Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam?

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā.

Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad gada ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un informēt Valsts ieņēmumu dienestu, vai maksātājs, sākot ar nākamo dienu, kad minētie ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, saimnieciskās darbības ienākumu noteiks saskaņā ar likuma "Par IIN" likuma 11. vai 11.¹ pantu — t.i., vai kārtos vienkāršo vai divkāršo grāmatvedību.

Kas īsti ir likumā "Par IIN" minētā piemājas saimniecība vai personīgā palīgsaimniecība? Šo jēdzienu skaidrojums rodams vienīgi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos". Šis likums skaidro, ka par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka) īpašumā ir dzīvojamā māja vai amatnieka darbam nepieciešamās būves, un šīm saimniecībām ir palīgsaimniecības raksturs. Par personiskajām palīgsaimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības (ieskaitot arī sakņu dārzus un dienesta zemi), kuras termiņlietošanā uz nomas līguma pamata piešķir pašvaldības vai arī citas juridiskās personas no savas zemes Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas dzīvo valsts vai kooperatīvu dzīvokļos, kā arī personiskajos dzīvokļos vai mājās, ja viņu pastāvīgajā lietošanā nav lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās ir nepietiekami un vismaz viena darba spējīgā ģimenes locekļa pamatdarbs ir ārpus palīgsaimniecības.

Cerams, ka ar laiku no likuma "Par IIN" tiks izņemti šie novecojušie termini un viss tiks attiecināts uz jebkuru nodokļa maksātāju — attiecinot nosacījumu uz konkrēta veida ienākumiem.

Saimnieciskās darbības veicējs

No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Reģistrēšanās kārtība noteikta MK 22.09.2015. noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā".

Reģistrējot saimniecisko darbību, fiziskajai personai reģistrācijas numurs vai nosaukums netiek piešķirts, un fiziskā persona visos attaisnojuma dokumentos, kur tas ir prasīts, norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Saimnieciskās darbības veicējam ir atļauts algot darbiniekus. Jāņem vērā arī Komerclikuma nosacījums. Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 eiro vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (saskaņā ar Komerclikuma 45. pantu) vai māklera darbībai (saskaņā ar Komerclikuma 64. panta pirmo daļu), vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

1. gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 28 500 eiro;
2. tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pašnodarbinātā persona. Pašnodarbinātā persona VSAOI veic no saimnieciskās darbības ienākuma (peļņas). Aprēķinot ienākumu, no kura maksājamas pašnodarbinātā VSAOI, neņem vērā ieņēmumu summas, kas saņemtas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. 

Saimnieciskās darbības veicējs var būt PVN maksātājs.

No saimnieciskās darbības ienākuma saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Reģistrējot saimniecisko darbību, var izvēlēties grāmatvedības kārtošanai izmantot vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmu. Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad ir pienākums sagatavot arī noteiktas formas finanšu pārskatu, kas sastāv no bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata.

Lauksaimniekiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā ir četri būtiski atvieglojumi:

1. ar nodokli netiek aplikts ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas līdz 3000 eiro¹,
2. ar nodokli apliekamā ienākumā neietver valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai vai lauku attīstībai,
3. aprēķinot nodokļa avansa maksājumus saimnieciskās darbības ienākumam, lauksaimniecības ienākumam avansa maksājumi tiek aprēķināti 50 procentu apmērā².

Ja saimnieciskās darbības veicējs atbilst Mikrouzņēmumu nodokļa likuma nosacījumiem, ir atļauts kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tomēr lauksaimniekiem būtiski ņemt vērā to, ka ar mikrouzņēmumu nodokli apliek visus saimnieciskās darbības ieņēmumus, to skaitā arī summas, kas saņemtas kā valsts vai ES atbalsts!

