Līdz 1. maijam var izteikt viedokli par rosinātajiem jauniem grozījumiem PVN likumā

Izsludināta publiskā apspriešana Finanšu ministrijas sagatavotajam likumprojektam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Sabiedrība iebildumus vai priekšlikumus par minētā likuma grozījumiem var izteikt līdz 1. maijam.

Likumprojekts ir saistīts ar 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, ar kuriem ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā. 

Atgādinām, ka Grāmatvedības likuma regulējums paredz, ka visiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma subjektiem) no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (Business to Business (B2B) darījumos). Savukārt Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kuru izraksta  budžeta iestādei - preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (Business to Goverment (B2G) darījumi) jau sākot no 2025. gada 1. janvāra.

Tādēļ arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) regulējums ir pielāgojamsu grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktai obligātai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā. PVN jomas tiesiskajam regulējumam jāatbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām, kā arī likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.

Likumproejekta izstrādātāji rosina PVN likuma 132 .pantu papildināt ar ceturto un piekto daļu, kur noteikts, ka reģistrēts PVN maksātājs PVN rēķinu izraksta (noformē) kā strukturētu elektronisko rēķinu, ja šis PVN rēķins vienlaicīgi ir arī attaisnojuma dokuments samaksāšanai, ko saskaņā ar grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Pie tam, ja PVN rēķins ir izrakstīts kā strukturēts elektroniskais rēķins, nav nepieciešams saņēmēja piekrišana šādai e-rēķina formai. 

Vielaikus likumā plānotas arī citas izmaiņas, kā, piemēram, PVN likuma 59. pantu papildināt ar 11.¹ un 11.² daļu, kas nosaka, ka PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, kalendāra gadā un nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt saimniecisko darbību. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā PVN valsts budžetā no vērtības, kas pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, nereģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā. Tomēr gadījumā, ja kalendāra gadā vai nākamajā kalendāra gadā PVN maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros tomēr veic darījumus, tam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms šo darījumu veikšanas.

Savukārt likuma 138.panta 22. daļa būtu precizējama, nosakot, ka īpašo PVN piemērošanas režīmu nepiemēro jaunu transportlīdzekļu piegādēm ES teritorijā. Savukārt attiecībā uz iekšzemes darījumiem PVN likuma 138. pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būtu piemērojams arī jaunajiem transportlīdzekļiem.

Vēl konstatēts, ka no Uzņēmumu reģistra (UR) saņemtie iesniegumi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā bieži ir nekorekti aizpildīti, jo tiek aizpildīti nestrukturētā veidā, manuāli, kā arī VID šādu iesniegumu saņemšanas brīdī nav informācijas par jaunreģistrētajiem komersantiem, t.sk. par šo komersantu iespējam veikt deklarēto saimniecisko darbību, jo netiek aizpildīta iesnieguma A sadaļa. Rezultātā visiem komersantiem, kas izvēlējušies iesniegt iesniegumus UR, VID sūta vēstules ar aicinājumu novērst iesniegumos konstatētās nepilnības un/vai iesniegt papildu informāciju.

Lai novērstu šo situāciju, likumproejkts paredz izslēgt PVN likuma 66.panta otro daļu, attiecīgi svītrojot regulējumu, saskaņā ar kuru komersanti var iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā UR vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā. Komersanti iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā iesniegs tikai VID, aizpildot VID EDS izveidoto strukturētu dokumentu, kas vienlaikus darbojas arī kā palīgrīks ērtākai un saprotamākai iesnieguma veidlapas aizpildīšanai. Iesnieguma aizpildīšanas laikā VID EDS komersantiem pastāv iespēja saņemt konsultāciju gan par iesnieguma aizpildīšanu, gan citiem jautājumiem par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā. Tas atvieglo darba procesus, ekonomē laiku, kā arī sniedz lielāku brīvību komersantiem, ļaujot tiem izvēlēties piemērotāku laiku iesnieguma aizpildīšanai un iesniegšanai VID EDS, kā arī iesnieguma aizpildīšanas procesa gaitā minimizējot pieļautās kļūdas, norādīts likumproejkta anotācijā.

• VID sniedzis atbildes uz jautājumiem par dažādām PVN piemērošanas situācijām
• Kā piemērot PVN, sniedzot palīdzību saistībā ar notikumiem Ukrainā?
• PVN piemērošana gadījumos, kad materiālās vērtības ieguldītas jaundibinātā zemnieku saimniecībā