Kriminālsods par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

Publiskajās tiesībās valda princips, ka aizliegts ir tas, kas nav atļauts ar tiesību normu, bet atļauts ir viss, kas ir noteikts.¹ Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), ir noteikti gadījumi, kad un kādā apmērā darba tiesisko attiecību gadījumā drīkst izmaksāt atlaišanas pabalstu. 

1 Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.08.2013. spriedumu lietā Nr. A42946309, SKA–659/2013.

Senāta Krimināllietu departamenta 2024. gada 18. decembra lēmums lietā Nr. 16870002022, SKK–192/2024

Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosakot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā paredz Atlīdzības likums? Diemžēl šajā lietā vairs nebūs runa par piezīmi vai rājienu. Nāksies izlasīt Krimināllikuma 318. panta otro daļu, jo arī apskatāmajā lietā pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības mantkārīgā nolūkā, nodarot būtisku kaitējumu.

Ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu /pers. A/ atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas un attaisnota. Savukārt ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu Kurzemes rajona tiesas spriedums atcelts pilnībā un /pers. A/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīta ar sabiedrisko darbu uz 150 stundām, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.

Apgabaltiesa atzina, ka apsūdzētā /pers. A/ ir valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, proti, ir novada pašvaldības izpilddirektore, kuras tiešā pakļautībā atrodas novada pašvaldības Personāla vadības, Finanšu un grāmatvedības un Juridiskā nodaļa, un kura īsteno Centrālās administrācijas vadītāja kompetenci, pārvalda Centrālās administrācijas valdījumā un lietošanā nodoto mantu, finanšu, personāla un citus resursus, paraksta ar to saistītos dokumentus. Viņa savā darba vietā novada pašvaldības telpās ar pašvaldības darbiniekiem /pers. D/ un /pers. E/, uz kuriem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. panta pirmās daļas 14. punktu attiecas minētā likuma darbība, apzināti noslēdza līgumus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās atbilstoši Darba likuma 114. pantam (turpmāk — vienošanās).

Minētajās vienošanās /pers. A/ mantkārīgā nolūkā panākt /pers. D/ un /pers. E/ materiālā stāvokļa uzlabošanu iekļāva prettiesiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem novada pašvaldība kā darba devējs apņēmās izmaksāt /pers. D/ un /pers. E/ atlaišanas kompensācijas četru mēnešalgu apmērā katram. Pilnībā apzinoties savu darbību pretlikumīgo raksturu un uzņemoties par noslēgto vienošanās saturu un to radītajām sekām vienpersonisku atbildību, /pers. A/, pamatojoties uz vienošanām, izdeva prettiesiskus rīkojumus (turpmāk — rīkojumi), saskaņā ar kuriem uzdeva novada pašvaldības Centrālās administrācijas Finanšu un grāmatvedības nodaļas Algu uzskaites daļai aprēķināt un izmaksāt /pers. D/ un /pers. E/ kompensācijas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu četru mēnešalgu apmērā katram.

Tiesa atzina, ka, apzināti parakstot minētās prettiesiska satura vienošanās un izdodot rīkojumus, /pers. A/ pārkāpa: 

1. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta četrpadsmitajā daļā noteikto ierobežojumu, saskaņā ar kuru atlaišanas pabalstu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, var izmaksāt viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā;
2. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1. un 2. pantu, kas nosaka publiskas personas pienākumus likumīgi rīkoties ar publiskas personas finanšu līdzekļiem, novēršot to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu;
3. likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 18. pantu, atbilstoši kuram valsts amatpersona drīkst izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. 

Pamatojoties uz /pers. A/ parakstītajām prettiesiskajām vienošanām un izdotajiem rīkojumiem, tika aprēķināti un no novada pašvaldības budžeta izmaksāti 16 944,00 eiro, kas par 11 777,71 eiro pārsniedza /pers. D/ un /pers. E/ kopējo pieļaujamo izmaksājamā atlaišanas pabalsta apmēru, kas noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta četrpadsmitajā daļā. Tādējādi /pers. A/, būdama valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, ar ko /pers. A/ piešķirtas ekskluzīvas tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par līgumu un vienošanās slēgšanu, /pers. D/ un /pers. E/ materiālā stāvokļa uzlabošanas nolūkā tīši izšķērdēja publiskas personas finanšu līdzekļus, nodarot materiālo zaudējumu 11 777,71 eiro, kas saskaņā ar likuma «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» 23. panta pirmās daļas 2. punktu radīja būtisku kaitējumu, jo uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi mantiskā zaudējuma apmērs pārsniedza desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Senāts nolēma apgabaltiesas spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas, bet pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu. Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka gan /pers. E/, gan /pers. D/ kriminālprocesa uzsākšanas dienā bija atmaksājuši nepamatoti izmaksātās kompensācijas daļu. Tiesa secinājusi, ka šie apstākļi ir attiecināmi uz kaitīgo seku novēršanu. Vienlaikus apelācijas instances tiesa norādījusi, ka «attiecībā uz nosakāmā soda mēru tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Krimināllikuma 47. un 48. pantam apsūdzētās atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatējami». Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti nav atzinusi par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli lietā konstatēto faktu, ka ir pilnībā novērsts pašvaldībai radītais mantiskais zaudējums.

Senāts atzīst, ka tādējādi apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. panta l. punktā norādīto pārkāpumu, jo nav piemērojusi Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktu un, nosakot /pers. A/ sodu par Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 46. panta trešo daļu, kas ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai daļā par /pers. A/ noteikto sodu.

Senāts par soda noteikšanu izteica turpmāk minētās atziņas. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro un trešo daļu tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, bet, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

2 Senāta 2018. gada 19. jūnija lēmuma lietā Nr. SKK–J–348/2018, 6.2. punkts.

Atbildību mīkstinoši apstākļi uzskaitīti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā. Konstatējot minētos apstākļus, tiesa nevar neatzīt tos par atbildību mīkstinošiem, jo likumā noteikts, ka tie ir atzīstami, nevis var tikt atzīti par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Norādītie apstākļi obligāti ņemami vērā, nosakot vainīgajai personai sodu².

Atbilstoši Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktam par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu.

3 Senāta 2020. gada 21. maija lēmuma lietā Nr. SKK–173/2020, 11.1. punkts.

Kaitējuma kompensācijas pilnīga samaksa atbilstoši Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktam ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, ko tiesa ņem vērā nosakot sodu.³

Lietā nozīmīgās tiesību normas

Krimināllikuma 318. pants Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

(1) Par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai nolūkā iegūt nepamatotas priekšrocības sev vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. 

(..)

Krimināllikuma 47. pants Atbildību mīkstinošie apstākļi

(1) Par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

• Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības
• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem