Inventarizācija pirms gada pārskata sagatavošanas

Kad iesniedz gada pārskatu (GP), svarīga ir tā kvalitāte. Tāpēc nav svarīga steiga un iesniegšana pirms termiņa, bet rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācijas ne tikai mantai un naudai, bet principā visiem bilances posteņiem. Es šādu pārbaudi veicu pirms katra gada pārskata iesniegšanas. Un tas nekas, ka visu gadu rūpīgi esmu kārtojusi grāmatvedību, mēs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Tāpēc, nepārmetot neko sev un citiem, — vienkārši veicam pilno inventarizāciju un būsim 100% pārliecināti par to, ko norādām GP.

1 Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants.

Gada pārskatu (turpmāk GP) iesniegšanas termiņš uzņēmumiem ir atkarīgs no sabiedrības lieluma pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk GPKGPL) normām. Ja esat mikrosabiedrība vai maza sabiedrība, GP jāiesniedz ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām; bet, ja esat vidēja vai liela sabiedrība, GP iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām¹. 

Kas ir kontu pārbaude jeb inventarizācija? Es sagatavoju virsgrāmatu jeb kontu pārskatu par attiecīgo periodu (jo šo pārbaudi varam veikt jebkurā brīdī par jebkuru periodu), un soli pa solim pārskatu visus bilances kontus cerībā neko neatklāt. Bet gandrīz katru gadu tomēr kaut ko, kaut sīku, atrodu! Brīdī, kad tiek sagatavota virsgrāmata, grāmatvedis, kurš pats vadījis visus datus, jau ar savu «kaulaino aci» var pamanīt kļūdas, neprecizitātes vai nesaprotamus rādītājus. Sagatavot virsgrāmatu vēlams vismaz vienu reizi mēnesī, kad tiek programmā savadīti visi grāmatvedības darījumu dati. Tie, kam jāiesniedz deklarācijas katru mēnesi, to arī dara, bet vai katru mēnesi arī pārbauda? Pieļauju, ka nē, jo tajā brīdī prioritāte ir laikā iesniegtas nodokļu deklarācijas. 

Es pati cenšos regulāri pārbaudīt grāmatvedības uzskaites datus. Būtiskākais iemesls — jo ātrāk kļūda tiks pamanīta, jo vieglāk to būs labot. Nereti mani lūdz pārbaudīt arī citu uzņēmumu virsgrāmatas, tāpēc varu teikt, ka iespējamo pieļauto kļūdu pamanīšanas pieredze ir uzkrājusies. Reizēm grāmatveži paši par sevi pasmejas, kad norādu uz kādu «interesantu» kļūdu. Tā ir — no malas vienmēr ir vieglāk ieraudzīt kļūdas, jo mēs tās vairs ikdienā nepamanām.

Es bilances kontus pārbaudu pavisam vienkārši — veru vaļā katra konta datus un pārskatu visu informāciju. Teikšu tā, ka es priecājos, ka ir bijušas kļūdas, jo tad «acs jau ir piešauta» un ātri vien visas mazās neprecizitātes tiek ieraudzītas.

Ilgtermiņa ieguldījumi

Sākšu ar ilgtermiņa ieguldījumiem (IIe). Vai esmu daudz kļūdu atradusi, pārskatot IIe? Nav tā, ka daudz, bet ir! Kopumā, ņemot vērā pieredzi ar saviem uzņēmumiem (kādreiz man bija grāmatvedības ārpakalpojums, kur pakalpojumu sniedzu vidēji 30 uzņēmumiem vienlaikus) un pieredzi, pārbaudot citu grāmatvežu darbu, varu teikt, ka ilgtermiņa ieguldījumos kļūdu iespējamība ir pietiekami augsta. Minētās kļūdas ir konstatētas, izvērtējot dažādu uzņēmumu bilances kontus, kā arī no citu speciālistu sniegtās informācijas. 

Bez šaubām, aktīvu/mantas/naudas pārbaudi veic ne tikai grāmatvedībā, bet arī dabā. Grāmatveža pienākumos nav veikt fizisko inventarizāciju, bet tieši dokumentu un uzskaites korektuma pārbaudi, kā arī salīdzināšanu. Tāpēc koncentrēšos uz tām kļūdām, kuras tiek konstatētas tieši grāmatveža darbā.

n Nemateriālie ieguldījumi

Pārbaudot nemateriālo ieguldījumu (NI) kontus, vēlos norādīt iespējamās kļūdas/neprecizitātes:

2 MK 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi».

→ NI pēc būtības neatbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, ko nosaka GPKGPL un Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 775² normas, kā arī iekšējiem dokumentiem (metodikai).

→ Lietderīgās lietošanas laiks ne vienmēr ir noteikts atbilstoši.

→ Ir gadījumi, kad NI iegrāmato pie pamatlīdzekļiem, jo nepievērš uzmanību piegādes dokumentos norādītajai informācijai.

→ Nereti tiek konstatēts, ka ne visas programmas, licences, patenti un tamlīdzīgi aktīvi joprojām tiek izmantoti uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Tas būtu jākonstatē jau inventarizācijā, bet dažkārt to iespējams noteikt tieši no informācijas dokumentos.

→ Konstatēts, ka uzņēmums katru gadu nenoraksta NI vērtību izmaksās, kaut to lieto savā saimnieciskajā darbībā. Šo kļūdu uzskatu par atbildīgā grāmatveža neizdarību vai vienkārši ikdienišķu kļūdu, iegrāmatojot aktīvu.

→ Postenī nemateriālā vērtība (NV) norāda nepareizu informāciju vai nenorāda to nemaz. NV veidojas, kad uzņēmums nopērk uzņēmumu par cenu, kura ir atšķirīga no reālās uzņēmuma materiālās vērtības. Nemateriālā vērtība var būt gan pozitīva (goodwill), gan negatīva (badwill). Negatīvas NV iegrāmatošanu, starp citu, normatīvā bāze neregulē. Svarīgi atcerēties, ka NV katru gadu jānoraksta izmaksās prognozētajā atmaksāšanās periodā.

Izlasot par minētajām kļūdām, kuras varat identificēt savā grāmatvedības uzskaitē? Nevienu — ideāli! Jums nav NI? Iespējams, nav, bet var būt arī situācija, ka ir, bet tas nav pamanīts. Nekad nav par vēlu labot arī iepriekšējo periodu kļūdas, ja tādas konstatētas.

n Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļus (PL) vērtējot, parasti skatos, vai ir pareizi novērtēti aktīvi pēc normatīvos noteiktās un iekšējos dokumentos atrunātās klasifikācijas; vai ir korekti noteikta sākotnējā vērtība; vai ir izveidota pietiekama analītika; vai tas, kas rakstīts metodikā, atbilst īstenībai utt. Biežāk sastopamās kļūdas vai neprecizitātes, kuras konstatētas, vērtējot PL bilances kontus, ir:

→ Konstatēta nepareiza/nekorekta PL klasifikācija — šī ir viena no biežāk sastopamām kļūdām, ja runā par PL.

→ Nereti sastopama kļūda — nekorekti noteikta sākotnējā vērtība. Kāpēc tā notiek? Jo sākotnējā vērtībā netiek pieskaitītas visas izmaksas, piemēram, uzstādīšanas vai montēšanas izmaksas, piegādes un muitas izmaksas.

Ja ir pašu ražotie PL, tad sākotnējā vērtība ir, lielākoties, noteikta korekti. MK noteikumos Nr. 775 pie sākotnējās vērtības noteikšanas minēts:

3 MK noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi».

→ Populāra tēma un arī iespējama kļūda — netiek veidota pietiekama analītika. Kāpēc tā ir kļūda? Pirmkārt, tāpēc, ka nav pārskatāma, saprotama informācija trešajām personām. Otrkārt, mēs nodarām pāri paši sev — ja nav pietiekami detalizēta analītika, dažādas iekšējas atskaites sagatavot ir krietni grūtāk, pārbaudīt nolietojumu (ja tam vismaz tiek pielietota analītika), arī sarežģītāk. Piekritīsiet, ka vieglāk ir pārskatīt, piemēram, pārējo PL sastāvu, ja zinām, cik un kādi PL ir šajā postenī. Ja PL skaits ir neliels, tad, protams, detalizētai analītikai nav jābūt, bet, ja PL sastāvā ir simtiem, tūkstošiem vienību, veidojot analītiku, ir nesalīdzināmi vieglāka pārskatāmība. Minētajā piemērā ir vispārīgs ieskats analītikā. Vērtīgāk, protams, būtu nosaukt kontus precīzi tā, lai nav nekādu jautājumu ne pašiem, ne citiem datu lietotājiem, uz ko attiecas konkrētie PL.

→ Patiešām bieži izplatīta kļūda (pēc pēdējā laikā dzirdētās un lasītās informācijas) — neesošu PL atrašanās uzņēmuma bilancē. Vai tas ir slinkums, nezināšana vai nevērība — grūti teikt, bet ļoti bieži uzskaitē ir «rēgi» — sen nolietoti/nelietoti vai pat pārdoti PL. Varbūt tā ir vēlme uzrādīt «labāku» bilanci(?), ar nosacījumu, ka ir palikusi likvidācijas vērtība? Grūti tam ticēt. Šo kļūdu es nereti atklāju, kad pārņēmu jaunu klientu kā ārpakalpojuma grāmatvedis — PL saraksts milzīgs, bet uzņēmuma vadītājs rausta plecus un saka, ka viņam tikai daži ir.

→ Saistībā ar iepriekš minēto — ļoti reti PL tiek norādīta likvidācijas vērtība. Es to pamatoju ar uzņēmēju vēlmi pēc iespējas lielākas summas norakstīt izdevumos. BET — kāpēc? Kopš 2018. gada, kad mums stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, vairs nav nepieciešamības «radīt» pēc iespējas lielākus izdevumus, lai nebūtu jāmaksā peļņas nodoklis. Likvidācijas vērtība mums bilancē parāda, ka arī tad, ja nolietojums jau ir norakstīts, bet mēs vēl PL izmantojam, tas ir ar vērtību! Kam to vajag? Kaut vai tāpēc, lai, prasot aizdevumu bankā vai vēršoties pie investoriem, jums bilancē ir ilgtermiņa ieguldījumi, nevis viss uzrādās pa nullēm!

→ Pamatlīdzekļiem, kuriem būtiski mainījusies vērtība, nav veikta pārvērtēšana. Lielākoties tas attiecas uz nekustamo īpašumu, jo lietojam ilgi, bet vērtība var mainīties vairākas reizes lietošanas laikā.

4 MK noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi», 81.–89. p.

MK noteikumos Nr. 775 noteikts, ka pārvērtēšana jāveic regulāri, pēc savā metodikā noteiktās izvēlētās metodes, regularitāti arī nosakot savos iekšējos dokumentos. Radusies starpība jāiegrāmato postenī «Ilgtermiņa ieguldījuma pārvērtēšanas rezerve».⁴

→ Saistīta kļūda ar iepriekšējo — kad tiek norakstīts PL, pārvērtēšanas rezerve ir palikusi nenorakstīta. Patiesībā arī ilgtermiņa ieguldījuma pārvērtēšanas rezerve ir jānoraksta metodikā noteiktā termiņā. Un tad, kad PL noraksta pavisam, noraksta atlikušo rezerves vērtību. 

Tas bija ieskats iespējamās kļūdās, kuras tiek konstatētas, pārbaudot bilances kontus «Ilgtermiņa ieguldījumi». Noteikti jums ir bijušas vēl citas kļūdas, kuras esat konstatējuši. Un tās ir radušās dažādu iemeslu dēļ — nevērības, noguruma, nejaušības, tehniskas, nezināšanas vai dažreiz arī pilnīgi muļķīgas un neizskaidrojamas.

Apgrozāmie līdzekļi

Tālāk, «kāpjot zemāk» pa bilances kontiem, sastopamies ar apgrozāmiem līdzekļiem (AL). Šajā daļā bez kļūdām gandrīz neiztikt. Retāk sastopamas kļūdas ir pie bezskaidras naudas līdzekļu uzskaites, bet, ticiet, arī tur kādam gadās ieviest pamatīgas nobīdes. Ja uzņēmumā ir krājumi, tiem kontiem ir vērts pievērst lielāku uzmanību, arī rūpīgi novērtējot fiziskās inventarizācijas datus.

n Krājumi

Kā jau minēju, krājumu kontos var atrast daudz un dažādu pērļu un akmentiņu. Ja fiziskajā inventarizācijā nav konstatētas nekādas problēmas/neprecizitātes, tas jau dara bažīgu. Varbūt patiešām nav, bet labāk tomēr pārliecināties. 

Kādas ir biežāk sastopamās kļūdas un problēmas:

→ Tas, kas aprakstīts metodikā, nesakrīt ar reālo situāciju — izmanto vienas metodes, bet aprakstītas citas. Nav vispār atrunāts, kā tiek uzskaitīti krājumi, kāds ir to sastāvs utt. Būsim korekti pret kolēģiem — kādam ir jānāk pēc jums un jāstrādā (nerunāju par tiem grāmatvežiem, kuriem viss ir kārtībā un kuri nemaina darba vietu jau desmitiem gadu!). 

→ Neprecīzi, neregulāri tiek norakstīti ražošanā/pārdošanā izmantotie/pārdotie krājumi, vai vispār netiek norakstīti. Tas saistīts arī ar noliktavas uzskaiti — ja tur ir nekārtība, grāmatvedības datos to arī nevarēs atrast. Labākajā gadījumā tas tiek izdarīts vienu reizi gadā, mēģinot salikt bilanci. Bet diemžēl ir arī situācijas, kur nav iespējams atrast loģiskas sakarības tam, kas notiek grāmatvedībā un reālajā dzīvē.

5 MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 70. p.

→ Vēl viena kaite uzņēmumos, kur ir krājumi, — netiek noteikti krājumu zudumi. UIN likums⁵ to prasa, bet arvien saņemu jautājumus — vai tad tas jādara obligāti? Jā, tas ir jādara. Tomēr arī man nav saprotams aprēķina pamatojums, jo, ja mēs visu laiku ņemam iepriekšējo 3 gadu datus un mūsu uzņēmējdarbība aug, tad praktiski veidojas situācija, ka gandrīz vienmēr būs virsnormas zudumi. 

→ Daudzos uzņēmumos netiek pārcenoti krājumi un/vai norakstīti nelikvīdie krājumi. Ir dzirdēti argumenti, ka to nav nepieciešams darīt. Iespējams, bet lai to pierādītu, jābūt aprakstītai kārtībai, kā nosaka un novērtē krājumus. Ja pēc pašu izstrādātās kārtības neradīsies nepieciešamība pārcenot vai netiks uzskatīts, ka ir nelikvīdie krājumi, tad viss kārtībā. Nelikvīdi var veidoties:

→ Pie krājumiem grāmatojam arī mazvērtīgo inventāru. Bieža parādība — inventāra uzskaitē uzrādās daudz neesošu krājumu, jo tie netiek uzskatīti par svarīgiem, lai tos regulāri norakstītu, ja vairs nelieto. Pie inventāra var pieskaitīt:

Krājumu uzskaitē, kā jau iepriekš minēju, neprecizitātes var konstatēt gana bieži, un katrā uzņēmumā tās var būt citādas. Liels palīgs būs labi izstrādāta krājumu uzskaites metodika un atbilstošs kvalitatīvu inventarizāciju skaits.

n Debitori

Vai debitoru uzskaitē mēdz būt daudz kļūdu un neprecizitāšu? Ne tik daudz, kā krājumu uzskaitē, jo debitori ir mūsu nauda. Ja pieļausim kļūdas šeit, tad varam sev paši izdarīt «lāča pakalpojumu». 

Kas ir bijis konstatēts, inventarizējot debitoru uzskaiti:

→ Uzņēmums vispār neveic nekādu debitoru parādu kontroli — kā ir, tā ir labi…

→ Ja netiek veikta kontrole, tad, protams, netiek konstatēti arī ilgstoši debitoru parādi, nedrošie debitoru parādi netiek grāmatoti, līdz ar to tiek uzrādīti neprecīzi dati gada pārskatā.

→ Ir bijuši gadījumi, kad konstatējam lielus uzkrājumus nedrošajiem parādiem, kuri izveidoti pirms daudziem gadiem un netiek katru gadu novērtēti.

→ Uzņēmumos mēdz būt sen (patiešām sen — pirms 10–15 gadiem) izstrādātas kredītpolitikas, kuras netiek ņemtas vērā. Vai vajag kredītpolitiku? Tā ir uzņēmuma iekšējā kārtība. Var nebūt kredītpolitikas, ja ir vismaz atrunāta kārtība metodikā, kā tiek inventarizēti debitoru parādi minimums vienu reizi gadā vai biežāk, ja tas būtu nepieciešams.

→ Atkal gribu runāt par analītiku — jāsaka, ka gana reti redzu analītiku debitoru kontiem. Maksimums, ko var ieraudzīt, — sadalīts: vietējie (Latvijas) debitori un Eiropas Savienības debitori. Atkal — ja ir neliels skaits debitoru, protams, varam iztikt bez analītikas. Bet, ja debitoru ir iespaidīgs apjoms, domāju, ir grūti kontrolēt, sagatavot vadībai atskaites un sagatavot patiešām patiesu gada pārskatu.

→ Runājot jau tālāk par bilances kontu atlikumiem un to, ko norādām GP — patiešām bieži pieļauta kļūda — neprecīzi norādīti kontu atlikumi.

Jebkurā gadījumā, ja konstatējam neizskaidrojamus atlikumus, ir jāsagatavo salīdzināšanas akti un jānosūta debitoriem. Daudzi uzņēmumi veic regulāru debitoru kontroli un izsūta salīdzināšanas aktus biežāk kā reizi gadā. Bet, manuprāt, sūtīt tos katru mēnesi pilnīgi visiem debitoriem ir mazliet pārspīlēti. To varētu darīt izlases kārtībā vai tiešām tiem debitoriem, kuri regulāri kavē maksājumus.

Debitoru parādu kontrole ir nepieciešams un svarīgs process, jo, kā jau minēju, tā ir mūsu nauda, mūsu ieņēmumi, mūsu plānotā naudas plūsma. Šoreiz minēju būtiskākos novērojumus, veicot inventarizāciju. 

Nākamo periodu izdevumus parasti pārbaudu, ja tiešām ir kāda summa vai kāds atlikums, kurš šķiet nevietā vai neadekvātā summā. Godīgi sakot, pat nevaru pateikt nevienu manā pieredzē spilgtu piemēru kļūdai, kura būtu te pieļauta. Tas noteikti ir labi!

n Naudas līdzekļi

Kā jau minēju pašā sākumā, pie naudas līdzekļu uzskaites, pat teorētiski, kļūdu nedrīkstētu būt, īpaši, ja runa par bezskaidru naudu. Ir viens ļoti spilgts piemērs, kur pat prātā neienāktu kādam, ka var tā gadīties. 

Pašu kapitāls

Ejot tālāk pa bilances kontu struktūru, attopamies pie pašu kapitāla. Vai esat konstatējuši kļūdas šajos posteņos? Es — jā!

Iepriekš pieminēju, ka, pārbaudot PL, noteikti pārbaudu arī ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Iespējams, ir veidotas vēl kādas rezerves, kurām šobrīd vairs nav pamatojuma — to var ieraudzīt «vecu» uzņēmumu bilancēs. 

Par peļņu — ak, arī te mēdz uzrasties brīnumi.

Brīnumus nākas novērot kopš brīža, kad mums ir pieņemtas normas par ārkārtas dividendēm. Kādam ausīs iedžinkst — «var izmaksāt dividendes arī pirms gada noslēgšanas», bet vārgais zvaniņš par to, ka pirms tam jāsakārto normatīvais pamats (jāveic labojumi/papildinājumi statūtos), jānoskaidro, cik % drīkst izmaksāt, nav sadzirdēts... Jāteic, ka tas uzņēmējam var dārgi maksāt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 

Ko nākas atrast vai ieraudzīt uzkrājumu posteņos? Neko ļoti interesantu. Uzkrājumos mēdz aizkavēties uzkrājumi atvaļinājumiem, kuriem tur nav jāatrodas jau pietiekami ilgu laiku. Tie tagad ir uzkrātās saistības. Otra pamanīta kļūda — uzkrājumus veido tik jaunus katru gadu klāt (jo tā noteikts metodikā), bet netiek pārskatīti iepriekšējie uzkrājumi. Vai vēl interesantāk:

Pasīva pusē plašākā bilances posteņu grupa ir kreditori. Te arī var novērot gana daudz dažādu interesantu lietu. Ko ir nācies atrast kreditoros?

51xx kontu grupa, kurā ir dažādi kreditori, tai skaitā, piemēram, dažādi līzingi. Te ir konstatēti mistiski atlikumi, kurus iespējams izprast tikai pēc konkrētā kreditora darījuma.

Liela kļūdu iespējamība ir postenī «saņemtie avansi». Kāpēc te ir kļūdas? Šad tad ir iegrāmatoti avansu rēķini un plus vēl ienākusī nauda, bet ir zināms, ka avansus grāmato tikai pēc fakta. Gadās vienkārši nenoslēgti avansi. Ir situācijas, kad nav norādīts, par ko ir avanss, un pēc tam grāmatvedis aizmirsis šo summu pārgrāmatot. Iespējamība kļūdīties avansos ir pietiekami augsta.

Varu pieminēt arī tādu pašu situāciju, kā pie debitoriem, kad dažādi iemeslu dēļ kādam kreditoram atlikums ir debeta pusē. Tas mēdz gadīties arī norēķinos ar darbiniekiem — tiek izmaksāts avanss vai kāda cita summa, pirms tiek veikts aprēķins. Gada beigās šādas summas mēdz būt gana bieži. Svarīgi gada pārskatā norādīt korektus atlikumus!

Pie kreditoriem — darbiniekiem — mēdz būt arī citas neprecizitātes.

Norēķini par nodokļiem — kopš ir ieviests vienotais nodokļu konts, te neprecizitātes ir ļoti daudziem uzņēmumiem. Kāpēc? Grūti izskaidrot, kāpēc EDS atlikumi ir citādi nekā mūsu grāmatvedības uzskaitē. Ja uzņēmums nodokļu deklarācijas praktiski neprecizē un nodokļus maksā noteiktajā termiņā, neprecizitātēm nevajadzētu būt. Jebkurā gadījumā, pirms gada pārskata sagatavošanas, ir jāveic nodokļu salīdzināšana un jāveic nepieciešamās korekcijas.

Kontā «Norēķini par neizmaksātām dividendēm» arī iespējams atrast kļūdas. Kas ir gadījies manā pieredzē — jau iepriekš minētā kļūda pie peļņas sadales — izmaksāts ir, bet grāmatojumi nav veikti. Tā ir ātri labojama kļūda un, ja nodoklis aprēķināts, deklarēts un samaksāts laikā, par šo kļūdu lielas galvassāpes nebūs. Reti ir gadījies, ka dividendes ir izmaksātas vairāk nekā pienākas, vai nepareizi iegrāmatotas, sadalot pa dalībniekiem. 

Šis ir mans skatījums uz inventarizāciju, kuru jāveic grāmatvedim pirms gada pārskata sastādīšanas. Šoreiz nerunāju par operāciju kontiem, kaut arī tos pārskatu.

Izlasot visas konstatētās kļūdas, šķiet, ka strādājis grāmatvedis, kuru par tādu nedrīkst nemaz saukt. Atgādināšu, ka šīs kļūdas ir koncentrētā veidā no visu manu vairāk nekā 25 gadu pieredzes. Ja sadala pa gadiem un klientiem, tad nieks vien ir! Neminēju sīkās, nenozīmīgās kļūdiņas, bet arī tādas mēdz būt. Šīs «blusiņas» parasti ieraugam laikius un, pats svarīgākais, tās nav nozīmīgas.

Lai mums visiem, kolēģi, mierīgs gada pārskatu sagatavošanas laiks! Lai kļūdas ir, un tās nevis dara nervozu, bet sniedz pamācošu pieredzi. Atmetam perfekcionismu, lai dzīve ir interesanta un sniedz patīkamus izaicinājumus!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī:

• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti
• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā