0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIAtsauksmes, paskaidrojuma vai pretenzijas iesniegšana šķīrējtiesas procesā

Atsauksmes, paskaidrojuma vai pretenzijas iesniegšana šķīrējtiesas procesā

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs

Šķīrējtiesas praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad atbildētājs, saņemot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu šķīrējtiesā, sazinās ar konkrēto iestādi ar lūgumu izskaidrot, kāda būtu tā pareizā rīcība, reaģējot uz minēto paziņojumu. Šādas situācijas ir saprotamas, jo ne visām juridiskām vai fiziskām personām ir bijusi saskare ar tiesu vai šķīrējtiesu, un, jo sevišķi, ne katrs ir bijis atbildētāja lomā. Ja šķīrējtiesā iesniegtais prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrēj­tiesas kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Atsauksmes, paskaidrojuma vai pretenzijas iesniegšana šķīrējtiesas procesā
Foto: © Pixel-Shot – stock.adobe.com
Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs
Jurijs Ņikuļcovs,
Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs
Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva

Šķīrējtiesas praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad atbildētājs, saņemot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu šķīrējtiesā, sazinās ar konkrēto iestādi ar lūgumu izskaidrot, kāda būtu tā pareizā rīcība, reaģējot uz minēto paziņojumu. Šādas situācijas ir saprotamas, jo ne visām juridiskām vai fiziskām personām ir bijusi saskare ar tiesu vai šķīrējtiesu, un, jo sevišķi, ne katrs ir bijis atbildētāja lomā.

Ja šķīrējtiesā iesniegtais prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrēj­tiesas kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Šajā paziņojumā atbildētājam tiek lūgts iesniegt atsauksmi uz konkrēto prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tiem apstiprinošus dokumentus.

Atsauksme

Atsauksme, pēc savas būtības, ir brīvā formā sagatavots rakstisks dokuments, kurā atbildētājs iekļauj tikai būtiskākos faktus, kas palīdz pierādīt celtās prasības noraidīšanu. Faktu izklāstam ir jābūt īsam, kas skaidri norāda būtiskos apstākļus, tam ir jābūt vienkāršam un hronoloģiskam. Ja fakta esamību apliecina kāds pierādījums, jānorāda atsauce uz konkrēto pierādījumu un jāpievieno tas atsauksmei. Atsauksmē ir norādāms, vai puse atzīst prasību pilnībā vai kādā tās daļā, kā arī iebildumi pret prasību un pierādījumi, kas tos apstiprina. Tāpat atbildētājam ir tiesības izteikt priekšlikumus par šķīrējtiesnešu kandidatūrām.

Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Saskaņā ar Šķīrējtiesas likumu atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Parasti šķīrējtiesas nosūtītajā paziņojumā ir norādīts termiņš atsauksmes iesniegšanai. Der zināt, ka šāds termiņš ir noteikts, lai atbildētājs laikus varētu izteikt priekšlikumus par šķīrējtiesnešu kandidatūrām, jo, notekot termiņam, tas vairs nebūs iespējams. Savukārt atsauksmi uz prasību atbildētājs var iesniegt līdz pat nozīmētajai šķīrējtiesas sēdes dienai, iesniedzot to laikus šķīrējtiesas kancelejā.

Atsauksmē var tikt iekļauti ne tikai iebildumi, apstiprinājumi vai fakti, bet arī dažāda veida lūgumi, kā, piemēram, dokumentu kopiju izsniegšana, ekspertīzes nozīmēšana vai kādas informācijas pieprasīšana no otras puses. Šādus lūgumus izskata, pamatojoties uz personu kompetenci lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz konkrētajiem lūgumiem, proti, ja ir kādi jautājumi, uz kuriem atbildi var sniegt šķīrējtiesas kanceleja, sevišķi jautājumos par lietas materiālu kopiju izsniegšanu. Ja atsauksmē minētie lūgumi skars procesuālus jautājumus saistībā ar strīda izšķiršanu, tad jautājumu izlemšana būs šķīrējtiesas sastāva kompetencē.

Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis nozīmēt lietu izšķiršanai šķīrējtiesas sēdē. 

Šķīrējtiesas kanceleja, saņemot atsauksmi, pievieno to lietas materiāliem un informē prasītāju par atsauksmes saņemšanu. Prasītājam ir tiesības iepazīties ar iesniegto atsauksmi un sniegt savus paskaidrojumus uz tajā minētajiem apstākļiem vai faktiem.

Paskaidrojums

Paskaidrojums ir rakstveida dokuments, kurš ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatots prasītāja prasījums vai iebildumi atbildētāja atsauksmē norādītajam. Paskaidrojums ir līdzvērtīgs atbildei uz atbildētāja iesniegto atsauksmi, kurā prasītājs papildus jau esošajiem faktiem un argumentiem, kas norādīti prasības pieteikumā, sniedz skaidrojumu un, ja nepieciešams, sniedz papildu pierādījumus, kas pamato tā prasību un apgāž atbildētāja argumentus. Tāpat prasītājs paskaidrojumos var izteikt piekrišanu atbildētāja apgalvojumiem, vai pretēji – noliegt tos, kā arī izteikt iebildumus atbildētāja izteiktajiem lūgumiem. Paskaidrojumu iesniegšana ir prasītāja brīva izvēle, ja vien šķīrējtiesnešu sastāvs nav lūdzis iesniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumi var tikt iesniegti līdz pat nozīmētajai šķīrējtiesas sēdes dienai, iesniedzot to laikus šķīrējtiesas kancelejā. Ja paskaidrojumos ir izteikti kādi lūgumi, tad tos izskata un izvērtē līdzvērtīgi kā pieņemot atsauksmi. 

Šķīrējtiesas kanceleja, saņemot paskaidrojumus, pievieno tos lietas materiāliem un informē otru pusi par paskaidrojumu saņemšanu. Otrai pusei ir tiesības iepazīties ar iesniegtajiem paskaidrojumiem un sniegt savu viedokli (atsauksmi) uz tajos norādītajiem argumentiem.

Pretenzija

Šķīrējtiesas procesā pusēm ir tiesības iesniegt pretenziju. Pretenzija ir rakstisks dokuments, kurš var tikt adresēts kā otrai pusei, tā šķīrējtiesai un kurā izteikta kāda prasība saistībā ar iesniedzēja neapmierinātību. Tiesību aktos nav noteiktas prasības pretenzijas formai vai saturam. Pretenzijas pamatā ir jānorāda konkrēts jautājums, par kuru prasītājs vai atbildētājs izsaka neapmierinātību un lūdz to izskatīt un atrisināt. Pretenzija var tik sniegta gan par kādiem otras puses iesniegtiem dokumentiem vai to neesamību, gan par šķīrējtiesas procesu un tā ievērošanu. 

Šķīrējtiesas kanceleja, saņemot pretenziju, pievieno to lietas materiāliem un informē otru pusi vai šķīrējtiesas sastāvu par pretenzijas saņemšanu. Otrai pusei ir tiesības iepazīties ar iesniegto pretenziju un sniegt savu viedokli uz to. Ja pretenzija saistīta ar otras puses iesniegtajiem pierādījumiem vai to neatbilstību, pretenziju izskata šķīrējtiesnešu sastāvs, savukārt, ja pretenzija saistīta ar šķīrējtiesas procesa atbilstību šķīrējtiesas reglamentā un likumā noteiktajam, tad šādu pretenziju izskatīs šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

Ziniet savas tiesības un izmantojiet iespējas aizstāvēt sevi ar visiem iespējamiem līdzekļiem! Neesiet pavirši un vienaldzīgi, saņemot paziņojumu par prasības saņemšanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, vadīsies no iesniegtajiem pierādījumiem un pušu argumentiem un, nezinot jūsu viedokli, darījuma faktiskos apstākļus vai kādus citus pierādījumus, kurus varat iesniegt tikai jūs, lēmums var būt jums nelabvēlīgs un ietekmēt nākotnes darījumus un finansiālo stabilitāti.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Šķīrējtiesu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.