Ko paredz grāmatveža juridiskā atbildība

Uz grāmatveža, finanšu direktora amatu ir attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Kādus pienākumus uzliek katrs no šiem atbildības veidiem, intervijā stāsta AS ERST Finance jurists Tomass Hodosevičs.

Šajos amatos juridiskajai atbildībai ir gana svarīga loma, jo tā ir potenciāli klātesoša teju visām darbībām, ko veic šo profesiju pārstāvji ikdienā. Uz grāmatveža vai finanšu direktora amatu noteiktajos apstākļos var būt attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība.

Protams, ka atbildības veidi un iespējamie pārkāpumi arī ir saistīti ar to, kādā kapacitātē grāmatvedis veic attiecīgas darbības, proti, kāds atbildības veids raksturīgāks uzņēmuma iekšējiem jeb t.s. in–house grāmatvežiem, cits — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, bet ir arī aspekti, kas grāmatvežus (finanšu direktorus) skar kā uzņēmumu vadītāju uzticamus padomdevējus un saistīti ar uzņēmuma pārvaldību.

Jāsaprot, kas vispār ir juridiskā atbildība. Tā ir atbildība, kas iestājas par tiesību normu pārkāpšanu. Tiesību normu pārkāpums jeb prettiesiska rīcība var izpausties gan kā kādas neatļautas darbības izdarīšana, gan kā prettiesiska savu pienākumu nepildīšana. Tāpat būtiski, ka juridiskā atbildība vienmēr izriet no likuma (likuma jēdzienu lietojot plašākajā nozīmē). Proti, lai iestātos juridiskā atbildība, jābūt tiesību normai, kurā paredzētas attiecīgās sekas. Visbeidzot norādām, ka juridiskā atbildība īstenojama ar piespiedu līdzekļiem, kurus nodrošina valsts. 

Attiecībā uz civiltiesisko atbildību vispirms ir jānošķir, vai grāmatvedis ir nodarbināta persona vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības kārtošana uzņēmumā var notikt uz dažādiem pamatiem, piemēram, ir rakstveidā noslēgts darba līgums vai arī cits līgums, uz kura pamata tiek sniegti pakalpojumi. Pirmajā gadījumā ir runa par grāmatvedi–darbinieku jeb in–house grāmatvedi, bet otrajā par ārpakalpojuma sniedzēju jeb outsource grāmatvedi.

No tā ir atkarīgs arī civiltiesiskās atbildības iestāšanās vispārējais juridiskais regulējums jeb rāmis. Gadījumā, ja runa ir par darba tiesiskās attiecībās esošu grāmatvedi — darbinieku, potenciālu civiltiesisko atbildību regulē jeb, pareizāk pat teikt, ierobežo Darba likums. Uz šādām situācijām pilnā mērā attiecināma Darba likuma 23. nodaļa «Darbinieka atbildība.»

Savukārt attiecībā uz grāmatvedi — ārpakalpojuma sniedzēju — civiltiesiskās atbildības ietvars sniedzas plašāk. Pēc vispārīga principa outsource grāmatvedis atbild par viņa nodarītu jeb radīto kaitējumu. Šo atbildību Darba likums nekādā veidā neierobežo.

Tādēļ no Grāmatvedības likuma arī izriet pienākums ārpakalpojuma grāmatvežiem iegādāties obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kura ir vērsta uz to, lai atlīdzinātu iespējamo kaitējumu.

Grāmatvedības likuma regulējums, kas attiecas uz ārpakalpojuma grāmatveža licencēšanu, nosaka obligātu pienākumu apdrošināt ārpakalpojuma civiltiesisko atbildību. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegūšana ir obligāts priekšnosacījums licences iegūšanai. Proti, piesakoties licencei, cita starpā grāmatvedis pievieno pieteikumam spēkā esošo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi. Savukārt, ja polise nav spēkā, tas ir, ja grāmatvedim pēc licences iegūšanas beidzas apdrošināšana, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aptur attiecīgā pakalpojuma sniedzēja licenci.