Individuālais komersants

Uz individuālo komersantu attiecībā uz nodokļu piemērošanu lielā mērā attiecas viss tas pats, kas uz saimnieciskās darbības veicēju. T.i., pats komersants ir pašnodarbinātā persona attiecībā uz VSAOI veikšanu, drīkst algot darbiniekus, no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, var būt PVN maksātājs, kā arī var izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta grāmatvedība ir obligāta, ja IK apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 300 000 eiro. Protams, divkāršā ieraksta grāmatvedību var izvēlēties arī tad, ja apgrozījums nav sasniedzis 300 000 eiro. Ja tiek kārtota divkāršā ieraksta grāmatvedība, tad ir jāsagatavo IK finanšu pārskats.

Individuālie komersanti tiek reģistrēti komercreģistrā. IK tiek piešķirts komersanta izvēlētais nosaukums, kā arī vienpadsmit zīmju reģistrācijas numurs.

Izvēloties reģistrēties kā individuālajam komersantam, jāņem vērā, ka Komerclikums IK neparedz reorganizācijas iespējas. Ja, piemēram, laika gaitā nepieciešams piesaistīt saimnieciskajai darbībai vēl kādu dalībnieku, tad nebūs iespējams IK reorganizēt par SIA.

Zemnieku saimniecība

Vēsturiski izveidojies, ka zemnieku saimniecība ir gandrīz sinonīms lauksaimniekam. Vairākkārtēji mēģinājumi reformēt zemnieku saimniecības statusu ir beigušies bez rezultāta, un ZS joprojām darbojas saskaņā ar 1992. gadā pieņemtu likumu.

Zemnieku saimniecības tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Zemnieku saimniecībai pēc likuma ir juridiskās personas statuss, bet tās īpašnieks par saimniecības saistībām atbild ar visu savu mantu.

Zemnieku saimniecība no gūtā ienākuma var maksāt vai nu iedzīvotāju ienākuma, vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Tā ir vienīgā juridiskā persona, kurai ir iespējams izvēlēties starp IIN vai UIN. UIN maksātāja statusa iegūšana nozīmē ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Obligāti par UIN maksātāju zemnieku saimniecībai jākļūst brīdī, kad tās apgrozījums sasniedzis 300 000 eiro gadā.

ZS — tāpat kā saimnieciskās darbības veicējam un IK — līdz 300 000 eiro apgrozījuma sasniegšanai ir iespēja palikt IIN maksātāja statusā, kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un sniegt individuālā komersanta finanšu pārskatu.

UIN maksātājiem, kas saņem valsts vai ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, UIN likumā ir paredzēts būtisks atvieglojums — nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 procentiem no summas, kas saņemta kā atbalsta maksājumi. Atgādinu, ka piemērot šo atvieglojumu sadalītajai peļņai var tikai tad, ja tiek sadalīta peļņa, kas gūta, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

ZS ir iespējams kļūt par MUN maksātāju, bet jāņem vērā jau iepriekš minētais — ar MUN tiek aplikti visi ieņēmumi, t.sk. arī saņemtie atbalsti.

Attiecībā uz VSAOI piemērošanu ZS īpašnieks savā saimniecībā var būt vairākos statusos. Ja ZS nav iecelts pārvaldnieks, tad ZS īpašnieks parasti ir pašnodarbinātā persona un maksā VSAOI atkarībā no tā, cik liels ir ZS ienākums. ZS īpašniekam pastāv iespēja ar vai bez pārvaldnieka starpniecības kļūt par darbinieku savā ZS un attiecīgi maksāt VSAOI kā darba ņēmējam.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Ja lauksaimnieks izvēlējies darboties SIA statusā, tad attiecībā uz UIN ir piemērojams tas pats lauksaimniekiem paredzētais atvieglojums, kas minēts pie ZS, — t.i., tiesības samazināt ar UIN apliekamo bāzi par atbalsta maksājumiem. 

SDV, IK, ZS un SIA piemērojamo nodokļu nianses attiecībā uz lauksaimniecisko darbību apkopotas tabulā.

1. tabula

IK finanšu pārskats — saskaņā ar  MK 01.03.2022. noteikumiem Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu».

Gada pārskats — saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.