Jauns grāmatvedības likums. Kas jāņem vērā

Pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 2018. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas — Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) — Grāmatvežu asociācija, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tās ir apvienojušās), Zvērinātu revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupa ir sanākusi kopā 16 reizes, un, lūk, likumprojekts ir gatavs!

Nekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā jo­projām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi — četras sistēmas — (1) finanšu, (2) nodokļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai strukturālas izmaiņas, tajā var saskatīt sasaisti ar mūsdienīgiem likumu izstrādāšanas noteikumiem Latvijā, kā arī ir jauninājumi un noderīgas lietas.

Likumprojekts sastāv no astoņām nodaļām, 45 pantiem, pārejas noteikumiem un atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām.

Tas izskatās šādi:

I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants Likumā lietotie termini 2. pants Likuma mērķis 3. pants Likuma darbības joma 4. pants Likuma subjekti 5. pants Grāmatvedības uzdevumi 6. pants Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības 7. pants Vērtības mērs grāmatvedībā

II nodaļa Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti 8. pants Grāmatvedības reģistru kārtošanas vispārīgie nosacījumi 9. pants Grāmatvedības reģistros lietojamā valoda 10. pants Grāmatvedības reģistru kārtošana divkāršā un vienkāršā ieraksta sistēmā 11. pants Attaisnojuma dokumenti 12. pants Ārēji un iekšēji attaisnojuma dokumenti 13. pants Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš 14. pants Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti

III nodaļa Inventarizācija 15. pants Inventarizācijas mērķis 16. pants Inventarizācijas noteikumi 17. pants Papildu nosacījums pārskata gada slēguma inventarizācijai

IV nodaļa Gada pārskats un citi pārskati 18. pants Gada pārskats 19. pants Saimnieciskās darbības pārskats 20. pants Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma reorganizācijas gadījumā 21. pants Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā 22. pants Parādnieka bilance un finanšu pārskats juridiskās personas maksātnespējas procesā 23. pants Īpaši nosacījumi saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai kuri ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli 24. pants Pārskata gada sākums, beigas un ilgums 25. pants Īpaši nosacījumi par pārskata gadu vai saimniecisko gadu atsevišķiem uzņēmumu veidiem 26. pants Īpaši nosacījumi par biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un tās iestādes, kā arī politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pārskata gadu

V nodaļa Grāmatvedības dokumentu glabāšana 27. pants Grāmatvedības dokumentu glabāšanas vispārīgie nosacījumi 28. pants Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks 29. pants Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē

VI nodaļa Kompetences sadalījums grāmatvedības jomā 30. pants Ministru kabineta kompetence 31. pants Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā 32. pants Uzņēmuma vadītāja kompetence grāmatvedības jomā 33. pants Uzņēmuma vadītāja atbildība un zaudējumu atlīdzināšana

VII nodaļa Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību 34. pants Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis 35. pants Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats 36. pants Persona, kura nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi 37. pants Persona, kurai aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi 38. pants Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana 39. pants Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs 40. pants Ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

VIII nodaļa Administratīvā atbildība grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā 41. pants Administratīvā atbildība par skaidras naudas uzskaites kārtības neievērošanu 42. pants Administratīvā atbildība par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu un par pārskatu neiesniegšanu 43. pants Administratīvā atbildība par attaisnojuma dokumentu reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu 44. pants Administratīvā atbildība par preču piegādes dokumentu lietošanas un reģistrēšanas kārtības neievērošanu 45. pants Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Pārejas noteikumi — 2 punkti Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šāda ir jaunā Grāmatvedības likuma projekta struktūra. Kā redzam, nekā principiāli jauna, izņemot sadaļu par terminiem un sadaļu par licencēšanu. Pārējo normu saturs gandrīz pilnībā atkārto spēkā esošā likuma tekstu, bet dažviet šo pantu teksts ir kļuvis skaidrāks un adekvātāks.

Jāatzīmē 29. pants «Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē». Tagad beidzot ir skaidri pateikts, kā nodrošināt dokumentu glabāšanu elektroniskā vidē! Pašreizējā likuma norma par elektroniskā formātā pārvērsto dokumentu glabāšanu, jo īpaši grāmatvedības reģistros, ir neveiksmīgi definēta un daudzus grāmatvežus noved līdz elektroniskai eiforijai. Jaunajā likumprojektā skaidri noteikts, ka, ja vēlamies dokumentus glabāt elektroniskā vidē, visi papīra dokumenti ir jāpārveido elektroniskos dokumentos — tie ir jāieskenē vai jānofotografē. Šeit arī pateikts par dokumenta papīra oriģināla un tā elektroniskās (ieskenētās) kopijas līdzvērtību — tas ir ļoti svarīgi!

Atbildība par grāmatvedības kārtošanas organizēšanu uzņēmumā joprojām tiek uzlikta uzņēmuma vadītājam. Vēl jo vairāk, viņš atbild par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai (33. pants). Starp likumā lietotajiem terminiem ir jēdziens «uzņēmuma vadītājs». Šeit nav nekā jauna — šī norma jau pastāv spēkā esošajā likumā.

Likuma pirmajā pantā tiek definēti šādi termini:

• elektronisks apliecinājums (autorizācija) — šis jēdziens attiecas uz tās personas identifikācijas noteikumiem, kura nodrošina uzskaiti vai sniedz informāciju;
• strukturēts elektroniskais rēķins — runa ir par elektroniski izveidotu rēķinu, kas tādā pašā formātā var būt apstrādāts un iekļauts kā dokumenta saņēmēja, tā arī dokumenta autora uzskaites sistēmā;
• grāmatvedības dokumenti — šeit uzskaitīti paši attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti;
• grāmatvedības organizācijas dokumenti — tagad ir skaidrs apraksts, ne tikai «Grāmatvedības politika». Turklāt ir norādīts, ka grāmatvedības politika ir gada pārskata sagatavošanas principi un noteikumi, bet paši grāmatvedības organizācijas dokumenti — kontu plāns, dokumentu aprites shēma, attaisnojuma dokumentu sastādīšanas noteikumi un grāmatvedības reģistru kārtošana. Ar to tiksim skaidrībā pēc likuma izsludināšanas;
• grāmatvedības kontu plāns — tāda jēdziena līdz šim nav bijis. Vēl tagad izmantojam to kontu plānu, kas piedāvāts 90. gadu sākumā. Kā pareizi sastādīt kontu plānu, lai tas atbilstu šodienas uzņēmumu prasībām, par to arī runāsim pēc likuma pieņemšanas;
• grāmatvedības reģistri — šī jēdziena vecā definīcija bija ļoti neskaidra un atbilda uzskaites noteikumiem padomju perioda tradīciju ietvaros. Jauns jēdziens ir daudz labāks, taču tam ir nepieciešami precizējumi pēc formas, jo lielākā daļa grāmatvedības programmu nenodrošina normālu grāmatvedības reģistra formu;
• manta — šī jēdziena pašreizējā likumā nav, un tas ir vajadzīgs, lai pareizi izprastu likumprojekta nodaļu par inventarizāciju, kuras mērķu un uzdevumu apraksts šeit ir saīsināts;
• saimnieciskais darījums — ļoti noderīga definīcija, kas daudziem grāmatvežiem ļaus pārdomāt ne pārāk labu sava darba praksi. Tiesa, šajā definīcijā pietrūkst precizējuma par to, ka atspoguļošanai atskaitē katram darījumam ir jābūt dokumentāri apstiprinātam (bet tas, iespējams, ir saistīts ar faktu, ka likumu rakstīja grāmatvedības teorētiķi, kas nepārzina nodokļu audita praksi);
• saimnieciskā darījuma diena — noderīga definīcija, bet grāmatvedības teorētiķu slikts formulējums, jo tie kā mērauklu uzskaitē izmanto naudu. Kopš 1992. gada Latvija grāmatvedībā ir pārgājusi no kases principa pie realizācijas principa, kas nosaka, ka ienākumus un izdevumus uzņēmums reģistrē pēc dokumenta (rēķina) izrakstīšanas datuma, nevis naudas saņemšanas vai izmaksas datuma. Tieši šo pieeju izmanto nodokļu likumdošanā (galvenokārt Pievienotās vērtības nodokļa likumā) un Gada pārskatu likumā. Tāpēc šī darījuma dienas definīcija nav skaidra un pat kaitīga.

Ļoti noderīga ir likumprojekta septītā nodaļa, kur pirmo reizi tiek sniegts apraksts par to, ar ko ir jānodarbojas grāmatvedim, kā arī uzskaitīti gadījumi, kad daļa no darba, kas saistīts ar uzskaiti, nav grāmatveža pienākums! Tā 34. panta otrās daļas 3. punktā ir uzskaitīti tie darba veidi, kuriem nav nepieciešama grāmatveža kvalifikācija! Būtībā tas ir rēķinveža vai pat tikai grāmatveža palīga pienākums. Pie tādiem darba veidiem pieder:

• algu aprēķināšana,
• pašizmaksas aprēķināšana,
• materiālo vērtību uzskaite,
• rēķinu sagatavošana un izrakstīšana,
• inventarizācijas sarakstu sagatavošana,
• datu ievadīšana grāmatvedības programmā.

Faktiski tā ir finanšu uzskaites sistēmas sagatavojošā daļa un vadības grāmatvedības galvenā daļa. Lai precizētu, kas tad ir grāmatvedis, likumprojektā ir 5. pants «Grāmatvedības uzdevumi», kurā teikts, kādi ir grāmatveža darba pienākumi, balstoties uz grāmatvedības sistēmu:

• nodrošināt uzņēmuma vadītājiem grāmatvedības informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
• īstenot grāmatvedības kontroli pār finanšu uzskaites precizitāti, ticamības nodrošināšanu un uzņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas saglabāšanu;
• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
• veikt nodokļu aprēķināšanu;
• nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

Sakarīgi tas nav. Un reālie grāmatvedības (finanšu) uzskaites uzdevumi praksē, nevis teorijā, tehnoloģiju secībā izskatās šādi:

1. saņemt visus apliecinošos dokumentus par visiem uzņēmuma darījumiem, kas notikuši pārskata periodā. Ļaujiet atgādināt teorētiķiem: grāmatvedis neizveido apliecinošus dokumentus;
2. izslēgt no saņemtiem primāriem dokumentiem dublikātus vai noteikt, kurš dokuments no dokumentu paketes vienam darījumam būs galvenais atspoguļošanai grāmatvedības uzskaitē;
3. pārbaudīt apliecinošo dokumentu noformēšanas pareizību — visu vajadzīgo rekvizītu esamību, darījuma apraksta skaidrību un pilnīgumu. Ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju vai papildu dokumentu vai arī pieprasīt papildināt dokumentu ar trūkstošo informāciju;
4. klasificēt attaisnojuma dokumenta darījumu un pieņemt lēmumu par to, kā tas jāatspoguļo grāmatvedībā (jāiegrāmato) un kā tas jāuzskaita nodokļu vajadzībām, īpaši sastādot PVN deklarāciju;
5. ievadīt dokumenta informāciju uzskaites sistēmā — veikt ierakstus grāmatvedības reģistros. Parasti ievadīšana notiek grāmatvedības datorprogrammā;
6. sagatavot nodokļu pārskatus un iesniegt tos nodokļu inspekcijā, izmantojot EDS sistēmu;
7. pārbaudīt grāmatvedības datus gada beigās, izmantojot piecu veidu gada inventarizācijas — īpašuma, krājumu, naudas (ja tā ir), norēķinu un kontu uzskaites (kontu ierakstu pārbaude);
8. sagatavot uzņēmuma gada pārskatu;
9. nodrošināt finanšu uzskaites sistēmu (iegrāmatojumus datorprogrammā), vadības un budžeta grāmatvedības vajadzībām nepieciešamās informācijas uzkrāšanu, kas uzņēmuma vadītājam (vadībai) sniedz nepieciešamo kopskatu, lai pieņemtu lēmumu.

Un mītiskais pienākums uzņēmuma ienākumu un izdevumu nodalīšana pēc pārskata periodiem nav uzskaites uzdevums. Tas ir tikai viens no grāmatvedības kārtošanas pamatprincipiem. Kā vecajā likumā, tā arī jaunajā likumprojektā nav ne vārda par grāmatvedības principiem. Tas ir saprotams, jo grāmatvedības teorētiķi pašu uzskaites teoriju nepasniedz. Te būs minimāls grāmatvedības pamatprincipu saraksts:

1. naudas mērījuma princips — ja dokumentā nav atspoguļota notikuma vērtība naudas izteiksmē, tad šis dokuments nevar būt atspoguļots finanšu uzskaitē,
2. dokumentārā pamatojuma princips — par katru ierakstu grāmatvedības reģistros, par katru darījumu grāmatvedībā jābūt attaisnojuma dokumentam,
3. notikuma realitātes princips — finanšu uzskaitē tiek atspoguļoti tikai jau notikušie darījumi (notikumi), tāpēc grāmatvedībā netiek atspoguļots tāds līgums kā pušu nodomu dokuments vai avansa rēķins (proforma),
4. divkāršā ieraksta princips — informāciju par katru darījumu reģistrē vienādās summās divos kontos vienlaikus, turklāt no vienas puses debetu un no otras puses — attiecīgā konta kredītu,
5. ienākumu un izdevumu sadalīšanas princips pa periodiem — ienākumi un izdevumi ir iedalāmi iepriekšējo gadu, kārtējā pārskata gada un nākamo periodu ienākumos un izdevumos,
6. būtiskuma princips — neorganizējiet tādas uzskaites shēmas, kuru uzturēšanas izmaksas nedod ekonomisku efektu,
7. pašizmaksas princips — katram ienākumu veidam jāparāda izmaksas un katram uzņēmuma izdevumu veidam jāparāda tie ienākumi, kas segs šos izdevumus,
8. realizācijas princips — uzņēmuma ienākumus reģistrē rēķina izrakstīšanas brīdī, nevis naudas saņemšanas brīdī, un attiecīgi izmaksas reģistrē rēķina saņemšanas dienā, nevis dienā, kad veic maksājumu,
9. autonomijas princips — uzņēmuma konti ir obligāti jānošķir no uzņēmuma īpašnieku un uzņēmuma darbinieku kontiem,
10. grāmatvedības nepārtrauktības princips — konta atlikumi viena pārskata perioda beigās ir konta atlikumi nākamā pārskata perioda sākumā.

Tā trūkst jaunajā likumprojektā, lai tas būtu pilnvērtīgs, kaut gan vairāki tā panti ir labi.

No visa iepriekšminētā ir skaidrs tikai tas, ka ir grāmatvedis un ir uzņēmuma darbinieks, kurš nodarbināts grāmatvedībā, bet nav grāmatvedis. Patiesību sakot, arī tas prasās pēc vairākiem precizējumiem, jo neprecizitātes ietekmē arī prasību definēšanu divām grāmatvežu kategorijām. Lūk, kā tas ir aprakstīts likumprojektā: konkrētās normas, lai cilvēku varētu saukt par grāmatvedi. Tiesa gan, prasības uzņēmuma grāmatvedim un ārējā pakalpojuma grāmatvedim atšķiras:

Pārsteidzoša ir prasību atšķirība zināšanu līmenim grāmatvedim, kas ir uzņēmuma darbinieks, un grāmatvedim no malas, kā arī tam, kas viņiem būtu jādara. Tas nav pieļaujams. Pašreizējā likumā izvirzītās prasības abām grāmatvežu grupām ir vienādas un tās atbilst ārējā grāmatveža kvalifikācijas prasībām. Un visbeidzot, par grāmatvežu licencēšanu. Likumprojekts paredz, ka licence būs jāsaņem tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem — gan juridiskām, gan fiziskām personām. Uzņēmumu grāmatvežiem licences nevajadzēs! Turklāt licence jāpērk nodokļu inspekcijā par nodevas samaksu uz pieciem gadiem. Pie tam nodokļu inspekcija vienkārši uztur ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru, kas satur informāciju par tiem, kuri ir saņēmuši šādu licenci…

Tas īsumā par jauno Grāmat­vedības likuma projektu. Nekādas īpašas apmācības grāmatvedim nav jāiziet, tikai regulāri jāapmeklē kvalifikācijas celšanas semināri… Šos jaunumus ir plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra, bet nepieciešamos noteikumus Ministru kabinetam ir atļauts izstrādāt līdz 2021. gada 1. jūlijam!?