Krājumu zudumu ietekme uz nodokļu aprēķināšanu

Lielākajā daļā uzņēmumu krājumi veido būtisku apgrozāmo līdzekļu daļu. Atkarībā no uzņēmuma darbības veida krājumu struktūra būs atšķirīga: ražošanai būs iepirktas izejvielas, pārdošanai iegādāta prece un pakalpojumu sniegšanai iepirki materiāli. 

Krājumu uzskaitē svarīgi savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krājumu rašanos un kustību. Uzņēmumā jānodrošina krājumu saglabāšana un kontrole, maksimāli novēršot krājumu zudumus, bojāšanos un piesavināšanās iespējas. Taču, ja nu tomēr ir konstatēti zudumi, tad grāmatvedim jānoskaidro, vai neveidojas ar nodokļiem apliekams objekts.

Kaut arī tikko kā ir beidzies 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš, bet ir jau septembris, tātad grāmatvežiem atkal jāsāk domāt par gada pārskatiem, līdz ar to arī par gada inventarizācijām un notikumiem, kas varētu ietekmēt pārskata gada finanšu rezultātu un pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādāmos notikumus. Viens no šādiem notikumiem būs krājumu virsnormatīvie zudumi.

 Krājumu zudumi

Krājumu zudumi var rasties dažādu iemeslu dēļ:

• preču piegādes un glabāšanas procesā iespējami nožuvumi, nobirumi vai izgarojumi;
• ražošanas procesā var rasties atbirumi, nodegumi vai atgriezumi;
• zādzības;
• stihisku nelaimju gadījumos bojāti krājumi;
• realizācijas termiņa beigšanās dēļ norakstāmie krājumi.

Krājumiem var būt redzamie zudumi, līdz ar to viegli konstatējamie, piemēram, inventarizācijas laikā konstatēts vienību skaita iztrūkums. Šādus zudumus dokumentē, sagatavojot norakstīšanas aktu.

Krājumiem var būt arī neredzamie zudumi, kuru apmērs jākonstatē, veicot aprēķinus, piemēram, nožuvumi vai nobirumi. Uzņēmums pats savā grāmatvedības politikā nosaka, kā tiks aprēķināts neredzamo zudumu apmērs.

Zudumu normas

Lai varētu pamatot attiecīgos krājumu zudumus, uzņēmuma grāmatvedības politikas noteikumos par krājumu uzskaiti iekļauj dabīgo zudumu normu aprēķināšanas metodiku. Normatīvajos aktos nav noteikts, kā tieši aprēķināt zudumu normas. Parasti zudumu normas nosaka procentos no preču neto apgrozījuma vai preču iegādes pašizmaksas.

Zudumu normas aprēķina formulas:

Zudumu norma (%) = (pārskata perioda zudumi / neto apgrozījums) × 100

vai 

Zudumu norma (%) = (pārskata perioda zudumi /preču iegādes pašizmaksa) × 100

Virsnormatīvo zudumu ietekme uz UIN un PVN

Saskaņā ar UIN likuma 8. pantu un MK noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 70. punktu pie izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita krājumu (preču) zudumus un norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz nodokļa maksātāja plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam. Tas nozīmē, ka virsnormatīvie zudumi veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu. Plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam aprēķina, pamatojoties uz faktisko krājumu zudumu vērtību iepriekšējos trijos pārskata gados. 

Norakstot krājumus un izslēdzot tos no uzskaites, summu, kas pārsniedz plānoto zudumu normu, iekļauj pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (decembra) UIN deklarācijas 6.1. rindā. 

MK noteikumu Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai» 163.¹ punkts nosaka, ka reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, iesniedzot nodokļa deklarāciju par kalendāra vai pārskata gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu. Neatskaitāmais priekšnodoklis par krājumu virsnormatīvajiem zudumiem jāuzrāda PVN deklarācijas 57. rindā.

1. tabula 

Uzņēmumiem, kuri reģistrējušies pārskata gadā, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo krājumu (preču) sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta pārskata gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Šajā gadījumā jaundibinātais uzņēmums savā krājumu uzskaites metodikā apraksta, kā tiks aprēķinātas plānotās zudumu normas pirmajā darbības gadā, un tad, veicot gada inventarizāciju, konstatē faktiskos zudumus.

Ja krājumu (preces) zudumu norma ir noteikta normatīvajā aktā, nodokļa maksātājs krājumu (preces) zudumu normu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem. MK noteikumos Nr. 861 «Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm» paredzēti dabisko zudumu apmēri procentos konkrētām šķidrajām (piemēram, naftas produkti, alkoholiskie dzērieni u.c.) un beramajām precēm (piemēram, graudaugi, vilna u.c.). 

MK noteikumu Nr. 677 71. punkts nosaka, ka nepārvaramas varas dēļ zaudētos nodokļa maksātāja krājumus uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta nepārvaramas varas definīcija. Tas varētu būt, piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Nepārvaramas varas izraisītus krājumu zudumus uzņēmums neplāno un nenosaka zudumu normas. Šādus radušos izdevumus grāmatvedībā noraksta, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu — norakstīšanas aktu. 

Minēto noteikumu 72. punkts nosaka, ka nodokļa maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļa maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības. Noteikumi nenosaka, kādi tieši būtu šie atgūšanas pasākumi, tātad tie uzņēmumam būtu jānosaka savā grāmatvedības politikā. 

Ja zaudējumi pārsniedz 50 eiro un uzņēmums par notikušo nekavējoties ir paziņojis izmeklēšanas iestādei, un tā ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu, tad šādas zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Be, ja uzņēmums nav veicis minētās darbības, tad zaudējumu summa veidos ar UIN apliekamo bāzi.

PVN likuma 106. pants nosaka, ka preču zudumu gadījumā atskaitītā priekšnodokļa korekciju veic, ja:

1) preču zudumu vērtība pārsniedz plānoto zudumu normas;

2) preces ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā un to nevar dokumentāri pierādīt. 

Nobeiguma secinājumi

1. Ja uzņēmums savā grāmatvedības politikā nebūs noteicis krājumu dabīgo zudumu normu aprēķināšanas metodiku, līdz ar to šādas normas nebūs noteiktas, norakstot izmaksās gada inventarizācijas rezultātā konstatētos zudumus, tie pilnā apmērā veidos ar UIN apliekamo bāzi, kā arī būs jākoriģē iepriekš attiecinātais priekšnodoklis.

2. Ja inventarizācijā tiek konstatēts krājumu iztrūkums un to izraisījusi materiāli atbildīgā persona (darbinieks), tad, norakstot izmaksās krājumu zudumus, vienlaikus tiek iegrāmatotas prasības pret materiāli atbildīgo personu un atzīti ieņēmumi. Šajā gadījumā krājumu zudumi neveidos ar UIN apliekamo bāzi, kā arī nebūs jākoriģē priekšnodoklis.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.