Tā kā sabiedrībā aktualizējies jautājums par videoreģistratoriem, Datu valsts inspekcija (DVI) paskaidrojusi, ka DVI nereģistrē konkrētu ierīci, ar kuru tiek veikta videonovērošana vai tiek nofilmēts konkrēts moments. Taču, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i. videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu (tiek piemērots Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt).
DVI vērš uzmanību, ka valsts nodeva tiek maksāta par personas datu apstrādi, kuru veic pārzinis (persona), nevis par konkrēto ierīci vai to skaitu. Līdz ar to, ja pārzinim ir divi transportlīdzekļi un katrā ir videoreģistrātors vai vienā transportlīdzeklī ir vairākas ierīces, tad pārzinim būtu jāmaksā viena valsts nodeva.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 22.panta devīto daļu par katru personas datu apstrādes vai izmaiņu reģistrāciju līdz attiecīgā iesnieguma iesniegšanai DVI ir maksājama valsts nodeva, kas ir 56,91 EUR, savukārt, ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i. nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 EUR, un tas ir vienreizējs maksājums.
Tāpat DVI paskaidro, ka nodot, ar videoreģistratoru vai jebkuru citu ierīci iegūtus videoierakstus, veicot videonovērošanu, personas ir tiesīgas tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī citām trešajām personām tikai gadījumos, ja pastāv tiesiskais pamats (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pants), bet tajā pašā laikā jārēķinās, ka, ja personas datu apstrādes, veicot videonovērošanu tiek veikta bez reģistrācijas DVI, tad persona, kuras dati (piemēram, attēls) tika apstrādāti, var iesniegt sūdzību DVI. Tiesiskais pamats šādu datu nodošanai var būt, piemēram, Valsts policijas pieprasījums (šāda datu nodošana atbilstu Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3.punktam).
Lai reģistrētu personas datu apstrādi, DVI jāiesniedz personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums (Iesniegumu var iesniegt ierodoties personīgi DVI, atstāt to DVI pastkastē, atsūtīt pašrocīgi parakstītu iesniegumu pa pastu vai atsūtīt uz e-pastu parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), kā arī jāsamaksā valsts nodeva.
DVI ir izstrādājusi rekomendāciju „Datu apstrāde videonovērošanas jomā”
Veicot, piemēram, konkrētā momenta filmēšanu ar mobilo telefonu, tad šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē DVI, jo netiek veikta videonovērošana, bet gan iemūžināts konkrēts moments. Taču, nododot videoreģistratoru vai ar jebkuru citu ierīci iegūtus videoierakstus, veicot konkrēta momenta filmēšanu, personas ir tiesīgas tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī citām trešajām personām tikai gadījumos, ja pastāv tiesiskais pamats (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pants).
Ja nepieciešama papildu informācija, DVI iesaka zvanīt katru darbadienu konsultāciju laikā no plkst. 13:00 līdz 15.00, tālrunis: 67 22 31 31, e-pasts: [email protected]
Tā kā sabiedrībā aktualizējies jautājums par videoreģistratoriem, Datu valsts inspekcija (DVI) paskaidrojusi, ka DVI nereģistrē konkrētu ierīci, ar kuru tiek veikta videonovērošana vai tiek nofilmēts konkrēts moments. Taču, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i. videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu (tiek piemērots Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt).DVI vērš uzmanību, ka valsts nodeva tiek maksāta…