Aktīvu vērtības pārbaude, gatavojot gada pārskatu, — aktualitātes. II daļa. Pārbaudes metodes jeb praktiski piemēri

Žurnāla Bilance septembra numurā tika apkopoti un izvērtēti būtiski faktori, kas jāņem vērā, plānojot aktīvu vērtības pārbaudi pirms finanšu pārskata perioda noslēguma un sagatavojot finanšu pārskatu. Rakstā bija ne tikai izcelti šie faktori, bet arī piedāvāti ieteikumi un metodes, ko praksē plaši izmanto, lai novērtētu aktīvu vērtības atbilstību to uzskaites vērtībai.

Aktīvu vērtības samazināšanās testiem tika apkopotas dažādas metodes, kuras tiek lietotas visbiežāk praksē, bet, analizējot teoriju, bieži rodas dažādi jautājumi, piemēram, kā tad praktiski pielietot konkrēto metodi un vai tā ir piemērota jebkurai nozarei un uzņēmumam kādas zināšanas un dati nepieciešami, kā novērtēt iegūtos rezultātus, vai tomēr ir nepieciešama speciālista jeb konsultanta piesaiste. Šajā publikācijā paskatīsimies vairāk praktiski, kā veikt vērtības samazināšanās testus, izmantojot dažādas metodes, lai noteiktu, vai aktīva uzskaites vērtība ir atbilstoša, vai tā, piemēram, nav jāpalielina vai jāsamazina.

Turpmāk ir apkopotas dažas populārākās vērtības samazināšanās testu metodes, kuras visbiežāk tiek lietotas praksē:

1. Diskontēto naudas plūsmu metode (DCF — Discounted Cash Flow) — nosaka aktīva vērtību, diskontējot paredzamās nākotnes naudas plūsmas līdz to pašreizējai vērtībai. Metode balstās uz detalizētām prognozēm par aktīva radītajiem ieņēmumiem nākotnē vairāku gadu periodā. Metodi var pielietot gan pie optimistiska, gan pesimistiska budžeta scenārija.

2. Patiesās vērtības metode ar atskaitītiem pārdošanas izdevumiem (Fair Value Less Costs to Sell (FVLCTS) Method) — aktīva vērtība tiek noteikta, salīdzinot to ar līdzīgiem aktīviem tirgū un atskaitot pārdošanas izdevumus. Ja aktīvu var pārdot par augstāku cenu nekā tā grāmatvedības vērtība, vērtības samazināšanās netiek atzīta. Metodei ir stingrs izmantošanas nosacījums — šī metode ir piemērojama, ja ir pieejama aktīva tirgus cena vai līdzīgu aktīvu pārdošanas dati, piemēram, nekustamajam īpašumam vai automašīnām.

3. Aktīva lietderīgās vērtības metode (Value in Use) — metode nosaka aktīva vērtību, balstoties uz tā turpmākās izmantošanas spēju un nākotnes naudas plūsmām, kuras tas radīs, bez plāniem pārdot aktīvu. Šī metode ņem vērā gan pašreizējo vērtību, gan diskontēto naudas plūsmu. To izmanto gadījumos, kad aktīvs turpinās pildīt savu saimniecisko funkciju, un tā vērtība var būt augstāka (lielāka) nekā tirgus vērtība.

4. Atjaunošanas izmaksu metode (Replacement Cost Method) — nosaka aktīva vērtību, pamatojoties uz izmaksām, kas būtu nepieciešamas, lai aizstātu to ar līdzvērtīgu. Ja atjaunošanas izmaksas ir zemākas par aktīva grāmatvedības vērtību, iespējama vērtības samazināšanās. Šo metodi izmanto gadījumos, kad aktīvs ir unikāls vai tam nav aktīva tirgus vērtības, piemēram, specializētas iekārtas vai infrastruktūra.

1 SFPS — Eiropas Savienībā apstiprinātie Starptautisko finanšu pārskatu standartu Grāmatvedības standarti.

5. Pārvērtēšanas rezerves metode (Revaluation Model) — metode tiek piemērota saskaņā ar SFPS¹ standartiem, lai pārvērtētu ilgtermiņa aktīvus atbilstoši to patiesajai vērtībai, un vērtības samazinājums tiek atzīts, ja aktīva vērtība samazinās. Praksē pārsvarā piemērojama nekustamajam īpašumam un ražošanas iekārtām, kuras periodiski tiek pārvērtētas, balstoties uz tirgus apstākļiem.

6. Peļņas daļas metode (Income Approach) — novērtē aktīva vērtību, pamatojoties uz tā spēju radīt ieņēmumus nākotnē, piemēram, izmantojot intelektuālo īpašumu vai franšīzes. Visbiežāk izmanto nemateriālo aktīvu, piemēram, zīmolu vai patentu, novērtēšanā.

7. Pārdošanas salīdzināšanas metode (Market Comparison Approach) — balstīta uz to, ka salīdzina aktīvu ar līdzīgiem aktīviem, kas nesen pārdoti tirgū, lai noteiktu tā vērtību. Īpaši noderīga nekustamā īpašuma vai citos gadījumos, kad ir pieejami dati par līdzīgu aktīvu pārdošanu.

Izvēloties piemērotāko vērtības samazināšanās testa metodi, jāņem vērā konkrētais aktīvs, pieejamā informācija, uzņēmuma darbības turpināšanas apsvērumi un tirgus apstākļi. Nereti uzņēmumi izmanto vairākas metodes, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par aktīva vērtību un nodrošinātu, ka finanšu pārskati precīzi atspoguļo aktīvu stāvokli. Ļoti būtiski ir arī sniegt finanšu pārskatā skaidrojumu par vērtības pārbaudes veikšanu, īpaši gadījumos, kad uzņēmums ilgstoši strādā ar zaudējumiem vai nespēj pilnībā izmantot pamatlīdzekļus ar pilnu jaudu lai veiktu saimniecisko darbību. 

Rekomendācijai ir ieteicams izvērtēt informācijas atklāšanas būtiskumu finanšu pārskatā, lai nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu par ne tikai vērtības pārbaudes testa veikšanas nepieciešamību un to, ka tāds ir veikts, bet arī izvēlētās metodes pamatojuma skaidrošana arī ir nozīmīga, jo sniedz uzņēmuma matojumu šai metodei. Šāda detalizēta skaidrojuma sniegšana ir vērtīga gada pārskata lietotājiem un vienlaikus parāda, ka uzņēmuma vadība ir rūpīgi izvērtējusi aktīvu vērtību. Tas padara atklāto informāciju strukturētāku un izceļ gan informācijas nozīmīgumu, gan uzņēmuma atbildību šajā procesā.

Iespējamais paraugs informācijas atklāšanas tekstam finanšu pārskatā situācijā, kad ir veikts aktīvu vērtības pārbaudes tests un tiek secināts, ka nav nepieciešama aktīvu vērtības samazinājuma atzīšana, neskatoties uz to, ka uzņēmums noslēdzis kārtējo finanšu periodu ar zaudējumiem un ir būtisks pamatdarbības samazinājums. Jāatzīmē, ka normatīvie akti neparedz Latvijā konkrētu paraugu, un sniegtais paraugs rakstā ir izmantojams kā informatīvs materiāls un nav uzskatāms kā vienīgais iespējamais skaidrojums. Papildus, atklājot informāciju, noteikti ir jāņem vērā visi faktori, kas nozīmīgi uzņēmumam un uzņēmuma vadībai, un būtu arī būtiski finanšu pārskata lietotājam jeb sabiedrībai kopumā. 

«Uzņēmums ir veicis aktīvu (pamatlīdzekļu un saistīto krājumu) vērtības samazināšanās pārbaudes testu, lai noteiktu, vai ir nepieciešams atzīt to vērtības samazinājumu. Neskatoties uz to, ka 20XX. finanšu gads noslēdzies ar zaudējumiem un uzņēmuma pamatdarbības apjomi ir būtiski samazinājušies, aktīvu vērtības samazinājums netika atzīts.

Pārbaudes veikšanai tika izmantota [norādītā metode, piemēram, diskontēto naudas plūsmu metode (DCF)], balstoties uz nākotnē paredzamo naudas plūsmu, kuru pamatā ir uzņēmuma preču eksporta apjomi un sniegtie pakalpojumi. Diskonta likme [norādītā likme] tika izvēlēta, balstoties uz [likmes izvēles pamatojums, piemēram, tirgus riska novērtējumu]. Paredzamā naudas plūsma tika veidota, ņemot vērā piesardzīgus prognožu rādītājus (vai pesimistisko budžeta variantu), kas ir zemāki nekā iepriekšējos finanšu periodos, galvenokārt tirgus apstākļu un citu ārējo faktoru dēļ.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka pašreizējais tirgus kritums ir īslaicīgs, un ilgākā termiņā sagaidāms, ka apstākļi varētu uzlaboties. Uzņēmuma kapacitāte un efektivitāte ļauj turpināt saimniecisko darbību, kā arī saglabāt konkurētspēju. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, uzņēmuma vadība secina, ka nav nepieciešama aktīvu vērtības samazināšanās atzīšana pārskata periodā.»

Šāds informācijas papildu skaidrojums finanšu pārskatā lietotājam precīzāk izskaidro veiktās aktīvu vērtības pārbaudes testa jeb procesa būtību, izmantotās metodes un vadības pieņēmumus, kas pamato, kāpēc aktīvu vērtības samazinājums nav nepieciešams, vienlaikus sniedzot būtisku informāciju finanšu pārskata lietotājiem.

Raksta turpinājumā tiek aprakstīts metožu pielietojums ar piemēriem, piedāvāju ieskatu dažādos paraugos, kā varētu metodes lietot. Ir svarīgi izvērtēt, vai uzņēmuma vadībai un finanšu darbiniekiem ir pietiekama pieredze un zināšanas, lai patstāvīgi veiktu aprēķinus, vai arī nepieciešama ārējā speciālista piesaiste. Papildus tam, jāņem vērā, cik būtiska ir iespējamā aktīvu vērtības izmaiņu ietekme uz uzņēmuma darbību. Dažos gadījumos, pat ja aprēķini tiek veikti uzņēmuma iekšienē, var būt nepieciešams piesaistīt ārēju speciālistu, lai pārbaudītu rezultātus vai veiktu neatkarīgu vērtējumu un aktīvu vērtības pārbaudes testu.

1 Pamatlīdzekļu vērtības pārbaude ar Diskontēto naudas plūsmas metodi

Situācija un sākotnējie dati:

• Aktīvs: rūpnieciskā iekārta
• Grāmatvedības uzskaites vērtība: 1 000 000 EUR
• Paredzamais lietošanas ilgums: 5 gadi
• Paredzamās naudas plūsmas gadā (ieņēmumi, ko rada iekārta):

• Diskonta likme: 10%

Aprēķina soļi:

a. Diskontētās naudas plūsmas aprēķins katram gadam:

Diskontētā vērtība = Nākotnes naudas plūsma​ / (1 + diskonta likme)^t , kur t ir gads.

b. Kopējā diskontētā naudas plūsma:

Kopējā diskontētā naudas plūsma tiek aprēķināta, summējot diskontētās vērtības par visiem gadiem:

272 727 + 289 256 + 300 526 + 238 927 + 186 893 = 1 288 329 EUR

Secinājums

Kopējā diskontētā naudas plūsma, kas tiek sagaidīta no iekārtas izmantošanas (1 288 329 EUR), ir augstāka par tās grāmatvedības uzskaites vērtību (1 000 000 EUR). Tā kā aktīva pašreizējā vērtība (diskontētā naudas plūsma) pārsniedz tā uzskaites vērtību, nav nepieciešams atzīt vērtības samazinājumu.

Šis piemērs parāda, kā DCF metode izmanto paredzamās naudas plūsmas un diskontē tās uz pašreizējo vērtību, lai noteiktu aktīva tirgus vērtību. Ja diskontētā vērtība pārsniedz aktīva uzskaites vērtību, vērtības samazinājums nav nepieciešams.

10% diskonta likme tika izmantota kā pieņēmums, kas palīdz novērtēt aktīva nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Diskonta likmes izvēle uzņēmumam ir kritiska, jo tā ietekmē, kā nākotnes naudas plūsmas tiek «diskontētas» jeb pārveidotas uz to pašreizējo vērtību.

Diskonta likmi parasti izvēlas, balstoties uz vairākiem faktoriem:

1. Kapitāla izmaksas: diskonta likme bieži atspoguļo uzņēmuma kapitāla vidējās izmaksas (Weighted Average Cost of Capital, WACC), kas ietver gan parāda, gan pašu kapitāla izmaksas. Tas ir svarīgi, jo WACC norāda, cik lielas ir uzņēmuma finansēšanas izmaksas.
2. Riska faktori: diskonta likmei jāņem vērā riski, kas saistīti ar aktīvu vai projektu. Augstāks risks prasa augstāku diskonta likmi, lai atspoguļotu nenoteiktību par nākotnes naudas plūsmu. 10% likme var būt izvēlēta, ja tiek uzskatīts, ka pastāv mēreni riski.
3. Tirgus apstākļi: diskonta likme var atspoguļot arī vispārējos ekonomiskos un tirgus apstākļus, piemēram, procentu likmes un inflāciju. Ja tirgus apstākļi ir stabilāki, likme var būt zemāka, bet, ja ir augsta inflācija vai augsti riski tirgū, likme var būt augstāka.

Piemērā izmantotā 10% diskonta likme varētu būt izvēlēta, lai atspoguļotu tipiskos uzņēmuma kapitāla izmaksu rādītājus, nozari vai ekonomikas riskus, kuros tas darbojas. Katrai situācijai var būt jāpielāgo likme atbilstoši specifiskiem apstākļiem un riska faktoriem. Šeit būtu aktuāli novērtēt, vai likmes pamatošanai tomēr nav nepieciešama ārējā speciālista piesaiste un vai uzņēmuma darbinieki un vadība to spēj pamatoti izvēlēties pašu spēkiem. 

2 Piemērs tam, kā varētu veikt pamatlīdzekļu vērtības pārbaudi, izmantojot patiesās vērtības metodi ar atskaitītiem pārdošanas izdevumiem

Situācija un sākotnējie dati: 

• Aktīvs: ražošanas iekārta
• Grāmatvedības uzskaites vērtība: 800 000 EUR
• Tirgus vērtība: 950 000 EUR (tirgū iegūtie dati par līdzīgu iekārtu pārdošanu)
• Paredzamie pārdošanas izdevumi: 50 000 EUR (transportēšanas, juridiskie un citi izdevumi)

Aprēķina soļi:

a. Patiesās vērtības aprēķins ar atskaitītiem pārdošanas izdevumiem:

Lai aprēķinātu aktīva patiesās vērtības metodi ar atskaitītiem pārdošanas izdevumiem, tirgus vērtība tiek koriģēta, atņemot pārdošanas izdevumus:

Patiesā vērtība pēc izmaksām = Tirgus vērtība – Pārdošanas izdevumi 

950 000 EUR – 50 000 EUR = 900 000 EUR

Salīdzinājums ar grāmatvedības vērtību:

• Patiesā vērtība pēc izmaksām: 900 000 EUR
• Grāmatvedības vērtība: 800 000 EUR

Secinājums

Tā kā patiesā vērtība pēc izmaksām (900 000 EUR) ir augstāka par aktīva grāmatvedības vērtību (800 000 EUR), vērtības samazinājums nav nepieciešams. Patiesās vērtības pārbaudes rezultātā aktīvs ir novērtēts augstāk par tā grāmatvedības vērtību, un aktīvu var uzrādīt grāmatvedībā, nemainot tā vērtību.

Šis piemērs parāda, kā FVLCTS metode balstās uz tirgus vērtību un pielāgo to, atņemot izmaksas, kas būtu jāsedz, pārdodot aktīvu. Ja aprēķinātā vērtība pārsniedz aktīva grāmatvedības vērtību, nav nepieciešams atzīt vērtības samazinājumu.

Tirgus vērtība: 950 000 EUR (tirgū iegūtie dati par līdzīgu iekārtu pārdošanu) noteikšanai, ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no nozares, aktīva veida, tirgus apstākļiem un uzņēmuma politikām, ieteikumi:

1. Nozares specifika: aktīvi, kuru vērtība var ātri mainīties, piemēram, tehnoloģiskās iekārtas vai transportlīdzekļi, prasa jaunus datus, bieži vien ne vecākus par 6–12 mēnešiem. Šādos gadījumos ir svarīgi izmantot jaunākos iespējamos tirgus datus, jo tehnoloģija un aktīvu nolietojums var ātri ietekmēt vērtību.
2. Stabilie aktīvi: aktīviem, piemēram, nekustamajam īpašumam vai infrastruktūrai, tirgus vērtības dati var būt nedaudz vecāki, bet vēlams ne vecāki par 12–24 mēnešiem, jo tirgus apstākļi var būt relatīvi stabilāki. Tomēr arī šajos gadījumos jāņem vērā jebkādas būtiskas tirgus izmaiņas un nozares specifika.
3. Tirgus apstākļu izmaiņas: ja pēdējā laikā ir bijušas būtiskas izmaiņas tirgū (piemēram, ekonomiskā lejupslīde, inflācija, nozaru svārstības), ir nepieciešams izmantot nesenākos iespējamos datus. Vecāki dati, kas neatspoguļo šīs izmaiņas, var izrādīties neuzticami un nederīgi.
4. Normatīvie akti un SFPS grāmatvedības standarti: iesaka izmantot jaunākos pieejamos tirgus datus un veikt vērtības pārbaudi katru reizi, kad ir norādes par vērtības izmaiņām. Tirgus vērtības novērtēšanā jāizmanto datus, kas ir pietiekami tuvu pārskata datumam, lai nodrošinātu precizitāti un atbilstību esošajiem tirgus apstākļiem.

Ieteikums

Tirgus vērtības novērtējumam būtu vēlams izmantot datus, kas nav vecāki par 6 līdz 12 mēnešiem, īpaši, ja tirgus ir nestabils vai aktīva vērtība var būtiski svārstīties. Vecāki dati var tikt izmantoti, ja aktīva vērtība ir salīdzinoši stabila, taču ir svarīgi pārbaudīt, vai tie joprojām ir reprezentatīvi aktuālajai situācijai.

3 Piemērs pamatlīdzekļu vērtības pārbaudei, izmantojot aktīva lietderīgās vērtības metodi

Situācija un sākotnējie dati:

• Aktīvs: ražošanas iekārta
• Grāmatvedības uzskaites vērtība: 1 000 000 EUR
• Nākotnes izmantošana: plānots izmantot iekārtu vēl 5 gadus
• Prognozētās naudas plūsmas:

• Diskonta likme: 8% (ņemot vērā uzņēmuma kapitāla izmaksas un nozares riskus)

Aprēķina soļi:

Diskontēšanas formula: PV = Naudas plūsma / (1 + Diskonta likme)ⁿ , kur:

Salīdzinājums ar grāmatvedības vērtību:

• Lietderīgā vērtība: 1 014 190 EUR
• Grāmatvedības uzskaites vērtība: 1 000000 EUR

Secinājums

Tā kā lietderīgā vērtība (1 014 190 EUR) pārsniedz grāmatvedības uzskaites vērtību (1 000 000 EUR), vērtības samazinājums nav jāatzīst. Aktīvs spēj radīt pietiekamu nākotnes naudas plūsmu, lai attaisnotu tā uzskaites vērtību, un vērtības samazinājums nav nepieciešams. Aktīva lietderīgās vērtības aprēķināšana balstās uz nākotnes naudas plūsmu diskontēšanu, kas parāda aktīva spēju radīt ieņēmumus nākotnē. Ja lietderīgā vērtība pārsniedz grāmatvedības uzskaites vērtību, nav nepieciešams veikt vērtības samazinājuma atzīšanu.

Piemērā diskonta likme tiek izvēlēta 8%, ir saistīts ar vairākiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma kapitāla izmaksas un nozares riskus:

1) Kapitāla izmaksas (WACC — Weighted Average Cost of Capital):

2) Nozares riska faktori:

3) Valsts ekonomiskie faktori un inflācija:

4) Uzņēmuma konkrētais risks:

5) Ilgtermiņa investīciju atdeves prasība:

Secinājums

8% diskonta likme piemērā tiek izmantota, pamatojoties uz uzņēmuma WACC, nozares riskiem, inflācijas līmeni un uzņēmuma specifiskajiem riskiem. Šī likme atspoguļo to, cik lielu atdevi uzņēmums sagaida, lai nākotnē radītās naudas plūsmas būtu atbilstošas tā kapitāla izmaksām un riskiem. Šeit arī ir aktuāli novērtēt, vai likmes pamatošanai tomēr nav nepieciešama ārējā speciālista piesaiste un vai uzņēmuma darbinieki un vadība to spēj pamatoti izvēlēties pašu spēkiem.

4 Ražošanas iekārtas vērtības pārbaude, izmantojot atjaunošanas izmaksu metodi

Pamatlīdzekļu vērtības pārbaude, izmantojot atjaunošanas izmaksu metodi, koncentrējas uz to, cik daudz izmaksātu aizstāt konkrēto aktīvu ar līdzvērtīgu, ja uzņēmumam tas būtu jānomaina šodien. Turpmāk rakstā ir apkopots piemērs, kā šī metode varētu tikt izmantota, lai pārbaudītu pamatlīdzekļa vērtību finanšu uzskaitē. 

Situācija

Uzņēmumam ir specializēta ražošanas iekārta, kas tika iegādāta pirms pieciem gadiem par 850 000 EUR. Iekārtas lietderīgais kalpošanas laiks ir 10 gadi, un tā tiek izmantota specifiskas produkcijas ražošanai. Uzņēmuma vadība vēlas pārliecināties, vai šīs iekārtas grāmatvedības uzskaites vērtība ir pareizi novērtēta, un veic vērtības pārbaudi, izmantojot atjaunošanas izmaksu metodi.

Atjaunošanas izmaksu noteikšana:

1. Pašreizējās atjaunošanas izmaksas tiek noteiktas, izmantojot tirgus izpēti, lai uzzinātu, cik maksātu līdzvērtīgas iekārtas iegāde šodien. Tirgus dati liecina (skatīt 2. piemēru, kur skaidrots cik senus datus var lietot), ka jaunas, līdzīgas jaudas un specifikācijas iekārtas cena ir 900 000 EUR.

2. Nolietojums tiek aprēķināts, lai pielāgotu šo summu, ņemot vērā iekārtas vecumu un nolietojumu. Tā kā iekārta ir lietota jau piecus gadus no tās kopējā lietderīgā laika (10 gadiem), tiek izmantota lineārā nolietojuma metode.

3. Atjaunošanas izmaksas pēc nolietojuma:

4. Papildu izmaksas: iekārtas nomaiņai būtu nepieciešamas arī uzstādīšanas un transportēšanas izmaksas, kas tiek lēstas uz 50 000 EUR.

5. Atjaunošanas vērtība kopā:

Secinājums

Ražošanas iekārtas pašreizējā vērtība ir 525 000 EUR, salīdzinot šo vērtību ar iekārtas grāmatvedības uzskaites vērtību (kas šobrīd ir 425 000 EUR pēc nolietojuma), uzņēmuma vadība var pieņemt lēmumu, ka grāmatvedības uzskaites vērtība ir mazāka nekā atjaunošanas izmaksas. Šādā gadījumā uzņēmums var lemt par iekārtas pārvērtēšanu vai izmantot atjaunošanas izmaksu, lai pamatotu, ka aktīva vērtība nav jāsamazina. 

5 Nekustamā īpašuma vērtības pārbaude, izmantojot pārvērtēšanas rezerves metodi

Piemērā apskatīts viens variants metodes lietošanai, kad pārvērtēšanas rezerves metode tiek izmantota, kad uzņēmums vēlas atspoguļot aktīvu tirgus vērtību un novērst atšķirību starp grāmatvedības un tirgus vērtību. Šī metode ir svarīga, lai uzlabotu aktīva patieso vērtības atspoguļojumu ņemot vērā aktīvu lietošanas mērķi — pamatdarbību. Pamatlīdzekļu vērtības pārbaude, izmantojot pārvērtēšanas rezerves metodi, tiek veikta, lai noteiktu aktīvu patieso vērtību tirgū, bieži vien īpašiem pamatlīdzekļiem, piemēram, nekustamajam īpašumam vai ražošanas iekārtām, kuru vērtība laika gaitā var mainīties. Piemērā apskatītā situācija prasa periodisku pārvērtēšanu un SFPS izmantošanu (Ieguldījumu īpašumu pārvērtēšana 40. SGS «Ieguldījuma īpašums»), lai atspoguļotu aktīva tirgus vērtības izmaiņas finanšu pārskatos katru gadu.

Situācija

Uzņēmumam pieder biroju ēka, kas atrodas Rīgas centrā. Ēka tika iegādāta pirms 10 gadiem par 1 200 000 EUR. Kopš iegādes ir bijušas nozīmīgas izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū, un vadība vēlas pārvērtēt ēkas vērtību, lai atspoguļotu tās patieso tirgus vērtību finanšu pārskatā.

Soļi pārvērtēšanas rezerves metodes pielietošanā:

1. Aktuālas tirgus vērtības noteikšana:

2. Esošās grāmatvedības vērtības noteikšana:

3. Pārvērtēšanas rezultāts:

4. Metodes iespējamais skaidrojums finanšu pārskatā:

Secinājums

Pēc pārvērtēšanas uzņēmuma vadība atspoguļo ēkas patieso tirgus vērtību finanšu pārskatā, palielinot pamatlīdzekļa vērtību no 1 000 000 EUR uz 1 800 000 EUR. Turpmāk aktīva vērtības pārbaude būs jāveic katru gadu, piesaistot ārējo nekustamā īpašuma vērtētāju. Piemērā piedāvāto situāciju metodei uzņēmums izvēlas, lai nodrošinātu, ka aktīvi tiek atspoguļoti pēc tirgus vērtības. Pārvērtēšana ir nepieciešama, lai atspoguļotu patieso tirgus situāciju, un turpmākie vērtējumi jāveic regulāri, lai nodrošinātu atbilstošu vērtības pārbaudi, ja tiek izvēlēta šāda grāmatvedības politikas maiņa.

6 Ražošanas iekārtas vērtības pārbaude, izmantojot peļņas daļas metodi

Situācija

Uzņēmumam pieder ražošanas iekārta, kas ir galvenais uzņēmuma peļņas avots, ražojot specifisku produktu. Uzņēmums vēlas pārbaudīt šīs iekārtas vērtību, lai pārliecinātos, ka tā atspoguļo patieso vērtību uzņēmuma bilancē. Ražošanas iekārtas pašreizējā grāmatvedības vērtība ir 500 000 EUR.

Soļi peļņas daļas metodes pielietošanā:

1. Nākotnes ienākumu prognozēšana:

2. Diskonta likmes noteikšana:

3. Nākotnes ienākumu diskontēšana:

Kopējā diskontētā nākotnes naudas plūsmu vērtība ir 1 197 780 EUR.

Salīdzināšana ar grāmatvedības vērtību: uzņēmuma grāmatvedības vērtība par ražošanas iekārtu ir 500 000 EUR. Peļņas daļas metode norāda, ka aktīva patiesā vērtība, balstoties uz nākotnes ieņēmumiem, ir 1 197 780 EUR, kas ir būtiski augstāka par grāmatvedības vērtību.

Secinājums

Balstoties uz nākotnes ieņēmumiem, uzņēmums secina, ka ražošanas iekārtas patiesā vērtība ir 1 197 780 EUR, un tas pārsniedz grāmatvedības vērtību. Pēc peļņas daļas metodes piemērošanas uzņēmums secina, ka ražošanas iekārtas nākotnes ieņēmumu vērtība ievērojami pārsniedz tās grāmatvedības vērtību. Tāpēc nav nepieciešams veikt aktīva vērtības samazinājumu, un uzņēmuma aktīvu stāvoklis tiek uzskatīts par atbilstošu. Šī metode uzsver aktīva spēju radīt nākotnes ieņēmumus, kas ir būtiski uzņēmuma ilgtermiņa darbības nodrošināšanai.

7 Pamatlīdzekļu vērtības pārbaude, izmantojot pārdošanas salīdzināšanas metodi

Situācija

Uzņēmumam pieder komerciālais nekustamais īpašums (biroju ēka), un tas vēlas noteikt šī īpašuma vērtību, lai pārbaudītu, vai nav nepieciešams veikt vērtības samazinājuma atzīšanu. Biroju ēkas grāmatvedības vērtība ir 1 200 000 EUR.

Soļi pārdošanas salīdzināšanas metodes pielietošanā:

1. Līdzīgu aktīvu identificēšana:

2. Pielāgojumu veikšana cenām:

3. Vidējās vērtības noteikšana:

4. Salīdzināšana ar grāmatvedības uzskaites vērtību:

Secinājums

Uzņēmums secina, ka biroju ēkas tirgus vērtība ir mazāka par grāmatvedības vērtību, taču starpība nav būtiska. Atkarībā no vadības stratēģijas un nākotnes prognozēm, tas var lemt par vērtības samazinājuma atzīšanu vai atlikšanu uz nākamo periodu. Izmantojot pārdošanas salīdzināšanas metodi, uzņēmums var gūt skaidru priekšstatu par īpašuma tirgus vērtību, salīdzinot to ar līdzīgiem aktīviem. Ja tirgus vērtība ir ievērojami zemāka par grāmatvedības vērtību, tas var norādīt uz nepieciešamību atzīt aktīva vērtības samazinājumu, savukārt nelielas atšķirības var neradīt šādu nepieciešamību. Šī metode ir piemērota aktīviem ar pieejamiem līdzīgu īpašumu tirgus datiem. Par tirgus datu izmantošanu plašāks komentārs sniegts raksta 2. piemērā.

Izvēloties metodi, uzņēmuma vadībai kopā ar darba grupu no uzņēmuma, bieži arī ar grāmatvedības nodaļu, ir svarīgi izstādāt uzņēmumā metodes izvēles kritērijus tā, lai, izvēloties aktīvu vērtības pārbaudes metodi, tiek ņemti vērā sekojoši kritēriji: aktīva veids, pieejamā informācija, tirgus apstākļi un arī uzņēmuma vadības vai darbinieku prasmes un resursi. Ja tiek veikta metožu kombinēšana, situācijā, kad bieži vien uzņēmumi izmanto vairākas metodes, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par aktīva vērtību un nodrošinātu, ka finanšu pārskati precīzi atspoguļo uzņēmuma aktīvu stāvokli, ir jāspēj novērtēt, vai izmantotā kombinācija ir atbilstoša. Un nav nepieciešama ārējā speciālista piesaiste, jo dažās situācijās uzņēmuma iekšējie resursi var būt nepietiekami, lai veiktu precīzus aprēķinus, tāpēc var būt nepieciešams piesaistīt ārējos speciālistus. Izvēloties piemērotāko metodi, svarīgi ir izprast katras metodes priekšrocības un trūkumus, kā arī uzņēmuma konkrētās vajadzības un apstākļus. Ieteikums noteikti būtu konsultēties arī ar speciālistiem. Finanšu uzskaitē ir jābūt pamatojošai dokumentācijai un veiktajiem aprēķiniem, kas skaidro pielietotās metodes un aprēķinus. Uzņēmuma Grāmatvedības politikā ir jābūt aprakstītai metodei un tās pielietošanas pamatojumam.

Jums arī varētu interesēt:

• Pieredzes stāsts: Kas ir apzināts grāmatvedis un kā es par tādu kļuvu?
• Apzināts grāmatvedis: viens no veiksmīga uzņēmuma balstiem