Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu

Darbiniekam ir normālais darba laiks 5 darba dienas nedēļā. Darbinieks nostrādājis gadu un ir bijis atvaļinājumā 4 dienas (tikai darba dienas) + 4 dienas (tikai darba dienas), tātad 8 kalendāra dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Neizmantotais atvaļinājums palicis 20 kalendāra dienas. Par cik dienām jāizmaksā atvaļinājuma kompensācija, atbrīvojot darbinieku, — par 14,29 darba dienām (proporcionāli darba dienas atlikušo kalendāra dienu periodā, 20 / 28 × 20) vai par 12 darba dienām (apmaksātas 20 darba dienas gadā — 8 izmantotas).

Atbilde

Vispirms jāprecizē, ka Darba likumā (DL) atvaļinājums ir noteikts kā četras kalendāra nedēļas, bet nav norādīts, ka šajās nedēļās būtu jāapmaksā 20 darba dienas. Apmaksājamo dienu atvaļinājuma laikā mēdz būt no 19 līdz pat 23.

75. panta 8. daļā noteikts: par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad vidējo izpeļņu reizina ar konkrētā darbinieka darba dienām vai darba stundām atvaļinājuma laikā. Savukārt dienu un stundu skaits katram darbiniekam mēdz būt dažāds.

Vienlaikus jāatzīmē, ka neeksistē nevienas oficiālas metodikas kompensējamo dienu (stundu) noteikšanai. Parasti grāmatveži rīkojas atbilstoši tā saucamajai praksei, atkarībā no tā, kurš padomdevējs spēj būt pārliecinošāks. Pēc būtības rezultāti nav atšķirīgi. Tādēļ ieteicams izvēlēties savu «ceļu» un nostiprināt to grāmatvedības politikā.

1. piemērs

Ja atvaļinājums tiek izmantots, tad ir spēkā noteikums, ka svētku dienas to pagarina. Ja ir jānosaka kompensējamo dienu skaits, tad pagarināšana nav jāņem vērā, jo darba attiecības jau ir pārtrauktas un nav svarīgi, kādi svētki ir sagaidāmi pēc pēdējās darba dienas. Šā iemesla dēļ var pieņemt, ka četrās kalendāra nedēļās ir 20 darba dienas, ja darbinieks tika nodarbināts normālo darba laiku, t.i., 5 darba dienas nedēļā (vai 24 darba dienas, ja 6 darba dienas).

No šāda apgalvojuma izriet, ka par katru kalendāra mēnesi, kad pastāvēja darba attiecības, iepriekš minētajam darbiniekam pienākas 1,67 apmaksājamās dienas (20 / 12) un par kalendāra dienu — 0,0548 apmaksājamās dienas (20 / 365). Rezultāts — ar aptiekas precizitāti.

2. piemērs

Tiek izmantots arī šāds algoritms: par veselu gadu darbiniekam ir tiesības uz atvaļinājumu, kas ir 28 kalendāra dienas. Tātad par darba attiecību pastāvēšanas vienu mēnesi — 2,33333 kalendāra dienas (28 / 12). Tomēr darbiniekam jāaprēķina kompensācija par darba dienām, un tās nosaka, dalot kalendāra dienas ar 7 (nedēļā) un reizinot ar piecām darba dienām: 2,33333 : 7 × 5 = 1,67. Nekas cits arī nevarētu iznākt, tomēr ceļš ir garāks.

3. piemērs

Lasītājas jautājumā risinājums jāveic pretējā virzienā. Vispirms noteiksim, cik darba attiecību kalendāra dienām atbilst 20 neizmantotā atvaļinājuma kalendāra dienas, ja: 365 kalendāra dienas dod tiesības uz 28 kalendāra atvaļinājuma dienām, bet X kalendāra dienas atbilst 20 kalendāra atvaļinājuma dienām.

X = 365 × 20 : 28 = 260,7 — šajās kalendāra dienās ir pastāvējušas darba attiecības, bet par tām nav noteikts atvaļinājums.

Tagad var noteikt, cik apmaksājamo dienu pienākas par 260,7 darba attiecību kalendāra dienām:

• 365 kalendāra dienas → 20 apmaksājamās dienas ;
• 260,7 kalendāra dienas → X apmaksājamās dienas;
• 260,7 × 20 : 365 = 14,28 apmaksājamās dienas.

Domājams, ka var piemērot arī citus algoritmus.

P.S. Tieši tāpēc, ka izmantotais atvaļinājums tika piešķirts darba dienās (kaut arī tās uzskatītas par kalendāra dienām), kopā darbiniekam ir apmaksātas vairāk nekā divdesmit divas darba dienas (lai arī ar svētku dienām te nav sakara).

Astoņas kalendāra dienas, kuras tiek apmaksātas kā atvaļinājuma darba dienas, nevar tikt pielīdzinātas astoņām dienām pēc kalendāra. Ja darbinieks nodarbināts piecas darba dienas nedēļā, tad astoņās kalendāra dienās jebkurā gadījumā ir divas brīvdienas, kuras nav jāapmaksā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.