Kā noteikt kompetento muitas iestādi eksporta muitas procedūras piemērošanai?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.

Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs vēlas uzzināt, kā tiek izskaidrots Regulas 2015/24471¹ 221. panta 2. punkta “b” apakšpunkts (muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam). Iesniedzēja lūdz norādīt, kādi dokumenti pierāda preces iekraušanu eksporta sūtījumam.

¹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.

Iesniedzēja ir deklarants, kas veic muitošanas pakalpojumus un transportēšanas dokumentu aizpildīšanu klientiem. Muitošanas pakalpojumi ir eksporta un importa deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana. Iesniedzēja darbojas ar pilnvarojumiem no eksportētājiem. Iesniedzēja apraksta šādas divas situācijas.

1. Lielākais iesniedzējas klients ir Lietuvas uzņēmums BBBBB UAB. Šim uzņēmumam ir parakstīts līgums ar iesniedzēju par muitošanas pakalpojumiem, ir parakstīts līgums ar Latvijas Republikas muitas noliktavu. Klients veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā pats un sniedz piegādes, muitas noliktavas un muitošanas pakalpojumus savam partnerim. Uzņēmums iepērk dažādas preces (mēbeles, santehnika, statuetes, apģērbi) no dažādām ES valstīm (DE, IT, DK, EE, SE utt.). Preces tiek piegādātas uz muitas noliktavu un pēc tam pārdotas uz Krievijas Federāciju, tās nav pakļautas sankcijām. Preču savākšana eksportam notiek Latvijas Republikas noliktavā.

2. Otrs iesniedzējas klients ir Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums EEEEE LP, kas arī veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā. Arī šis uzņēmums iepērk dažādas preces no dažādām ES valstīm, kuras pēc tam tiek piegādātas uz muitas noliktavu, kur preces tiek izkrautas, izņemtas no iepakojuma, notiek preces inventarizācija, lai sastādītu tabulu ar preces aprakstu, skaitu un svaru. Pēc tam preces tiek pārdotas uz uz Krievijas Federāciju, tās nav pakļautas sankcijām. Preču savākšana eksportam notiek Latvijas Republikas noliktavā. Noliktavas pakalpojumus un muitošanas pakalpojumus uzņēmumam sniedz Lietuvas uzņēmums BBBBB UAB.

Tātad divi cieši saistīti uzņēmumi - BBBBB UAB Lietuvā un EEEEE LP Lielbritānijā-, kuri veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā: iepērk un pārdod preces vienādi. Viens uzņēmums (BBBBB) – eksporta preces, apmaksā noliktavas pakalpojumus un muitošanas pakalpojumus pats un sniedz noliktavas un muitošanas pakalpojumus savam partneruzņēmumam (EEEEE LP).

Iesniedzēja jautā, kuras valsts muitas iestāde ir atbildīga par eksporta dokumentu (eksporta deklarāciju) noformēšanu katrā no gadījumiem?

VID uzziņā norāda, ka saskaņā ar Regula Nr. 952/2013², 158. panta 1. punktu visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā.

² Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.

Regulas Nr. 952/2013 269. panta 1. punktā noteikts, ka Savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru. Regulas Nr. 952/2013 263. panta 1. punktā noteikts, ka par precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, sagatavo pirmsizvešanas deklarāciju, ko iesniedz kompetentā muitas iestādē noteiktā termiņā, pirms preces tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas. Regulas Nr. 952/2013 163. panta 1. punktā noteikts, ka pavaddokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas, ir deklarētāja rīcībā un pieejami muitas dienestiem muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.

Ņemot vērā minēto, Savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas uz trešajām valstīm, piemēro muitas procedūru – eksports –, elektroniski noformē eksporta deklarāciju, pamatojoties uz deklarētāja rīcībā esošiem pavaddokumentiem, kuriem jāsatur preču deklarēšanai nepieciešamā informācija, un iesniedz kompetentajā muitas iestādē.

Regulas 2015/2447 221. panta 2. punktā noteikts, ka šādu muitas iestāžu kompetencē ir eksporta procedūras piemērošana precēm:

• a) muitas iestāde, kas ir atbildīga par vietu, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību;
• b) muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam;
• c) tāda atšķirīga muitas iestāde attiecīgajā dalībvalstī, kuras kompetencē administratīvu iemeslu dēļ ir attiecīgā darbība.

Saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 5. panta 31. punktu “persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā” ir:

• a) fiziskas personas gadījumā – ikviena persona, kam Savienības muitas teritorijā ir pastāvīga dzīvesvieta;
• b) juridiskas personas vai personu apvienības gadījumā – ikviena persona, kurai Savienības muitas teritorijā ir tās juridiskā adrese, galvenā mītne vai pastāvīga darījumdarbības vieta.

Saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 5. panta 32. punktu “pastāvīga darījumdarbības vieta” ir konkrēta darījumdarbības vieta, kurā pastāvīgi atrodas vajadzīgie cilvēkresursi un tehniskie resursi un caur kuru persona pilnībā vai daļēji veic ar muitu saistītās darbības. Tātad, lai kompetento muitas iestādi eksportam noteiktu saskaņā ar Regulas 2015/2447 221. panta 2. punkta “a” apakšpunktu, vērtē eksportētāja uzņēmējdarbības vietu, t. i., vietu, kur ir personas juridiskā adrese, galvenā mītne vai pastāvīgā darījumdarbības vieta.

Savukārt, lai kompetento muitas iestādi eksportam noteiktu saskaņā ar Regulas 2015/2447 221. panta 2. punkta “b” apakšpunktu, vērtē, kur notikusi preču sagatavošana izvešanai, kā arī to, kādas darbības tiek veiktas ar precēm, lai sagatavotu tās izvešanai.

Tādējādi, ja Lietuvas Republikā reģistrētā persona (eksportētājs) Latvijas Republikā uzglabā sev piederošas preces un minēto preču uzglabāšanas laikā tās pārdod trešajā valstī reģistrētajai personai, kā arī sagatavo tās uzglabāšanas vietā izvešanai no Savienības (preces tiek iepakotas un iekrautas izvešanai), Latvijas Republikas muitas iestāde uzskatāma par kompetento muitas iestādi eksporta procedūras pieteikšanai.

Savukārt, ja Lietuvas Republikā reģistrētā persona pārdod trešajā valstī reģistrētajai personai citā ES dalībvalstī uzglabāšanā esošās un izvešanai sagatavotās preces, pēc darījuma noslēgšanas un pirms izvešanas tās tikai uzglabājot (t. sk. veicot preču pārkraušanu) Latvijas Republikas teritorijā, Latvijas Republikas muitas iestāde nav uzskatāma par kompetento muitas iestādi eksporta procedūras pieteikšanai. Šajā gadījumā eksporta deklarācija jāiesniedz atbilstošās ES dalībvalsts muitas iestādē, t. i., muitas iestādē, kuras uzraudzībā ir preču uzglabāšanas vieta brīdī, kad tās tiek pārdotas un sagatavotas izvešanai.

Ja preču pārdošanas darījums (izvešanai no Savienības) ir noslēgts, precēm atrodoties citā ES dalībvalstī, savukārt preču sagatavošana izvešanai tiek veikta Latvijas Republikā, lai Latvijas Republikas muitas iestādi uzskatītu par kompetento eksporta procedūras pieteikšanai, veiktajām darbībām Latvijas Republikas teritorijā jābūt skaidri saprotamām, reālām un pamatotām ar dokumentāriem pierādījumiem, nevis formālām, tām jāliecina par to, ka preces eksportam ir sagatavotas Latvijas Republikā, nevis citā dalībvalstī. Piemēram, tādas darbības kā mazumtirdzniecības iepakojumu iepakošana kastēs, nefasēto preču – lejamkravu un beramkravu – fasēšana mazumtirdzniecības iepakojumos (mucās, maisos, tvertnēs, kastēs), preču sagatavošana importam trešajā valstī – akcīzes marku piestiprināšana – Latvijas Republikas teritorijā (iesniedzot atbilstošos dokumentus par izpildi) tiek uzskatītas par atbilstošām eksporta pieteikšanai Latvijas Republikas muitas kontroles punktā.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar iesniedzējas papildu ziņās sniegto informāciju par preču atrašanās vietu (Latvijas Republikas teritorijā esošā muitas noliktavā), pārdodot preces izvešanai uz trešo valsti, un darbībām, kas tiks veiktas Latvijas Republikā preču sagatavošanai izvešanai, iesniedzējas papildu ziņās pirmajā gadījumā par kompetento iestādi eksporta procedūras piemērošanai precēm var uzskatīt Latvijas Republikas muitas iestādi saskaņā ar Regulas 2015/2447 221. panta 2. punkta “b” apakšpunktu.

Lai muitas iestāde secinātu, ka preces eksportam ir sagatavotas Latvijas Republikā, t. i., iesniedzējas vai tās sadarbības partnera telpās, un Latvijas Republikas muitas kontroles punktā ir pamats pieteikt eksporta procedūru, piesakot eksportu, muitas deklarācijai jāpievieno dokumenti, kuri apliecina minēto darbu izpildi, kā arī apliecina, ka minētās darbības nav formālas (piemēram, līgums minēto darbu izpildei (ar preču saņēmēju), akti par darbu izpildi (piemēram, par preču komplektēšanu u. c.) un dokumenti (piemēram, bankas maksājumu uzdevums, proforma rēķins, rēķins u. c.), kas apliecina pakalpojumu samaksu vai apstiprinājumu, ka samaksa tiks veikta.

Atbildot uz iesniedzējas jautājumiem par papildu ziņās otrajā situācijā aprakstīto gadījumu, VID informē, ka Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 1. panta 19. punkta “b” apakšpunktā noteikts, ka “eksportētājs” ir:

• “i) persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai ir tiesības lemt un kura ir nolēmusi, ka preces ir izvedamas no minētās muitas teritorijas;
• ii) ja i) punktu nepiemēro, tad jebkura persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura ir noslēgusi līgumu, kas paredz preču izvešanu no minētās muitas teritorijas.”

Ņemot vērā minēto, eksportētājam jābūt ES reģistrētai personai un jāuzņemas atbildība par deklarētajām precēm un to izvešanu no Savienības muitas teritorijas.

Saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 5. panta 31. un 32. punktā noteikto Lielbritānijas uzņēmums, kurš ir saņēmis Latvijā PVN maksātāja numuru, netiek uzskatīts par Savienībā reģistrētu personu. Tādējādi, ja Lielbritānijas uzņēmums pilnvaro iesniedzēju kā eksportētāju nokārtot preču izvešanai nepieciešamās muitas formalitātes, tad šādā gadījumā jāizmanto netiešās pārstāvības veids, savukārt iesniedzējai, piesakot eksporta procedūru kā eksportētājam trešās valsts personas uzdevumā, muitas deklarācijai ir jāpievieno atbilstošs pilnvarojums.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar iesniedzējas papildu ziņās sniegto informāciju, papildu ziņās aprakstītajā otrajā gadījumā par kompetento iestādi eksporta procedūras piemērošanai precēm var uzskatīt Latvijas Republikas muitas iestādi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/2447 221. panta 2. punkta “a” apakšpunktu.

• Preču uzrādīšana Rīgas brīvostas muitā, pabeidzot tranzīta procedūru
• Aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas ievest laišanai brīvā apgrozībā noteiktus lauksaimniecības produktus
• PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos