Ar plānotajiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā paredzēts uzņēmumiem atteikties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemto vēstuļu dublēšanas elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) un oficiālajā elektroniskajā adresē (e–adrese), kā arī VID paredzēta automatizēta lēmumu pieņemšana saistībā ar administratīvo pārkāpumu par valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 42. nodaļu «Automatizēta lēmuma pieņemšana». Grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL) pirmajā lasījumā Saeima pieņēma šī gada 20. jūnijā.

Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns skaidro, ka patlaban AAL 164. pantā ir noteikts, ka VID informācijas sistēmās var fiksēt administratīvos pārkāpumus un pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Tādējādi automatizēta lēmuma pieņemšana ir paredzēta tikai saistībā ar šiem administratīvajiem pārkāpumiem. 

Neskarot redakcionālos precizējumus, likumprojekts «Grozījumi Administratīvās atbildības likumā» papildina AAL 164. pantu ar vairākiem jauniem pārkāpumu veidiem, proti, valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošana vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšana. Šie pārkāpumu veidi ir iekļauti regulējumā, lai varētu pieņemt lēmumu par soda piemērošanu, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi, norāda S. Vilcāns.

Pilnībā automatizēta lēmumu pieņemšana nepastāv

Administratīvo pārkāpumu tiesībās pilnībā automatizēta lēmumu pieņemšana līdz šim nepastāvēja, apgalvo S. Vilcāns. Tieslietu ministrijas rīcībā nav ziņu, ka VID jau būtu izmantojis AAL 164. pantā noteikto automatizētu lēmumu pieņemšanas iespēju. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka likumā vēl nav noteiktas pienācīgas procesuālās garantijas privātpersonām.

Ar 2023. gada 8. jūnija likumu «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»» ir noteikts, ka VID likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tā administrētajiem nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas maksājumiem ir tiesīgs piešķirt un atteikt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu ar VID informācijas sistēmas sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi (sk. likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta 9.² daļu). Tieslietu ministrijai nav zināms, vai VID praksē šādus lēmumus ir pieņēmis.

Automatizētas lēmumu pieņemšanas mērķis

«164. panta tiešais un procesuālais mērķis ir nodrošināt administratīvā pārkāpuma procesa efektivitāti un soda neizbēgamību, respektīvi, arī soda efektivitāti un atturošo ietekmi,» uzsver S. Vilcāns. «Tomēr AAL 164. pants ir tikai procesuāls instruments, un automatizēta lēmumu pieņemšana nav pašmērķis. Šis regulējums skatāms kopsakarā ar attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem un to mērķi, kādu valsts ir vēlējusies sasniegt ar to pienākumu palīdzību, kuru neievērošanas gadījumā piemērojama administratīvā atbildība. Citiem vārdiem sakot, atbilde meklējama apsvērumos, kāpēc ir noteikts pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas. AAL 164. pants ir tikai viens no līdzekļiem, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt, lai šie noteiktie mērķi tiktu sasniegti.»

Runājot par ieguvumiem, automatizēta lēmumu pieņemšana kopumā nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi, uzsver ministrijas pārstāvis. Ja pārkāpumu skaits ir salīdzinoši liels, amatpersonām nav iespējams konstatēt visus pārkāpumus un veikt administratīvā pārkāpuma procesu visos gadījumos. Tā rezultātā arī soda efektivitāte un atturošā ietekme ir visai neliela. Ja iespējamība, ka pārkāpumu konstatēs un personu sodīs, ir niecīga, tad administratīvā pārkāpuma esība nespēj būtiski ietekmēt pārkāpēju rīcību. 

S. Vilcāns norāda, ka šo situāciju varētu mainīt automatizēta lēmumu pieņemšana. Reālais ieguvums būs vērtējams, analizējot, vai tā rezultātā vairāk personu izpildīs tiesību normās noteiktos pienākumus un kā tas ietekmēs šo pienākumu pamatā esošos mērķus.

Automatizēta lēmuma pieņemšanas kārtība

Ar grozījumiem AAL tiek papildināts ar 42. nodaļu «Automatizēta lēmuma pieņemšana», kas ietver šādus pantus:

• 303. pants. Automatizētas lēmuma pieņemšanas pamatnoteikumi;
• 304. pants. Tiesības saņemt paskaidrojumu;
• 305. pants. Automatizēti pieņemta lēmuma saturs un apliecināšana;
• 306. pants. Sūdzība par automatizēti pieņemtu lēmumu;
• 307. pants. Tiesības atcelt prettiesisku automatizēti pieņemtu lēmumu.

«Šobrīd gandrīz visi normatīvie tiesību akti ir rakstīti, pašsaprotami pieņemot, ka tajos minētos lēmumus pieņem cilvēks. Tomēr automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumā lēmuma pieņemšanas process ir atšķirīgs. Tas rada nepieciešamību attīstīt citādu pieeju, kā nodrošināt personas pamattiesības procesā,» jaunas nodaļas paredzēšanu likumā skaidro S. Vilcāns. Eiropas Savienības un starptautiskajos tiesību aktos ir attīstīts minimālais nepieciešamais procesuālo garantiju apjoms — tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust viedokli, tiesības saņemt paskaidrojumu par lēmumu un tiesības apstrīdēt lēmumu. Lai pienācīgi nodrošinātu šīs tiesības, likumprojektā ir ietverta nodaļa «Automatizēta lēmuma pieņemšana».

Lēmuma pieņemšanas process

S. Vilcāns skaidro automatizēto lēmuma pieņemšanas procesu. 

VID informācijas sistēmā fiksē pārkāpuma esību. Balstoties uz noteiktu datu kopumu un izmantojot iepriekš noteiktu lēmuma pieņemšanas shēmu, informācijas sistēmā automatizēti tiek pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Lēmumā norāda, ka tas ir pieņemts, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Tāpat norāda amatpersonu, proti, to iestādes struktūrvienību, kura nodrošina lēmuma pieņemšanu un tiesības saņemt paskaidrojumu. 

Lēmumam pievieno arī informāciju par tā pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu un tā sekām, kā arī lēmuma pieņemšanā un lēmuma pieņemšanas sistēmas izveidē iesaistītajām personām. Lēmumu paziņo pie administratīvās atbildības saucamajai personai. VID lēmumus var paziņot, izmantojot EDS. Tas neizslēdz iespēju izmantot arī citus pieļaujamos paziņošanas veidus.

Personai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā. Tas attiecas tikai uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar automatizēto lēmuma pieņemšanu, piemēram, detalizētāk izskaidrot lēmuma pieņemšanas shēmu vai izmantoto datu ieguves avotus.

Tiesības iesniegt sūdzību

Personai ir tiesības iesniegt sūdzību par šādu lēmumu vispārīgajā kārtībā. Likumprojektā ir paredzēts ilgāks sūdzības iesniegšanas termiņš, proti, viens mēnesis, lai persona varētu pilnvērtīgi izmantot savas tiesības. Grozījumos ir īpaši paredzēts, ka sūdzību var izskatīt tikai cilvēks. 

Likumprojektā ir paredzētas plašas amatpersonas tiesības atcelt prettiesisku lēmumu. Amatpersona to var darīt gan pēc savas iniciatīvas, gan uz personas izteikta viedokļa pamata. Persona var vēl neiesniegt sūdzību un informēt amatpersonu, ka lēmums kaut kādu iemeslu dēļ ir prettiesisks, piemēram, deklarācija patiesībā ir iesniegta. 

Amatpersona šādā gadījumā var ātri un vienkārši atcelt automatizēti pieņemto lēmumu, neiesaistot augstāku amatpersonu. Arī tad, ja persona iesniedz sūdzību augstākai amatpersonai, amatpersona, redzot, ka sūdzība ir pamatota, var pati atcelt lēmumu un sūdzību nemaz nenosūtīt augstākai amatpersonai.

Pirms lēmuma pieņemšanas persona nevarēs paust viedokli

Likumprojekta anotācijā norādīts: 

«Rūpīgi analizējām jautājumu par to, ka personai nebūs iespēju paust viedokli VID pirms automatizētās lēmuma pieņemšanas,» saka S. Vilcāns. «No vienas puses, likumprojektā automatizēta lēmumu pieņemšana ir pieļauta vien saistībā ar dažiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tie ir tādi pārkāpumi, kurus ir iespējams konstatēt, izmantojot informācijas sistēmas vai citus tehniskos līdzekļus, un kur nav nepieciešama plaša vērtēšanas brīvība. Piemēram, deklarācijas neiesniegšana ir vienkārši konstatējama. Attiecīgie pārkāpumi arī neprasa sarežģītu apstākļu vērtējumu.»

«No otras puses, likumprojektā ir paredzētas iepriekš minētās procesuālās garantijas, kādu nav «parastajā» administratīvā pārkāpuma procesā,» turpina ministrijas pārstāvis. «Turklāt arī tas, ka lēmums ir pieņemts automatizēti, nenozīmē, ka lēmums uzreiz stājas spēkā un ir jāmaksā sods. Personai ir salīdzinoši ilgs laiks, lai informētu, ka lēmums ir nepareizs, vai iesniegtu sūdzību. Piemēram, ja persona konstatē, ka tai ir piemērots sods, lai arī deklarāciju tā ir iesniegusi savlaicīgi, pietiktu informēt lēmumā norādīto amatpersonu, lai tā nekavējoties atceltu šādu lēmumu.»

S. Vilcāns uzsver, ka šis aspekts nepavisam nav jaunums administratīvās atbildības sistēmā. Šobrīd, ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu arīdzan piemēro bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie atbildības, un pirms tam neuzklausot personu. 

Kādi ir sodi

Saskaņā ar AAL 161. panta trešo daļu par VID informācijas sistēmās fiksētajiem administratīvajiem pārkāpumiem personai piemēro attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

Šāds soda apmērs ir saistīts ar to, lai personai nepiemērotu konkrētajā gadījumā nesamērīgu un netaisnīgu sodu, skaidro ministrijas pārstāvis. Automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumā netiek izvērtēti tipiskie soda piemērošanas kritēriji, piemēram, pie administratīvās atbildības saucamās personas personība, mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi.

Ja nozari regulējošajā likumā par pārkāpumu nav noteikts īpašs naudas soda minimālais apmērs, tas nozīmē, ka minimālais naudas sods ir divas naudas soda vienības jeb 10 eiro (AAL 16. panta trešā daļa).

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 141. pantā noteikti sodi par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, bet 142. pantā — par informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu.

Par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu sodi noteikti likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 32. panta pirmajā un otrajā daļā.

Par gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu sodi noteikti Grāmatvedības likuma 42. pantā «Grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošana, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšana».

Var atteikties no informācijas dublēšanas

Ar grozījumiem AAL iecerēts papildināt 81. pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

Tieslietu ministrija skaidro, ka grozījumi AAL paredz ietvert likuma «Par nodokļiem un nodevām» 7.² pantam līdzvērtīgu regulējumu, to vispārinot un attiecinot uz visām valsts informācijas sistēmām, kuru izmantošana attiecīgajā jomā ir obligāta. Paziņojamā dokumenta pieejamību vienlaikus nodrošinās arī oficiālās elektroniskās adreses kontā tikai gadījumā, ja persona nebūs no šādas informācijas dublēšanas atteikusies valsts informācijas sistēmā.

Inese Helmane

KOMENTĀRS

Automatizēta lēmuma pieņemšana disciplinēs tos, kuri regulāri kavē

Grozījumi Administratīvās atbildības likuma 81. pantā dos iespēju uzņēmumiem atteikties no VID saņemto vēstuļu dublēšanas EDS un oficiālajā e–adresē. LRGA ir jau vairākas reizes vērsusi VID uzmanību uz šo faktu, bet diemžēl līdz šim likums noteica, ka visas vēstules jāsūta arī uz oficiālo e–adresi, neskatoties uz to, ka tiek izmantots EDS. Šīs izmaiņas būtu reāls sloga samazinājums uzņēmumiem un grāmatvežiem, jo tagad, pateicoties tam, ka visas VID vēstules arī tiek sūtītas uz oficiālo e–adresi, tā ir kļuvusi par sava veida «miskasti». Normāli ir, ja ir oficiāli noteikts saziņas kanāls ar VID, tad uzņēmumiem būs iespēja atteikties no informācijas, kura tiek saņemta EDS, sūtīšanas papildus uz e–adresi

Ar grozījumiem paredzēts izteikt 164. pantu šādā redakcijā:

Automatizēta lēmuma pieņemšana ievērojami atvieglotu VID darbu, bet vai visos gadījumos var pielietot automatizāciju? Kas būs gadījumos, kad atskaites tiek kavētas, jo neiet EDS? Var jau, protams, teikt, ka nevajag atlikt atskaišu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, bet dzīvē ir dažādas situācijas. 

Automatizēta lēmuma pieņemšana noteikti disciplinētu tos, kuri regulāri kavē, jo tagad sods neseko un tāpēc rodas visatļautības sajūta. 

Jautājums ir vēl par to, kurā brīdī tiks automātiski piemērots sods? Vai tad, kad uzņēmums būs vienreiz nokavējis kādas atskaites iesniegšanu, sākumā būs laipns atgādinājums par atskaites kavējumu un aicinājums iesniegt pārskatu? Vai tikai tad, ja uzņēmums nereaģē vai regulāri kavē atskaites, varēs piemērot automātisko sodīšanu? Ārpakalpojuma grāmatvežiem būs ļoti rūpīgi jāseko, lai pārskatu iesniegšanas kavēšana nenotiktu grāmatvežu vainas dēļ, jo citādi viņu klienti varēs vērsties pie pakalpojumu sniedzējiem, lai tie kompensētu zaudējumus jeb soda naudu.

Pozitīvi ir tas, ka persona, kura saņems automatizēti pieņemtu VID lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, būs tiesīga prasīt paskaidrojumu par lēmumu pieņemšanā izmantotajiem datiem. Cerams, ka arī praksē, nevis tikai uz papīra, strādās punkts, ka amatpersona varēs atcelt lēmumu, ja tas būs prettiesiski automatizēti pieņemts.

Kopumā visas izmaiņas, kas samazina birokrātiju un atvieglo grāmatvežu ikdienas darbu, ir vērtējamas pozitīvi. Lai varētu sakārtot vidi, kurā paši strādājam, dažreiz ir jāpieņem pirmajā acu uzmetienā šķietami nepopulāri lēmumi, bet ilgtermiņā tas disciplinē gan uzņēmumus, gan grāmatvežus. Bet no valsts puses arī tiek sagaidīts, ka nodokļu maksātājiem un grāmatvežiem tiek nodrošināta ērta un ātra saziņas platforma ar VID un citām valsts institūcijām, lai pārskatu iesniegšana vienmēr noritētu raiti un bez aizķeršanās.

Jums arī varētu interesēt:

• Dažādi līgumi — dažādi datumi un ziņojumi
• Kas grāmatvedim jāatceras par darba līgumiem