķinātu uz iedzīvotāju). Tikai tūrismā un IKT sektorā Liepāja palaiž priekšā Jūrmalu, atkāpjoties uz 3. vietu. Summāri tas izskatās pavisam iespaidīgi — Liepājas kopējais uzņēmējdarbības apgrozījums 2022. gadā sasniedza ap 2,3 miljardiem eiro, 3. vietā esošajai Jelgavai atpaliekot tālu jo tālu (nepilni 1,4 miljardi).

Liepāju kā vienu no labākajiem piemēriem Latvijā, kas parāda, cik daudzpusīgi pašvaldība var rīkoties savas attīstības labā, nosauc Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists. Tas nebūt nebeidzas tikai ar atbilstošas infrastruktūras izveidi — vairāku valstspilsētu Bilancei piesauktie industriālie parki Liepājā ir tikai pirmais etaps investoru piesaistē. Ne mazāk svarīga ir lielā pretimnākšana, individuālais darbs un rūpes par uzņēmējiem, kuri apsver iespējas uzsākt darbību pilsētā. «Liepājā ir bijis vislielākais uzsvars uz uzņēmumu piesaistīšanu. To varētu dēvēt par «kvalitatīvu klientu apkalpošanu», izskaidrojot investoriem rīcības iespējas, nosacījumus, sniedzot palīdzību dažādu procedūru veikšanā, rūpējoties, lai nerodas lieki sarežģījumi uz vietas, un nereti palīdzot pat nacionālā līmenī — ar formalitātēm, kas jākārto Rīgā,» atklāj P. Strautiņš. Protams, Liepāja veikusi ievērojamus ieguldījumus arī infrastruktūrā. «Ielu izbūve un visu cauruļvadu pievilkšana Karostas rajonā, tagad sācies darbs arī bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā — jaunu ielu, tehniskās infrastruktūras izbūve,» norāda eksperts.

Investoru piesaistē Liepājai noteikti palīdzot arī tās vēsturiskās tradīcijas, resursi un rūpniecības pilsētas tēls — varētu sacīt, ka Liepājas Metalurgs pat no «aizkapa dzīves» tomēr vēl savā ziņā gādā par šo tradīciju turpināšanos un pilsētas labklājību. «Uzņēmumi nāk uz tām vietām, kur ir ražošanas tradīcijas un speciālisti, kas tiem ir nepieciešami. Liepāja vēsturiski bijusi metālapstrādes, mašīnbūves un metāla izstrādājumu ražošanas centrs, un tā dabiski piesaista šāda profila uzņēmumus. Notiek ne gluži mērķtiecīga specializēšanās, bet sava veida pašatlase,» skaidro P. Strautiņš. «Tiesa, Liepāja savu industriālo politiku ir sākusi attīstīt agrāk nekā, piemēram, Daugavpils vai Rēzekne, līdz ar to patlaban Liepājai jau ir lielākas iespējas kļūt par sava likteņa noteicēju.»

Stratēģiskā redzējuma (un tā izpildes) trūkumi

Ar šo visu «medus mucu» gan mazliet kontrastē daži iepriekš pieminētie «lielie» rādītāji — pirmkārt, visai zemie liepājnieku vidējie ienākumi. Vai atkal problēmas sakne meklējama nepietiekami augstā ekonomikas pievienotajā vērtībā?

To kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem definē arī Liepājas vadības pārstāvji: «Protams, mēs kā pašvaldība gribētu redzēt straujāku rūpniecības transformāciju, lai darbavietas būtu augstāk kvalificētas un labāk atalgotas, tomēr tam nepieciešams laiks.»

5 Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada attīstības programma 2022.–2027. gadam, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/144502

Liepājas attīstības programmā 2022.–2027. gadam⁵ nepietiekami augsts atalgojuma līmenis minēts kā viena no risināmajām prioritātēm. Piedāvātais risinājums gan ir vispārīgs un vienpusīgs: «LSEZ jādarbojas aktīvi, lai attīstītu prioritārās tautsaimniecības nozares, piedāvājot integrētus un elastīgus (investoru vēlmēm atbilstošus, taču vienlaikus, lai tie nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves apstākļus) attīstības piedāvājumus.»

6 Liepājas valstspilsētas Rīcības un investīciju plāns 2022.–2027. gadam (aktualizēts 23.01.25.), https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/206556

Liepājas pašvaldības pārstāvji, norādot, ka uzdotais jautājums ir «ļoti plašs», nesniedza Bilancei eksprespārskatu par šajā (un divās citās) prioritātēs pēdējos trīs gados sasniegto progresu, aicinot atbildes meklēt Liepājas rīcības un investīciju plāna aktuālākajā redakcijā⁶. Plānā uzskaitītas dažādas aktivitātes, kas tiek finansētas pilsētā, un saistībā ar LSEZ attīstību izceļams industriālo parku un infrastruktūras attīstības darbs, kas, protams, rada potenciālu jaunām, augstākas pievienotās vērtības darba vietām, kas ilgtermiņā varētu ietekmēt atalgojuma līmeni. Tomēr dokumentā nav atrodama informācija par līdz šim sasniegtajiem rezultātiem — atalgojuma līmeņa izmaiņām, kā arī LSEZ konkrētu ieguldījumu šajā jomā. Dome atbildē vien norāda, ka «LSEZ kapitālsabiedrībās mēneša vidējā bruto darba alga jau šobrīd ir augstāka nekā pilsētā un valstī». Tas neko neizsaka — pašsaprotami, ka LSEZ, kur tiek koncentrētas investīcijas un ražotnes, vidējai algai jābūt «augstākai». Taču — cik augstāka, kāda ir pēdējo gadu izaugsmes dinamika, kā tā samazina Liepājas vidējo ienākumu atpalicību no citām valstspilsētām — atliek zīlēt.

Līdzīgi sakāms arī par pārējām divām prioritātēm, kas, Bilances ieskatā, bija svarīgākās no attīstības programmā ekonomikas jomā definētajām.

Kvalificēta darbaspēka attīstības jomā (programmā definētais uzdevums: «Paplašināt mācību programmu piedāvājumu un kvalitatīvi uzlabot mācību procesu Liepājā pārstāvētajās augstākajās un profesionālajās mācību iestādēs») rīcības un investīciju plānā identificējamas vairākas aktivitātes (piemēram, nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide; projekti, kas veicina skolotāju profesionālo kompetenču pilnveidi; Liepājas pilsētas pašvaldības stipendiju programma, lai piesaistītu studējošos noteiktās specialitātēs; izveidots Zinātnes un izglītības inovāciju centrs bērniem un jauniešiem), taču plāns, saprotams, nesniedz izvērtējumu par to, cik lielā mērā šo aktivitāšu rezultātā ir uzlabojies mācību programmu piedāvājums un kādus rezultātus tas dod kvalificēta darbaspēka trūkuma mazināšanā.

Ekonomikas digitalizācijas jomā («ieviest atbalsta mehānismus mazajiem un vidējiem komersantiem, kas, plašāk izmantojot jauno informāciju, komunikāciju un digitālo tehnoloģiju risinājumus, palielinātu esošo uzņēmumu konkurētspēju, tostarp tūrisma industrijā, un veicinātu jaunuzņēmumu attīstību pilsētā un novadā») pat iespējami atbilstoši pasākumi plānā atrodami grūtāk. Lai gan dokumentā ir daudz aktivitāšu, kas saistītas ar digitalizāciju, tās pārsvarā nozīmē digitalizācijas attīstību pašvaldības pārvaldes iestādēs (Liepājas slimnīcā, bāriņtiesā, policijā, bibliotēkās, teātrī, utt.), nevis minēto tieša atbalsta mehānismu ieviešanu mazajiem un vidējiem komersantiem, lai veicinātu viņu digitalizāciju un konkurētspēju. Vienīgais, kas varētu atbilst pēdējam: «Inovatīvu ideju attīstīšana (izstrāde un ieviešana), piemēram, lietu interneta tehnoloģiju izmantošana, monitoringa un vadības sistēmas utt., kas veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu praksē (projektu konkursi, hakatoni u.tml.).»

Iespējams, ka attīstības programmas viduspunktā (kopš tās realizācijas sākuma pagājuši trīs no sešiem gadiem) ir vēl par agru gaidīt progresa izvērtējumu. Cerams, ka tuvojoties attīstības programmas beigu termiņam un gatavojot nākamo programmu, pilsēta tādu veiks. 

Kopumā Liepājas ekonomiskās attīstības stratēģiskajos dokumentos nolasāmi divi galvenie attīstības virzieni:

1. tradicionālās nozares kā apstrādes rūpniecība/osta un loģistika
2. mazo un vidējo uzņēmumu digitālā ekonomika, jaunuzņēmumi, informācijas komunikāciju tehnoloģijas.

Ja pirmajā virzienā ir redzams pamatīgs darbs un arī rezultāti, tad otrais virziens šķiet faktiski pamests novārtā (arī Liepājas pašvaldības atbildes nesniedz priekšstatu, kas darīts šajā ziņā). 

Pētot Latvijas valstspilsētas, redzēts ne mazums attīstības stratēģiju un programmu, kur sarakstītas it kā pareizas lietas, no kurām lielākā daļa netiek īstenotas. Liepājas gadījumā jāsaka — pati programma un stratēģija attiecībā uz ekonomikas attīstību ir visai skopa un pavirša. Iznāk, ka Liepāja nav tik daudz plānotāju un runātāju, bet gan darītāju pilsēta. Ideālā gadījumā pilsētas attīstībā tomēr apvienotos gan precīzs un pamatots plāns, gan tam sekojoša atbilstoša un mērķtiecīga rīcība. Tomēr, ja jāizvēlas — labs plāns bez efektīvas rīcības vai efektīva rīcība bez laba plāna, tad, protams, priekšroka dodama otrajam variantam. Liepāja un tās sasniegumi to pierāda praksē. Tomēr — iespējams, ka tieši visaptveroša stratēģiskā redzējuma (ekonomikā) nepilnīgums ir tas, kas Liepājai pagaidām neļauj tikt uz priekšu vēl ātrāk.

Latvijas valstspilsētu «īpašās attīstības inteliģences» testa jautājumā par izglītības/zinātnes un ekonomikas attīstības sinerģiju Liepāja pozitīvi neizceļas. Neraugoties uz relatīvi plašo akadēmiskās izglītības un pētniecības potenciāla pieejamību pilsētā, pašvaldība nenosauc konkrētus piemērus, kā šī integrācija uzņēmējdarbībā izpaudusies līdz šim. Visas cerības (savā ziņā līdzīgi kā Rēzeknē) tagad tiek saistītas ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ienākšanu. «Līdz ar Liepājas Universitātes un Liepājas Jūrniecības koledžas pievienošanu RTU tiek pastiprināti strādāts, lai sinerģijā ar «RTU Liepāja» stiprinātu Liepājas industriālo potenciālu un sagatavotu spēcīgus jaunos speciālistus, kuri spēj radīt inovācijas, veicinot pilsētas un reģiona attīstību,» norāda Liepājas dome.

Turpmākās attīstības plāni — iespaidīgi

Liepāja patlaban lolo (un jau sāk īstenot) lielus projektus vidēja un ilgtermiņa nākotnei. «Pilsēta patlaban liek uzsvaru uz atjaunojamo resursu, īpaši ūdeņraža enerģiju, kas ir viens no lielajiem stratēģiskajiem plāniem. Viena ideja — ostas teritorijā izvietot vēja ģeneratoru komponenšu montāžas cehus. Otrkārt, nākotnē veidojoties saražotās zaļās elektroenerģijas pārpalikumam, to varētu pārveidot ūdeņradī, un Liepāja varētu būt vieta, kur šo ūdeņradi uzkrāj. Atšķirībā no citām Latvijas vietām, kuras arī pretendē uz dažādām «zaļās enerģijas» industrijas nišām, Liepājas gadījumā jau ir runa par konkrētu vienošanos par ļoti lielām investīcijām,» saka P. Strautiņš.

Ekonomista minētais projekts ir Liepājas ūdeņraža rūpnīca, par ko publiski tika paziņots pagājušā gada aprīlī, noslēdzot līgumu starp Liepājas SEZ pārvaldi un norvēģu kapitāla uzņēmumu CIS Liepāja. Rūpnīcu plānots uzbūvēt līdz 2029. gadam, ieguldot ap 1,2 miljardu eiro lielas investīcijas, un ražotne sniegs ap 100 jaunu darbavietu (kopējais jaunradīto darbavietu skaits, strādājot sinerģijā ar vēja parku attīstību, kur arī jau noslēgts līgums ar holandiešu investoriem, un citām saistītajām nozarēm, sasniegtu pat vairākus simtus).

Liepājas dome kā lielākos ilgtspējīgas attīstības investīciju projektus LSEZ teritorijā, kas patlaban atrodas «izpētes fāzē», nosauc piecus:

• Atkrastes vēja atbalsta bāze un lielgabarīta kravu terminālis Liepājas ostā, izveidojot infrastruktūru vēja parku būvniecībai Baltijas jūrā un lielgabarīta konstrukciju ražotņu izvietošanai ostas piestātņu tuvumā. 
• CO₂ eksporta terminālis — rūpniecībā un enerģētikā emitētā un savāktā oglekļa dioksīda uzglabāšana un transportēšana.
• Ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca — SAF degvielas ražošana, kas veicinās aviācijas nozares pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas avotiem.
• Ar ūdeņradi darbināmu lidmašīnu ražošana — pasažieru lidmašīnu ražošana Liepājas lidostas teritorijā, kas veicinās aviācijas nozares dekarbonizāciju.
• Ūdeņraža ražotne un termināls — ūdeņraža ražošana, izmantojot atjaunīgos energoresursus.

Liepājas dome saglabā optimismu par šo ieceru izdošanos arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. «Investoru aktivitāte Liepājā turpina pieaugt, ko veicina ekonomikas diversifikācija un LSEZ piedāvātās priekšrocības. Lai gan karš Ukrainā ir radījis jaunus izaicinājumus, īpaši enerģētikas jomā, vienlaikus tā ir arī iespēja — Liepāja aktīvi pozicionējas kā ilgtspējīgas industrijas centrs, piesaistot investorus no zaļās enerģētikas nozares un stiprinot savu lomu globālajā ekonomikas pārveidē,» norāda pašvaldības pārstāvji.

Par būtisku attīstības prioritāti dome uzskata arī «privāto investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai Liepājā», kas palīdzētu pilsētai piesaistīt iedzīvotājus.

Kopumā Liepājas stāsts diezgan lielā mērā līdzinās Kurzemes jūrmalas kaimiņienes Ventspils piedzīvotajam. Tas, kas Ventspilī bija tranzīts un osta, Liepājā — metalurģija. Kā vienā, tā otrā pilsētā abas ekonomikas nozares sagruva, dodot pamatīgu triecienu pilsētas ekonomikai. Abas pašvaldības aktīvi un stratēģiski rīkojās, lai zudušā ienākumu avota vietā radītu citus, un tas lielā mērā ir izdevies. Varētu teikt, ka Liepājai pat vēl mazliet veiksmīgāk nekā Ventspilij. Patlaban Liepāja ir viens no vismaz Latvijas mēroga veiksmes stāstiem — pilsēta, kas savu izsenis pievilcīgo dzīvesvietas statusu arvien ciešāk apvieno ar augošu ekonomikas «spēkstacijas» jaudu. Protams, līdz mirklim, kad tas novedīs pie arī tāda (uz vispārējās Latvijas demogrāfiskās situācijas fona) brīnuma kā iedzīvotāju skaita pieaugums, droši vien ir vēl daudz ko darīt. Taču Liepāja, tūlīt aiz Valmieras (un mazliet priekšā Ventspilij), savā 400. jubilejas gadā ir godam pelnījusi vienas no Latvijas efektīvākajām valstspilsētām statusu, kurai ir potenciāls konkurēt arī Baltijas reģionā.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Liepājas ekonomikas pārmaiņu vēji» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī: