BILANCES marta numurā lasiet

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Strukturētie rēķini: galvassāpes vai atvieglojums

Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot.

INTERVIJA

Inese Helmane intervē Lindu Puriņu: Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu.

EKONOMIKA

Ikars Kubliņš: Ventspils jaunais ceļš uz labklājību

RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. 

Aiga Pelane: Parādi netraucē pašvaldību attīstību; vajag mērķtiecīgākus projektus

RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ja patlaban Latvijas pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vecuma struktūra visur ir vienlīdz slikta, tad nākotnē šī situācija jau būtiski var mainīties. Proti, Latvijā, jo īpaši starp valstspilsētām, līdz ar ekonomikas izaugsmi visdrīzāk saasināsies konkurence par darbaspēku. Pie nemainīgas demogrāfijas un imigrācijas politikas, realitāte var izrādīties ļoti skarba — būs vietas, kur koncentrēsies uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, un būs vietas, kur kādreizējos bērnudārzus nāksies pārveidot par veco ļaužu pansionātiem un pilsētas pastāvēšanu vajadzēs bāzēt jau uz pavisam citiem pamatiem. Turklāt šāda situācija nebūt vairs nav aiz tāliem kalniem. 

GRĀMATVEDĪBA

Laila Kelmere: Automašīna kā pamatlīdzeklis un likvidācijas vērtība

Kad sākam domāt par uzņēmuma pamatlīdzekļiem, viens no tradicionālajiem objektiem, ko iedomājamies, ir automašīna. Automašīna ir noderīga dažādu saimniecisko darbību nodrošināšanai, dažkārt šāds pamatlīdzekļa izvēle var būt prestiža jautājums vai kalpo sabiedrisko attiecību veidošanai. Rakstā aicināšu padomāt par likvidācijas vērtību, pieņemot automašīnu uzskaitē kā pamatlīdzekli. 

NODOKĻI

Laila Kelmere: Labumu darbiniekiem detalizētāka uzskaite 2025. gadā

2024. gada nogalē tika apstiprināti būtiski grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Daļa no šiem grozījumiem izstrādāti ar mērķi uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī veicināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā, jo statistikas dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās.

Linda Puriņa: PVN piemērošana programmā «Piens un augļi skolai»

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD).

Maija Grebenko: Algas nodokļa grāmatiņas jaunā loma. Kā nekļūdīties, aprēķinot darba samaksu?

Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests, algas nodokļa grāmatiņa (ANG) ir tikai elektroniskā formā pieejama informācijas krātuve par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un tā atvieglojumu piemērošanu. ANG dati ir atrodami VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tā ir pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tās izmantošanu regulē Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 304 «Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa» un likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli».

Inese Helmane: Kā aprēķināt solidaritātes nodokli

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%.

JURISTA KOMENTĀRS

Inese Hazenfusa un Mārtiņš Galzons: Atbalsts dalībai kapitāla tirgos — vērts izsvērt

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi».

Iveta Zelča: EST par darba laika uzskaiti mājsaimniecībās nodarbinātajiem

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2024. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. C531/24 (HJ pret US, MU, piedaloties Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)) ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā par darba devēja pienākumu izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādāto darba laiku. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 

TIESĪBAS

Evija Mugina: Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos. Kasācijas sūdzība par nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanu. Pagaidu aizsardzība vispārīgas vienošanās gadījumā. Apliecinājums par tehniskā piedāvājuma atbilstību. Pieredzes prasības interpretācija.

Kaspars Rācenājs: Amata savienošanas noteikumu piemērošana atstādinātai amatpersonai

Lietā bija strīds par Interešu konflikta novēršanas likuma 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. 

Kaspars Rācenājs: Uz noteiktu laiku noslēgta līguma termiņš akadēmiskajam personālam

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš.

NODERĪGI

Inese Helmane intervē Rūdolfu Vilsonu: Kad vērts vērsties pie jurista?

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša.

Ikars Kubliņš: Grāmatveža «vārtsarga» loma var palīdzēt apturēt nelegālās naudas plūsmas

Pagājušā gada nogalē notikušajā RMS rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks, sniedza padziļinātu ieskatu par grāmatvežu būtisko lomu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi martā

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!