Ko paredz jaunais Grāmatvedības likums. Video no “Bilances” konferences

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla “Bilance“ ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” uzstājās ar prezentāciju par jauno Grāmatvedības likumu, kas stājies spēkā no 2022. gada.

Jaunajā likumā nedaudz vienkāršots saimnieciskā darījuma jēdziens - tas definēts kā jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī (pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas).

Jēdziens “strukturēts elektroniskais rēķins” likumā tiek izmantots, lai nošķirtu atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavotu elektronisko rēķinu no jebkurā citā formātā sagatavota elektroniskā rēķina. “Man ir lūgums pievērst lielāku uzmanību šim strukturēta elektroniskā rēķina sagatavošanas procesam, jo nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk nāksies saskarties ar šādiem rēķiniem,” uzsvēra A. Priede.

Būtisks akcents likumā likts arī uz grāmatvedības kontroli. Uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde.

Kārtojot grāmatvedību elektroniski, jānodrošina, lai tā būtu attēlojama cilvēklasāmā formātā (datu attēlošanas veids, ko fiziska persona var izmantot bez jebkādas apstrādes), paredz jaunais likums.

Jaunums likumā ir tas, ka tagad dažādām nevalstiskajām organizācijām - gan biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, gan arī reliģiskajām organizācijām ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja to apgrozījums divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nav pārsniedzis 100 000 eiro (iepriekš šis slieksnis bija 40 000 eiro).

Visgarākais pants jaunajā likumā ir veltīts attaisnojuma dokumentiem. Vairākas būtiskas izmaiņas attiecas uz rekvizītiem, kurus attaisnojuma dokumentos var vairs nenorādīt - juridiskā adrese vai adrese; saimnieciskā darījuma pamatojums (tikai darījuma apraksts); ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, var nenorādīt tās personas kodu. Tāpat likumā noteikti gadījumi, kad attaisnojuma dokuments var nesaturēt rekvizītu “paraksts”.

Ja likumā “Par grāmatvedību” bija noteikts, ka attaisnojuma dokumenti jāiegrāmato 15 dienu laikā, tad jaunajā likumā paredzēts, ka to dara 20 dienu laikā pēc mēneša beigām un 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām (pašnodarbinātie).

Vēl viens jauninājums noteikts attiecībā uz inventarizāciju - tās rezultātus var ierakstīt grāmatvedības reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.