Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: OGRE (video)

Ogre ir jaunākā Latvijas valstspilsēta, kas šo statusu ieguva pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas. Šī pārmaiņa pavēra jaunas iespējas Ogrei attīstīties un kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas “smaguma centriem.” Taču vai Ogre spēj pilnvērtīgi izmantot šo iespēju? Kādi ir tās ekonomiskie rādītāji, un vai tie attaisno iegūto valstspilsētas statusu?

Aplūkojot datus, atbilde ir skaidra uzreiz – un tā ir negatīva. Ogres ekonomika ir krietni vājāka, kā varētu gaidīt no valstspilsētas.

Ogres IKP uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais starp Latvijas valstspilsētām – 2021. gadā     tikai     9289   eiro – vienīgais zem simboliskās 10 000 eiro robežas. Interesanti, ka šis rādītājs bija tikai par 13% augstāks kā Ogres novada IKP, kas norāda uz to, ka Ogre nespēj īsti kalpot pat kā sava novada dzinējspēks. Tas liecina par nepietiekamu augstu pievienotās vērtības nozaru attīstību un urbānās teritorijas priekšrocību neizmantošanu. Interesanti, ka vairāki no TOP10 apgrozījuma ziņā lielākajiem Ogres novada uzņēmumiem neatrodas Ogrē, bet gan Ikšķilē un Lielvārdē.

Pārējie ekonomiskie rādītāji apliecina, ka IKP nav izņēmums. Ogres uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju  2022. gadā bija desmitarpus tūkstoši eiro, kas pilsētu ierindo priekšpēdējā vietā starp valstspilsētām, apsteidzot vienīgi Jūrmalu. Arī nodarbināto skaits uzņēmumos ir viens no zemākajiem. Piesaistītās ārvalstu investīcijas piecu gadu periodā sasniedza tikai 270 000 eiro uz 1000 iedzīvotājiem, kas arī ir viens no sliktākajiem rādītājiem valstspilsētu vidū – vēl mazliet vājāks tas ir tikai Jēkabpilij.

Neskatoties uz šo zemo ražošanas un ekonomisko aktivitāti, Ogres iedzīvotāji var lepoties ar augstiem vidējiem ienākumiem un zemu bezdarba līmeni. Pagājušajā gadā vidējā neto alga Ogrē bija 1111 eiro, kas ir trešais augstākais rādītājs valstī pēc Rīgas un Jūrmalas. Bezdarbs Ogres novadā bija tikai 3,2% – kas ir pats zemākais starp valstspilsētām. Izskaidrojums šai pretrunai ir pavisam vienkāršs – Rīga. Ogre un lielā mērā arī tās novads atrodas absolūtā galvaspilsētas ekonomikas gravitācijas zonā, uz kuras rēķina dzīvo, pārlieku nepiepūloties.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairāk Ogres iedzīvotāju strādā Rīgā nekā pašā Ogrē. Tas skaidro, kāpēc Ogrei izdevies saglabāt augstu dzīves līmeni, taču šī tendence neļauj pilsētai attīstīties kā neatkarīgam ekonomiskam centram. Bet varbūt arī nemaz nevajag?

Tuvums Rīgai ļauj Ogrei koncentrēties uz stratēģiju, kas par primāro izvirza dzīvesvietas kvalitāti, nevis industriālo attīstību. Ogre konkurē ar citām Pierīgas teritorijām, piemēram, Jūrmalu, Salaspili, Saulkrastiem, piedāvājot ērtu dzīves vidi cilvēkiem, kuri strādā galvaspilsētā.

“Lai tu varētu būt Ogre, tev tuvumā ir nepieciešama Rīga,” norāda Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. “Iespējams, ka pašiem Ogres iedzīvotājiem nav izteikti nepieciešama papildu ražošanas attīstība pilsētā, tomēr, ja būtu izvēle iztikt bez braukāšanas uz Rīgu, daļa noteikti to izvēlētos. Turklāt tas sniegtu jaunas iespējas Ogres novada attālāko teritoriju iedzīvotājiem, kam braukāšana uz Rīgu nav variants, taču uz Ogri – būtu.” Jautāts par Ogres stratēģiju piesaistīt citur strādājošos, Strautiņš atzīst, ka tajā “ir savi riski, jo, ja cilvēki nav piesaistīti darba vietai, tie var viegli atkal pārcelties projām. Taču Ogre to var mēģināt, jo ir samērā pievilcīga dzīvesvieta.”

Un Ogre arī mēģina. Turklāt cerot ne tikai uz ikdienas svārstmigrāciju. Pilsētas ekonomikas plānos uzkrītoši bieži piesaukts arī “attālinātā darba” jēdziens, liekot cerību uz to kā veidu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju piesaistei. Pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2034. gadam minēts, ka attālinātais darbs varētu būt risinājums gan demogrāfiskajām, gan ekonomiskajām problēmām. Taču šis plāns atklāj arī sava veida ironiju brīdī, kad tā kontekstā tiek piesaukta “konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide”, lai gan patiesībā attālinātais darbs (vismaz Ogres piemērā) pārsvarā nozīmē, ka uzņēmējdarbības vide atrodas kaut kur citur, kamēr Ogre var iekasēt šādi strādājošo darbinieku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Šķiet, ka Ogres pašvaldība ir mierā ar šādu pieeju, atbildēs žurnālam Bilance apgalvojot, ka pilsētas attīstība balstās uz līdzsvaru starp sociālo, ekonomisko un vides aspektu. Ogre tiek uzskatīta par labu dzīvesvietu, bet nākotnes izaugsme vairāk saistīta ar dzīves kvalitāti, nevis ekonomikas attīstību. Paliek jautājums – vai tas ir ilgtermiņā piemēroti un valstspilsētas statusam atbilstoši?

Ogres attīstības stratēģijā gan minētas arī dažas ambiciozākas ieceres jeb  pareizās obligātās frāzes – veicināt augstas pievienotās vērtības ražošanu elektronikas un IT jomā. Taču līdz šim Ogrē šajā jomā darbojas tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi uzņēmumi. Ārpus konkurences starp tiem ir viens – SIA HansaMatrix, kas darbojas elektronisko plašu ražošanā.

Ogre kā valstspilsēta pagaidām nespēj kļūt par būtisku ekonomisko spēlētāju Latvijā. Lai gan tās iedzīvotāji gūst labumu no Rīgas tuvuma, pilsētai nepieciešama skaidrāka un spēcīgāka stratēģija pašai savas ekonomikas attīstībai. Rodas iespaids, ka Ogres pārvaldība joprojām kavējas reģionālas, nevis nacionāla mēroga pilsētas domāšanā, no kuras būtu sagaidāma jau pavisam cita līmeņa atbildība. Netieši to apliecina arī pašvaldības atbildes, kurās pilsēta gandrīz vienmēr tiek sapludinātā vienā veselumā ar visu novadu, nevis apzināta un izdalīta kā novada vai vēl plašākas teritorijas attīstības flagmanis.

Tēlaini varētu sacīt, ka Ogres ekonomikas izaugsmei nepieciešamā papildu sēkla (valstspilsētas statuss) ir iesēta, taču augļus pagaidām vēl neredz. Vai tie ienāksies, lielā mērā atkarīgs no pilsētas turpmākās pārvaldības. Katrā ziņā iespējas Ogrei ir – tā atrodas tuvu Rīgai (tātad arī ostai, lidostai), ar lielisku transporta savienojumu. Atliek izdarīt izvēli – vai turpināt mierīgi dusēt uz galvaspilsētas svārstmigrantu guļamrajona un attālināti strādājošo dzīvesvietas lauriem, vai tomēr mēģināt aktīvāk kalt pašai savu ekonomiku.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: OGRE (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnī

Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras