< PreviousAT TĪ S TĪ B A UZ ŅĒ M U M A , I E S T Ā D E S , OR G A NIZ Ā CI JA S 40 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Žurnāla Bilance 2019. gada decembra numurā Nr. 12 (456) tika publicēts raksts «Kas ir patiesais labuma guvējs, un kāpēc ir svarīga informācija par to». Minētais raksts satur neprecīzu informāciju par tiesisko regulējumu, kas nosaka kārtību, kā juridiskās personas noskaidro to patiesos labuma guvējus un iesniedz minēto informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs). Proti, rakstā par pamatu ņemts novecojis tiesiskais regulējums, kas ir zaudējis spēku1. Tādēļ šajā rakstā minētais jautājums tiks apskatīts atbilstoši pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un pro- liferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakš- punktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veido- jumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juri- disko personu veidam — sabiedrī- bām ar ierobežotu atbildību piemē- rojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīci- jas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patie- sais labuma guvējs ir fiziskā per- sona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netie- šā veidā kontrolē. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana arī tiek veik- ta, ņemot vērā definīcijas trīs pazī- mes — īpašumtiesības, kontroli un intereses. Attiecībā uz patieso labu- ma guvēju tās visas var izpildīties gan vienlaikus uz vienu personu, gan katras pazīmes ietvaros var do- minēt atsevišķas fiziskas personas, kuras visas arī attiecīgi uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem. Īpašumtiesību kritērija pazīme ir īpaši būtiska kapitālsabiedrībām2, jo tieši pamatkapitāla daļas un balss- tiesīgās akcijas piešķir dalībniekam/ akcionāram balsstiesības dalībnieku/ akcionāru sapulcē, kas ir augstākā vadības institūcija kapitālsabiedrībā. Attiecīgi, ja fiziskā persona var bū- tiski ietekmēt dalībnieku/akcionāru 1 Visticamāk, rakstā kļūdaini kā aktuāls skaidrots Komerclikuma 17.1 pantā iekļautais tiesiskais regulējums, kas, pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu 57. punktu, zaudēja spēku 2017. gada 1. decembrī. Pārskatāma uzņēmējdarbības vide – patiesie labuma guvēji atklājas Uzņēmumu reģistrāU ZŅ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJ A S A TTĪ STĪBA 41 U ZŅ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJ A S A TTĪ STĪBA 41 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris sapulces lēmuma pieņemšanas procesu, tad minētā persona būtu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, ja vien tā nerīkojas citas personas uzdevu- mā. Vienlaikus norādāms: pirm- kārt, NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētais vairāk nekā 25 procentu slieksnis nenozīmē, ka par kapitālsabiedrības patieso labu- ma guvēju nevar būt fiziska perso- na, kurai tieši vai netieši pieder ma- zāk kā 25 procenti no pamatkapitāla daļām vai balsstiesīgajam akcijām. Situācija katrā kapitālsabiedrībā jā- izvērtē individuāli. Otrkārt, normā minētais 25 procentu slieksnis var kalpot kā vadlīnija, lai noteiktu fizis- kas personas būtisku kontroli citos juridisko personu veidos. Piemēram, ja biedrības biedri ir trīs fiziskas per- sonas, kuri nerīkojas citas personas vārdā, kontrolē lēmumus attiecībā uz biedrības līdzekļiem — tad minē- tie biedri būtu uzskatāmi par bied- rības patiesajiem labuma guvējiem. Praksē sarežģītāk ir konstatēt otro patiesā labuma guvēja pazī- mi — kontroli un vēl jo vairāk tre- šo — interesi. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, un tas var iz- rietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles. Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas — fiziskas vai juridis- kas — starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, ar savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda dalībnie- ka, akcionāra vai valdes locekļa ie- tekmi kapitālsabiedrībā), finansējot kapitālsabiedrību, izmantojot rad- nieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri var savstarpēji sadar- boties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot rakstiskus vai mutvārdu līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt kapitālsabiedrībā augstāko vadību.3 Svarīgi uzsvērt, ka patiesais labu- ma guvējs ne vienmēr gūs materiālu labumu no juridiskās personas. Par patieso labuma guvēju juridiskajā personā uzskatāma tai skaitā fiziskā persona, kura faktiski īsteno kontroli pār to, lemjot par rīcību ar juridis- kās personas mantu, ieceļot juri- diskās personas vadības institūcijas vai pieņemot citus būtiskus lēmu- mus attiecībā uz juridisko personu. Norādāms, ka patiesā labuma guvēja definīcija juridiskajai personai juridis- kajam veidojumam atšķiras. Saskaņā ar NILLTPFNL 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz juridis- kā veidojuma patieso labuma guvēju cita starpā definīcijā līdzās neatņe- mamai kontroles pazīmei tiek no- sauktas konkrētas pozīcijas, kurās esošās personas uzskatāmas par pa- tieso labuma guvēju — dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pār- valdnieks). Tā, piemēram, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otro daļu nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibi- nātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Attiecīgi, pat ja rīcību ar nodibinā- juma mantu kontrolē cita persona un nodibinājuma labuma saņēmējs ir vēl kāda — dibinātājs, ja iespējams tā ietvaros atrast konkrētu fizisko personu, būtu vērtējams kā nodibi- nājuma patiesais labuma guvējs. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana Kārtība, kā noskaidrot patieso labuma guvēju, noteikta NILLTPFNL 18.1 panta pirmajā līdz trešajā daļā. Atbilstoši minētajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot ju- ridiskajai personai. Tāpat personai, ar kuras starpniecību patiesais labu- ma guvējs īsteno kontroli juridiska- jā personā, ir pienākums juridiskās personas valdei iesniegt tai zināmo informāciju par patieso labuma gu- vēju. Jebkurā gadījumā NILLTPFNL 18.1 panta trešā daļa uzliek juridiskās personas valdei pienākumu pēc savas Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra eksperte juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā Edgars Buka, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults Foto: Aivars Sili ņš 2 Atbilstoši Komerclikuma 134. panta otrajai un trešajai daļai ar kapitālsabiedrībām saprot sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības. 3 Letiņa L. Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 22.–27. lpp. Ja fi ziskā persona var būtiski ietekmēt dalībnieku/akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas procesu, tad minētā persona būtu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, ja vien tā nerīkojas citas personas uzdevumā.42 UZ ŅĒ MUM A, IEST ĀD ES , OR GA NIZ ĀCIJ AS A TTĪ STĪBA Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris iniciatīvas noskaidrot un identificēt juridiskās personas patiesos labuma guvējus, kā arī pārliecināties par tai iesniegtās informācijas patiesumu. Līdz ar to galarezultātā atbildīga par informācijas atbilstību, kā arī, sa- protams, glabāšanu un iesniegšanu Uzņēmumu reģistram ir valde. Šajā sakarā svarīgi uzsvērt, ka at- sevišķiem juridisko personu veidiem varētu būt sarežģīti vai pat neiespē- jami noskaidrot patieso labuma gu- vēju. Spilgts piemērs tam ir biedrī- bas, jo atbilstoši definīcijai biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos no- teikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura4. Tajos apvienojušos biedru skaits nereti ir krietni lielāks par pāris fiziskajām personām, turklāt nepār- traukti, ļoti elastīgi maināms. Līdz ar to biedrībās, kurās ir aktīvi biedri, tie darbojas tikai Biedrību un nodibinā- jumu likumā noteiktās kompetences ietvaros, lēmums par rīcību ar bied- rības mantu pieņem salīdzinoši liela kolektīva balsojuma ietvaros, nedo- minējot konkrētām fiziskajām perso- nām, — visticamāk, patieso labuma guvēju noskaidrot nebūs iespējams. Šādā gadījumā biedrības valdei reģis- trā jāiesniedz paziņojums, ka, izman- tojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus, secināts, ka biedrības patie- so labuma guvēju noskaidrot nav ie- spējams, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka biedrībai ir patiesais labuma guvējs, vienlaikus norādot pamatojumu5. Informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi Uzņēmumu reģistrā Saskaņā ar NILLTPFNL 18.2 pan- ta pirmo daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistra pub- liskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attie- cīgās informācijas uzzināšanas die- nas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patie- sajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, pieteikumā norādot NILLTPFNL 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par patieso labuma guvēju. Iepriekš minētajā normā noteikts pienākums visām Uzņēmumu reģistra vestajos reģis- tros reģistrētajām juridiskajam per- sonām, kā arī komercreģistrā reģis- trētajam personālsabiedrībām no- teiktā termiņā iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par to patiesa- jiem labuma guvējiem. Attiecīgi mi- nētā informācija Uzņēmumu reģis- trā jāiesniedz ne tikai kapitālsabied- rībām, bet arī citām juridiskajām personām, piemēram, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām or- ganizācijām, politiskajām partijām, kooperatīvajām sabiedrībām utt. NILLTPFNL 18.2 panta otrajā daļā noteikts, ka, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par juridiskās personas reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrību dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām, pieteiku- mā norāda informāciju par juridiskās personas patieso labuma guvēju. Minētajā normā ir noteikts pienā- kums juridiskajai personai iesniegt informāciju par tās patiesajiem labu- ma guvējiem šādos gadījumos: 1) vienlaikus ar pieteikumu juri- diskās personas ierakstīšanai attiecīgajā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā. Pamatojoties uz NILLTPFNL pārejas noteikumu 21. punktu, kopš 2017. gada 1. decembra nav iespējams ierak- stīt juridisko personu Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā, ja juri- diskā persona nav iesniegusi informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Gadījumā ja vienlaikus ar pieteikumu kapi- tālsabiedrības ierakstīšanai ko- mercreģistrā netiek iesniegta informācija par kapitālsabied- rības patieso labuma guvēju, Uzņēmumu reģistra valsts no- tārs, pamatojoties uz likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» 14. panta pirmās daļas 5. punktu un ceturto daļu atliek kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā un nosaka saprā- tīgu termiņu konstatētā trūkuma novēršanai — informācijas par kapitālsabiedrības patieso labu- ma guvēju iesniegšanai; 2) vienlaikus ar pieteikumu izmai- ņām sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrā un kapitālsabiedrības valdē. Attiecībā uz informācijas par pa- tieso labuma guvēju iesniegšanas kār- tību Uzņēmumu reģistrā norādāms, ka juridiskās personas var izmantot Uzņēmumu reģistra izstrādātās pie- teikuma veidlapas6. Tāpat juridiskās personas var sastādīt pieteikumu in- formācijas par patieso labuma guvē- ju reģistrācijai brīvā formā, jo iepriekš minētās veidlapas nav apstiprinātas ar spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem. Uzņēmumu reģistrs kopumā — jau kopš 2017. gada mai- ja — līdz ar attiecīgu grozījumu stā- šanos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»7 un saistītajos normatīvajos aktos ir atteicies no pieteikumu veidlapu apstiprināšanas normatīvo aktu līmenī8. Tas veikts ap- zināti — saprotot, ka iesniedzamās 4 Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta pirmā daļa. 5 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.2 panta otrā daļa. 6 Gadījumā ja informācija par patiesajiem labuma guvējiem jāiesniedz vienlaikus ar izmaiņām kapitālsabiedrības dalībnieku vai valdes sastāvā, tad var tikt izmantota KR18 veidlapa — https://www.ur.gov.lv/media/1519/kr18_veidlapa.docx Tāpat reģistrs ir izstrādājis atsevišķo informācijas par juridiskās personas patieso labuma guvēju veidlapu — https://www.ur.gov.lv/media/1523/pieteikums_plg_reg.docx 7 Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru». Pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/289925–grozijumi–likuma–par–latvijas– republikas–uznemumu–registru– 8 Kā izņēmums minams komercķīlu reģistrs, kur vēl joprojām pieteikuma veidlapas ir apstiprinātas ar spēkā esošiem Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 665 «Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercķīlu reģistrā un to aizpildīšanas kārtību». Atsevišķiem juridisko personu veidiem varētu būt sarežģīti vai pat neiespējami noskaidrot patieso labuma guvēju. Spilgts piemērs tam ir biedrības, jo atbilstoši defi nīcijai biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.U ZŅ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJ A S A TTĪ STĪBA 43 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris ziņas jebkurā gadījumā jau noteik- tas normatīvajos aktos un to formas apstiprināšana Ministru kabinetā ir nelietderīga. Atbilstoši NILLTPFNL 18.1 panta trešajai daļai pieteikumā jānorāda šāda informācija — patiesā labu- ma guvēja vārds, uzvārds, personas kods (ja patiesajam labuma guvē- jam nav Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes piešķirta personas koda, tad norādāma informācija par patiesā labuma guvēja dzimša- nas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestā- di, kas dokumentu izdevusi), valsts- piederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, tai skaitā norādot informāciju par katru personu, ar kuras starpniecību pa- tiesais labuma guvējs īsteno kontro- li juridiskajā personā, t.i., fiziskām personām — vārds, uzvārds, perso- nas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēne- sis un gads), savukārt juridiskajām personām — nosaukums, reģistrāci- jas numurs un juridiskā adrese. Tāpat jāsamaksā attiecīga valsts nodeva atbilstoši attiecināmajiem Ministru kabineta noteikumiem9. Izņēmums no vispārējās kārtības NILLTPFNL ir paredzēts tikai viens izņēmums, kad juridiskā per- sona var nesniegt Uzņēmumu reģis- trā informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, kas piemērojams tikai attiecībā uz akciju sabiedrī- bām, kuru akcijas ir iekļautas regu- lētajā tirgū. Turklāt tikai gadījumos, kad informācija par patieso labuma guvēju pēc būtības jau ir publiski pieejama. Proti, minētā likuma 18.2 panta sestajā daļā noteikts, ka akciju sabiedrība var nesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja pa- tiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akci- jas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār akciju sabiedrību, izriet tikai no akcionāra statusa. Praksē minētais izņēmums dažkārt tiek pārprasts un piemērots nepamatoti. Tāpēc sva- rīgi norādīt uz priekšnosacījumiem minētā izņēmuma piemērošanai: 1) akciju sabiedrības akcijas tiek kotētas biržā un publiski ir pie- ejama informācija par akciju sa- biedrības akcionāriem; 2) veids, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār juridisko per- sonu, izriet no patiesā labuma guvēja akcionāra statusa šādā ak- ciju sabiedrībā. Gadījumā ja pa- tiesā labuma guvējs statuss izriet no cita kontroles veida, tad minē- tais izņēmums nav piemērojams un juridiskajai personai jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā informācija par patieso labuma guvēju. Minētais izņēmums ir attieci- nāms arī uz gadījumiem, kad juri- diskās personas patiesais labuma guvējs kontroli juridiskajā personā īsteno netieši kā attiecīgas akciju sabiedrības akcionārs. Piemēram, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildī- bu vienīgais dalībnieks ir regulētajā tirgū iekļauta akciju sabiedrība un sabiedrības ar ierobežotu atbildību patiesais labuma guvējs ir dalībnie- ka akcionārs, tad šādā gadījumā arī piemērojams NILLTPFNL 18.2 panta sestajā daļā paredzētais izņēmu- mus. Turklāt minētais izņēmumus ir attiecināms arī uz tām AS, kuras akcijas tiek kotētas ārvalstu biržās. Informācijas publiskā pieejamība 2017. gada 26. oktobrī Saeima pieņēma un 2017. gada 11. novem- brī spēkā stājās būtiski grozījumi NILLTPFNL, ar kuriem tika mainīts in- formācijas par juridisko personu pa- tiesajiem labuma guvējiem statuss. Proti, laika periodā no 2011. gada 13. jūlija līdz 2017. gada 30. no- vembrim spēkā bija Komerclikuma 17.1 pants, kura desmitajā daļā bija noteikts, ka ar ziņām par personāl- sabiedrības un kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir tiesīgas iepazīties tiesībaizsardzī- bas iestādes un kontroles iestādes nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī publiskās un privā- tās partnerības jomā, t.i., atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajai daļai tā bija ierobežo- tas pieejamība informācija. Saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 57. punktu Komerclikuma 17.1 pants zaudēja spēku vienlaikus ar grozīju- mu spēkā stāšanos NILLTPFNL, proti, 2017. gada 1. decembrī. Grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām identificēt un atklāt to patiesos labuma guvējus, iesniegt par tiem informāciju Uzņēmumu re- ģistram, kuram attiecīgi jānodrošina šīs informācijas publiska pieejamība. NILLTPFNL 18.3 panta pirmajā daļā noteikti informācijas par pa- tiesajiem labuma guvējiem publis- košanas mērķi — lai efektīvi iero- bežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proli- ferācijas finansēšanas riskus, veici- nātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izman- tot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu ne mak sāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darī- jumu partneru — juridisko perso- nu — patiesajiem labuma guvējiem. Attiecīgo informāciju sniedz norma- tīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto informāciju par juridisko personu patiesajiem la- buma guvējiem ir tiesīgs iepazīties ikviens. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka ar pēdējiem grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu re- ģistru», kuri stāsies spēkā 2020. gada 7. janvārī, informācija par juridisko personu patiesajiem labuma guvē- jiem tiešsaistes datu pārraides režī- mā būs pieejama bez maksas10. 9 Informācija par valsts nodevu apmēriem pieejama reģistra tīmekļvietnē, attiecīgo izmaiņu sadaļā – https://www.ur.gov.lv/lv/ 10 Likuma «Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»» 4. pants. Pieejams – https://www.vestnesis.lv/op/2019/240.14 Informācija Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz ne tikai kapitālsabiedrībām, bet arī citām juridiskajām personām, piemēram, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām, kooperatīvajām sabiedrībām utt.Vai normālais darba laiks tam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, atšķiras no tāda darbinieka normālā darba laika, kas strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai? Jautājums radās sakarā ar to svētku dienu apmaksu, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet darbinieks tajā nestrādāja. Biroja darbiniekiem darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai un skaidri redzams, kura svētku diena ir jāapmaksā, taču summētajā darba laikā strādā pēc grafika, savukārt grafiku var sastādīt, «apejot» svētku dienas. AT B I L D E Visbiežāk darbiniekam līgumā ir no- teikts normālais darba laiks, strādājot no pirmdienas līdz piektdienai (ir arī citi varianti), un tas definēts Darba likuma 131. pantā: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Normālais darba laiks minēts arī MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas ap- mēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķi- nāšanu». Šajos noteikumos normālais darba laiks pārskata periodā iekļauj arī svētku dienu stundu skaitu (faktiski — arī pirmssvētku dienas nenostrādāto stundu), ja darbinieks neveic darbu svētku dienā (vai nestrādā vismaz stundu pirmssvētku dienā), kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Svarīga piebilde attiecībā par virs- stundu darbu, ja noteikts normālais darba laiks: Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Tātad biroja darbiniekam virsstun- das nerodas vien tad, ja viņš kādā die- nā ir nostrādājis vienu lieku stundu, bet tajā pašā nedēļā — vienu stundu mazāk. Tas nozīmē, ka virsstundas var būt nedēļas ietvaros (un tās ir jāap- maksā), turklāt tās nevar kompensēt ar brīvā laika piešķiršanu citā nedēļā. Mazliet savādāk ir ar tā saukto summētā darba laika organizāciju (uzskaiti). DL 140. pants: Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku (..). Piekopjot šādu darba laika orga- nizāciju, «nedēļas» vietā parādās cits termins — «pārskata periods» (kas var būt viens, divi, trīs un ne vairāk par 12 mēnešiem). Tātad, ja nolīgta summētā darba laika uzskaite, virs- stundas rodas nevis nedēļas laikā, bet daudz ilgākā periodā. Nav iespējams nostrādāt virsstundas svētku dienā, naktī vai kādā citā periodā — tikai kopsummā pārsniedzot normālo dar- ba laiku attiecīgajā pārskata periodā. Protams, jāņem vērā arī DL 140. pan- ta aizliegums nodarbināt darbiniekus ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un vairāk par 56 stundām nedēļā. Nenostrādātās svētku dienas apmaksa Pienākums apmaksāt nenostrā- dāto svētku dienu, ja tā sakritusi ar darbinieka darba dienu, tika ieviests 2003. gada 1. janvārī, pirmo reizi gro- zot Darba likumu. Dažādos variantos mainoties, šī prasība pastāv arī pat- laban, turklāt spēkā esošajā formulē- jumā nav norādīts, ka tā ir noteikta kādam konkrētam nodarbinātības AT BI LD ES U Z J AU TĀ JU M IE M 44 Normālais darba laiks dažādiem darba organizācijas veidiem Ilustr ācija: © robu_s – stock.adobe.com Nr . 1 (457) 2020. gada janv ārisveidam. Tas savukārt var nozīmēt vie- nīgi to, ka, ja darba līgumā minēts, ka darbiniekam noteikts normālais dar- ba laiks, tad par nostrādāto laiku pie- nākas darba samaksa (vismaz alga), bet par nenostrādātajām svētku die- nām — atlīdzība, kopā veidojot darba līgumā noteikto darba samaksu. Šo domu apstiprina skaidrojo- šās tabulas minimālās stundas ta- rifa likmes noteikšanai Labklājības ministrijas mājaslapā: lm.gov.lv/ text/2525 (sk. šā numura 15. lpp.). Sakarā ar to, ka vairs nav neviena cita dokumenta, kas grāmatvežiem skaidrotu aprēķinus, izmantošu esošo, lai pierādītu, ka pietiek ar šo tabulu. Janvārī biroja darbinieks nostrādās 176 stundas, bet viņam tiks apmak- sātas 184 stundas (papildus astoņas stundas par 1. janvāri, jo tā ir nedēļas darba diena). Likums ļauj šādu svētku dienu apmaksu un nenostrādāto svēt- ku dienu skaitu neiekļaut turpmāko periodu vidējās izpeļņas aprēķinā, bet darba devējam nav arī aizliegts to darīt. Tas pats attiecas arī uz tiem dar- biniekiem, kam pēc grafika nebūtu jāstrādā 1. janvārī. Ja bija jāstrādā, svētku diena ir apmaksājama kopā ar piemaksu (100%), ja nebūtu jāstrādā, tad tiek apmaksāts pārējais nostrādātais laiks un papildus atlīdzība par astoņām nenostrādātajām stundām svētku dienā. Ja kopsummā ir vairāk nekā 184 stundas, tad ir jāapmaksā virs- stundas (ja vien uzskaites periods nav ilgāks par vienu mēnesi). Pie šādiem secinājumiem nonāca Lat vijas Republikas Senāta Ad mi ni- stratīvo lietu departaments 2019. gada 5. jūlijā, taisot spriedumu lietā Nr. A420224216, SKA–433/2019. Uzņēmums ar fizisko personu slēdz uzņēmuma līgumu, bet, pārbaudot VID datubāzi, ir konstatēts, ka vienlaikus tā ir reģistrēta kā nekustamā īpašuma iznomātāja, kas maksā IIN 10% apmērā. Kādi nodokļi maksājami no uzņēmuma līguma? AT B I L D E Ja persona ir reģistrēta kā saimnie- ciskās darbības veicēja, tad, slēdzot līgumu par saviem pakalpojumiem, tā izraksta rēķinus, saņem ieņēmumus, uzskaita izdevumus, kas nodrošināja šo ieņēmumu gūšanu, un ir atbildīga par nodokļu nomaksu. Ja fiziskā persona vēlas izīrēt vai iznomāt nekustamo īpašumu, tai ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņē- mumu dienestā (VID) kā saimniecis- kās darbības veicējai (SDV). Savukārt fiziskā persona, kura ir reģistrējusies VID kā SDV, var izvēlēties šādus nodokļu maksāšanas režīmus: maksāt iedzīvotāju ienākuma no- dokli vispārējā kārtībā no saim- nieciskās darbības ienākuma, ko nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību (20% no ieņēmumu summas līdz 20 004 eiro, 23% no pārsnieguma summas līdz 62 800 eiro un 31,4%, ja ieņēmumi pārsniedz 62 800 eiro); maksāt mikrouzņēmumu nodokli no saimnieciskās darbības ieņē- mumiem (15%). Jāņem vērā, ka minētajai fiziskajai personai būs jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātai personai. Tomēr ir fizisko personu (FP) kate- gorija, kurām nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski. Par šādiem ieņēmumiem ir minēts IIN likuma 11. panta 12. daļā: ir gūti ie- ņēmumi no īpašuma [iznomājot vai iz- īrējot nekustamo īpašumu (arī pārdo- dot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izman- tošanu vai izmantošanas aprobežo- jumiem] (..). Šādas personas drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu die- nestā kā SDV. Fiziskajai personai, kas izmanto tiesības nereģistrēties, ir pie- nākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigša- nās dienas informēt par to VID (IIN likuma 28. panta 8. punkts). Plašāk: https://www.vid.gov.lv/sites/default/ files/met_nodokli_no_dzivokla_iziresa- nas_iznomasanas_ienakumiem_2.pdf. Slēdzam citu līgumu Ja fiziskā persona (FP), vienlaikus ar nekustamā īpašuma iznomāšanu (vai izīrēšanu) un maksājot IIN likmi 10% apmērā, slēdz kādu citu līgumu (piemēram, darba līgumu, uzņēmu- ma līgumu), kas paredz atlīdzības sa- ņemšanu, tad otrai līgumslēdzējpusei nav nekādas nozīmes par FP darīju- miem citā IIN nomaksas statusā, pro- ti, kādus nodokļus FP maksā no cita veida ieņēmumiem. Ja ir noslēgts darba līgums, darba devējs paziņos VID informāciju par darba ņēmēju kustību (11. kods) un ik mēnesi sniegs VID ziņojumu par VSAOI, IIN un riska nodevu, maksājot (ieturot) no algas attiecīgos nodokļus. Ja ir noslēgts uzņēmuma līgums (ar FP, kas nav reģistrēta VID kā SDV), pasūtītājs paziņos VID informāciju par darba ņēmēju kustību ar 11. un 81. kodu, bet, līgumam beidzoties, — ar 25. un 82. kodu. Ziņās nav jāuzrā- da uzņēmēja profesijas kods. Ja uzņēmuma līguma izpilde tur- pināsies ilgāku laiku un uzņēmējam nav citas ienākuma gūšanas vietas, FP (uzņēmējam) būtu lietderīgi iesniegt pasūtītājam algas nodokļa grāmatiņu. Minimums tiks piemērots proporcio- nāli kalendāra dienu skaitam (sākot ar pirmo darba dienu līdz mēneša beigām vai līdz darbu pabeigšanas). Tomēr jāatceras, ka neapliekamo mini- mumu FP būtu lietderīgi piemērot ti- kai tad, ja mēneša vidējo ieņēmumu (bruto summas no uzņēmuma līguma un nomas maksas) kopsumma nepār- sniedz 2020. gadā 1200 eiro. Tas sa- mazinās IIN piemaksas varbūtību, ga- dam beidzoties, bet ļaus piemērot IIN atvieglojumus, ja FP ir uz to tiesības. Pasūtītājs, kas ar VID nereģistrētu nodokļu maksātāju noslēdzis uzņēmu- ma līgumu (UL), ikmēneša ziņojumā norādīs apliekamo objektu (atlīdzību), atbilstošas statusam VSAOI, un viss. Riska nodeva par FP (uzņēmēju) nav jāmaksā un ziņojumā nav jāuzrāda, kā arī nostrādāto stundu skaits. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no atlīdzības jānorāda paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātām sum- mām, turklāt tas jāiesniedz VID ik mēnesi līdz nākamā mēneša 15. datu- mam, savukārt IIN jāiemaksā budžetā līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko atlīdzības izmaksas mēnesim. AT B IL D E S U Z J A U T Ā J U M IE M 45 Nodokļi, ja persona maksā IIN 10% apmērā un gūst citus ieņēmumus Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Sili ņš Nr . 1 (457) 2020. gada janv ārisJa darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? AT B I L D E Darbnespējas lapas apmaksu par pe- riodu, kas nav ilgāks par 10 kalendā- ra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par materni- tātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimī- bas naudu izmaksā atbilstoši notei- kumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmak- sāta kopā ar kārtējām izmaksām pā- rējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatve- dim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami jāiesniedz VID deklarācijas (pārskati, precizējumi…), notiek audits u.tml.). Darbnespējas lapas apmaksas īpat- nības var būt saistītas arī ar darbinieka darba grafiku, kas atsevišķos gadīju- mos jāņem vērā brīdī, kad jānosaka piemērojamie procenti apmaksājamām dienām. Tādēļ grāmatvedim, pirms veic aprēķinu, jāsaņem no vadītāja šī informācija. Parasti grafiks/tabele tiek iesniegti grāmatvedībā, beidzoties mē- nesim vai ik pēc divām nedēļām. Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? AT B I L D E Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pa- matota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā, nedz Atlīdzības likumā diemžēl nav piedāvāts algoritms, kā grāmatve- dim būtu jārīkojas šādās situācijās. Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos». Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdoša- nā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpie- šķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien darbinieka tiesības, bet arī darba devēja pienākums. Ja, ejot prom no darba, darbinieks pieprasīs kompen- sāciju, jo atvaļinājumi par vairākiem gadiem netika izmantoti, darba devē- jam būs jāšķiras no potenciāli lielām summām. Patlaban šis ir aktuāls jau- tājums, jo DL 149. panta piektajā daļā kopš 2015. gada ierakstīts: Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Sakarā ar šo frāzi (un aizstāvot darba devēja intereses), juristi izsaka viedokli: ja darbinieks vairākus gadus «krājis» atvaļinājumus, tad konflikta gadījumā (risinot strīdu tiesā) darbi- niekam būtu jāpierāda, ka no atvaļinā- jumiem viņš atteicies labprātīgi, nevis tādēļ, ka viņam tie nebūtu piešķirti. Kā varētu atrisināt šo problēmu? Juristi pievērš uzmanību minētā panta 3. daļai, kurā teikts, ka atvaļinā- juma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsā- ka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam, bet to daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu (!). To varētu sa- prast kā tiesību uz atvaļinājuma zudu- mu, ja tas netika izmantots līdz treša- jam darba gadam. Darbiniekam būtu jāsniedz pierādījumi tam, kādi apstākļi traucēja atvaļinājumu izmantot. Domājams, ka viennozīmīgu atbildi šādos gadījumos varētu gūt vien tad, kad Darba likumā būtu veikti attiecī- gie grozījumi. Piemēram, beidzoties 11 mēnešu periodam (ja darbinieks nav pierunājams izmantot atvaļinā- jumu), grāmatvedis veido neizman- totā atvaļinājuma uzkrājumu katram konkrētam darbiniekam. Saprotams, ka šāda shēma nav izpildāma eso- šā Darba likuma redakcijas ietvaros. Tātad būs jāgaida tiesu prakse. 46 Par slimības naudas izmaksu Par iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem AT B IL D E S U Z J A U T Ā J U M IE M Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Kā rēķināt IIN, ja darbinieks nodokļa grāmatiņu ir atzīmējis EDS mēneša vidū, uzsākot darba attiecības, vai pārtraucis darba attiecības mēneša vidū? AT B I L D E Ja darbinieks aiziet no darba mēneša vidū un šajā darbavietā viņam bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ANG), grāmatvedis aprēķinātai dar- ba samaksai piemēro VID noteikto (vai darbinieka noteikto) neaplieka- mo minimumu un ienākuma nodokli 20% apmērā. Gan minimumu, gan atvieglojumus (par apgādājamajām personām vai invaliditāti, ja uz to ir tiesības) piemēro proporcionāli dar- ba attiecību kalendāra dienu skaitam. Ar darba attiecību periodu vienīgi nav «jāsaskaņo» darba samaksas summa: progresīvo nodokļa likmi (20% vai 23%) piemēro ienākumam, nedalot to proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts. Ja darba samaksa mēnesī pār- sniedz 1100 eiro, piesardzības dēļ no minimuma būtu jāatsakās, bet, ja pārsniedz arī 1667 eiro, tad šai dar- ba samaksas daļai būtu jāpiemēro IIN likme jau 23% apmērā. Mazliet atšķiras situācija, kad per- sona iekārtojas darbā pēc 1. datuma. Ja ANG atzīmēta EDS kaut vai šā mēneša pēdējā dienā, tas dod tiesī- bas grāmatvedim piemērot darba samaksas daļai līdz 1667 eiro IIN lik- mi 20% apmērā. Pārsnieguma daļai Nodokļa grāmatiņa iesniegta mēneša vidūAprēķinot atvaļinājuma naudu avansā (decembrī (par decembri un janvāri) vai jūlijā (par jūliju un augustu) un izmaksājot to kopā ar darba algu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma (decembrī vai jūlijā), tiek ieturēts un samaksāts budžetā IIN no visas summas. Par atvaļinājuma pirmo mēnesi problēmu nav, jo ir zināms piemērojamais neapliekamais minimums. Tomēr šajā brīdī vēl nav zināms prognozētais neapliekamais minimums par nākamo mēnesi (par janvāri vai par augustu). Ja atvaļinājuma lielākā daļa ir otrajā mēnesī, tad, atgriežoties no atvaļinājuma, darbiniekam tiek apmaksātas dažas nostrādātās dienas. Sakarā ar to, ka no atvaļinājuma naudas jau ir samaksāts IIN, nepiemērojot minimumu, rodas tāda situācija, kad prognozētais minimums ir lielāks nekā summa, kas ar to ir jāsamazina. Piemēram, par otrā atvaļinājuma mēneša pēdējām dienām aprēķināta alga 90 eiro apmērā, bet VID paziņotais minimums ir 120 eiro. Samazinot algas summu ar VSAOI — 9,90 un minimuma summu, iegūst –39,90 eiro. Kā rīkoties ar negatīvo rezultātu? AT B IL D E S U Z J A U T Ā J U M IE M 47 Kā izvairīties no riskantiem darījumu partneriem? Minimuma piemērošana janvārī un augustā Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Lai neiekultos nepatīkamā situāci- jā, nevajadzētu sadarboties ar īpaši negodprātīgu partneri. Bilancē Nr. 12 (2019 g., 456) rakstā par inkaso un nodokļu parādu atmaksas grafiku ( 26. lpp.) bija aprakstīta situācija, kad firmai debitorei tā vietā, lai maksātu piegādātājam par saņemto preci, sa- skaņā ar VID lēmumu nācās maksāt firmas kreditores uzkrātos nodokļu parādus. Droši vien dienestam bija pamats uzskatīt, ka šī firma saņems samaksu, bet «pazudīs», nenorēķino- ties par saistībām pret budžetu. Grozījumos likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» 60. pantā 1. da- ļas papildinājums paredz pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulēju- mu, un no 2020. gada 1. janvāra tas tiks izteikts šādi: Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (kaut arī likuma tekstā šī persona tiks dēvēta par valdes locekli) (..). Kā parastais nodokļu maksātājs var izvairīties no analoģiskajām situācijām? Izrādās, par šo problēmu jau ir pa- domāts. Lai palīdzētu nodokļu mak- sātājiem izvairīties no negodprātīga- jiem darījumu partneriem, samazinot risku tikt iesaistītiem apšaubāmos darījumos, likumā «Par nodokļiem un nodevām» ietverti grozījumi, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par viņa darījumu part- neri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants. Grozījumi likuma 22. pantā «Kon- fi dencialitāte» pieņemti 2019. gada 13. novembrī un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šā panta pirmā daļa ir papildināta ar 6. punktu. Tas ir viens no izņēmu- miem, kad nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) (..) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāci- ju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (dar- ba) pienākumus. Tātad ar 22. panta papildinājumu ir atļauts izpaust: informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam. Katrā konkrētā situācijā dienes- tam būs jāizvērtē, vai partnerim sniegtā informācija nesatur tiesiski aizsargājamo informāciju, kura nav atklājama. AT B I L D E Aprēķini, ieturamie nodokļi un atskai- tes, nosakot atvaļinājuma naudu avan- sā par diviem periodiem un izmaksā- jot to atvaļinājuma pirmajā mēnesī, ir aprakstīti Bilancē (Nr. 9 (453) 36. lpp. un Nr. 12 (456) 45. lpp.). Ja pēc atvaļi- nājuma tiek veikts aprēķins par dažām nostrādātajām dienām un tā summas nepietiek ieturējumiem (VSAOI un jau zināmā neapliekamā minimuma), ne- ieturēto minimuma daļu drīkst piemē- rot nākamajā mēnesī (kopā ar nākamā mēneša minimumu). Tātad gan janvārī, gan augustā ienākuma nodoklis nebūs jārēķina, savukārt nākamajā mēnesi tas būs mazāks. piemēro IIN likmi 23% apmērā. Sarežģītāk ir ar prognozējamo ne- apliekamo minimumu. Ja grāmatiņa atzīmēta EDS vienlai- kus ar darba gaitu sākumu vai vēlāk, VID uzreiz paziņo darba devējam progno- zēto mēneša neapliekamo minimumu. Savukārt grāmatvedis mēneša beigās šo minimumu piemēros nevis pilnā sum- mā, bet proporcionāli šā mēneša darba attiecību kalendāra dienu skaitam. Vai darbiniekam pastāv nodokļa piemaksas risks, ja abās darbavietās grāmatveži piemēros IIN likmi 20%, bet darba samaksas kopsumma šajā mēne- sī pārsniegs IIN likmes maiņas slieksni? Jā, tāds risks pastāv, jo spēkā esošā IIN likmes piemērošanas kārtība liek fi- ziskajai personai taksācijas gada laikā sekot vismaz katra mēneša vidējiem bruto ieņēmumiem un necerēt uz to, ka VID neko nepamanīs. Jebkurš iz- maksātājs sniedz VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksāto summu un ieturēto nodokli, tādējādi VID ir ie- spējams ne vien divas reizes gada lai- kā sūtīt darba devējiem un citām per- sonām prognozēto minimumu, bet arī aprēķināt faktisko minimumu, kas pienākas personai saskaņā ar gada lai- kā gūto ieņēmumu kopsummu. Patlaban ir maksimāli atvieglota iespēja gan samazināt VID noteikto minimumu, gan vispār no tā atteikties, gadam beidzoties saņemot bonusu pārmaksātā ienākuma nodokļa veidā. Atbildei izmantots MK noteikumu Nr. 899 (par IIN likuma normu piemē- rošanu) 90. un 96.1 punkts.PIED Ā V Ā 16. JANVĀRIS PLKST. 10.00 –14.30 Gada pārskata sagatavošanas praktikums mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem 1. Gada pārskata sagatavošanas tiesiskais pamats – būtiskākie normatīvie akti. 2. Sabiedrību kategorijas – kā izvērtēt, kādai sabiedrības kategorijai uzņēmums pieder un attiecīgi kāds ir finanšu pārskata sastāvs. 3. Finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu norādīšanas vispārīgie nosacījumi. 4. Atsevišķu finanšu pārskatā ietverto posteņu inventarizācija un noteikšana. Būtiskākais par bilances sagatavošanu, t.sk.: aktīvu un saistību summu norādīšanas vispārīgie nosacījumi; bilances posteņi, kuru novērtēšanā nepieciešamas vadības aplēses; bilances posteņi, kas bilancē norādāmi neto vērtībā; bilances posteņos ietverto vērtību inventarizācijas prasības; šaubīgo un bezcerīgo debitoru novērtējums; krājumi un zudumu normas; kļūdu labošana; notikumi pēc bilances datuma u.c. 5. Būtiskākais par Peļņas vai zaudējuma aprēķina (PZA) sagatavošanu. divas PZA shēmas – kas atšķirīgs, kas kopīgs. Pašizmaksas kalkulācijas nepieciešamība, sagatavojot PZA, kas klasificēts pēc izdevumu funkcijām; ārkārtas dividendes un Komerclikums. Ārkārtas dividenžu uzrādīšanas PZA; darījumi, kas PZA jāuzrāda neto vērtībā un jāskaidro finanšu pārskata pielikumā. 6. Finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas vispārējie nosacījumi un saturs pa sabiedrību kategorijām. Atbrīvojumi un atvieglojumi mikrosabiedrībām un mazām mikrosabiedrībām. 7. Vadības ziņojuma saturs un sagatavošanas prasības. 8. Strukturētais finanšu pārskata pielikums saskaņā ar MK 21.06.2019. noteikumu Nr. 399 «Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu». 9. Gada pārskata parakstīšana un iesniegšana. 15. JANVĀRIS PLKST. 10.00 –14.30 UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana 1. Peļņas, kas iegūta līdz 31.12.2017., izmantošanas iespējas un uzrādīšana UIN deklarācijā. 2. Iepriekšējo gadu rezultātu ietekme uz 2019. gada UIN aprēķināšanu. 3. Apliekamā objekta veidošanās: dividendes (dividendēm pielīdzinātās izmaksas); nosacītās dividendes; nosacīti sadalītās peļņas atspoguļošana deklarācijā. 4. Debitori un to uzrādīšana UIN deklarācijā. 5. Atvieglojumi. 6. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem. SEMINĀRU VADĪS Mg.oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA Konsultācijas un Audits valdes locekle. Vairāk kā 10 gadu pieredze nodokļu kursa mācīšanā SEMINĀRS NOTIKS Viesnīcā Radi un Draugi, Mārstaļu ielā 3, Rīgā DALĪBAS MAKSA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 89 EUR plus PVN, pārējiem – 99 EUR plus PVN Jautājumus semināra vadītājai lūdzam iesūtīt: valts@lid.lv 14. JANVĀRIS PLKST. 10.00 –14.30 Kopsavilkums – nodokļu aktualitātes 2020 1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā: preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī; nodokļa 0% likmes piemērošana darījumu ķēdē; reversā PVN piemērošana u.c. 2. Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»: izmaiņas IIN neapliekamā minimuma piemērošanā; IIN atvieglojums par apgādājamiem u.c. 3. Grozījumi MK noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi». 4. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (ziedojumu atlaides u.c.). 5. Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». 6. Grozījumi MK 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība». SEMINĀRU VADĪS Mg.oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA Konsultācijas un Audits valdes locekle. Vairāk kā 10 gadu pieredze nodokļu kursa mācīšanā SEMINĀRS NOTIKS Viesnīcā Radi un Draugi, Mārstaļu ielā 3, Rīgā DALĪBAS MAKSA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 89 EUR plus PVN, pārējiem – 99 EUR plus PVN Jautājumus semināra vadītājai lūdzam iesūtīt: valts@lid.lv SEMINĀRU VADĪS Mg. oec. LAILA KELMERE, LLU un EKA vieslektore, GFK docente, praktizējoša grāmatvede, SIA L. Kelmeres birojs valdes locekle SEMINĀRS NOTIKS Viesnīcā Radi un Draugi, Mārstaļu ielā 3, Rīgā DALĪBAS MAKSA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 89 EUR plus PVN, pārējiem – 99 EUR plus PVNPIED Ā V Ā 22. JANVĀRIS PLKST. 10.00 –14.30 Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos 1. Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»; likumprojekts «Grāmatvedības likums». 2. Grozījumi MK noteikumos Nr. 676 – IIN parādnieku būs mazāk. 3. IIN atvieglojumi, papildu atvieglojumi, pensijas minimums, vecums, indeksācija. 4. 2020. gada svarīgākie grozījumu sociālajā jomā, grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». 5. Kā turpmāk aprēķinās un izmaksās bezdarbnieka pabalstu. 6. Kā vidējā izpeļņā iekļaut gada prēmiju un neizputināt darba devēju. 7. Aprēķins, nodokļi un VID iesniedzamās atskaites, ja atvaļinājums sākas vienā, bet turpinās citā mēnesī. 8. Kas ir A1 sertifikāts un kas sakarā ar to ir jāņem vērā grāmatvedim. 9. Grozījumi MK noteikumos Nr. 969 un tiesu prakse, kas attiecas uz komandējumiem. SEMINĀRU VADĪS Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas «Darba likums un grāmatvedība» autore SEMINĀRS NOTIKS Viesnīcā Radi un Draugi, Mārstaļu ielā 3, Rīgā DALĪBAS MAKSA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 89 EUR plus PVN, pārējiem – 99 EUR plus PVN Jautājumus semināra vadītājai lūdzam iesūtīt: valts@lid.lv 28. JANVĀRIS PLKST. 10.00 –14.30 Akcīzes nodoklis. Aktualitātes 2020 1. Akcīzes nodokļa būtība un tā piemērošana: akcīzes objekti; maksātāji; aprite; uzskaite; uzglābšana; citas prasības. 2. Izmaiņas 2019., 2020. gada tiesību aktos: likmju palielināšana; aprite; alkohola tirdzniecība internetā; track and trace; administratīvā atbildība; citas izmaiņas. 3. Atbildes uz jautājumiem SEMINĀRU VADĪS Dr. oec. MĀRIS JURUŠS, ilgus gadus darbojies gan valsts sektorā, strādājot Finanšu ministrijā, gan privātajā biznesā, gan tagad jau vairākus gadus akadēmiskajā vidē kā RTU pasniedzējs un pētnieks nodokļu jomā. Ir vairāku nodokļu likumu autors, piedalījies dažādu nodokļu politikas un praktisku administrēšanas jautājumu risināšanā. Pēdējie aktuālie pētījumi: par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, vides nodokļu ietekmes novērtējums Latvijā SEMINĀRS NOTIKS Viesnīcā Radi un Draugi, Mārstaļu ielā 3, Rīgā DALĪBAS MAKSA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 89 EUR plus PVN, pārējiem – 99 EUR plus PVN Jautājumus semināra vadītājam lūdzam iesūtīt: valts@lid.lv 29. JANVĀRIS PLKST. 10.00 –14.30 2019. gada pārskata sagatavošana un pārskatā uzrādāmās informācijas saturs 1. Uz gada pārskatu sagatavošanu attiecināmie normatīvie akti. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma un Administratīvās atbildības likuma prasības. 2. Finanšu pārskata saturs. Sabiedrību un koncernu iedalījums kategorijās un uz katru kategoriju attiecināmās likuma īpašās prasības – finanšu pārskata pielikuma sagatavošanai, ziņojamās informācijas atvieglojumu piemērošanai. 3. Gada pārskata slēguma procedūras – pamatlīdzekļu un krājumu inventarizācijas, datu salīdzināšana, savstarpējo norēķinu salīdzināšana un procesa automatizācijas iespējas. 4. Bilances aktīvs un uz to attiecināmās prasības – nemateriālie ieguldījumi, attīstības un pētniecības izmaksas, pamatlīdzekļi (to uzskaite, amortizācija un vērtības izmaiņu atspoguļošana), ilgtermiņa finanšu ieguldījumi un iespējas tos novērtēt patiesajā vērtībā, krājumi, debitori, nākamo periodu izmaksas, naudas un naudas ekvivalentu posteņi u.c. 5. Bilances pasīva un uz to attiecināmās prasības – pašu kapitāla un tā posteņu klasifikācija, akciju emisijas uzcenojums, rezervju veidošanas pamats, kreditoru saistību atzīšana un dzēšanas iespējas. 6. Peļņas vai zaudējumu aprēķina (PZA) posteņu klasifikācijas īpatnības dažādu saimnieciskās darbības veidu grupās, informācijas detalizācija. 7. Vadības ziņojumā iekļaujamā informācija. 8. Gada pārskata noformēšanas, parakstīšanas, apstiprināšanas un iesniegšanas kārtība. Gada pārskata iesniegšana Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. 9. Starpperiodu pārskata sagatavošanas un iesniegšanas prasības Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma spēka stāšanās pārejas periodā. 10. Peļņas sadales iegrāmatošana, ņemot vērā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma prasības, uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem, krājumu vērtības samazinājums un to ietekme uz UIN aprēķiniem. SEMINĀRU VADĪS Mg.oec. IEVA LIEPIŅA, sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle SEMINĀRS NOTIKS Viesnīcā Radi un Draugi, Mārstaļu ielā 3, Rīgā DALĪBAS MAKSA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 89 EUR plus PVN, pārējiem – 99 EUR plus PVNNext >