Cik lielu sodu var uzlikt par negodīgu komercpraksi, ja neuzrāda pēdējā finanšu gada apgrozījumu?

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par uzņēmuma negodīgu komercpraksi var uzlikt pienākumu samaksāt soda naudu. Šāda snakcija ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama, lēma Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieņemot  2025. gada 17. februārī spriedumu lietā Nr. A420210421, SKA-39/2025.

Senāts norādījis, ka, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ( NKA likums) 15.² panta pirmajai daļai (tiesību norma skatīta redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai.

Senātam šajā lietā bija jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai gadījumā, ja nav pieejams komercprakses īstenotāja gada pārskats par pēdējo finanšu gadu un komercprakses īstenotājs pēc PTAC pieprasījuma neiesniedz informāciju par pēdējā finanšu gada (2021. gadu) neto apgrozījumu, PTAC ir tiesības par negodīgu komercpraksi piemērot soda naudu, neievērojot NKA likuma 15.² panta pirmajā daļā paredzēto ar pēdējā finanšu gada apgrozījumu saistīto soda naudas apmēra ierobežojumu.

Tā kā uzņēmums gada pārskatā par 2020. gadu bija deklarējis neto apgrozījumu 17 222 eiro, tad piemērot soda naudu 10 000 eiro apmērā krietni pārsniedza likumā noteikto 10% robežu, ja, piemēram, ņemtu vērā informāciju par 2020. gadu.  

Administratīvā apgabaltiesa savā lēmumā bija atzinusi, ka PTAC šādi varētu rīkoties tikai tad, ja informāciju par komercprakses īstenotāja pēdējā finanšu gada apgrozījumu PTAC neiegūst divu gadu laikā no pārkāpuma lietas ierosināšanas dienas (maksimālais termiņš, līdz kuram PTAC saskaņā ar NKA likuma 15. panta divpadsmito daļu var pagarināt lēmuma izdošanu). Savukārt PTAC uzskatīja, ka apgabaltiesas noteiktā soda naudas piemērošanas kārtība grauj patērētāju tiesību efektīvas aizsardzības iespējas un ir pretrunā gan NKA likuma, gan Negodīgas komercprakses direktīvas mērķim. Direktīvas preambulas 22. apsvērumā uzsvērts, ka dalībvalstīm ir jānosaka sankcijas par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem un jānodrošina to izpilde; šādām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Senāts atzinis, ka soda naudas piemērošanai arī ir jābūt efektīvai, kas citstarp nozīmē, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas PTAC ir pienākums pēc iespējas ātrāk – bez liekas kavēšanās – pieņemt lēmumu par nepieciešamo sankciju piemērošanu.

Ja pārkāpums ir pieļauts, bet soda nauda, lai arī nepieciešama, netiek ilgstoši piemērota, negodīgas komercprakses apkarošanas sistēma nevar efektīvi funkcionēt.

Līdz ar to nav pieļaujama situācija, kurā pārkāpēja negodprātīgas rīcības dēļ soda naudas piemērošana tiek vilcināta, jo tas būtu tiešā pretrunā ar valsts pienākumu nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un efektīvu sankciju piemērošanu.

Lēmuma par negodīgu komercpraksi pieņemšanas termiņa pagarināšanas mērķis

Senāts nepiekrita apgabaltiesai, ka apstākļos, kad pārkāpējs nav iesniedzis gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā, kā arī bez attaisnojoša iemesla nav iesniedzis PTAC tā pieprasīto informāciju par gada apgrozījumu, PTAC atbilstoši NKA likuma 15. panta divpadsmitajai daļai būtu jāpagarina lēmuma pieņemšanas termiņš.

Senāts arī vērsa uzmanību, ka finanšu gada apgrozījums ir tāda informācija, kas visupirms ir paša komercprakses īstenotāja rīcībā. Ja komercprakses īstenotājs šo informāciju no uzraudzības iestādes slēpj, likumā noteiktajā termiņā neiesniedzot gada pārskatu un nesniedzot informāciju par apgrozījumu PTAC pēc tā pieprasījuma, komercprakses īstenotājs rīkojas negodprātīgi.

Apstākli, ka komercprakses īstenotājs bez attaisnojoša iemesla nav nodrošinājis iestādei piekļuvi informācijai par pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu, nevar uzskatīt par objektīvu iemeslu lēmuma par negodīgu komercpraksi pieņemšanas termiņa pagarināšanai NKL likuma 15. panta divpadsmitās daļas izpratnē. Iespēja pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu likumā paredzēta tādēļ, lai nodrošinātu iespēju vispusīgi noskaidrot ar pārkāpumu saistītos apstākļus, nevis lai dotu iespēju negodprātīgam komercprakses īstenotājam vilcināt soda naudas piemērošanu.

Līdz ar to Senāts atzina, ka PTAC bija pamats lemt par piemērojamās soda naudas apmēru, neņemot vērā pārkāpēja pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu. Senāts lēma, ka apgabaltiesas spriedums PTAC pārsūdzētajā daļā ir atceļams, un lieta šajā daļā nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lasiet arī:

• Plānoti jauni ierobežojumi maldinošai informācijai par precēm
• SIA izslēgšana no komercreģistra, pamatojoties uz VID lēmumu