Vai grāmatvedības firma sniedz ārpakalpojumu, ja pakalpojumu saņem ar to saistītie uzņēmumi?

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 28. februārī pieņēma spriedumu lietā SKA‑1/2025, kurā interpretēts jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis”. Senāts secināja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Legalizācijas novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta 1. punkta 3. apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis” un attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole.

Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos.

Proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences.

Atgādinām, ka Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), citstarp uzdodot šādu prejudiciālo jautājumu: vai direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta „a” punktā ietvertais jēdziens „ārštata grāmatvedis” ir interpretējams tādējādi, ka tas ir attiecināms arī uz tādiem gadījumiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītajām personām.

Žurnālā Bilance jau iepriekš informējām par EST lemto (skat. rakstu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tiesību normām ārpakalpojuma grāmatvežu darbā"). Atgādinām, ka pieteicēja pārbaudāmajā periodā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) bija reģistrējusies kā ārpakalpojuma grāmatvedis. VID pēc pārbaudēm piemēroja sodu, jo uzskatīja, ka tā pienācīgi neievēro uz ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem attiecināmos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (iekšējās kontroles sistēmas saistībā ar klientu risku novērtējumu, klientu izpētes pasākumu, politiku un atsevišķu procedūru nepilnības vai neesamību). Pieteicēja skaidroja, ka tā grāmatvedības pakalpojumus ir sniegusi tikai saistītajām personām, pieteicējai un saistītajām personām ir identiski valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji, starp kuriem ir radniecība pirmajā pakāpē. Pieteicēja norādīja, ka šāds grāmatvedības kārtošanas modelis izvēlēts tikai tādēļ, lai ekonomētu resursus un nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences katrai sabiedrībai. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka šiem apstākļiem nav nozīmes, jo direktīva 2015/84 un Legalizācijas novēršanas likums neparedz atvieglojumus vai citus nosacījumus ārpakalpojuma grāmatvežiem, kuri grāmatvedības pakalpojumus sniedz saistītajām personām.

Senāts atzīst, ka šāds tiesas secinājums ir pretrunā iepriekš norādītajiem EST secinājumiem. EST skaidri norādījusi, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi uzskatāma persona, kas savas profesionālās darbības ietvaros grāmatvedības pakalpojumus neatkarīgi sniedz trešajām personām. Tikpat skaidri EST norādījusi, ka par ārštata (ārpakalpojuma) grāmatvedi nav uzskatāma persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos.

Senāts lēma, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu no jauna, tiesai jāpārbauda, vai pieteicēja pārbaudāmajā periodā grāmatvedības pakalpojumus ir sniegusi vienīgi saistītajām personām, lai ietaupītu resursus un lai katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences.

VID Senātam sniegtajā paskaidrojumā ir norādījis uz 2024. gada 19. septembrī izdarītajiem grozījumiem Legalizācijas novēršanas likumā, kā rezultātā paudis viedokli, ka EST ir kļūdaini secinājusi, ka pieteicēja nav atzīstama par Legalizācijas novēršanas likuma subjektu.

Šajā sakarā Senāts izskaidro VID, ka EST spriedumam ir saistošs spēks un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta dalībvalstu tiesām. Tādā veidā tiek nodrošināta vienveidīga EST normu interpretācija visās ES dalībvalstīs. Ja dalībvalstu tiesas piemēro valsts tiesību aktus pretēji prejudiciālajam nolēmumam vai EST judikatūrai, šāda valsts rīcība tiek uzskatīta par ES tiesību pārkāpumu.

Lasiet arī:

• Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tiesību normām ārpakalpojuma grāmatvežu darbā
• Juridiskajai personai tiesa nevar piešķirt tiesības uz pēdējo vārdu
• Senāta atziņas par īpašā PVN piemērošanas režīmu lietotām mantām