BILANCES oktobra numurā lasiet

IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Laiks pārmaiņām!
Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. 

BILANCE PĒTA

Ikars Kubliņš: Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnī RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? 

Aiga Pelane: Ārpus Rīgas jaunus mājokļus ceļ kūtri, valsts sāk iesaistīties RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves telpu un darba iespējas. To var novērot gandrīz visos reģionos un pilsētās ārpus galvas-pilsētas un Pierīgas. 

NODOKĻI

Tatjana Daudiša: Iemesli, kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt
Piektdien, 13. datumā (septembrī), izlasot Kultūras ministrijas sagatavoto preses paziņojumu, kurā minēts: «Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību — nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam», 33,5 tūkstoši cilvēku priecīgi uzelpoja, jo režīma likvidācija, kuru plāno jau kopš 2020. gada, atkal apturēta un esošais regulējums pagarināts uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka ir laiks, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu pārdomātu lēmumu jautājumos, kas skar vismaz četrus procentus strādājošo cilvēku gadījumos, kad viņi veic autordarbu.

Maija Grebenko: Vai 90% strādājošo tiešām vinnēs nodokļu reformas rezultātā un cik?
Vai fiksētais neapliekamais minimums būs «labāks» par prognozēto? Neapliekamo minimumu, ko grāmatveži piemēro, aprēķinot darbaspēka nodokļus, līdz 2018. gadam mainīja ļoti bieži, un tas tika piemērots visiem nodarbinātajiem un visu gadu vienādā summā. Šāda kārtība daudziem «nepatika»: kāpēc viens un tās pats minimums piemērots gan mazai, gan lielai algai?

Ingrīda Lejniece: Vai vienmēr ir vienkārši izrakstīt PVN rēķinu?
Droši vien, izlasot virsrakstu, mūsu pirmā reakcija ir — jā! Protams, vienkārši. Mums taču ir programmas un daudz dažādu tehnisko palīgrīku, ko varam izmantot. Atliek ievadīt darījuma partnera rekvizītus, vēl daži datora tastatūras «klikšķi» un nodokļa rēķins gatavs. Vai vienmēr tik vienkārši? Manuprāt, tomēr nē.

GRĀMATVEDĪBA

Ieva Aizsila: Aktīvu vērtības pārbaude, gatavojot gada pārskatu, — aktualitātes. Pārbaudes metodes jeb praktiski piemēri. II daļa
Žurnāla Bilance septembra numurā tika apkopoti un izvērtēti būtiski faktori, kas jāņem vērā, plānojot aktīvu vērtības pārbaudi pirms finanšu pārskata perioda noslēguma un sagatavojot finanšu pārskatu. Rakstā bija ne tikai izcelti šie faktori, bet arī piedāvāti ieteikumi un metodes, ko praksē plaši izmanto, lai novērtētu aktīvu vērtības atbilstību to uzskaites vērtībai.

Linda Puriņa: Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie saņem dažāda veida atbalsta maksājumus. Atbalsti tiek saņemti gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem. Piešķirto atbalsta maksājumu nosaukumi un saņemšanas nosacījumi periodiski mainās, bet grāmatvedim ir svarīgi izprast saņemtās atbalsta summas būtību, jo atkarībā no tās atbalsta maksājumi ir atspoguļojami uzskaitē un arī tiem piemērojami nodokļu maksājumi.

Laila Kelmere: Budžeta iestāde: bezcerīgi un šaubīgi debitori, to norakstīšana
Debitoru norakstīšana budžeta iestādēs ir īpašs process no tāda viedokļa, ka tiek norakstīti budžetā negūti vai, precīzāk, neapmaksāti ieņēmumi. Debitoru klasificēšana par šaubīgu vai bezcerīgu ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs». 

FINANSES

Inese Helmane: Ierobežos skaidras naudas apriti
Lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus.

ATTĪSTĪBA

Inese Helmane: Kā vienošanās līguma ar VID noslēgšana var samazināt maksājumus
Pērnā gada vidū, pieņemot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», tika ieviests jauns nodokļu kontroles regulējums. Nodokļu kontroles process ir kļuvis vienkāršāks un vieglāk saprotams, uzsver Valsts ieņēmumu dienests (VID). Turklāt nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektorei, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontroles vai nodokļa audita gadījumā papildus aprēķinātajiem maksājumiem budžetā.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi oktobrī

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!