Grāmatvedības likums arī šķiro nepieciešamo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atlīdzības apmēru atkarībā no ārpakalpojuma grāmatvežu klientu neto apgrozījuma iepriekšējā gadā. Pašreizējais regulējums paredz divus minimālos apmērus. Klientus ar mazākiem ieņēmumiem apkalpojošam ārpakalpojuma grāmatvedim atbildības limitam ir jābūt vismaz 3000 eiro, bet klientus ar lielākiem ieņēmumiem apkalpojošiem ārpakalpojuma grāmatvežiem — 5000 eiro.

Taču jāteic, ka šīs ir minimālās prasības, un gadījumā, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana sniedzas virs likumā noteiktām vērtībām, t.i., atbildības limits ir lielāks, tas tikai labāk sasniedz iecerēto mērķi, proti, pasargā ārpakalpojuma grāmatvedi iespējamā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas nepieciešamības gadījumā.

Attiecībā uz administratīvo atbildību varētu izdalīt divas lielākas grupas, kuras nošķiramas gan pēc lomas, kurā grāmatvedis darbojas, gan arī pēc juridiskās procedūras, saskaņā ar kuru piemērojama atbildība.

Pirmā grupa ir Grāmatvedības likumā paredzētie administratīvie pārkāpumi. Tiem ir veltīta likuma VIII nodaļa «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā». Šajā nodaļā tiek uzskaitīti administratīvie pārkāpumi, kas var tikt izdarīti saistībā ar grāmatvedības kārtošanu, un kuri ir sodāmi Administratīvās atbildības likumā (AAL) noteiktajā kārtībā. Šie ir klasiskie administratīvie pārkāpumi. Proti, pēc juridiskās dabas tie ir salīdzināmi, piemēram, ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, un atbildība par tiem iestājas tādā pašā procesuālajā kārtībā.

Neapšaubāmi grāmatvedības jomas profesionālim, neatkarīgi no tā, vai viņš ir darbinieks vai ārpakalpojuma sniedzējs, būtu jāpārzina, kādi ir pārkāpumi, kas varētu tikt pieļauti grāmatvedības kārtošanas sakarā.

Administratīvā soda veidi ir uzskaitīti AAL. Šajā ziņā ir jāpiemin, ka naudas sods nav vienīgais soda veids. Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas gadījumā runa varētu būt arī par cita soda veida piemērošanu, iespējams, tādu, kas ir labvēlīgāks pie atbildības saucamai personai. Taču, var teikt, ka administratīvā atbildība ir nedaudz maldinošs jēdziens, jo tā aptver atbildību ne tikai AAL izpratnē, t.i., atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, bet arī atbildību, kas tiek noteikta Administratīvā procesa likuma (APL) kārtībā. Šādā procesā tiek piemērota atbildība par pārkāpumiem, kas parasti tiek paredzēti specifisko nozaru speciālajos likumos. Viens no šādiem likumiem ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums. Atbildība par pārkāpumiem, kas paredzēta šajā likumā, arī ir administratīva atbildība, taču tai nav piemērojams AAL. Tas nozīmē, ka piemērojamos naudas sodus nosaka nevis naudas soda vienībās, bet gan naudā, kā arī nav jāievēro AAL noteiktās soda maksimālās robežas.

AAL vispārīgais subjekts ir 14 gadu vecumu sasniegusi pieskaitāma fiziskā persona. Protams, ka fiziskās personas vecumā starp 14 un 18 gadiem diez vai praktiski tiks saukti pie atbildības par Grāmatvedības likuma pārkāpumiem. Bet citādi pamatā atbildība saskaņā ar AAL piemērojama tieši fiziskajām personām.

Savukārt juridisko personu AAL kārtībā sauc pie administratīvās atbildības tikai īpaši paredzētos gadījumos, ja tā nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz to attiecināmu pienākumu un pārkāpumu juridiskās personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona ar tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā. Taču juridiskajām personām atbildība iestājas tikai tad, ja šāda atbildība tieši paredzēta attiecīgās normas sankcijā. Tātad, lai sauktu juridisko personu pie atbildības, jābūt formulējumam «[..] piemēro naudas sodu fiziskajai personai — no X līdz Y naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no N līdz M naudas soda vienībām.»

Turpretim APL gan nenosaka šādus ierobežojumus attiecībā uz atbildības piemērošanu. Tādēļ, ja administratīvā atbildība iestājas ārpus AAL piemērošanas jomas, pie atbildības var tikpat labi saukt kā fiziskās, tā arī juridiskās personas.

Tomēr prakse rāda, ka grāmatvedis visbiežāk ir vērā ņemams padomdevējs uzņēmuma vadībai. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kādā kārtībā piemērojama administratīvā atbildība un kam tā var tikt piemērota — pašam grāmatvedim, uzņēmuma vadībai vai uzņēmumam, grāmatveža zināšanas par pārkāpumiem grāmatvedības kārtošanas jomā varētu sekmēt visu pušu pasargāšanu no iespējamiem riskiem.

Šie pārkāpumi ir, piemēram, skaidras naudas uzskaites kārtības neievērošana, grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošana, gada pārskata neiesniegšana, attaisnojuma dokumentu reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošana, preču piegādes dokumentu lietošanas un reģistrēšanas kārtības neievērošana.

Pārkāpumi ir formulēti gana plaši un ir skatāmi kopsakarā ar Grāmatvedības likuma uzliktiem pienākumiem. Domājams, ka, pārkāpumi apzināti formulēti tādā veidā, lai aptvertu daudz dažādu pārkāpumu izdarīšanas vai pienākumu neizpildes iespējas. Proti, lai sodāma būtu jebkāda rīcība, kas paiet zem attiecīgiem formulējumiem.

Paša grāmatveža riski šo pārkāpumu gadījumā gan ir salāgojami ar uzņēmuma vadības riskiem, jo saskaņā ar Grāmatvedības likumu uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likuma prasībām. Taču, domājams, ka atbildības dalīšanas vai «nogrūšanas» jautājumi (kuram tad galu galā iestāsies atbildība) no grāmatveža uz vadītāju un otrādāk ir otršķirīgi. Svarīgi ir rīkoties tā, lai netiktu pieļauti pārkāpumi, un līdz ar to atbildība neiestātos nevienam.

Attiecībā uz juridiskās personas atbildību Grāmatvedības likums klusē, taču, kā jau minēts iepriekš, tā varētu iestāties, piemēram, kapitālsabiedrībai — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējai saskaņā ar NILLTPFN likumu.

Naudas sodu aprēķināšanas vispārīgos noteikumus nosaka AAL. Minimālais naudas sods fiziskajai un juridiskajai personai ir divas naudas soda vienības (viena vienība — pieci eiro). Savukārt maksimālais sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienības.

Tai pat laikā jāpatur prātā, ka līdzās naudas sodam pastāv arī tādi soda veidi kā brīdinājums, tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums. Un, ja pēdējiem diviem šajā kontekstā īpašas nozīmes nav, tad brīdinājums gan ir visai plaši piemērojams administratīvā soda veids, kas pie noteiktiem apstākļiem ļauj privātpersonai «tikt cauri sveikā.»

Maigākais no attiecīgajos pantos noteiktiem sodiem ir brīdinājums, bet bargākais — 400 naudas soda vienības jeb 2000 eiro. Maksimālais naudas sods var tikt piemērots par visiem minētajiem pārkāpumiem, izņemot skaidras naudas uzskaites pārkāpumiem. Maksimālais sods par tiem ir 70 naudas soda vienības jeb 350 eiro.

Faktiski brīdinājumu var piemērot par jebkuru no minētiem pārkāpumiem, jo tas ir norādīts kā iespējamais soda veids visu attiecīgo pantu sankcijas daļā. Taču atsevišķs jautājums ir par to, vai šāda soda veida piemērošana konkrētā gadījumā ir piemērots līdzeklis, «lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.» Tieši tāds ir administratīvās sodīšanas mērķis.

Gadījumā, ja amatpersona, kas veic attiecīgo administratīvo pārkāpumu procesu, uzskata, ka rakstveida brīdinājums būs pietiekami efektīvs soda veids, lai atturētu pārkāpēju no turpmākiem pārkāpumiem, tad administratīvā pārkāpumu process varētu izbeigties, nepiemērojot naudas sodu. Neapšaubāmi, tas ir tiesību piemērotāja jautājums, bet pie atbildības saucamā persona varētu mēģināt pārliecināt amatpersonu, ka brīdinājums ir atbilstošs sods konkrētajā gadījumā.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jāpārzina un jārēķinās ar administratīvo atbildību, kas ir paredzēta NILLTPFN likumā. Šī atbildība, pirmkārt, potenciāli piemērojamo sodu ziņā ir bargāka nekā Grāmatvedības likumā noteikta atbildība. Otrkārt, tā neiestājas administratīvo pārkāpumu procesā, bet gan administratīvajā procesā. Treškārt, sodi ir paredzēti par to pienākumu neizpildi vai pārkāpšanu, kas ir noteikti NILLTPFN likumā.

