Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnī

Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? 

Dati nepriecē

Ogres novadā lielākā daļa vadošo uzņēmumu saistīta ar pārtikas ražošanu vai tirdzniecību. Kā liecina Lursoft informācija, apgrozījuma ziņā lielākais uzņēmums 2023. gadā novadā bijis SIA Ovostar Europe (piena, piena produktu, olu, pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecība) — gandrīz 60 miljoni eiro. Trešo vietu ar nepilniem 37 miljoniem eiro ieņēmis SIA Fazer Latvija, viens no valsts pazīstamākajiem maizes ražotājiem. Otro vietu novadā pērn ieņēmis Ogres augsto tehnoloģiju industrijas uzņēmums AS HansaMatrix ar 41,7 miljonu eiro apgrozījumu (vēl 8 miljonus eiro apgrozījis SIA HansaMatrix Pārogre), kas darbojas elektronisko plašu ražošanā. Piektajā vietā — SIA MRK Serviss, kas nodarbojas ar ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanu — 17,1 miljoni eiro. TOP divdesmitniekā ir vēl divi gaļas pārstrādes un konservēšanas uzņēmumi, kā arī divi koka taras ražotāji, bet gandrīz visi pārējie (ar dažiem izņēmumiem, kā SIA Ogres rajona slimnīca, SIA Ogres Namsaimnieks un kravu pārvadātājs SIA ESTIRE) ir saistīti ar vairum– vai mazumtirdzniecību. TOP20 uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz ap 330 miljoniem eiro.

Ogres ekonomikas rādītāju bilance kopējā valsts statistikā ir ļoti vāja. Tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija vismazākais starp valstspilsētām, vienīgais zem 10 000 eiro simboliskās robežas — 9289 eiro. Interesants ir vēl kāds fakts — Ogres pilsētai ir viena no vismazākajām IKP uz iedzīvotāju atšķirībām ar savu novadu. Proti, Ogrē 2021. gadā IKP uz iedzīvotāju bija tikai par 13% augstāks nekā novadā (8213 eiro uz iedzīvotāju). Vēl mazāka šī atšķirība ir tikai Ventspilij ar Ventspils novadu, kur pilsētas pārsvars ir 12%. Šāda situācija varētu būt interpretējama vairākos veidos. Optimisti to noteikti vēlētos skaidrot kā «līdzsvarotu, reģionāli izlīdzinātu attīstību» un «ļoti spēcīgas novada ekonomikas» faktora klātesamību. Savukārt pesimisti norādītu, ka tik maza atšķirība starp pilsētas un novada ekonomiku var liecināt par to, ka pilsētā nav attīstīta augstu pievienotās vērtības nozaru ekonomika, netiek izmantotas urbanizētās teritorijas priekšrocības un — galu galā pilsēta šajā gadījumā nekalpo pat kā novada (kur nu vēl — plašākas teritorijas) dzinējspēks. 

Vēl viens iespējamais skaidrojums šai situācijai varētu būt tāds: ja vairāki no novada vadošajiem uzņēmumiem atrastos pie pašas Ogres pilsētas administratīvās robežas — tādējādi tie faktiski būtu «pilsētas uzņēmumi», un tas neparādītos statistikā. Taču tas nav Ogres gadījums. No divdesmit lielākajiem novada uzņēmumiem neviens nav šāds «piepilsētas vienpatis», toties TOP 20 ir vairāki citu pilsētu komersanti. Pats lielākais — SIA Ovostar Europe — ir Ikšķilē reģistrēts uzņēmums, savukārt ceturtajā vietā esošais mazumtirgotājs AS BOOZIE, tāpat kā piekto vietu ieņemošais SIA MRK Serviss un sestajā vietā esošais SIA Haitek Latvia — visi atrodas Lielvārdē, desmitnieku noslēdzošais SIA HeinorS atkal pārstāv Ikšķili. 

Aplūkojot pārējos novadu un pilsētu datus, atliek secināt, ka šajā gadījumā taisnība būs pesimistiem. Par spīti vairākiem nosauktajiem veiksmīgajiem uzņēmumiem, kas darbojas Ikšķilē, Lielvārdē, daži nelielāki — arī Ķegumā, kopumā arī Ogres novada ekonomiku nevar uzskatīt par spēcīgu. Latvijas valstspilsētu novadu ekonomiku konkurencē tā ieņem trešo vietu no beigām, apsteidzot tikai Latgales novadus — Rēzeknes un Augšdaugavas (Daugavpils). Atšķirībā no pieminētā Ventspils gadījuma, kur novads tiešām ir viens no ekonomiski jaudīgākajiem valstspilsētu novadiem Latvijā (ar 12 388 eiro uz vienu iedzīvotāju ieņem otro vietu aiz Valmieras novada; Rīgai un Jūrmalai savu novadu nav).

Ogre negatīvi iezīmējas arī citos indikatoros, kas liecina par pilsētas ekonomikas spēku vai vājumu. Uzņēmumos saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā pilsētā bijusi 10 473 eiro, kas Ogri ierindo priekšpēdējā vietā valstspilsētu rangā (šajā gadījumā izdevies apsteigt Jūrmalu). Tieši tāpat ar uzņēmumos nodarbināto īpatsvaru no iedzīvotāju skaita — ar 22,5% tas ir otrs zemākais starp valstspilsētām, atkal apsteidzot vienīgi Jūrmalu. Drūms skats paveras arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju jomā — piecu gadu periodā no 2019. līdz 2023. gadam tās nedaudz pārsniegušas 270 000 eiro uz 1000 iedzīvotājiem — vēl mazliet vājāks rādītājs ir tikai Jēkabpilij. Visbeidzot, vismaz 2023. gadā Ogrei nav pārāk veicies pat ar Eiropas Savienības fondu naudas piesaisti (tiesa, ir pieejams tikai novada kopējais rādītājs, taču tāpat arī Jēkabpilij un Valmierai, kur tas ir būtiski augstāks) — ar 47 eiro uz vienu iedzīvotāju pēdējā vieta starp valstspilsētām.

Ar šo bēdu leju spilgti (un pirmajā mirklī šķietami neloģiski) kontrastē Ogres iedzīvotāju vidējās darba samaksas un bezdarba rādītāji, jo pilsēta ir starp Latvijas pozitīvākajiem paraugiem. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskojusi datus par 2023. gada vidējo ienākumu rādītājiem, un Ogre ar 1111 eiro (neto) ieņem 3. vietu Latvijā aiz Rīgas un Jūrmalas. Savukārt bezdarbs (turklāt visā Ogres novadā!) ir bijis pat viszemākais starp valstspilsētām — 3,2%. Izskaidrojums tam, protams, ir pavisam vienkāršs — Rīga. Ogre un lielā mērā arī tās novads atrodas absolūtā galvaspilsētas ekonomikas gravitācijas zonā, un uz tās rēķina dzīvo, pārlieku nepiepūloties. Pēdējie CSP dati par svārstmigrāciju (tie gan ir visai paseni — 2017. gads) rāda, ka Rīgā strādā vairāk ogrēniešu nekā pašā Ogrē (ap 5100–5400 pret 4900–5100). 

Šķietamu cerību staru Ogrei sniedz arī jaunākajā Luminor Bank pētījumā par reģionu ekonomiku redzamie dati — tajos Ogres novads procentuālā ziņā ieņem pat pirmo vietu Latvijā kā relatīvi straujāk augošais inženierijas nozarē (kāpums 2023. gada laikā bijis vairāk par 30%). Piedevām, saskaņā ar pētījuma datiem, novadā bijis arī piektais straujākais kopējais eksporta uzņēmumu algu fonda pieaugums Latvijā — mazliet virs 14% (aiz Ādažu, Mārupes novadiem, Jūrmalas un Ventspils novada). Taču relatīvā statistika var radīt visai maldinošu priekšstatu, jo, kā izrādās, šos pozitīvos rādītājus ir veidojis tikai viens uzņēmums. «Ogres kāpums skaidrojams ar viena uzņēmuma jeb uzņēmumu grupas darbības apjomu palielināšanu — SIA Hansa Matrix,» skaidro pētījuma autors Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists. 

Attālinātā darba citadele

Rīgas tuvums ļauj Ogrei pārāk neiespringt uz savas ekonomikas attīstīšanu, tā vietā mēģinot īstenot konceptu par «pilsētu kā labu dzīvesvietu», konkurējot ar Pierīgas novadiem, Jūrmalu, Saulkrastiem, Salaspili un pārējiem Rīgas satelītiem par iedzīvotāju piesaisti. Iedzīvotāju, kuri pārsvarā strādās galvaspilsētas uzņēmumos, bet dzīvos Ogrē. «Lai tu varētu būt Ogre, tev tuvumā ir nepieciešama Rīga,» norāda P. Strautiņš. «Iespējams, ka pašiem Ogres iedzīvotājiem nav izteikti nepieciešama papildu ražošanas attīstība pilsētā, tomēr, ja būtu izvēle iztikt bez braukāšanas uz Rīgu, daļa noteikti to izvēlētos. Turklāt tas sniegtu jaunas iespējas Ogres novada attālāko teritoriju iedzīvotājiem (Lēdmane, Madliena, Meņģele), kam braukāšana uz Rīgu nav variants, taču uz Ogri — būtu. Līdz ar to, ja Ogre spētu piesaistīt vairāk ražošanas, pat ja pilsētā nav liela bezdarba, tas noteikti būtu jūtams ārpus Ogres robežām.» Jautāts par Ogres stratēģiju piesaistīt citur strādājošos, P. Strautiņš atzīst: «Ir savi riski, jo, ja cilvēki nav piesaistīti darba vietai, tie var viegli atkal pārcelties projām. Taču Ogre to var mēģināt, jo ir samērā pievilcīga dzīvesvieta.» 

Un Ogre arī mēģina. Turklāt cerot ne tikai uz ikdienas svārstmigrāciju (kur ērtie transporta savienojumi ar Rīgu tai jau sniedz lielas priekšrocības). Pilsētas ekonomikas plānošanas dokumentos uzkrītoši bieži piesaukts arī «attālinātā darba» jēdziens. «Tuvums Rīgai un paša novada daudzveidība ir būtisks priekšnosacījumu kopums, lai iedzīvotāji, kas meklē dzīvesvidi ārpus lielpilsētas, atrastu šeit sev piemērotus dzīves apstākļus. Novada infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība ļauj plaši izmantot attālinātā darba iespējas, kas būtu risinājums novada demogrāfiskajām problēmām, ekonomiskās dzīves un uzņēmējdarbības stiprināšanai. Rīgai tuvāko pagastu un pilsētu iedzīvotājiem nav problēmu strādāt galvaspilsētā un Ogrē,» minēts Ogres novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2022.–2034. gadam. «Attālinātais darbs, kas (..) ir kļuvis par ierastu realitāti, var kļūt par instrumentu ekonomiski aktīvu cilvēku piesaistīšanai, kas vismaz daļēji kompensētu cilvēku aizplūšanu,» vēstīts citviet stratēģijā. Savā ziņā ironiski, bet «nodrošinātas attālinātā darba iespējas» un «telpu tīkls attālinātajam darbam» ir pieminētas pat pie stratēģiskajiem mērķiem sadaļā «konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide», lai gan patiesībā attālinātais darbs (vismaz Ogres piemērā) pārsvarā nozīmē, ka uzņēmējdarbības vide atrodas citur, kamēr Ogre saņem šādi strādājošo darbinieku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. 

1 Ogres pašvaldības atbildes uz žurnāla Bilance jautājumiem pilnā apmērā lasiet portālā BilancePLZ.

Rodas iespaids, ka Ogres pašvaldībai šī pieeja šķiet optimāla. Atbildēs uz žurnāla Bilance jautājumiem par attālinātā darba komponentes nozīmi pilsētas ekonomiskās attīstības redzējumā, pilsētas domes eksperti izvērsti apraksta šādas stratēģijas perspektīvas, norādot, ka ar laiku plāno piesaistīt ne vien Rīgā, bet arī citur Latvijā strādājošos: «Potenciālais profesiju klāsts un darba vietu ģeogrāfiskais izvietojums (attālinātajam darbam — I.K.) var būt ļoti plašs. Jau pirms Covid–19 bija vērojams, ka cilvēki (darbaspēks) izvēlas dzīvot ārpus Rīgas, t.sk. lauku teritorijās (piem., Krapes pagastā, Meņģeles pagastā u.c.). (..) Tas iespējams, ja pašvaldība nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus, to pieejamību, infrastruktūru. Covid–19 un pēc Covid–19 ierobežojumu laikā vērojams, ka tendence izvēlēties dzīvesvietu ārpus Rīgas ir pieaugusi. (..) Prognozējams, ka, paaugstinoties dzīves vides kvalitātei, Ogres novads var kļūt pietiekoši konkurētspējīgs, lai piesaistītu arī citās pašvaldībās strādājošos attālinātajā formātā.»¹ 

Taču uz norādi par pašas Ogres bēdīgajiem ekonomiskajiem rādītājiem un jautājumiem, vai šāda situācija pilsētu apmierina un vai stratēģija «pilsēta kā laba dzīvesvieta, bet ne ekonomiskās attīstības centrs», tiešām ir ilgtermiņā piemērotākā (jo īpaši — valstspilsētai), sniedz atbildi, kuru lai lasītājs vērtē pats: «Stratēģija ir vērsta uz sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanu. Gan pilsētas, gan lauku teritorijas ir labas dzīvesvietas. Daudzas ģimenes izvēlas dzīvi laukos, jo pašvaldība nodrošina pakalpojumus un infrastruktūru, savukārt investori, piem., kas plāno attīstīt mājokļu apbūvi, vairāk izvēlas Ogri, Ikšķili, t.sk., piedaloties ALTUM zemo cenu mājokļu programmā. Investori, kas plāno attīstīt uzņēmējdarbību, arī plāno mājokļu būvniecību darbaspēkam, gan pilsētās, gan lauku teritorijās.» 

No Madlienas tirgus laukuma līdz augstas pievienotās vērtības ražošanai

Ogres attīstības stratēģijā pieminētas arī šādos dokumentos ierasti atrodamās «pareizās frāzes». Arī Ogre ekonomikas specializācijas jomā primāri plānojot attīstīt «augstas pievienotās vērtības industriālo un IT produkciju, elektroniku», kā nolūkā jāattīsta gan infrastruktūra, gan jāatbalsta investīciju piesaiste utt. Bet kā ar to veicies līdz šim? Bez SIA Hansa Matrix, saskaņā ar Ogres pašvaldības speciālistu sniegto informāciju, novadā darbojas vēl tikai trīs «augstas pievienotās vērtības industriālo un IT produkciju un pakalpojumus radošie uzņēmumi» — SIA SMART AERO (darbības joma — lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana), SIA Open Idea (datu apstrāde, uzturēšana; atrodas Ikšķilē) un SIA Amitum (datorprogrammēšana). Vēl Pārogres industriālajā parkā esot izdevies piesaistīt Ventspils elektronikas nozares uzņēmumu SIA Quality Jobs, kas ieguldījis nefinanšu investīcijas un radījis jaunas darba vietas.

Tāpat Ogres novada dome uzsver, ka tā aktīvi piedaloties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ogres biznesa inkubatora konsultatīvajā komisijā, veicinot «jaunu uzņēmumu, darba vietu izveidi, ražošanu, t.sk., precēm ar augstu pievienoto vērtību, un eksportu, augstus apgrozījuma un peļņas rādītājus.» Pašvaldība uzsver, ka Ogres biznesa inkubatora rādītāji esot konkurētspējīgi Latvijas mērogā, pamatojot to ar atsevišķiem fragmentiem no kādas LIAA prezentācijas, kur redzams, ka Ogres novads statistikā starp LIAA atbalstītajiem uzņēmumiem pērn bijis trešajā vietā Latvijā samaksāto nodokļu apmēra ziņā (aiz Daugavpils un Jelgavas) un otrajā vietā nodarbinātības pieauguma ziņā (aiz Daugavpils). Tiesa, starp norādītajiem lielākajiem uzņēmumiem abās kategorijās kopā gan ir tikai divi, kam ir kāda saistība ar Ogres novadu — SIA AEONPUMP un SIA IziPizi, no kuriem lielākais — SIA AEONPUMP — četru pastāvēšanas gadu laikā Ogres novadā bijis reģistrēts tikai astoņus mēnešus, bet tagad pārcēlies uz Rīgu. 

Ogrē tiekot rīkoti arī uzņēmēju semināri un informatīvie pasākumi, kuros komersantus informē par atbalsta projektiem, «piedāvājot dalību dažādos grantu konkursos un eksporta veicināšanas pasākumos.» Tomēr uz jautājumu, kādi plašāka mēroga grantu konkursi bez dažiem specifiski orientētiem (piemēram, reemigrantu izveidotiem vai reemigrantus nodarbinošiem uzņēmumiem paredzētiem), vēl pieejami Ogres uzņēmējiem, dome atbildi nesniedz. Zināms, ka Ogre ir viena no pašvaldībām, kuru uzņēmēji var pieteikties grantu programmai «Iedvesma», bet tajā uz kopējo fondu 80 000 eiro apmērā jāiztur konkurence ar vairāku citu Pierīgas pašvaldību pretendentiem. 

Ogres attīstības stratēģijā ierakstīta apņemšanās arī veicināt zinātnes un biznesa satikšanos, sniedzot «atbalstu uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbībai, zināšanu pārnesei un inovāciju komercializācijai (t.sk. produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana no vietējiem resursiem — koksnes, derīgajiem izrakteņiem)». Pašā Ogrē gan nav atbilstošu augstākā līmeņa izglītības iestāžu, tāpēc šajā ziņā tā atrodas vājākā pozīcijā nekā vairums citu valstspilsētu, kurās bāzētas vietējās universitātes. Tomēr pilsēta nepadodas, un vismaz juridiskās saites potenciālajai sinerģijai būvē ar citur esošām akadēmiskajām iestādēm: «Ogres novada pašvaldībai ir noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar Latvijas augstskolām, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Mākslas akadēmiju u.c. Notiek komunikācija un sadarbība arī ar Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu «BIOR», Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu «Silava» u.c. Lielāks uzsvars tiks likts zinātnisko institūtu uzrunāšanai, kuru darbība var būt saistīta ar Ogres novada vietējo resursu izmantošanu un efektivitātes paaugstināšanu, piem., Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu u.c.» Sadarbības rezultātā jau esot radušās arī «jaunas kompānijas, produkti», lai gan konkrētus piemērus dome nenosauc. 

Starp paveiktajiem un aktuālajiem darbiem biznesam svarīgas infrastruktūras izbūves jomā Ogres vadība uzskaita «uzņēmējiem svarīgu ielas posmu un laukuma pārbūvi» Ogrē, Pārogres industriālā parka degradēto teritoriju revitalizāciju, grants ceļu asfaltēšanu novadā, kā arī Madlienas tirgus laukuma izbūvi. «Biznesa vides, ekonomikas attīstībai primāri nepieciešams sakārtot apakšzemes inženierkomunikācijas un pievedceļus,» norāda dome. Pašvaldība regulāri izstrādājot «būvprojektus ceļu un ielu sakārtošanai uzņēmējdarbības tuvumā esošajai infrastruktūrai.»

Ikviens, kurš Ogrei regulāri braucis cauri ziemeļu–dienvidu vai pretējā virzienā, būs pamanījis, ka pilsētu sadalošā Rīga–Daugavpils dzelzceļa līnija rada būtisku satiksmes kavēkli — divās vietās (Kalna prospekta un Raiņa prospekta pārbrauktuvēs) veidojot mazpilsētai neadekvāti lielus auto sastrēgumus brīžos, kad pārbrauktuvi šķērso vilciens (kas notiek visai bieži). Tomēr divlīmeņu pārbrauktuves izbūve kādā no šīm vietām nav uzskaitīta starp pirmajiem tuvākajā nākotnē domes ieplānotajiem infrastruktūras darbiem. Šķērsojuma būvniecības iespēju Kalna prospektā dome piemin vien atbildes beigās, acīmredzot tikai kā ilgāka termiņa perspektīvu (lai gan pašvaldības tīmekļvietnē atrodama informācija, ka publiskā apspriešana par tilta būvniecības ieceri notikusi jau 2019. gadā). 

Statuss iegūts, bet vai izpratne?

Viens cēlonis Ogres kā pilsētas ekonomiskās vienības vājajai attīstībai, iespējams, ir tas, ka līdz šim par tieši pilsētas (kā neatkarīgas no novada) attīstīšanu plašākā mērogā nemaz pārāk daudz nav ticis domāts. Ogre allaž funkcionējusi (un turpina funkcionēt) vienā pašvaldībā ar tās novadu, bet valstspilsētas statusu ieguva pirms dažiem gadiem, kad pirms jaunās ATR to ierosināja deputāts Jānis Dombrava, pamatojot ar faktu, ka Ogres iedzīvotāju skaits ir līdzīgs vairāku citu Latvijas lielo (iepriekš — republikas) pilsētu iedzīvotāju skaitam (acīmredzot domāta Jēkabpils, Rēzekne un Valmiera). Taču Ogres pārvaldība, iespējams, joprojām kavējas reģionālas, nevis nacionāla mēroga pilsētas domāšanā, no kuras būtu sagaidāma jau pavisam cita līmeņa atbildība. Netieši to apliecina arī pašvaldības atbildes, kurās pilsēta gandrīz vienmēr tiek sapludināta vienotā veselumā ar visu novadu (nevis, piemēram, apzināta un izdalīta kā novada vai vēl plašākas teritorijas attīstības flagmanis). 

Arī konkrētu ekonomiskās attīstības mērķu Ogrei (un tās novadam) faktiski nav. Ir vienīgi tabula ar «attīstības izvērtējuma pamatrādītājiem», kur norādītas «mērķa vērtības 2027. gadā vai vēlamā attīstības tendence», taču tā ir tikpat piesardzīgi nekonkrēta kā Jelgavas gadījumā. Gandrīz visos ar ekonomiku saistītajos kritērijos — IKP, pievienotā vērtība, IIN ieņēmumi uz vienu deklarēto iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinātā summa — kā mērķis ierakstīts tikai «pieaug». Vienīgajā kritērijā, kur minēts konkrēts skaitlis, tiek pieļauta pat situācijas pasliktināšanās — proti, bezdarba līmenim mērķis nepārsniegt 3,5% robežu, lai gan tabulā norādītā bāzes vērtība 2022. gada sākumā ir zemāka — 3,2%. 

Spilgts raksturojums tam, kāda attieksme Ogrē valda pret ekonomiskās attīstības plānošanu, ir pašvaldības nespēja nosūtīt Bilancei Ogres novada Uzņēmējdarbības attīstības plānu un Investoru piesaistes plānu, kurus saskaņā ar Ogres novada attīstības programmas rīcības plānu bija jāizstrādā 2022.–2023. gada laikā. Abi plāni minēti kā pirmie uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu sarakstā ar atzīmi «Svarīgi». Pat atkārtoti uzdoti jautājumi par šo plānu esamību tiek ignorēti, no kā atliek secināt, ka rīcības plānā paredzētie dokumenti… nemaz nav izstrādāti. 

Tēlaini varētu sacīt, ka Ogres ekonomikas izaugsmei nepieciešamā papildu sēkla (valstspilsētas statuss, kuram, kā izteicies arī pilsētas mērs Egils Helmanis, nāk līdzi gluži praktiski labumi — plašākas iespējas piedalīties projektos, saņemt lielāku valsts finansējumu) — ir iesēta, taču augļus pagaidām vēl neredz. Vai tie ienāksies, lielā mērā atkarīgs no pilsētas turpmākās pārvaldības. Katrā ziņā iespējas Ogrei ir — tā atrodas tuvu Rīgai (ostai, lidostai), ar lielisku transporta savienojumu. Atliek izdarīt izvēli — vai turpināt mierīgi dusēt uz galvaspilsētas svārstmigrantu guļamrajona un attālināti strādājošo dzīvesvietas lauriem, vai tomēr mēģināt aktīvāk kalt pašai savu ekonomiku.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnī» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada oktobra (514.) numurā.

Lasiet arī …