Kā izmaksājamas ārkārtas dividendes?

Kopš 2014. gada 1. jūlija ir spēkā Komerclikuma 161.¹ pants, kas regulē ārkārtas dividenžu izmaksu. Saskaņā ar šo regulējumu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām.

Par to, kas jāņem vērā, izmaksājot ārkārtas dividendes, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada februāra numurā raksta Ieva Tillere-Tilnere, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece

Ārkārtas dividendēs var izmaksāt ne vairāk kā 85% no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes tiek noteiktas. Lēmumu par  dividenžu izmaksu pieņem dalībnieku sapulce, pamatojoties uz valdes sagatavoto sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Minētais saimnieciskās darbības pārskats ir sagatavojums saskaņā ar likuma noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu.

Lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu var pieņemt ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu, un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats. Dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei jāapliecina, ka sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies un ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos. Ārkārtas dividendes nevar izmaksāt, ja sabiedrībai ir nodokļu parādi vai termiņos sadalīti nodokļu maksājumi. Līdz ar to kapitālsabiedrībām, kas atbilst aprakstītajiem nosacījumiem, ir iespēja reizi trijos mēnešos izmaksāt dividendes ne tikai no peļņas, kas apstiprināta iepriekšējā pārskata gadā, bet arī no peļņas, kas gūta periodā starp gada pārskatu apstiprināšanu.

Jāņem vērā, ka, sabiedrības komercdarbības rādītājiem pārskata gada laikā pasliktinoties, pārskata gada laikā izmaksātās ārkārtas dividendes var pārsniegt to peļņas apjomu, kas tiek fiksēts, apstiprinot attiecīgo gada pārskatu, piemēram, ja finanšu gada otrajā pusē ir straujš ieņēmumu kritums. Šādā gadījumā dalībnieks būs saņēmis ārkārtas dividenžu maksājumus, kas pārsniedz to dividenžu apmēru, kas apstiprinātas ar konkrētā finanšu gada pārskatu. Līdz ar to gadījumā, ja dalībnieki izvēlas izmantot likumā doto iespēju priekšlaikus saņemt dividendes, ir būtiski izvērtēt pieļaujamo ārkārtas dividendēs izmaksājamo naudas līdzekļu apjomu un jāņem vērā, ka tā ir valdes atbildība, iesniedzot priekšlikumu dalībniekiem par ārkārtas dividenžu izmaksu, sniegt pilnīgas ziņas par sabiedrības finanšu stāvokli un precizētām atlikušā perioda prognozēm. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākumu nodokli” 5. panta 1. daļas aktuālo redakciju ārkārtas dividendes pieskaitāmas pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimnieciskajiem izdevumiem un tādēļ nav atskaitāmi nodokļu vajadzībām. Proti, ja pārskata gada beigās apstiprinātās izmaksājamās dividendes nesasniedz apjomu, kas dalībniekiem ir samaksātas ārkārtas dividenžu veidā, pārmaksātas summas deklarējamas kā neatskaitāmie izdevumi. Tā kā likums paredz iespēju statūtos noteikt papildu nosacījumus ārkārtas dividenžu izmaksai, ieteicams rūpīgi apsvērt nepieciešamo statūtu regulējumu nolūkā maksimāli izslēgt situāciju, kad ārkārtas dividenžu izmaksa pārsniedz faktiski sadalāmo peļņu pēc gada pārskata apstiprināšanas.

Visu rakstu var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada februāra numurā.

Žurnālu  abonēt var šeit. Iespējams abonēt 2016. gadam, saņemot arī janvāra un februāra numurus. Veicot pirkumu, ierakstiet attiecīgu piezīmi vai informējiet izdevniecības Klientu servisu pa tālr. 67606110, vai e-pastu: [email protected].