Latvijā korupcijas mazināšanā aktīvāk jāiesaista privāto sektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīze par jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI) liecina, ka Latvijas rezultāti ir uzlabojušies sešos no desmit indeksu veidojošajiem pētījumiem. Analīze norāda uz nepieciešamību Latvijai aktīvāk iesaistīt privāto sektoru korupcijas mazināšanā, kā arī stiprināt publiskā sektora pārstāvju godprātību.

KUI mēra privātā sektora uztveri par korupcijas līmeni publiskajā sektorā, ņemot vērā starptautisko un vietējo ekspertu viedokļus. KUI balstīts uz pētījumiem, kuru skaits vērtētajām 180 valstīm vai teritorijām var atšķirties, apgrūtinot iespējas novērtēt reģiona valstu savstarpējās pozīcijas. Papildus jāņem vērā, ka KUI mēra uzņēmēju attieksmi pret korupciju un citiem ar korupciju pastarpināti saistītiem jautājumiem, piemēram, godprātību un atklātību.

Latvija 2024. gadā ir saņēmusi 59 (-1) punktus no 100 iespējamajiem un ierindojās 38. vietā (kritums pret 2023. gadu par divām vietām). Salīdzinājumam kaimiņvalsts Igaunija ir 13. vietā ar 76 (0) punktiem un Lietuva – 32. vietā ar 63 (+2) punktiem.

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir 14. vietā, Lietuva ir 12. vietā un Igaunija ir 7. vietā.

2024. gadā visu 180 valstu vidējā KUI vērtība bija 37 punkti, kas ir par sešiem punktiem zemāk nekā iepriekšējā gadā, kā arī lielākai daļu valstu jeb 72 % KUI vērtība bija zem 50 punktiem, liecina pētījums.

KNAB vērš uzmanību, ka atšķirīgā izmantoto pētījumu skaita dēļ ir apgrūtinoši salīdzināt Latvijas rezultātus ar citām valstīm. Piemēram, ja 2024. gada KUI aprēķinā būtu izmantoti tādi paši pētījumi kā Lietuvai, paredzams, ka Latvijas rezultāts pieaugtu par trīs punktiem, sasniedzot līdzvērtīgas pozīcijas ar konkrēto kaimiņvalsti – 63 punktus.

KNAB skaidro, ka jaunāko Latvijas KUI rezultātu veido desmit pētījumi, kas ir par vienu vairāk nekā gadu iepriekš. 2024. gadā lielākajā daļā izmantotajos avotos – sešos – rādītājs ir pieaudzis, trijos samazinājies un vienā rezultāts nav mainījies. Latvijas rezultāta pieaugums novērojams visos jautājumos, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu, valsts amatpersonu kontroli, trauksmes celšanu u.c.

Būtiskākais kritums novērojams pētījuma World Economic Forum Executive Opinion Survey ikgadējā uzņēmēju aptaujā, kas netika ņemta vērā Latvijas 2023. gada KUI aprēķinā un kurā piedzīvots 20 punktu kritums salīdzinājumā ar 2022. gadu. KNAB analīze liecina, ka mainīta arī pētījuma aprēķinu metodoloģija.

Latvijas iegūtais rezultāts norāda uz nepieciešamību aktīvāk mazināt uzņēmēju gatavību iesaistīties korupcijā, tostarp kukuļot valsts amatpersonas, lai panāktu labumu sevis pārstāvētajam uzņēmumam.

World Economic Forum Executive Opinion Survey, piemēram, ir ikgadēja uzņēmēju aptauja 121 valstī četrās dažādās jomās, lai novērtētu riskus, kuri pakļauj valsti lielākiem draudiem. Latvijā identificēti šādi TOP5 riski: ģeopolitika un iespējamie bruņotie konflikti, ekonomiskā lejupslīde, kiberdrošība, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, inflācija.

Novērtējumu par Latviju veic Globālā konkurētspējas pētījuma ietvaros sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rīgā. Aptaujā uzņēmējiem tiek uzdoti divi jautājumi saistībā ar korupciju – cik bieži uzņēmumi ir spiesti maksāt nereģistrētas papildmaksas vai kukuļus importa un eksporta, publisko pakalpojumu, nodokļu, publisko iepirkumu un tieslietu jomās; cik izplatīta ir prakse korupcijas rezultātā publisko resursu pārdalīšanai noteiktiem uzņēmumiem vai indivīdiem?

Savukārt Global Insight Country Risk Rating Latvijas rezultāts atbilst aprakstam: kukuļošanas un korupcijas gadījumi notiek, bet ir nelielos apmēros. Birokrātiskās procedūras ir neefektīvas un pakļautas korupcijas riskiem. Kukuļa nemaksāšanas gadījumi var paildzināt projektu izpildi, bet pārsvarā gadījumu tos nepārtrauc. Pretkorupcijas likumdošana ir labi regulēta, bet netiek efektīvi pielietota.

• Kā valsts amatpersonai nenonākt interešu konfliktā
• Pieaudzis trauksmes cēlēju ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem