Foto: Ikars Kubliņš
Šeit iespējams iepazīties ar nesaīsinātām atbildēm no Daugavpils vadības un Daugavpils universitātes uz žurnāla “Bilance” uzdotajiem jautājumiem rakstam par pilsētas ekonomisko attīstību.
Daugavpils domes atbildes
1) Par Daugavpils ekonomikas attīstības stratēģiju. Kādas ekonomikas nozares Daugavpils prioritāri vēlas attīstīt, un kāpēc? Kur primāri piesaistīt investīcijas, kāda veida biznesa projektus vairāk atbalstīt – respektīvi, kādai jābūt Daugavpils ekonomikas specializācijai? Daugavpils attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam šie virzieni iezīmēti visai plaši – “uz zināšanām, pētniecību un videi draudzīgām tehnoloģijām balstītu inovatīvo ražošanu (gala produktu ar augstu pievienoto vērtību), kā arī radošo un jauniešu uzņēmējdarbību”. Varbūt varētu sniegt kādus konkrētākus piemērus, tieši kādas “inovatīvas”, “videi draudzīgas”, “uz zināšanām balstītas” un galvenais – “ar augstu pievienoto vērtību” – uzņēmējdarbības nozares un konkrēti biznesa projekti pēdējos gados Daugavpilī atbalstīti un/vai attīstījušies?
Daugavpils valstspilsētai tuvāko 5-10 gadu laikā būtu īpaši svarīga ekonomikas diversifikācija un pārkārtošanās no energoietilpīgās ražošanas uz viedu, efektīvu un klimatneitrālu uzņēmējdarbību, attīstoties tieši IKT un augsto tehnoloģiju uzņēmējdarbībai, pētniecībai un izglītībai.
Jāņem vērā, ka daudzās pilsētās atsevišķas industrijas ir nostiprinājušās vēsturiski. Arī Daugavpils vēsturiski ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kas ietekmē arī šodienas rūpniecības struktūru un attīstību. Ekonomiskās specializācijas profilam nevajadzētu būt ierobežojošam faktoram investoru piesaistē. Valstspilsētām jābūt atvērtām uzņēmējiem un investoriem kopumā.
Kopumā 9% no visiem Daugavpils valstspilsētā esošajiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem darbojas apstrādes rūpniecības nozarē. Par Daugavpils valstspilsētas svarīgāko apstrādes rūpniecības nozari var nosaukt gatavo metālizstrādājumu ražošanas un mašīnbūves nozari, kuras pilsētas lielākie uzņēmumi 2023.gadā ir saražojuši ap 31,9% no kopējā Daugavpils lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjoma. Šī ir arī cilvēkresursu ietilpīgākā nozare Daugavpilī.
Piemēram, 2023.gadā Daugavpils valstspilsētas lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjomi bija par 3,4% lielāki nekā 2022.gadā. Galvenokārt to ietekmēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu nozares ražošanas apjomu pieaugums par 6,1%, kas ir viena no strauji augošajām nozarēm pilsētā pēdējo divu gadu laikā (salīdzinājumā ar 2021. gadu ražošanas apjoms ir palielinājies vairāk nekā divas reizes). Šajā nozarē strauju apgrozījuma pieaugumu uzrādīja tādi uzņēmumi kā SIA “Pulsar Optics” un SIA “SMD Baltic”. SIA “Pulsar Optics” neto apgrozījums 2023.gadā ir 75 762 278 euro, nodarbinot 304 iedzīvotājus ražotnēs Čerepovas industriālajā zonā un Ziemeļu industriālajā zonā. Pašvaldības interesēs būtu šādu uzņēmumu, kas ražo produktus ar augstāku pievienoto vērtību, straujāka ienākšana un attīstība pilsētā.
2) Par izglītības/zinātnes un biznesa sinerģiju. Daugavpils plānošanas dokumentos kā vieni no rīcības virzieniem norādīti “attīstīt sadarbību un atgriezenisko saiti starp zinātniekiem un uzņēmējiem”, vēl iepriekšējā stratēģijā (2014-2030) kā vīzija norādīts “Ekonomikas dažādošanās un izaugsme balstās uz zinātnes un ražošanas sinerģiju”. Tāpat minēts, ka darbojas “Daugavpils universitātē izveidots Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, kas īsteno pasākumus izglītības iestādē radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesei tautsaimniecībai un sekmē zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā”. Jautājums – kā strādā šis mehānisms, kādos konkrētos rezultātos – jaunos uzņēmumos vai jaunos produktos esošos uzņēmumos – rezultējusies izglītības/zinātnes un biznesa sinerģija Daugavpilī? Kā pašvaldība to veicina? Piemēram, kādas investīcijas šim mērķim ieguldītas/paredzētas (investīciju plānā neizdevās sameklēt projektus, kas vērsti uz zinātnes un biznesa sadarbību, vai tādi ir?)?
2021.gada 14.oktobrī apstiprinātajā jaunajā Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktā vīzija ir, ka Daugavpils ir Austrumbaltijas ekonomiskās attīstības virzītājspēks, veicinot reģiona ekonomisko izaugsmi kopā ar Augšdaugavas novadu, kas ir nozīmīgs pilsētas funkcionālais areāls un spēcīga lauku telpas teritorija.
Attīstības plānošanas kontekstā noteikti ir būtiski sekmēt Daugavpils Universitātes attīstību par nozīmīgu zinātniski pētniecisko centru Eiropā un Pasaulē, kā arī attīstīt sadarbību un atgriezenisko saiti starp zinātniekiem un uzņēmējiem.
3) Par valsts atbalstu. Kā Daugavpils vērtē centrālās valdības atbalstu pilsētas ekonomiskajai izaugsmei? Vai un kā palīdz Latgales SEZ, sadarbība investīciju piesaistē ar Ekonomikas ministriju un LIAA? Kas būtu uzlabojams? Kādi ir citi valsts atbalsta veidi, un kas vēl būtu nepieciešams optimālam pilsētas izaugsmes atbalstam no valsts puses (ņemot vērā citu valstu pieredzi, utml.)?
Pašvaldība regulāri sadarbojas ar EM, LIAA Daugavpils inkubatoru, IZM, ALTUM, PMLP, NVA u.c. iestādēm, t.sk. rīkojot dažādas tikšanās ar lielākajiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī uzņemējdarbības pasākumus, izrunājot aktuālākos uzņēmējdarbības vides jautājumus. LPR un Latgales SEZ atbalsta pašvaldību ārvalstu investoru piesaistē, kopīgi organizējot to vizītes pilsētā. Piemēram, šobrīd sadarbībā ar LPR, LSEZ, LTRK un LIAA norit darbs pie Latgales Biznesa foruma organizēšanas, kas notiks 27.septembrī Daugavpilī.
Pilsētas izaugsmei ir nepieciešams atbalsts valsts autoceļu, īpaši šobrīd prioritāri A6 posma no Nīcgales līdz Daugavpilij atjaunošana, kā arī dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, jo uzņēmējdarbības veicināšanai būtiska ir reģiona sasniedzamība un ērta, droša darbaspēka mobilitāte. Ja Daugavpili būtu iespējams sasniegt īsākā laika posmā, piemēram 2 stundās, būtu sakārtota satiksmes infrastruktūra un nodrošinātas spēcīgas tranzīta un loģistikas funkcijas, tas noteikti atstātu labvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību, pilsētas un reģiona ekonomiku.
4) Par infrastruktūras attīstību. Kas ir pilsētā aktuālākie (jau notiekošie/ieplānotie?) darbi infrastruktūras uzlabošanas ziņā? Kas pilsētas infrastruktūrā vēl būtu primāri nepieciešams tieši biznesa vides/ekonomikas attīstībai? Stratēģijā daudz pieminēta industriālo teritoriju attīstība – kā veicas šajā ziņā? Vai Daugavpilī 1) ir pieejamas brīvas, ar nepieciešamo infrastruktūru nodrošinātas teritorijas ražošanai 2) ir potenciālo investoru interese par šādām teritorijām?
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība mērķtiecīgi izmanto ES struktūrfondu iespējas investīciju projektu īstenošanai. Pašvaldība projektu ietvaros ir sakārtojusi vairākas pilsētas industriālās zonas ar ilgtermiņa attīstības potenciālu, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmējiem būtu pieejamas industriālās zonas ar atbilstošu ceļu un inženierkomunikāciju kvalitāti.
Pašvaldība ir uzsākusi īstenot vērienīgu Atveseļošanas fonda investīciju projektu “Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” Industriālā parka izveide”, kā rezultātā tiks attīstīts nacionālas nozīmes industriālais parks, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu. Tiks uzbūvēta mūsdienīga energoefektīva 2 stāvu ēka apt. 10 000 m2 platībā, kas veidos 3 atsevišķas ražošanas telpu zonas (līdz 150 darbiniekiem) ar administratīvo biroju. Komersants, kurš nomās ēku, tiks izvēlēts atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, rīkojot atklātu, pārredzamu nomas tiesību publisko izsoli. Komersantam jāstrādā tādās nozarēs ka zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Būs jānodrošina jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē. Šī projekta realizācijai ir milzīga nozīme ne tikai Daugavpils un Augšdaugavas novada, bet visa Latgales reģiona attīstībā.
Daugavpilī ir ražošanai pieejamas gan brīvas ēkas, gan zemes gabali ar nepieciešamo infrastruktūru. Informācija par tām ir pieejama pašvaldības mājaslapā sadaļā “Investoriem”. Ik pa laikam pašvaldībā griežas arī potenciālie investori, kuri interesējas par ražošanai piemērotām teritorijām.
5) Par esošo ekonomisko situāciju. Ar ko skaidrojams fakts, ka Daugavpils, par spīti tam, ka ir valsts 2. lielākā pilsēta, starp Latvijas valstspilsētām ilgstoši ieņem lejasgala (pēdējā, priekšpēdējā, utml.) pozīcijas vairumā ekonomisko rādītāju (IKP uz 1 iedz., IIN uz iedz., bezdarba līmenis, uzņēmumu saražotā produkcija uz iedz., ārvalstu tiešās investīcijas uz iedz., uzņēmumos nodarbināto īpatsvars, vidējā alga)? Kas ir galvenie iemesli šai situācijai?
Neskatoties uz to, ka Daugavpils iedzīvotāju skaita ziņā ir otrā lielākā valstspilsēta, tās attīstības vide ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un izaugsmes tempiem Latgales plānošanas reģionā kopumā. Latvijā reģionālās atšķirības ir vienas no augstākajām ES valstu starpā. Sarūkot iedzīvotāju skaitam Latvijā un Latgales reģionā – iedzīvotāju skaits sarūk arī Daugavpils valstspilsētā, pamatā negatīva dabiskā pieauguma kā arī negatīvas migrācijas ietekmē. Mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu kopš 1992.gada. Pēdējā gada laikā vien iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies par 1051 cilvēku jeb par 1,3%. Iedzīvotāji no Latgales, t.sk. no Daugavpils, pārceļas uz citiem reģioniem vai citām valstīm plašāku nodarbinātības iespēju dēļ. Izbraucot ekonomiski aktīviem cilvēkiem, kas var atrast labu darbu citur, mainās arī iedzīvotāju struktūra – pieaug iedzīvotāju īpatsvars virs 65 gadiem. Šobrīd valsts galvenais ilgtermiņa izaicinājums ir mazināt šīs reģionālās attīstības atšķirības.
Uzņēmējdarbības vidi raksturojošie rādītāji Daugavpils valstspilsētā, salīdzinot ar 2019.-2020.gadu, uzrāda kopumā pozitīvu izmaiņu tendenci. 2023.gadā par 29% samazinājies bezdarbnieku skaits. Vidējā bruto mēneša darba samaksas starpība Daugavpilī salīdzinājumā ar Rīgu ir samazinājusies par 6%. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2019.gadu, 2021.gadā ir pieaudzis par 16%. Daugavpilī apstrādes rūpniecības nozares radītā pievienotā vērtība 2022.gadā palielinājās par 47,1%, bet nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījums pieauga par 46,9%. Darba ņēmēju īpatsvars, kuru mēneša bruto ienākumi pārsniedz 1000 EUR, 2023.gadā ir pieaudzis par 20%. Pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2023.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu ir palielinājušies par 9,4%. Lai gan kopumā Daugavpils sociālekonomiskie rādītāji starp valstspilsētām ierindo to priekšpēdējā vai pēdējā vietā, tomēr izaugsme ir. Cerēsim, ka arī turpmākajos gados novērosim pakāpenisku ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Savukārt, valstspilsētām jāsekmē plašāka sadarbība savā starpā, mazinot savstarpējo konkurētspēju un tādējādi paaugstinot kopējo starptautisko konkurētspēju.
6) Kādi ir Daugavpils ekonomikas izaugsmes mērķi tuvāko 3-5 gadu laikā? (IKP uz iedzīvotāju, vidējā alga, biznesa aktivitāte utml.) Kādus rezultatīvos rādītājus plānots sasniegt? Stratēģijās šādus mērķus neatradu.
Saskaņā ar attīstības programmā noteiktajiem Daugavpils valstspilsētas darbības rezultatīvajiem rādītājiem plānots, ka līdz 2027.gadam salīdzinājumā ar 2020.gadu pašvaldībai jāsasniedz bezdarbnieku skaita samazinājums par 15%, strādājošo vidējā mēneša darba samaksas pieaugums par 40%, vidējās bruto mēneša darba samaksas starpības Daugavpilī salīdzinājumā ar Rīgu samazinājums par 20% un darba ņēmēju, kuru mēneša bruto ienākumi pārsniedz 1000 EUR, īpatsvara pieaugums par 45%.
Ludmilas Aleksejevas, Dr.oec., Daugavpils Universitātes asociētās profesores un Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras vadītājas, atbildes
1) Kā kopumā vērtējama Daugavpils ekonomiskā attīstība? Kas ir pilsētas (jau attīstītās) stiprās puses, un ko savukārt būtu nepieciešams attīstīt vairāk? Kas ir perspektīvākie virzieni, kuros Daugavpils ekonomikai būtu jāspecializējas? Kas ir iemesli tam, ka Daugavpils
daudzos ekonomikas rādītājos (IKP uz 1 iedz., IIN uz iedz., bezdarba līmenis, uzņēmumu saražotā produkcija uz iedz., ārvalstu tiešās investīcijas uz iedz., uzņēmumos nodarbināto īpatsvars, vidējā alga) atrodas starp pēdējām vietām Latvijas valstspilsētu vidū, lai gan iedzīvotāju skaita ziņā ir otra lielākā pilsēta Latvijā?
Daugavpilī dominē metālapstrādes, pārtikas ražošanas,
tekstilrupniecības nozares, attistās IT sektors, ilgstoši darbojas arī
pilsētai nozīmīgi ārvalstu investori, piem., SIA “AXON CABLE”, SIA
“ZIEGLERA MAŠĪNBŪVE”, SIA “LokRem”. Daugavpils valstspilsētas attīstību
iezīmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis – tirdzniecības ceļu krustpunkts,
līdz ar to attīstās loģistikas un pārvadājumu jomas.
Daugavpils valstspilsētas sociāli ekonomiskā attīstība ir jāvērtē
sasaistē ar Latgales reģiona specifiskajām iezīmēm. Šādi vērtējot gan
bezdarba līmenis, gan uzņēmumu skaits uz 1000 iedz., gan daudzi citi
radītāji pilsētā ir krietni augstāki nekā parējās reģiona teritorijās.
Savukārt Latgales reģiona un arī Daugavpils pilsētas attīstības
specifiku nosaka virkne vēsturisko, politisko un citu faktoru.
Konkurētspēju būtiski kavē sasniedzamības faktors t.sk. vērtējot biznesa
eksportspēju. Pat ja uzņēmums ir potenciāli eksportspējīgs, strādājot
Daugavpilī veidojas papildus riski un izmaksas, jo vismaz 3-4 stundas
papildus laika aizņem ceļš līdz tuvākajai ostai un lidostai (biežāk
tas nozīmē 1 papildus dienu loģistikai, tas savukārt ir papildus laika,
naudas patēriņš, risks u.c.). Turklāt, līdzekļi sasniedzamības
infrastruktūrā valsts līmenī nebija ieguldīti jau ilgu laiku. Līdz ar to
infrastruktūras savienojamība un nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem
pieturas punktiem gan eksportspējas palielināšanai gan cilvēkresursu
noturēšanai, kas ir visas pilsētas ekonomikas pamats. Arī citās Eiropas
valstīs līdzīga situācija ir vērojama daudzos pierobežas, attālajos
reģionos, piem., grūti sasniedzamajos Itālijas dienvidos ir krietni vien
zemāki IKP radītāji nekā valsts ziemeļu vai galvaspilsētas reģionos,
līdzīgi kā Polijas (piem., Lubelskie) vai Igaunijas (piem., Ida-Viru)
pierobežas reģionos.
Nozīmīgs uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors ir gara valsts ārējā robeža
ar trešajām valstīm. Arī bez esošās saspīlētās situācijas sadarbība ar
trešajām valstīm rada papildus riskus un sarežģījumus (atšķirīga
likumdošana, muitošana, kultūrvēsturiskie u.c. faktori), bet sankcijas,
kas tika ieviestas jau 2014.g., būtiski sarežģīja ekonomiskās sadarbības
procesus. Reģiona telpiskais izvietojums neveicina ekonomisko darbību,
jo liela daļa no teritorijas (pierobeža) vietējā un potenciālā eksporta
tirgus ir ierobežots. Situācija Ukrainā un ES ieviestās sankcijas
pastiprināja esošās problēmas un radīja papildus slogu sakarā ar to, ka
teritorija nav pievilcīga investīcijām.
Abi iepriekšminētie faktori (sasniedzamības problēma un nepievilcība
investīcijām) ietekmē ne tikai uzņēmumu konkurētspēju (līdz ar to
nodarbinātību, algas, IIN nomaksu), bet arī būtiski ierobežo uzņēmumu un
nozaru attīstību ar augstu pievienotu vērtību . Šādas nozares lielā mērā
ir kapitālietilpīgas, bet investīcijas reģionā ir pārāk riskantas.
Latvijas pašvaldības, t.sk., arī Daigavpils valstpilsētas pašvaldības
prioritātes ir vērstas uz izglītības, sporta pakalpojumu nodrošināšanu,
kulturvides attistību, sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem,
jo tas izriet no pašvaldību funkcijām un tām atvēlētā budžeta. Tas ir
skaidri iezimēts arī attistības stratēģijas strukturā un saturā. Diemžēl
uzņēmējdarbības atbalstība nav starp prioritātēm, t.sk., ņemot vērā
nodokļu sistēmas īpatnības. Tas savukārt neveicina ekonomiskās
aktivitātes būtisku pieaugumu Daugavpilī.
2) Kā Daugavpilī notiek sadarbība starp pilsētas vadību, biznesu un
Daugavpils universitāti, lai veidotu zināšanu ietilpīgu, augstas
pievienotās vērtības ekonomiku? Zināms, ka Daugavpils universitātē
darbojas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, varbūt ir minami kādi
konkrēti piemēri, kas noticis šādas sadarbības rezultātā – piemēram,
nodibināti veiksmīgi uzņēmumi?
Universitātes sadarbība ar pilsētas vadību būtiski aktivizējas.
Studējošie regulāri izvēlas prakses vietas pašvalības uzņēmumos un
struktūrvienībās, savos pētnieciskajos darbos aktīvi analizē pilsētas
aktuālos jautājumus. Vairāki absolventi iesaistās biznesa inkubatora
programmās, kā arī grantu konkursā Impulss, ko rīko pašvaldība jaunu
binesa ideju atbalstam. Arī DU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts aktīvi
sadarbojas ar domes Attīstības departamentu, Latgales plānošanas
reģionu, Latgales brīvo ekonomikas zonu, biznesa inkubatoru utt.