Valdība vērtē ekonomikas izaugsmes un birokrātijas mazināšanas iespējas

Tiek prognozēts, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieaugs par 2,1%, bet 2026. gadā – par 2,4%. Tomēr pastāv arī riski, kas var samazināt ekonomisko izaugsmes tempu un tie ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju un ASV valdības plāniem paaugstināt muitas tarifus importam, lasāms 23. aprīlī valdības sēdē izskatīšanai iesniegtajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko attīstību.

Sagaidāms, ka 2025. gadā kopumā vidējā gada inflācija būs augstāka nekā 2024. gadā vērotā – sasniedzot aptuveni 2,5-3 %. Inflācijas pieaugumu galvenokārt veicinās jaunās nodokļu izmaiņas, kuras ietekmēs gan piedāvājuma pusi saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, gan pieprasījuma pusi, kur pieaugot atalgojumam pēc nodokļu nomaksas, palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiska ietekme uz cenu izmaiņām būs arī globālajām cenu svārstībām, ko noteiks pasaules ekonomiskā attīstība un īpaši ģeopolitiskā situācija.

Līdz ar ekonomisko aktivitāšu atgriešanos tautsaimniecībā sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū 2025. gadā stabilizēsies. Darba tirgu turpinās ietekmēt arī piedāvājuma puses faktori. 2025. gadā bezdarba līmenis varētu atgriezties tuvu 2023. gada rādītājiem t.i. 6,5%, līdz ar to saasinot darbaspēka pieejamības problēmu. Savukārt nodarbināto skaits varētu pieaugt par 0,2%.

Pozitīvu ietekmi uz darba algām turpinās uzturēt gan algu konverģences process tuvāk Eiropas Savienības ekonomiski attīstīto valstu algu līmenim, gan arvien pieaugošā kvalificēta darbaspēka nepietiekamība – darba tirgus sašaurināšanās, kas rada nepieciešamību uzņēmējiem aktīvāk domāt ne tikai par to, kā piesaistīt jaunus speciālistus, bet arī par to, kā noturēt esošos, tostarp pārskatot darba atalgojuma likmes.

Galvenie darbības virzieni, kas ir atspoguļoti informatīvā ziņojumā un kuru mērķis ir celt konkurētspēju kā pamatu labklājības pieaugumam, ir šādi:

• aizsardzības industrijas attīstība – militārās ražošanas kapacitātes palielināšana Latvijā, investīcijas un jaunu P&A projektu īstenošana, elektronikas, ķīmijas, vides tehnoloģiju u.c. nozaru zināšanu un pieredzes izmantošana valsts drošības stiprināšanā.
• zaļās industrijas attīstība – ūdeņraža tehnoloģiju attīstīšana un ražošana, stratēģiski vēja enerģijas projekti, virzība uz stabilas elektroenerģijas eksportētāja valsts statusu, nodrošinot Latvijas ražotājiem un eksportētājiem zemāko elektrības cenu reģionā.
• reģionālā specializācija un Rīgas potenciāla attīstība – labi apmaksātas darba vietas, globāli konkurētspējīgi uzņēmumi, reģionālo centru savienojamība, pieejami kvalitatīvi publiskie pakalpojumi, Rīgas potenciāla attīstīšana.
• birokrātijas mazināšana – ātri publiskie procesi – digitāli transformēta publiskā pārvalde.
• resursi uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, atbalsts uzņēmumu konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai.
• ieguldījumi cilvēkkapitālā – izglītības kvalitāte un sabiedrības veselība, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pilnveidošana un darbaspēka efektīvāka izmantošana.
• moderna infrastruktūra un pieejami mājokļi – birokrātisko šķēršļu noņemšana nekustamo īpašumu attīstībai, ēku fonda atjaunošana un atbilstība klimata neitralitātei, zemas īres mājokļu pieejamība tirgus attīstība un iedzīvotāju attīstīta transporta infrastruktūra un plaši pieejama sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāte;

Ziņojuma pielikumā tālākām diskusijām ir apkopoti arī uzņēmēju organizāciju priekšlikumi par konkurētspējas un produktivitātes veicinošiem ekonomiskās politikas pasākumiem.

Vienlaikus valdības sēdē tka skatīts arī Valsts kancelejas sagatavotais "Informatīvais ziņojums par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā, kā arī "Prioritāro pasākumu saraksts". Būtiskākie pārmaiņu principi, kas ietverti prioritārajos pasākumos, ir:

• pakalpojuma saņēmējam nav jāiesaistās informācijas apritē starp valsts iestādēm;
• valsts iestādes jebkuru informāciju pieprasa tikai vienu reizi, pēc tam to izplatot savā starpā;
• saziņa starp privātpersonām un valsts iestādēm tiek maksimāli digitalizēta, saturs vienkāršots, process paātrināts;
• elektroniskie pakapojumi netiek dublēti papīra formātā;
• atskaišu un pārbaužu apjoma samazināšana.

Privātpersonu un iestāžu savstarpējos norēķinos, piemēram, plānots noteikt, ka, ja iestāde konstatējusi pārmaksu vai nepareizi veiktu maksājumu, tad iestāde var veikt atmaksu uz kontu, no kura ir veikta iemaksa, bez personas iesnieguma. Šobrīd atsevišķos gadījumos pārmaksāto vai nepareizi samaksāto maksājumu atmaksai ir nepieciešams ne tikai tiesas lēmums (atzinums), bet arī personas iesniegums.

Savukārt pakalpojumu saņemšana bez iesniegumiem paredzēts ieviest e-konta reģistrācijas iespēju līdzās oficiālajai elektroniskajai adresei. Patlaban dažādu sociālo pabalstu u.c. maksājumu saņemšanai personai ir jāraksta iesniegums, kura vienīgais mērķis ir informēt par norēķinu kontu, uz kuru pārskaitāms pabalsts. Ar konta reģistrāciju līdzās e-adresei, varēs atteikties no iesniegumu sniegšanas slimības pabalstam u.c. pabalstiem vai finansiāliem atbalstiem. Tādējādi piešķirot "automātiski" attiecīgu pabalstu, kad personai rodas tiesības uz to.

• Kā uzņēmumā ieviest pārredzamu darba samaksas sistēmu?
• Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas
• Latvijā korupcijas mazināšanā aktīvāk jāiesaista privāto sektoru