Jēkabpils zudušā IKP meklējumos

Jēkabpils iedzīvotāju skaita ziņā (2024. gadā tajā dzīvoja 21 150 cilvēku) ir pati mazākā starp Latvijas valstspilsētām, nedaudz atpaliekot no Valmieras un Ogres. Jēkabpils atrašanās vieta — pārāk tālu no Rīgas, lai gūtu ekonomiskos labumus, kas paši no sevis iekrīt rokās galvaspilsētai tuvajām Jūrmalai, Ogrei, Jelgavai. Tas nozīmē, ka viss jāizcīna pašiem. Kā pilsētai tas izdodas?

Mistiskais 2022. gada klupiens

Jēkabpils ekonomiskie rādītāji kontekstā ar 2021. gada iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējami kā Latvijas vidusmērs — pilsēta šajā ziņā ieņēma vietu vienā «grupējumā» ar Rēzekni, Jelgavu un Ventspili, kurām visām attiecīgais rādītājs svārstījās dažu simtu eiro robežās ap 13 000 eiro uz iedzīvotāju, pārspējot gan Daugavpili, gan Jūrmalu un Ogri. 2023. gadā pilsētā gan bija trešais augstākais bezdarbs starp valstspilsētām (6,1% pēc Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) datiem, 9,2% pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, tūlīt aiz Daugavpils un Rēzeknes), tāpat arī trešā zemākā vidējā mēnešalga (912eiro, arī pārspējot Daugavpili un Rēzekni). Tomēr uzņēmumu saražotās produkcijas vērtības ziņā, kā arī uzņēmumos nodarbināto īpatsvara ziņā Jēkabpils atkal spēja turēties vidējā līmenī, otrajā no minētajiem indikatoriem nedaudz pārspējot pat Jelgavu.

Aizvadītā gada decembrī CSP publicējusi jaunākos IKP rādītājus. Tie ir Jēkabpilij ļoti nelabvēlīgi, lai neteiktu — graujoši. Proti, gadā, kad Latvijā «trakoja» inflācija 17,3% apmērā (kas jau pati par sevi garantēja IKP faktiskajās cenās apjoma pieaugumu par šādu īpatsvaru), un kad visās pārējās valstspilsētās IKP uz iedzīvotāju vairāk vai mazāk strauji pieauga, Jēkabpils izrādījusies vienīgā valstspilsēta, kurā šis rādītājs... samazinājies! Samazinājums bijis no 13 057 līdz 12 745 eiro (par 2,4%), bet ierēķinot arī inflācijas efektu, faktiski tas bijis daudz straujāks — ap 20%. Šāds recesijas apmērs jau sasniedz lokālas ekonomiskās krīzes mērogus — analoģiski tas salīdzināms ar 2009. gada dižķibeli Latvijā, kad IKP valstī samazinājās par 18%.

Jaunākie CSP dati liecina, ka vairumā valstspilsētu ekonomikas izaugsmes līmenis aptuveni atbildis inflācijas kāpumam. Visstraujākā izaugsme 2022. gadā notikusi Ogrē (par 20,6%) un Valmierā (19,6%), kas pat pārspēj inflācijas efektu. Apmēram inflācijas ātrumā augusi Liepāja un Rēzekne, nedaudz lēnāk — Ventspils, Jelgava, Daugavpils. Jau Rīgas 10% kāpums uz šī fona izskatās vāji, taču Jēkabpils 2,4% kritums ir kas pavisam nesaprotams.

Piedevām Jēkabpils ir arī vienīgā valstspilsēta Latvijā, kur bezdarba līmenis pēdējos gados nevis samazinās, bet konstanti pieaug. Saskaņā ar CSP statistiku, 2021. gadā Jēkabpilī bija 7,6%, 2022. gadā — 8,2%, bet 2023. gadā — jau 9,2% bezdarbnieku.

Kā skaidrojami šie izteikti recesīvie rādītāji, kas ir anomālija uz pārējās Latvijas pašreizējās ekonomiskās attīstības fona? Vai Jēkabpilī būtu piedzīvoti kādu lielu uzņēmumu bankroti? Vai Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā būtu kā īpaši ietekmējis tieši Jēkabpils ekonomiku?

Šis jautājums ir mīkla arī ekonomistiem. «Diemžēl man nav izskaidrojuma šiem CSP datiem. Mani dati par reģionu eksportu (eksportējošo uzņēmumu algu izmaiņām) rāda, ka Jēkabpilij 2022. gads bija nedaudz sliktāks nekā valstij kopumā (12% pret 14%), Valmierai, Liepājai un Jelgavai tas bija vēl ievērojami sliktāks. Tad labāk par vidējo klājās Rīgai (+16%), pakalpojumiem atgūstoties no pandēmijas ierobežojumiem, bet preču nozares, no kurām atkarīgi reģioni, tad jau sāka planēt uz leju,» Bilancei norāda Pēteris Strautiņš, Luminor bank galvenais ekonomists. Arī Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists, atzīst, ka Jēkabpils fenomena skaidrojumam būtu nepieciešama detalizētāka pētīšana.

Arī daži Bilances aptaujātie Jēkabpils iedzīvotāji sacīja, ka nespēj iedomāties skaidrojumu šai situācijai, būtiskas izmaiņas pilsētas ekonomiskajā dzīvē pēdējos gados neesot vērojamas. Pērn gan bankrotējis samērā ievērojams Jēkabpils novada dārzeņu audzētājs SIA Rītausma, taču šī uzņēmuma ietekme uz novada ekonomiku nevar būt īpaši svarīga — tā apgrozījums 2022. gadā bija nepilni 2 miljoni eiro, kas to neierindo pat novada divdesmit lielāko komersantu sarakstā. Tiesa, 2023. gadā likvidēts arī kāds iepriekš patiesi liels uzņēmums — SIA Jēkabpils kokapstrāde — kurš vēl 2020. gadā bija novada trešais lielākais uzņēmums ar apgrozījumu 25 miljoni eiro. Tomēr Jēkabpils kokapstrādes noriets sākās ātrāk — tā nosaukums nav atrodams jau 2021. gada lielāko uzņēmumu topā.

Arī pārējā Jēkabpils novada lielāko uzņēmumu izaugsmes dinamika nedod mājienus par to, kas īsti ir lejupslīdes cēlonis. Lursoft apkopotais TOP divdesmitnieks pēdējos gados saglabājies gandrīz nemainīgs. 

Vadošais uzņēmums Jēkabpils novadā jau gadiem ilgi ir SIA Ošukalns, kas veic kokmateriālu zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas pakalpojumus un kura apgrozījums 2023. gadā bija 76,1 miljoni eiro. Otrajā vietā tikpat stabili atrodas SIA Jēkabpils piena kombināts (36,2 miljoni eiro), bet trešajā — alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs SIA Devona (32,3 miljoni eiro). Starp pārējiem vadošajiem uzņēmumiem ir vēl daudz dažāda profila kokrūpniecības milžu (no mežizstrādes līdz finiera lokšņu un koka paneļu ražošanai) — SIA AmberBirch, SIA Jubergs, SIA Dižmežs, SIA Indāres, SIA Pata Jēkabpils, SIA DLLA (visiem apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro). Pa vidu arī viens kūdras ieguves uzņēmums — SIA Hawita Baltic. 

Vadošo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji kontrastē ar CSP datiem par novadā saražoto kopproduktu. Proti, 2022. gadā tie vēl ir ļoti pozitīvi — absolūtajam vairākumam, teju visiem divdesmitnieka uzņēmumiem, izdevies būtiski audzēt darbības apgriezienus. Jā, gadu vēlāk — 2023. gadā (dati no uzņēmumu iesniegtajiem gada pārskatiem par šo gadu) — aina pavēršas pretēji, 11 no 20 uzņēmumiem piedzīvojot lielāku vai mazāku apgrozījuma sarukumu. Tomēr tam būtu jāparādās vien 2023. gada IKP rādītājos, kurus sagaidīsim tikai šāgada beigās.

Nekas ekstraordinārs neatklājas arī citās Lursoft annālēs — ne uzņēmumu reģistrācijas un likvidācijas dinamikā, kas ļautu konstatēt kādas masveida bankrotu pazīmes, ne arī aktīvo uzņēmuma skaita sadalījumā pa darbības veidiem, kas dotu iespēju pamanīt, ka problēmas samilzušas kādā konkrētā nozarē. Jo vairāk aplūko Lursoft statistiku un citus datus, jo lielāku mistērijas iespaidu rada CSP sniegtā informācija.

Pie vainas problēmas kokapstrādes nozarē?

Pati Jēkabpils dome jaunāko ekonomikas rādītāju cēloņus saista ar kokapstrādes nozares grūtībām. «Lielu daļu Jēkabpils novada ekonomikas veido mežsaimniecības nozare, kura 2022. gadā līdzīgi kā citas nozares saskārās ar būtiskām problēmām, kuras lielā mērā ietekmēja kopējās ekonomikas svārstības šajā nozarē Latvijā — piemēram, energoresursu izmaksu pieaugums saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošām sankcijām; kokapstrādes uzņēmumi saskārās ar ievērojamu izmaksu kāpumu, radot augstas ražošanas izmaksas. Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju izraisīja apaļkoku un citu meža izejvielu piegāžu pārtraukumus no šīm valstīm, kas agrāk bija nozīmīgi piegādātāji, kā rezultātā palielinājās kokmateriālu cenas un tika radīta konkurence par resursiem vietējā tirgū. Tika novērots pieprasījuma kritums un tirgus sarežģījumi, kokapstrādes uzņēmumi saskārās ar eksporta ienākumu svārstībām. Papildu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem radīja arī pieaugošais regulējums un prasības par CO₂ emisiju samazināšanu un ilgtspējību,» rakstīts Jēkabpils novada domes atsūtītajā atbildē. 

Tiesa, Jēkabpils pilsētas un novada ekonomikā patiešām vērojams ļoti augsts kokapstrādes nozares īpatsvars — tomēr Jēkabpils nav vienīgā pašvaldība Latvijā ar šādu ekonomikas struktūru. Kā 2022. gadā veicies citām? Dažādi. Piemēram, Ventspils novadā gads bijis ļoti veiksmīgs, IKP augot no 12 000 uz 13 600 eiro uz iedzīvotāju (un izaugsmi piedzīvojuši arī tieši kokapstrādes uzņēmumi). Rēzeknes novadā valdījusi stagnācija (faktiski tātad kritums, ja ņem vērā inflācijas efektu), savukārt Smiltenes novads, viens no lielākajiem mežsaimniecības flagmaņiem, arī piedzīvojis nelielu oficiālo kritumu (t.i., lielu faktisko kritumu). Taču Smiltenes novadā šo samazinājumu 2022. gadā vismaz daļēji var novērot arī individuālu kokapstrādes uzņēmumu (tiesa, ne visu) apgrozījuma statistikā, kas nav iespējams Jēkabpils novada gadījumā...

Pats dīvainākais, ka Jēkabpils novada ekonomika 2022. gadā ir pieklājīgi augusi — no 10 839 uz 12 376 eiro uz iedzīvotāju, panākot Latvijā vismaz starp valstspilsētām teju unikālu situāciju — proti, gandrīz izlīdzinoties ar pilsētas ekonomiku (12 745 eiro uz iedzīvotāju). Tātad tikai pašas Jēkabpils pilsētas IKP 2022. gadā piedzīvojis mistisko krahu. Vēl viens iespējamais skaidrojums tam varētu būt kādu lielo uzņēmumu pārreģistrācija no pilsētas uz novada administratīvajām robežām, taču, pārbaudot divdesmitnieka uzņēmumu reģistrēto juridisko adrešu maiņas, arī šī hipotēze neapstiprinās.

Situācija netop skaidrāka arī pēc CSP atbildes saņemšanas. «Dati par IKP lielajās pilsētās ir korekti. Samazinājuma iemesls — Jēkabpilī ir ražojošs uzņēmums (sīkāku informāciju par uzņēmumu nesniedzam konfidencialitātes dēļ), kurš pārstrukturējis savu atrašanās vietu uz citu novadu. Līdz ar to Jēkabpilij 2022. gadā ir IKP samazinājums, kas atspoguļojas arī IKP uz vienu iedzīvotāju samazinājumā,» Bilancei raksta Sanda Rieksta, CSP sabiedrisko attiecību speciāliste.

Problēma tikai tā, ka, salīdzinot Lursoft uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu datus starp 2021. un 2022. gadu, neizdodas identificēt šādu uzņēmumu, kurš būtu pārcēlis atrašanās vietu uz citu novadu. Starp TOP 20 apgrozījuma uzņēmumiem tāda vienkārši nav — visi, kas bija divdesmitniekā 2021. gadā, joprojām ir reģistrēti Jēkabpils novadā. Turklāt uzņēmuma pārcelšanās uz citu novadu vajadzētu būt kaitējusi visa Jēkabpils novada, nevis tikai pilsētas, IKP statistikai. 

Vienīgais uzņēmums, kurš varētu nosacīti atbilst CSP norādītajai pazīmei, ir jau minētā SIA Jēkabpils kokapstrāde, kas patiešām 2022. gada vidū pārreģistrējusi juridisko adresi no Jēkabpils uz Rīgu. Taču tam nevar būt tāds iespaids uz pilsētas 2022. gada IKP, jo, kā minēts, uzņēmums savu ekonomisko jaudu bija zaudējis jau 2021. gadā.

CSP papildus atsūtītajā skaidrojumā tomēr tieši SIA Jēkabpils kokapstrāde minēta starp «diviem galvenajiem iemesliem, kāpēc Jēkabpilij vērojams pievienotās vērtības samazinājums» - «institucionālās vienības pārstrukturēšana uz citu reģionu: SIA Jēkabpils kokapstrāde un institucionālās vienības struktūrvienības slēgšana: AS GASO, kura struktūrvienība ir slēgta un šobrīd atrodas Rīgā.» CSP piebilst arī, ka «IKP reģionos tiek aprēķināts, balstoties uz pievienoto vērtību, kas pārsvarā korelē ar apgrozījuma izmaiņām. Gados, kad ir straujš izmaksu pieaugums ražošanai nepieciešamiem ieejošajiem produktiem, piemēram, energoresursiem, kokmateriāliem, kā tas bija 2022.gadā, tas atstāj negatīvu ietekmi uz pievienoto vērtību. Jēkabpili raksturo pārsvarā uzņēmumi ar mazu pievienoto vērtību, uzņēmumi ar lielu pievienoto vērtību ir tikai daži. Pat viena liela uzņēmuma vai tā struktūrvienības kritums pievienotajā vērtībā pret iepriekšējo gadu, kas ir joprojām ievērojami pozitīvs devums Jēkabpils ekonomikā, rada negatīvu ietekmi uz Jēkabpils kopējo pievienoto vērtību.»

 Jēkabpils ekonomikas trūkumi un iespējas

Kā sistēmisku ekonomikas problēmu Jēkabpils pašvaldība identificē «rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstību (Jēkabpils reģionā ir salīdzinoši maz lielu un vidēju ražošanas uzņēmumu, kas būtiski veicina IKP, kā arī lielākā daļa uzņēmumu koncentrējas mazāk ienesīgās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, kas rada zemāku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar tehnoloģiju vai rūpniecības sektoru).» Tāpat pašvaldības eksperti atzīst, ka «Jēkabpils novadu būtiski ietekmē zema ekonomiskā aktivitāte (mazāks iedzīvotāju skaits un zemāka uzņēmējdarbības aktivitāte salīdzinājumā ar lielākajām pilsētām, zemākas darba algas); depopulācija (samazinās iedzīvotāju skaits, problēmas ar dzīvojamo fondu); nepietiekama infrastruktūras attīstība (lai gan Jēkabpils ir stratēģiski nozīmīgs reģions (atrodas pie Daugavas un netālu no galvenajiem transporta ceļiem), infrastruktūras attīstība dažās nozarēs var nebūt pietiekami konkurētspējīga); izglītības un kvalifikācijas līmenis (salīdzinoši zemāks izglītības un kvalifikācijas līmenis var ierobežot augsti kvalificētu darbaspēku, kas savukārt ietekmē iespējas piesaistīt inovatīvus un tehnoloģiski sarežģītus uzņēmumus).»

Savukārt pozitīvos aspektus un iespējas Jēkabpils ekonomikas attīstībai dome saista ar stratēģisko atrašanās vietu, dabas resursiem un lauksaimniecību, tūrisma attīstību, zaļās ekonomikas potenciālu (šajā ziņā jau esot panākts būtisks progress — izbūvēta jauna centralizētā katlu māja un pārbūvēta viena no lielākajām Jēkabpils pilsētas katlumājām, tiek izmantota saules enerģija, pilsētā kursē videi draudzīgi autobusi, kuru dzinējus darbina saspiestā dabas gāze), kā arī investīciju piesaisti.

Tiesa gan, ar pēdējo Jēkabpilij līdz šim nepavisam nav veicies. Valstspilsētu konkurencē laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam tā ir piesaistījusi vismazāk investīciju uz 1000 iedzīvotājiem — tikai 250 000 eiro (mazliet labāks rādītājs bijis priekšpēdējā vietā esošajai Ogrei — 280 000 eiro). Šo rezultātu Jēkabpils vadība skaidro gan ar jau minētajiem negatīvajiem ekonomikas priekšnosacījumiem — nozaru struktūru, kur dominējošās lauksaimniecība, mežsaimniecība un mazumtirdzniecība neesot pievilcīgas ārvalstu investoriem, jo šīs nozares bieži piedāvā zemu pievienoto vērtību un zemāku ienesīgumu; infrastruktūras ierobežojumiem — nepietiekama industriālo teritoriju un ēku pieejamība, kas atbilstu investoru prasībām (interese esot, bet trūkstot piedāvājuma), kā arī ūdensapgādes un elektroapgādes jaudu trūkums (tie bijuši iemesli, kādēļ savulaik lieli ārvalstu investori nav uzsākuši darbību Jēkabpils novadā — piemēram, Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums Fibenol devis priekšroku Valmierai tieši lielāku ūdensapgādes jaudu dēļ); darbaspēka problēmām; nepietiekamu mārketinga stratēģiju; mazu tirgus potenciālu (Jēkabpils ir maza pilsēta ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu un zemu pirktspēju, kas ierobežo investoru interesi, īpaši tiem, kas orientējas uz vietējo tirgu), kā arī ģeopolitisko situāciju (Jēkabpils novads atrodas tuvu agresorvalstīm, ir novērotas bažas no ārvalstu investoriem, minot šo kā iemeslu neuzsākt darbību/neinvestēt Jēkabpils novadā). Kā vienu no cēloņiem novada vadība atzīst arī pašas «aktivitāti ārvalstu investīciju piesaistē», kas «ir bijusi salīdzinoši zema, iespējams, trūkstot resursiem vai zināšanām par investīciju piesaistes stratēģijām.»

Investīciju piesaisti Jēkabpils vadība plāno uzlabot, attīstot rūpniecisko infrastruktūru, piesaistot darbaspēku (kvalificētus speciālistus) no citiem Latvijas reģioniem vai pat ārvalstīm ar īpašu programmu palīdzību, kā arī attīstot mārketinga stratēģiju, investīciju stimulus un aktīvāk iesaistoties nvestoru uzrunāšanā arī pašvaldībai.

Jēkabpils novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2021.–2035. gadam par ekonomiskās attīstības prioritātēm minēti «inovatīvi risinājumi, videi draudzīgas tehnoloģijas, produkti ar augstu pievienoto vērtību» dažādās ekonomikas nozarēs, kā arī izteikta apņēmība «mērķtiecīgi strādāt», lai šīs prioritātes sasniegtu. Uz jautājumu, ko tieši, kādos laika termiņos plānots paveikt un vai jau sperti pirmie soļi, Jēkabpils dome skaidro, ka pirmais priekšnoteikums šī mērķa īstenošanā būtu savukārt Jēkabpils pilsētas attīstības programmā 2020.–2026. gadam iekļautā punkta izpilde — mērķtiecīga, koordinēta uzņēmēju un zinātnieku sadarbība, ko varētu sekmēt lietišķās izpētes koordinācijas centra radīšana. Tiesa, šāds koordinācijas centrs un arī nekāds cits praktisks sadarbības formāts starp zinātni un biznesu pilsētā/novadā patlaban neesot izveidots (lai gan pilsētas attīstības programmā minētais laika rāmis šī mērķa īstenošanai noteikts 2020.–2026. gads, tātad tam būtu jāsāk darboties līdz nākamā gada beigām). Par kavēšanās iemeslu pašvaldība min faktu, ka «nav izveidots savs uzņēmējdarbības parks, kur varētu šādu ieceri īstenot.» Tomēr — vai īpašs uzņēmējdarbības parks tiešām ir vienīgais iespējamais formāts zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veidošanai?

Līdz šim novada uzņēmēji individuālos gadījumos esot raduši sadarbību ar Daugavpils Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātniekiem jaunu ražošanas tehnoloģiju un inovāciju ieviešanā.

Interesanti, ka Jēkabpilī pašvaldība īstenojusi dažus pavisam tiešā veidā ražošanas attīstību veicinošus projektus — proti, uzbūvējot konkrētas ražotnes, kas pēc tam tiek iznomātas komersantiem. Šķiet, tas ir visai rets un netipisks pašvaldības un biznesa simbiozes piemērs, vismaz valstspilsētās. Šādā veidā Jēkabpilī 2021. gadā tapusi pārtikas pārstrādes ražotnes jaunbūve, bet 2023. gadā turpat blakus uzcelta vēl viena industriāla jaunbūve, kuras nomas tiesības izsolē ieguvis vietējais uzņēmums, kas jaunajās telpās ražos akustiskos sienu un griestu apdares paneļus un skandu korpusus, kā arī akustiskās durvis.

Novada attīstības stratēģijā sarakstīti arī ne mazums citu labu un pareizu nodomu — piemēram, «plašāka inovāciju izmantošana, procesu digitalizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ieguldījumi IKT infrastruktūrā un digitalizācijā, atjaunīgās enerģijas resursu izmantošanā un klimata neitralitātes veicināšanā.» No šiem mērķiem, kā noprotams no Jēkabpils domes atbildēm, vislielākais progress panākts «zaļajā» jomā (atjaunīgā enerģija, pielāgošanās klimata pārmaiņām), kur īstenotas jau pieminētās katlumāju izbūves, saules paneļu uzstādīšana dzeramā ūdens ražošanā, autobusi ar saspiesto dabas gāzi, u.c. projekti. 

Stratēģijā minēts arī kāds sistēmiski ambiciozs uzstādījums — panākt «pārmaiņas ražošanas un eksporta struktūrā.» Pie šī mērķa sasniegšanas soļiem novada vadība gan min klasiskus, vispārējus pasākumus — ielu un ceļu pārbūves u.c. infrastruktūras uzlabošanu, atbalsta grantus mazajai uzņēmējdarbībai. Netop skaidrs, kā šādā veidā vien būtu iespējams panākt ražošanas un eksporta struktūras izmaiņas.

Par nozīmīgu iespēju un savā ziņā pat tādu kā «glābšanas riņķi» Jēkabpils novada ekonomikai varētu kļūt NATO militārā poligona Sēlija izveide. To apzinās arī novada dome. «Šis projekts var radīt ilgtermiņa ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Pašvaldības aktīvā loma būs izšķiroša, lai maksimāli izmantotu šīs iespējas un veicinātu reģiona konkurētspēju,» norāda domes eksperti, precizējot, ka tas var veicināt pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem (ēdināšanas, transporta, skaistumkopšanas, aktīvās atpūtas, tirdzniecības, uzglabāšanas un apgādes pakalpojumiem), veicināt būvniecību, dzīvojamo platību īri un pārdošanu (militārajam personālam un ģimenēm), jaunas darbavietas, starptautisko investīciju pieplūdumu. 

Vērts noslēgt Jēkabpils ekonomikas apskatu uz šīs cerīgās nots. Skaidrs, ka patlaban vietējā ekonomikā (primāri tieši pilsētas, ne tik daudz novada) datos atklājas samilzušas kādas līdz galam neidentificējamas problēmas, kurām vismaz daļējs cēlonis varētu būt pārlieku lielā atkarība no mežrūpniecības un kokapstrādes nozaru uzņēmumu veiksmēm un neveiksmēm. Tāpat noprotams, ka novada vadība problēmas godīgi atzīst un iespējamos risinājumus apzinās, lai arī līdz šim ar to ieviešanu veicies kā kurā jomā. Jēkabpils, līdzīgi vairākām citām valstspilsētām, ekonomikas attīstības ziņā patlaban ir kā liela, svārstīga jautājuma zīme, un tikai turpmākais rādīs, vai tā spēs transformēties augšupejā.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Jēkabpils zudušā IKP meklējumos» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada februāra (518.) numurā.

Lasiet arī: