Kā piesaistīt investorus un veicināt ieguldījumus Latvijas kapitāla tirgū?

Latvijas kapitāla tirgus attīstība un spēja sekmīgi piesaistīt privātos investorus ir daudzšķautņains temats, kas pastāvīgi atrodas finanšu ekspertu, uzņēmēju un potenciālo ieguldītāju uzmanības lokā. Šogad Latvijas Bankas rīkotā Latvijas kapitāla tirgus foruma «No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai» ietvaros tika organizēta paneļdiskusija «Kā iepatikties privātajam investoram», kurā jomas eksperti pārrunāja pašreizējo situāciju Latvijas kapitāla tirgū, kā arī atklāja gan izplatītākās Latvijas uzņēmēju kļūdas, gan veiksmīgas stratēģijas ieguldītāju piesaistē.

Interese aug, traucē informācijas trūkums

Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems privāto investoru skaits. Kā minēja sarunas moderators un ieguldīšanas eksperts Toms Kreicbergs, patlaban tikai 10–20% no banku klientiem izmanto kaut vai krājkonta vai termiņnoguldījumu iespējas, nemaz nerunājot par vērtspapīru kontiem. Viņa skatījumā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku investīciju kultūras attīstību, saistāmi ar vēsturiskajiem aizspriedumiem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrībā. Tie lielā mērā saistīti ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dramatiskajiem notikumiem finanšu sektorā, piemēram, banku krīzēm un dažādiem finanšu instrumentu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Šī negatīvā vēsturiskā pieredze radījusi sabiedrībā vispārēju neuzticēšanos kapitāla tirgum un akcijām kā investīciju instrumentam, daudziem joprojām asociējot tās ar riskantu spekulāciju vai pat atklātu krāpniecību. Kā norādīja T. Kreicbergs, daudzi joprojām nespēj atbrīvoties no «padomju mantojuma un zināšanu trūkuma, kas vispār ir akcijas. Daļai šķiet, ka tā ir spekulācija vai krāpšana, atmiņā vēl ir komercfirma Auseklītis, Banka Baltija un tamlīdzīgi gadījumi.»

Tomēr par spīti šiem izaicinājumiem pēdējos gados Latvijā vērojama pozitīva tendence — interese par investēšanu pakāpeniski pieaug. Īpaši to veicinājuši vairāki spilgti vietējo uzņēmumu akciju sākotnējie publiskie piedāvājumi (IPO). Šie gadījumi liecina, ka sabiedrība pamazām sāk atvērties idejai par investēšanu kā vienu no savu finanšu mērķu sasniegšanas veidiem. Tomēr būtisks traucēklis ir tas, ka joprojām pastāv ievērojams informācijas trūkums par vietējiem uzņēmumiem un to akcijām. Kā uzsvēra Raivis Vilūns, Delfi finanšu raidījuma Nākotnes kapitāls producents un vadītājs, mūsdienu informācijas telpā par tādām globālām kompānijām kā Nvidia vai Facebook ir pieejams daudz plašāks un vieglāk uztverams informācijas apjoms, savukārt par vietējiem uzņēmumiem, piemēram, Virši–A, Madara Cosmetics vai Longo Group, ziņu ir krietni mazāk un tās ir grūtāk atrodamas. Šis informācijas vakuums var radīt maldīgu priekšstatu, ka vietējā kapitāla tirgū «nekas būtisks nenotiek».

Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina masu mediju un dažādu viedokļu līderu (influenceru) būtisko lomu kvalitatīvas informācijas izplatīšanā un sabiedrības finanšu pratības līmeņa paaugstināšanā, īpaši saistībā ar kapitāla tirgus jautājumiem. Egija Gailuma, ENGYcell līdzdibinātāja, kas aktīvi darbojas sociālajā tīklā TikTok un komunicē par dažādām uzņēmējdarbības tēmām, norādīja uz regulāras un analītiskas finanšu sadaļas trūkumu tradicionālajās ziņu pārraidēs, kas regulāri un saprotamā veidā informētu sabiedrību par vietējo uzņēmumu finanšu sniegumu un aktuālajām tendencēm akciju tirgū. Šī iemesla dēļ īpaši liela nozīme pieaug specializētajiem finanšu medijiem un vietējiem viedokļu līderiem, kuriem ir potenciāls popularizēt investēšanas ideju sabiedrībā un dalīties ar iedvesmojošiem vietējiem veiksmes stāstiem.

Līdzīgi secināja arī Kristaps Pētersons, žurnālists ar ilggadēju pieredzi, ekonomikas raidieraksta Mediāna autors un producents, kurš novērojis, ka, salīdzinot ar strauji augošo kriptovalūtu jomu, kur pieejamā informācija ir ārkārtīgi plaša, daudzveidīga un viegli atrodama, par akciju tirgu un tajā notiekošajiem procesiem kvalitatīvas informācijas ir ievērojami mazāk, īpaši tradicionālajos un plaši patērētajos medijos. Viņš atgādināja, ka savulaik Latvijas Televīzijas ēterā pēc Panorāmas desmit minūšu garumā pārraidīja ekonomikas ziņas, kas sniedza vismaz kādu priekšstatu un varēja radīt interesi par tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem, taču tagad nekā tamlīdzīga vairs nav.

Spēcīgu un iedvesmojošu stāstu stāstīšana, kā arī reāli, viegli saprotami konkrēti piemēri atzīstami par ārkārtīgi iedarbīgiem instrumentiem potenciālo investoru uzmanības un uzticības piesaistīšanā. R. Vilūns dalījās savā pieredzē, norādot, ka cilvēkus daudz vairāk interesē konkrēti un personiski stāsti par to, kā veiksmīgas investīcijas varētu reāli ietekmēt viņu pašu dzīvi un finansiālo stāvokli, nevis sausi un grūti uztverami finanšu tirgus apskati un analītiskie pārskati. E. Gailuma piebilda, ka Latvijā akūti trūkst plaši zināmu un iedvesmojošu veiksmes stāstu par parastiem cilvēkiem, kuri, veicot ilgtermiņa investīcijas vietējos uzņēmumos, būtu sasnieguši ievērojamu finansiālu labklājību un neatkarību. Kriptovalūtu milzīgā popularitāte skaidrojama tieši ar piemēriem, kur investori strauji tikuši pie lielas turības. «Visi ir dzirdējuši stāstus, kad, investējot kriptovalūtās, cilvēks pēc laika brauc ar Lamborghini un dzīvo Dubajā, bet nav dzirdēti stāsti, ka tas pats būtu noticis, iegādājoties kāda Latvijas uzņēmuma akcijas,» norādīja E. Gailuma. Viņa piebilda — jārada cilvēkiem sapratne, ka akciju tirgus ir nevis strauja loterija, bet gan ilgtermiņa ieguldīšanas instruments, un, ka ir cilvēki, kas, sākuši tajos ieguldīt pēc divdesmit gadu vecuma, pēc padsmit gadiem jau plūc pirmos augļus, sākot saņemt pasīvos ienākumus.

Svarīga ilgtermiņa attieksme pret investoriem

Lai piesaistītu investorus ilgtermiņā, nevis tikai uz IPO brīdi, uzņēmumam svarīgi gudri izmantot saņemtās investīcijas, panākot izaugsmi, diskusijā norādīja E. Gailuma. «Investoru ir grūti pārliecināt investēt, piemēram, 10 000 eiro Latvijas uzņēmumā, nevis globālā ārvalstu kompānijā, jo mums ir maz veiksmes stāstu. Lielākā daļa vietējo uzņēmumu nespēj pierādīt savu izaugsmi pēc IPO, līdz ar to akcijas cena krīt, kļūstot zemāka nekā sākumā. Uzņēmumiem jādomā par to, kā iegūtās investīcijas ieguldīt attīstībā, nevis tikai iepriekšējā līmeņa noturēšanai,» sacīja E. Gailuma.

Kā vēl vienu efektīvu instrumentu vietējā investīciju tirgus atbalstam viņa ieteica ideju izveidot kopīgu Baltijas indeksu fondu. Šāds fonds ļautu investoriem vienkārši un ērti ieguldīt diversificētā Baltijā vadošo uzņēmumu akciju grozā. «Līdzās visiem pārējiem indeksu fondiem investoram būtu iespēja ieguldīt daļu naudas arī Baltijas indeksu fondā — tad nebūtu jāizvēlas viens konkrēts uzņēmums, bet nauda nonāktu visiem Baltijas uzņēmumiem vienlaikus. Reizēm ieguldīšana notiek ar vēlmi nevis nopelnīt, bet gan atbalstīt savējos,» uzsvēra E. Gailuma. Šo domu atbalstīja arī R. Vilūns. Tomēr šāda fonda sekmīgai izveidei un darbībai nepieciešama pietiekami augsta iekļauto akciju likviditāte, kas šobrīd Baltijas tirgū joprojām varētu būt nopietns izaicinājums, piebilda T. Kreicbergs. Lietuvā šāds Baltijas indeksu fonda mēģinājums nav līdz galam sekmējies tieši ļoti vājas akciju likviditātes dēļ.

Karīna Kulberga, SheOwns dibinātāja, finansiste un investore, norādīja, ka vietējiem uzņēmumiem, lai spētu konkurēt ar augstajiem ienesīguma rādītājiem pasaules uzņēmumu vidū, būtu jāspēj piedāvāt kaut ko vairāk par standarta finanšu piedāvājumu, piemēram, proaktīvu un regulāru komunikāciju ar investoriem, dažādas lojalitātes programmas vai citus pievilcīgus bonusus. 

Tieši efektīvas un pārdomātas komunikācijas trūkums ar investoriem gan pirms, gan pēc uzņēmuma akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma mēdz būt vēl viens no biežākajiem vietējo uzņēmumu «grēkiem». K. Kulberga norādīja, ka uzņēmumi parasti iegulda ievērojamus resursus un enerģiju, lai ļoti aktīvi un publiski gatavotos IPO procesam, organizējot daudzas intervijas dažādos medijos, piedaloties raidierakstos un rīkojot citus publicitātes pasākumus. Tomēr pēc IPO diemžēl bieži vien iestājas neizskaidrojams «vakuums» — regulāra, atklāta komunikācija ar investoriem kļūst ievērojami retāka vai pat pilnībā izzūd. Šāda situācija var radīt ievērojamu neziņu un vilšanos, īpaši jaunajiem un nepieredzējušajiem investoriem, kuri sākotnēji varētu būt ieguldījuši, vadoties no FOMO («fear of missing out» — bailes palaist garām — angļu val.) efekta radītā impulsa. Tāpēc ir ļoti būtiski un ieteicami uzņēmumiem uzturēt regulāru un pārskatāmu saziņu ar saviem investoriem arī pēc IPO veiksmīgas noslēgšanās, laikus un atklāti informējot par uzņēmuma aktuālo finanšu sniegumu, sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes attīstības plāniem.

Mazsvarīga nav arī personiskās saiknes veidošana ar investoriem un paša uzņēmuma vadītāja publiskam, uzticamam tēlam. Tam ir liela nozīme ilgtermiņa uzticības un lojalitātes veidošanā, jo, kā norāda E. Gailuma: «Cilvēkiem rodas sajūta, ka viņi tevi pazīst. Cilvēkiem jābūt šai sajūtai, ka viņi investē pie kāda paziņas, drauga.»

Viņa dalījās pieredzē ar savu iepriekšējo veiksmīgo uzņēmumu OX Drive, kur ciešu klientu lojalitāti lielā mērā veicināja tieši personiskā saikne starp klientiem un uzņēmuma vadību. Cilvēkiem ir svarīgi just, ka viņi investē nevis kādā anonīmā un bezpersoniskā uzņēmumā, bet gan labi pazīstamā un uzticamā zīmolā ar redzamu, pieejamu un atbildīgu vadītāju. Tam palīdz atklātība, pat neliela aizkulišu dzīves rādīšana, kur turklāt ne vienmēr visam jābūt perfekti, svarīgāks ir patiesums un dabiskums, uzskata uzņēmēja.

Vietējo uzņēmumu ambīciju trūkums un pārāk piesardzīga nākotnes vīzijas formulēšana ir vēl viens faktors, kas var kavēt aktīvāku privāto investoru piesaisti. R. Viļūns atzīmēja, ka vietējiem uzņēmējiem dažkārt trūkst drosmes un patiesas ambīcijas atklāti un pārliecinoši stāstīt par saviem inovatīvajiem nākotnes plāniem un izteiksmīgu izaugsmes potenciālu. Salīdzinot ar ASV tirgu, kur uzņēmumi ir daudz atvērtāki un drosmīgāki, prognozējot savas nākotnes perspektīvas, Latvijas uzņēmēji nereti izrādot pārmērīgu pieticību un atturību. Arī T. Kreicbergs norādīja, ka svarīgi atrast saprātīgu un reālistisku balansu starp piesardzīgu pieeju un drosmīgu, iedvesmojošu vīziju. «Nevar runāt tikai par investīciju drošību — jāspēj solīt arī peļņa, jo cilvēki pamatā investē, lai nopelnītu,» secinājis T. Kreicbergs.

Tiesa, jāuzmanās tomēr arī no otras galējības — ja uzņēmumam ir tikai skaista ārējā fasāde, lielas ambīcijas, laba komunikācija un «personisks» vadītājs, bet pati finanšu situācija vāja, brīdināja T. Kreicbergs. 

Savukārt K. Pētersons piebilda, ka svarīgi arī, lai investoriem būtu vairāk iespēju ieguldīt tādos uzņēmumos, kuri ražo plaša patēriņa produktus vietējā tirgū, nevis tikai specifisku augsto tehnoloģiju eksporta dūžos. Viņš ilustrēja teikto ar piemēru no Zviedrijas, kur akciju tirgus savulaik izveidojies tieši no cilvēku ieinteresētības par nelielu tuvumā esošu lokālo biznesu sekmēm. «Ja gribam veidot kapitāla tirgu, nevaram pārlēkt pāri šim attīstības posmam un runāt tikai par lieliem, «mistiskiem» uzņēmumiem,» norādīja K. Pētersons.

Diskusijas noslēgumā tika piesaukta arī Latvijas Bankas iespējama proaktīvāka loma vietējā kapitāla tirgus attīstības veicināšanā. Viena iespēja — Latvijas Banka varētu aktīvāk uzrunāt perspektīvus mazos un vidējos uzņēmumus, sniedzot tiem visaptverošu informāciju par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un pieejamajiem atbalsta instrumentiem, tādējādi veicinot viņu interesi par akciju kotēšanu biržā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī:

• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti
• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā