Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: LIEPĀJA (video)

Bilances valstspilsētu ekonomikas pētījumā dosimies uz Kurzemes piekrasti, uz pilsētu, kuras ekonomiskā ainava pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu transformāciju. Tā ir Liepāja – pilsēta ar bagātu vēsturi un ambicioziem nākotnes plāniem. Vēl nesen Liepājas ekonomika bija cieši saistīta ar smagās metalurģijas gigantu – Liepājas Metalurgu. Iebraucot pilsētā no Rīgas šosejas puses, nereti pirmā vizuālā zīme bija rūpnīcas iespaidīgie skursteņi, no kuriem reizēm pacēlās sarkanīgi dūmi. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga veiksmīga darbība tieši vai netieši ietekmēja 25% Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja vismaz 0,5%.

Liepājas Metalurga varenības stāsts piedzīvoja dramatisku sabrukumu 2013. gadā, kad uzņēmums cieta gandrīz 150 miljonu eiro lielus zaudējumus. Lai gan kādu laiku tas vēl turpināja eksistēt maksātnespējas procesā un tika mēģināts to revitalizēt, nopietnu ekonomisko ietekmi tas vairs neradīja. Interesanti, ka Liepājas iekšzemes kopprodukta oficiālajā statistikā šī notikuma sekas gandrīz nemaz neparādījās. Izskaidrojums ir vienkāršs – Liepājas Metalurgs juridiski bija reģistrēts Rīgā, tāpēc arī tā ekonomiskais pienesums statistikā tika ieskaitīts galvaspilsētas rādītājos. Oficiālais iekšzemes kopprodukta kritums Liepājā 2013. gadā nebija pārāk ievērojams – no 9075 eiro uz iedzīvotāju līdz 9269 eiro uz iedzīvotāju. Taču bez tā bija arī Liepājas Metalurga bankrota netiešā ekonomiskā ietekme. Uzņēmuma darbinieku algas, tā sadarbības partneri veidoja nozīmīgu daļu no pilsētas ekonomikas, tādēļ zināma ķēdes reakcija bija neizbēgama – samazinājās pieprasījums piegādātājiem un citām vietējām firmām, kā arī liepājnieku vidējā pirktspēja, tāpat stipri pieauga bezdarbs. 2013. gadā Liepāja pazaudēja vairākus gadus noturēto 4. vietu Latvijas valstspilsētu iekšzemes kopprodukta rangā, atpaliekot no Rēzeknes. Šo pozīciju pilsētai izdevās atgūt tikai 2018. gadā.

Jaunākie dati par Liepāju liecina par gluži pretēju ainu. Pēc 2022. gada Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, Liepāja atkal ieņem 3. vietu starp valstspilsētām. 2022. gadā iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju Liepājā sasniedza 17 403 eiro. Tomēr tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā Valmierā ar vairāk nekā 24 000 eiro un, protams, Rīgā ar virs 31 000 eiro uz iedzīvotāju.

Bezdarba līmenis Liepājā patlaban ir zemākais tās vēsturē – 2023. gadā pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem tas bija 6,5%. Šajā rādītājā Liepāja atpaliek tikai no Rīgas metropoles reģiona valstspilsētām un Valmieras. Tomēr vidējās mēnešalgas ziņā Liepājai sekmējas krietni mazāk - valstspilsētu vidū Liepāja ieņem 7. vietu, apsteidzot vien Jēkabpili, Daugavpili un Rēzekni.

Liepājas paveiktais pēc Liepājas Metalurga ēras beigām patiešām ir ievērojams. Kā vēsta mediji un norāda arī pilsētas dome, pēdējo 7 gadu laikā pilsētā ir uzbūvētas 26 jaunas rūpnīcas – gan ar pašmāju, gan ārvalstu kapitāla līdzdalību. Liepājā ražotais preču klāsts ir ļoti daudzveidīgs – sākot no kafijas un mitrajām salvetēm līdz tējkannu slēdžiem, "Bentley" automašīnās izmantotām atsperītēm un teleskopiskajiem konveijeriem.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš Liepāju nosauc kā vienu no labākajiem piemēriem Latvijā, kas parāda, cik daudzpusīgi pašvaldība var rīkoties savas attīstības labā. Tas nebeidzas tikai ar atbilstošas infrastruktūras izveidi. Vairāku valstspilsētu "Bilancei" piesauktie industriālie parki Liepājā ir tikai pirmais etaps investoru piesaistē. Ne mazāk svarīga ir lielā pretimnākšana, individuālais darbs un rūpes par uzņēmējiem, kuri apsver iespējas uzsākt darbību pilsētā. Liepājā ir bijis vislielākais uzsvars uz uzņēmumu piesaistīšanu, ko varētu dēvēt par "kvalitatīvu klientu apkalpošanu", sniedzot investoriem palīdzību dažādu procedūru veikšanā.

Investoru piesaistē Liepājai noteikti palīdz arī tās vēsturiskās tradīcijas, resursi un rūpniecības pilsētas tēls. Varētu pat teikt, ka Liepājas Metalurgs pat no "aizkapa dzīves" tomēr vēl savā ziņā gādā par šo tradīciju turpināšanos un pilsētas labklājību. Uzņēmumi nāk uz tām vietām, kur ir ražošanas tradīcijas un nepieciešamie speciālisti. Liepāja vēsturiski ir bijusi metālapstrādes, mašīnbūves un metāla izstrādājumu ražošanas centrs, un tā dabiski piesaista šāda profila uzņēmumus, skaidro Pēteris Strautiņš.

Tomēr ar šo visu pozitīvo ainu kontrastē iepriekš minētie zemie liepājnieku vidējie ienākumi. Vai atkal problēmas sakne meklējama nepietiekami augstā ekonomikas pievienotajā vērtībā? To kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem definē arī Liepājas vadības pārstāvji, atzīstot, ka nepieciešams laiks straujākai rūpniecības transformācijai, lai darba vietas būtu augstāk kvalificētas un labāk atalgotas.

Kopumā Liepājas ekonomiskās attīstības stratēģiskajos dokumentos ir iezīmēti 2 galvenie attīstības virzieni: tradicionālās nozares kā apstrādes rūpniecība un loģistika, un mazo/vidējo uzņēmumu digitālā ekonomika, jaunuzņēmumi un informācijas komunikāciju tehnoloģijas. Ja pirmajā virzienā ir redzams pamatīgs darbs un arī rezultāti, tad otrais virziens šķiet atstāts novārtā.

Patlaban Liepāja ne vien kaldina, bet jau sākusi īstenot iespaidīgus nākotnes attīstības plānus. Pilsēta patlaban liek uzsvaru uz atjaunojamiem resursiem, īpaši ūdeņraža enerģiju. Viens no lielajiem projektiem ir Liepājas ūdeņraža rūpnīca, par kuras būvniecību jau noslēgts līgums starp Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas pārvaldi un norvēģu kapitāla uzņēmumu "CIS Liepāja". Rūpnīcu plānots uzbūvēt līdz 2029. gadam, ieguldot aptuveni 1,2 miljardus eiro lielas investīcijas. Plānots, ka tā radīs aptuveni 100 jaunas darbavietas, bet kopējais jaunradīto darbavietu skaits, strādājot sinerģijā ar vēja parku attīstību un citām saistītajām nozarēm, varētu sasniegt pat vairākus simtus.

Kopumā Liepājas stāsts ir līdzīgs Ventspils pieredzei. Abas pilsētas ir pārvarējušas nozīmīgu ekonomikas nozaru sabrukumu un to pašvaldības ir aktīvi rīkojušās, lai radītu jaunus ienākumu avotus. Šodien Liepāja ir viens no Latvijas mēroga veiksmes stāstiem – pilsēta, kas apvieno pievilcīgu dzīvesvietas statusu ar augošu ekonomisko potenciālu. Lai gan vēl ir daudz darāmā, Liepāja savā četrsimtajā jubilejas gadā ir godam pelnījusi saukties par vienu no Latvijas efektīvākajām valstspilsētām - ar potenciālu konkurēt arī Baltijas reģionā.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: LIEPĀJA (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Jēkabpils zudušā IKP meklējumos
• Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
• Valstspilsētu ekonomiskie dati