Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšana

Žurnāla Bilance galvenās redaktores Vitas Zariņas intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt.

VID ir reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022. Nav īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to ir apmēram 2000 grāmatvežu, kas licences vēl nav izņēmuši. 

Licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Atgādinām, ka licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā NILLTPFN likuma subjekts. Mani biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Mēs ar to rēķināmies, tomēr jāsaprot, ka 2000 licenču izsniegt pāris dienās nav iespējams un pēc 1. jūlija bez licences nav atļauts strādāt.

Līdz ar to ļoti rūpīgi pievērsīsim uzmanību uzņēmumiem, kas šīs licences nebūs izņēmuši, lai pārliecinātos, ka viņi tiešām nepiedāvā grāmatvedības ārpakalpojumu, un saprastu, vai tā nav bijusi vēlme strādāt bez licences. Tas viss tiks ļoti rūpīgi uzraudzīts. 

Ja notiek darbs bez licences un VID to konstatē, par to ir paredzēts sods, kas atkarīgs no uzņēmuma un iemesliem. Licences iegūšana turpmāk var tikt apgrūtināta, ja tā ir atņemta par būtiskiem pārkāpumiem vai konstatēts, ka licences nav, tad gada laikā to iegūt vairs nevar. Es mudinātu to izdarīt laikus. Vairāk nekā tūkstotis pakalpojuma sniedzēju to ir izdarījuši, ir spējuši iesniegt nepieciešamos dokumentus, tātad arī pārējie to var.

Viss tiek iesniegts EDS, grāmatveži ar to strādā ikdienā, līdz ar to sistēma ir labi zināma. Jāiesniedz:

1. iesniegums, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis) personas dati;
2. iekšējās kontroles sistēmas dokuments, kurā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs ir dokumentējis savu un klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu,
3. civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise;
4. profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā);
5. profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes izsniegts diploms);
6. maksājuma apliecinājums par valsts nodevas samaksu.

Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja atbildīgā grāmatveža izglītību apliecina augstākās izglītības iestādes izdots diploms par 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju (1. līmeņa augstāko izglītību) grāmatvedībā, ekonomikā, vadībā vai finansēs. Šajā gadījumā apliecība par profesionālās pilnveides kursu apgūšanu nebūs derīga.

Savukārt atbildīgā grāmatveža trīs gadu profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā apliecina darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā. Par atbildīgo grāmatvedi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, kurš atbilst minētajām prasībām par grāmatveža pieredzi un iegūto izglītību. Tādā gadījumā VID jāiesniedz izziņa no uzņēmuma, kas apliecina, ka uzņēmuma valdes loceklis pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža pienākumus.

Savukārt fiziskā persona, kura sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicējs, var apliecināt profesionālo pieredzi, VID iesniedzot uzņēmuma līgumus ar klientiem par grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošināšanu.

Pamatā mēs visu redzam VID sistēmās, un, ja nu tiešām kaut ko neredzam, tad palūdzam atsūtīt papildu apliecinājumu. Sarežģītāk mēdz būt ar augstākās izglītības apliecinošo dokumentu. Parasti jau viss ir skaidrs un saprotams, tomēr mēdz būt padomju laika vai vairs nepastāvošas koledžas diploms, tad gan grāmatvedim mazliet jāpiestrādā un jāsaņem no IAC apliecinājums, ka izglītība ir atbilstoša 4. līmeņa profesionālai kvalifikācijai.

Jāuzsver, ka uzņēmumam nepieciešama tikai viena licence — uzņēmumam, nevis katram grāmatvedim, kas tajā nodarbināts. Piemēram, lai uzņēmums saņemtu licenci, tikai vienai personai uzņēmumā ir jābūt atbildīgajam grāmatvedim, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām par grāmatveža pieredzi (vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā) un atbilstošu izglītību (vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība) vai akadēmiskā augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā).

Likums paredz arī izņēmumus attiecībā uz vecuma pensijas saņēmējiem vai tām personām, kurām līdz vecuma pensijai atlikuši seši gadi vai mazāk, kā arī studējošajiem.

Vienlaikus atgādinu, ka no 2023. gada 2. jūlija VID ir tiesības piemērot sankcijas par ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojuma sniegšanu bez licences atbilstoši NILLTPFN likuma 78. panta 1.2 daļai, piemēram, apturot uzņēmuma darbību un/vai piemērojot soda naudu līdz 1 000 000 eiro.

Ņemot vērā, ka laika ir palicis ļoti maz, aicinām pieteikties licences saņemšanai laikus, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem licences izsniegšanas process ilgst līdz vienam mēnesim. 

Licence grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam vai lēmums par atteikumu izsniegt licenci tiks nosūtīts uz e–pasta adresi.

Ja VID konstatēs, ka uzņēmums turpina sniegt grāmatvedības pakalpojumu, tad tiks apturēta tā darbība. Uzņēmums saņems informāciju no VID, ka darbība ir apturēta, un atjaunot varēs tikai pēc licences saņemšanas.

Situācijas var būt dažādas. Varbūt atbildīgais grāmatvedis ir bijis bezatbildīgs un uzņēmums nav nokontrolējis riskus, iesniegti nekvalitatīvi gada pārskati, nav maksāti nodokļi vai veikta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir dažādi gadījumi, pie kuriem licenci var atņemt. Bet, ja uzņēmums ir pārdomājis savu rīcību un vēlas strādāt ar citu atbildīgo grāmatvedi, tad licenci var atkal iegūt un turpināt darbu.

Ja licence ir atņemta, tad konkrētajam grāmatvedim ir tiesības iesniegt dokumentus licences saņemšanai tikai pēc gada.

Mūsu mērķis nav uzņēmumiem neļaut strādāt, tieši otrādi — mēs ļoti gribam, lai visi turpina strādāt, tāpēc stāstām, atgādinām un pat esam katram nosūtījuši atgādinājumu EDS sistēmā par licencēšanas termiņu, tomēr neredzu cerēto aktivitāti.

Iemesli ir dažādi — kāds varbūt ir ļoti aizņemts, kāds domā, vai vispār turpināt ar to nodarboties. Ļoti ceru, ka licencēšana palīdzēs tirgum sakārtoties, jo, manuprāt, grāmatvežu, kas sniedz ārpakalpojumu, ir vairāk, nekā to pieprasa tirgus. Apšaubu, ka visi spēj kvalitatīvi pildīt likumu prasības.

Neliels procents, iespējams, mēģina slēpties cerībā, ka varēs strādāt bez licences, tomēr gribu uzsvērt, ka mēs ļoti nopietni monitorēsim situāciju. Arī tie, kuri pēdējos mēnešos ļoti aktīvi maina darbības veidu, cerot, ka nepamanīsim, nav palikuši nepamanīti. Mēs redzam jau šobrīd, bet ļoti ceram, ka viņi vēl licences izņems. Nobeigumā gribu uzsvērt, ka nevienam neizdosies «būt gudrākam par citiem» un strādāt bez licences, jo tas būs mūsu galvenais uzdevums vismaz pusgada garumā pēc 1. jūlija saprast, kas šajā tirgū notiek un cik ir to, kas negrib strādāt atbilstoši likumam.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada februāra (494.) numurā.