Vai skaidras naudas darījumu ierobežojumi attieksies arī uz tirdzniecības automātiem?

Stingrāki informēšanas pienākumi par skaidras naudas darījumiem, jauni pienākumi bezskaidras naudas risinājumu ieviešanā, kā arī (pirmšķietami) atvieglotas prasības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem – šādas izmaiņas paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ierobežošanu.

VID saņems informāciju par skaidras naudas iemaksām bankomātos

Likuma grozījumu projekts paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) plašākas tiesības analizēt skaidras naudas iemaksas fizisko personu banku kontos, kas ļautu efektīvāk identificēt aplokšņu algu izmaksas (kā liecina pētījumi, aplokšņu algas veido pusi no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma). Patlaban VID rīcībā neesot ne visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, ne arī visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.

Tāpēc ar likuma izmaiņām plānots noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu reizi gadā līdz 1. februārim) informēt VID par klientiem – Latvijas rezidentiem, kuru maksājumu kontā (vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros) iepriekšējā gadā skaidras naudas iemaksu kopējā summa sasniedz 7000 eiro vai vairāk. Līdz šim kredītiestādēm bija pienākums ziņot VID tikai par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedza 15 000 eiro, taču šie dati neaptvēra tieši skaidras naudas iemaksas. 

Jaunie noteikumi paredzēs, ka VID tiks sniegta detalizēta informācija, kas ļaus identificēt tos iedzīvotājus, kuri, iespējams, slēpj ienākumus vai saņem aplokšņu algas. Kā piemērs likumprojekta anotācijā minēti Latvijas iedzīvotāji, kuru oficiālie ienākumi ir mazāki par 1000 eiro gadā. Tiek uzskatīts, ka dati par viņu veiktajām skaidras naudas iemaksām varētu palīdzēt atklāt nedeklarētus ienākumus.

Slieksnis 7000 eiro apmērā noteikts, aprēķinot „minimālo bezskaidras naudas vajadzību”, ko nosaka „tādi izdevumi, kurus persona nevar vai tai nav ērti samaksāt skaidrā naudā. Lielāko daļu no šiem izdevumiem veido komunālie maksājumi, pirkumi internetā, kā arī izdevumi, kas ir saistīti ar medicīnu, izglītību un izklaides un kultūras pasākumiem,” informē likumprojekta autori. Aprēķināts, ka mēnesī fiziskajai personai varētu būt nepieciešama bezskaidra nauda vismaz 500 eiro apmērā. No tā gan izriet, ka, ja izpilda minimālo kritēriju, sistēma tomēr nespēs identificēt aplokšņu algu saņēmējus (12 × 500 = 6000 eiro, jeb 1000 eiro zem noteiktā sliekšņa). 

Tāpat likumprojekts nosaka, ka turpmāk Novēršanas likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas ne tikai FID, bet arī VID (izmantojot FID sistēmu). Konkrētus gadījumus, kad sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, paredzēs Ministru kabineta noteikumos. Taču plānots, ka viens no šādiem gadījumiem būs visi skaidras naudas darījumi, kas sasniegs vismaz 750 eiro apmēru. Kā skaidro FM, šis pienākums neattieksies uz mazumtirdzniecības vietām, bet gan tikai Novēršanas likuma subjektiem. 

Tirgotājiem būs pienākums nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus

Likumprojekts kā ēnu ekonomikas samazināšanas instrumentu plāno arī administratīvi veicināt bezskaidras naudas norēķinus. Šim nolūkam paredzēts noteikt nodokļu maksātājiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā pienākumu nodrošināt iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Slieksnis 50 000 eiro apmērā izvēlēts, balstoties uz līdzīgu prasību, kas tiek piemērota komersantiem, reģistrējoties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem. 

Finanšu ministrija atzīst, ka izmaiņu pieņemšana sākotnēji varētu palielināt izmaksas „tiem nodokļu maksātājiem, kuri šobrīd savu saimniecisko darbību organizē vienīgi ar skaidras naudas norēķinu palīdzību”, taču ilgtermiņā, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumus, izmaksas varot pat samazināties, par ko liecinot pētījumi. Komerciālo izdevumu aprēķins rādot, ka vidēji POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie gada apgrozījuma virs 35 000 eiro. POS termināļi un citi digitālo maksājumu risinājumi kļūstot arvien izdevīgāki, turklāt mūsdienās esot pieejami arī tehnoloģiskie risinājumi, kuros POS iekārtas izmaksas vairs nepastāv – aplikācijas mobilajās ierīcēs (tomēr mainīgās izmaksas par darījumu saglabājas arī tajās).

Ko iesākt ar tirdzniecības automātiem?

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) tomēr iebilst plānotajām izmaiņām, norādot, ka pašreizējā likumprojekta redakcijā tā autori nav ņēmuši vērā būtisku aspektu. Proti, 50 000 eiro slieksnis bezskaidras naudas norēķinu ieviešanai noteikts nevis atsevišķai tirdzniecības vietai, bet gan nodokļu maksātājam. Tā kā vienam komersantam var piederēt vairākas tirdzniecības vietas, kur 50 000 eiro slieksnis tiek pārsniegts summāri (bet ne katrā no tām), POS termināļu izmantošana var kļūt ļoti neizdevīga. Īpaši problemātiski būšot pievienot banku karšu lasītāju visiem tirdzniecības automātiem (kuros katram atsevišķi mēdz būt pavisam neliels apgrozījums, reizēm vien padsmit eiro dienā), un šāda norma „likvidēs maza apgrozījuma tirdzniecības automātus kā šķiru”, tikšanās laikā ar FM pārstāvjiem norādīja Henriks Danusevičs, LTA valdes priekšsēdētājs. POS termināļa, kā arī interneta savienojuma izmaksu īpatsvars pret tirdzniecības automātu nelielo apgrozījumu neesot samērīgs, piebilda Vadims Ragimhanovs, SIA Sanitex Tirdzniecības nodaļas vadītājs. Olga Bogdanova, FM valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, atzina, ka šis aspekts likumprojekta izstrādes gaitā neesot ticis vērtēts, un solīja operatīvi meklēt risinājumu izmaiņām piedāvāto grozījumu redakcijā, mēģinot noformulēt izņēmumu tirdzniecības automātiem.

Par aizdomīgiem darījumiem neuzskatīs administratīvos nodokļu pārkāpumus

Plānotie grozījumi paredz arī izmaiņas attiecībā uz ziņojumu sniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem, kas skar nodokļu jautājumus. Patlaban spēkā esošā kārtība par aizdomīgu darījumu ziņojumiem VID, kas izriet no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.² panta piemērošanas, praksē mēdz radīt strīdīgas interpretācijas iespējas. Patlaban, saskaņā ar šo pantu, likuma subjektiem ir pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem tad, ja darījumam ir konkrētas „aizdomīguma pazīmes”, kuras aprakstītas likuma 22.² panta trešajā daļā. 

Tomēr aizdomīgu darījumu jēdziens, kā tas definēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) 1. panta 17. punktā, ir atšķirīgs. Tas attiecas uz līdzekļiem, kas ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Finanšu izlūkošanas dienests (FID), Finanšu nozares asociācija un citas iesaistītās institūcijas vairākkārt norādījušas, ka pašreizējais likuma regulējums nesaskan ar principu par riskos balstītu pieeju. Aizdomīgu darījumu klasificēšana, balstoties uz konkrētām pazīmēm nodokļu jomā, nenodrošina efektīvu kontroles sistēmu un var radīt neskaidrības. 

Piemēram, darījumi, kuri formāli atbilst kādai no likumā noteiktajām pazīmēm, ne vienmēr ir saistīti ar naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu, un likuma subjektam nebūtu pamata tos uzskatīt par aizdomīgiem, vismaz ne šajā kontekstā. Kā uzsvēris FID, pašreizējais regulējums rada interpretācijas, ka jāziņo ne tikai par aizdomīgiem darījumiem naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas jomā, bet arī par iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā. Tādējādi uzņēmumiem ir lieks administratīvais slogs un jāveic izpētes darbības pat situācijās, kurās konstatējami tikai administratīvie pārkāpumi un potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības iestāšanās slieksni. 

Lai risinātu šīs problēmas, ir ierosināts veikt būtiskus grozījumus likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantā. Galvenais priekšlikums ir atteikties no konkrētajām darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā un aizstāt tās ar elastīgāku sistēmu, kuras pamatā būtu regulāri atjaunojamas VID vadlīnijas. Panta trešo daļu ar tajā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā piedāvāts vispār izslēgt, bet pirmajā daļā – izņemt atsauci uz panta trešo daļu, tā vietā nomainot to ar formulējumu par darījumu, kas rada „aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.” 

Savukārt, lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjektu izpratni, kādos gadījumos par aizdomīgo darījumu ir iesniedzama informācija arī VID, iecerēts sagatavot vadlīnijas, kurās būs ietverts arī aktuālais darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums, informē likumprojekta autori Finanšu ministrijā. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada oktobra (136.) numurā.

• Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā septembrī
• Kā nodokļu konvencijas ietekmē nerezidenta algas nodokļus?

BJP NUMURU E-ARHĪVS