Atbildība, kas izriet no šī likuma, grāmatvedim var būt nozīmīga divos gadījumos.

Pirmais gadījums, kad grāmatvedis sniedz pakalpojumus, proti, ir ārpakalpojuma grāmatvedis vai nu kā fiziskā persona, t.i., pašnodarbinātais, vai arī izmantojot šim nolūkam savu uzņēmumu, kas ir kapitālsabiedrība — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs.

Šajā gadījumā uz grāmatvedi pilnā mērā attiecas visi NILLTPFN likuma pienākumi, tostarp izstrādāt un uzturēt kvalitatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, identificēt un izpētīt savus klientus, uzraudzīt viņu darījumus. Tāpat atbildība saskaņā ar NILLTPFN likumu iestājas gadījumā, ja faktiski ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti bez attiecīgās licences vai ja tā ir beigusies.

Bet ir arī otrā grāmatvežu kategorija, kuriem arī vajadzētu zināt NILLTPFN likuma prasības. Tie ir grāmatveži, kas strādā uzņēmumos, kas ir uzskatāmi par likuma subjektiem. Tādā gadījumā minētie pienākumi nav attiecināmi «pa tiešo» uz grāmatvedi kā likuma subjektu, bet gan uz uzņēmumu, kurā attiecīgais grāmatvedis ir nodarbināts. Prasību pārzināšanā var palīdzēt grāmatvedim laikus sniegt kvalitatīvu padomu uzņēmuma vadībai ar mērķi nepieļaut likuma pārkāpumu, par kuriem atbildība varētu iestāties uzņēmumam.

Attiecībā uz kriminālatbildību jāapzinās, ka kriminālatbildība ir smagākais juridiskās atbildības iespējamais veids, un tā iestājas par noziedzīgiem nodarījumiem, proti, par prettiesiskām darbībām, kas ir izsmeļoši kvalificētas Krimināllikumā.

Grāmatveža darbs ir atbildīgs, un šī darba funkcijas ir cieši sasaistītas ar uzņēmuma darbības administrēšanu, kurā varētu rasties situācijas, kas potenciāli var novest pie tādiem pārkāpumiem, kas varētu tikt atzīti arī par noziedzīgiem nodarījumiem. Līdz ar to uzmanība būtu jāvērš uz atsevišķiem Krimināllikumā norādītiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas rada vislielākos riskus saistībā ar grāmatvedības kārtošanu.

Attiecībā uz kriminālatbildību vispārīgi jāapzinās, ka riski saistīti ne vien ar saukšanu pie kriminālatbildības, proti, ar iespējamā kriminālsoda noteikšanu, bet gan ar pašu iespējamību, ka persona tiks iesaistīta kriminālprocesā. Bieži vien izskan viedoklis, ka apstāklis, ka pret personu ir uzsākts kriminālprocess vai arī personai ir jāiesaistās kriminālprocesā ar zināmu varbūtību, ka tai attiecīgajā procesā varētu rasties tiesības uz aizstāvību, pats par sevi rada negatīvās sekas attiecīgajai personai.

Līdz ar to arī grāmatvedim kā uzņēmuma administrācijas pārstāvim būtu jāpārzina tie noziedzīgā nodarījuma sastāvi, kas ir raksturīgi attiecīgai darbības jomai, un jādara viss iespējamais, lai netiktu veiktas nekādas darbības, kas pat hipotētiski varētu tikt kvalificētas kā noziedzīgie nodarījumi.

Runājot par noziedzīgo nodarījumu veidiem, kas varētu būt raksturīgi grāmatvežiem vai personām, kas nodarbojas ar finansēm uzņēmumos, būtu jāizceļ vairākas grupas.

Kā pirmo grupu varētu norādīt tos noziedzīgos nodarījumus, kas ir saistīti ar nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu. Runa ir ne tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet pastāv arī vismaz viens ievērības vērts speciāls noziedzīga nodarījumu sastāvs, kas paredz atbildību par tādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, kuru pamatā esošie darījumi faktiski nav notikuši. Proti, par fiktīvu darījumu norādīšanu PVN deklarācijās paredzēta kriminālatbildība.

Otra noziedzīga nodarījuma grupa varētu būt saistīta ar dokumentu viltošanu. Krimināllikumā ir ne vien vispārīgais viltošanas pants, bet arī speciālais pants, kas nosaka atbildību par grāmatvedības dokumentu viltošanu. Līdz ar to personām, kas saistītas ar grāmatvedības kārtošanu, varētu būt noderīgi paturēt prātā Krimināllikuma 217. pantu.

Trešā noziedzīga nodarījuma grupa ir saistāma ar maksājumu veikšanu. Proti, grāmatvežiem, pildot savus pienākumus, bieži vien ir jāveic zināmi maksājumi, t.i., jāapmaksā rēķini u.tml. Taču ir jāpatur prātā, ka Krimināllikumā ir ietverti tādi noziedzīgu nodarījumi pret īpašumu, kas paredz citai personai piederoša īpašuma, kas ir nodots noziedzīga nodarījuma subjekta pārraudzībā, piesavināšanos, kas var izpausties kā naudas līdzekļu izšķērdēšana. Šāds sastāvs ir Krimināllikuma 179. pantam «piesavināšanās».

Tādēļ grāmatvežu darbā ieteicams pieturēties pie principa «drošs paliek drošs» un izvairīties no jebkādām darbībām, kas varētu pat attāli atgādināt Krimināllikuma pantos noteiktos noziedzīga nodarījuma sastāvus. Dokumentos jāatspoguļo precīzi un patiesi dati, nodokļi jāmaksā likumā noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņā. Fiktīvie darījumi vispār nav akceptējama parādība. Savukārt attiecībā uz maksājumu veikšanu būtu ieteicams ieviest t.s. četru acu principu, kur maksājuma veikšanai būtu nepieciešams vadības apstiprinājums, ko varētu nodrošināt ar attiecīga internetbankas rīka palīdzību vai kā citādi.

Vēl viena būtiska noziedzīga nodarījuma grupa saistāma ar NILLTPFN jomu. Proti, Krimināllikums paredz kriminālatbildību gan par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, gan arī par starptautisko sankciju pārkāpšanu. Turklāt pēdējā laikā šie noziedzīgo nodarījumu sastāvi kļuvuši īpaši aktuāli. Latvijā jau ir izveidojusies tiesu prakse, kur personas tiek atzītas par vainīgām starptautisko sankciju pārkāpšanā.

Par šo noziedzīgu nodarījumu sastāvu pastāvēšanu vajadzētu atcerēties, veicot ikdienas saimnieciskos darījumus un izvērtējot to atbilstību NILLTPFN un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām.

Kopsavelkot, varētu teikt, ka grāmatveža darbs ir nopietns un atbildīgs. Šī ir viena no profesijām, kur juridiskā rakstura nepatikšanas var iestāties daudzos dažādos veidos par daudzām dažādām neizdarībām vai nepienācīgu pienākumu izpildi. Taču, risku apzināšanās ir pirmais solis to novēršanā vai iestāšanas iespējamības mazināšanā. Varētu droši teikt, ka starp iepriekš uzskaitītajiem atbildības pamatiem (pārkāpumiem) nav neviena, attiecībā uz kuru nebūtu iespējams veikt preventīvus pasākumus risku mazināšanai. Tādēļ arī nav pamata panikai, bet piesardzība nenoliedzami ir svarīga, un šis ir vispārējs princips, kas attiecas ne vien uz grāmatvežiem, bet arī uz citu profesiju pārstāvjiem.

Jums arī varētu interesēt:

• VID: Ārpakalpojumu grāmatvežiem jāsaņem licence līdz 1. jūlijam
• Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšana
• Kas atšķir starptautiskos finanšu pārskatu standartus un Latvijas likumdošanas prasības?