Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte.

Kad ļauts apvienot spēkus?

Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri nespēj iepirkumā piedalīties individuāli, varētu iesniegt piedāvājumus, apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku, kurš ir līdzīgā situācijā,” sacīja M. Buša. Tomēr svarīgi saprast, kas tieši ir atļauts, un kas – ne. 

Viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā – vai tirgus dalībnieks būtu spējīgs konkrētajā iepirkumā piedalīties arī individuāli, neapvienojoties ar citu? Ja atbilde ir nē, tad drīkst vienoties un iesniegt kopīgu piedāvājumu, taču pretējā gadījumā vajadzētu piedalīties atsevišķi (izņemot gadījumu, kad izpildās Konkurences likuma 11. panta otrās daļas kritēriji). 

Kā noteikt, vai tirgus dalībnieks ir spējīgs piedalīties individuāli? Pirmkārt, jāskatās nolikuma prasības, kas nosaka to, vai pretendents spēj kvalificēties. Tiesa, ir situācijas, kad formāla atbilstība nolikuma prasībām vēl negarantē, ka uzņēmums ir praktiski spējīgs izpildīt iepirkuma līgumu. Tāpēc var ņemt vērā citus apstākļus – piemēram, ekspertīze/specializācija, iepriekšēja pieredze līdzīgu pasūtījumu izpildē, piekļuve darbiniekiem, zināšanām, iekārtām, finanšu resursi, spēja nodrošināt kvalitāti, spēja nodrošināt piegādi laikus, citi līgumi, kas ierobežo pretendenta kapacitāti u.c. 

Vērtējot pretendenta spēju izpildīt iepirkumu, tiek vērtēts, vai tas iepriekš jau iesniedzis individuālu piedāvājumu līdzīgā iepirkumā (par to pašu vai līdzīgu priekšmetu). Ja jā, tiek uzskatīts, ka dalībnieks ir spējīgs iesniegt individuālu piedāvājumu, ja vien nav notikušas objektīvas izmaiņas tā darbībā (tās pretendentam jāpierāda). Arī gadījumā, ja pretendentam patlaban nav vajadzīgās kapacitātes, bet tas varētu šo kapacitāti īsā laika periodā paplašināt līdz nepieciešamajam apjomam (piemēram, piesaistot kādu speciālistu uz iepirkuma izpildes laiku), tas var tikt uzskatīts par pilnvērtīgu individuālu konkurentu. Ja iepirkumā iespējams iesniegt piedāvājumus par atsevišķām līguma daļām, tad uzņēmumiem, kuri ir spējīgi iesniegt piedāvājumu kaut vai par vienu daļu, tiek uzskatīti par pilnvērtīgiem konkurentiem, un tiem jāpiedalās atsevišķi. Iepirkumos ar pirmskvalifikācijas atlasi par konkurentiem, kam jāiesniedz piedāvājumi atsevišķi, tiek uzskatīti tie tirgus dalībnieki, kas iztur šo atlasi. 

Iepriekšminētos apsvērumus drīkst neņemt vērā un pretendentam ir atļauta piedalīšanās iepirkumā ar apvienotu piedāvājumu arī kā konkurentiem tad, ja vienošanās atbilst Konkurences likuma 11. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, ka vienošanās:

• veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību (piemēram, procesu efektivizācija);
• rada labumu patērētājiem (piemēram, veicina zemāku cenu vai augstāku kvalitāti);
• neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;
• nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

Atbilstība minētajiem kritērijiem jāpierāda tirgus dalībniekiem. 

Rezumējot – vienošanās iepirkumos ir atļautas, ja tirgus dalībnieki atsevišķi nespētu izpildīt iepirkuma prasības vai pastāv Konkurences likuma 11. panta otrajā daļā minētie noteikumi (kopīga piedāvājuma iesniegšana rada labumu pasūtītājam un patērētājiem) un abos gadījumos ir ierobežota apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju. Jāatceras arī, ka vienošanos nedrīkst slēgt starp vairāk tirgus dalībniekiem, nekā būtu nepieciešams iepirkuma izpildei. 

„Protams, papildus tam, kas noteikts vadlīnijās, var pastāvēt arī citi pierādījumi par to, ka vienošanās mērķis bija kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Mēs šos pierādījumus neignorēsim,” sacīja M. Buša. 

Klupšanas akmens – informācijas apmaiņa

Svarīgs aspekts saistībā ar kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos ir arī informācijas apmaiņa. Ja tirgus dalībnieki, kuri ir konkurenti, apmainās ar komerciāli sensitīvu informāciju, tas pats par sevi var būt konkurences tiesību pārkāpums. Vienošanās dalībniekiem savā starpā vajadzētu apmainīties tikai ar to informāciju, kas ir nepieciešama piedāvājuma iesniegšanai un līguma izpildei, un ierobežot šīs informācijas saņēmējus.

Par precedentiem, kuros Konku­rences padome uzņēmumu kopīgajos iepirkumos konstatējusi konkurences tiesību normu pārkāpumus, vebinārā pastāstīja Ieva Šmite. 

Kādā no situācijām, kur iemesls apvienot spēkus bijis legāls (komersanti individuāli nevarēja kvalificēties lielajiem ERAF fondu iepirkumiem) problēma bijusi tieši apmainīšanās ar informāciju, turklāt arī par citiem iepirkumiem. Piedevām praksē faktisko izpildi iepirkumam lielākoties realizējis tikai viens tirgus dalībnieks, tātad apvienības ietvaram vispār nebija pamata. 

Tāpat jāievēro, kā nedrīkst rīkoties ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja sadarbībā. Par „sarkano karogu” Konkurences padomei apakšuzņēmēja piesaiste kļūst tad, kad ģenerāluzņēmējs atkārtoti izvēlas vienus un tos pašus apakšuzņēmējus, turklāt tie paši ir piedalījušies iepirkumā kā pretendenti, bet neuzvarēja. Nereti šie apakšuzņēmēji darbus veic par tirgus situācijai pavisam neadekvātām cenām. 

„Tas liecina, ka tie ir „čaulas” aizsega piedāvājumi bez patiesas vēlmes konkurēt. Jo īpaši, ja šāda tendence vērojama vairākās iepirkuma daļās vai tas notiek ar regularitāti noteiktā laika periodā starp noteiktiem tirgus dalībniekiem. Tā var tikt uztverta kā pārkāpuma tipoloģija,” uzsver I. Šmite. 

Pārkāpumus var konstatēt arī situācijās, kad iepirkuma izpildei tiek piesaistīti kādi sertificēti/licencēti speciālisti, ārpakalpojuma sniedzēji. Šajā gadījumā jāpievērš uzmanība, kā vienoties ar šiem speciālistiem, lai nenotiktu nevēlama sensitīvas informācijas izpaušana kādām trešajām pusēm. Sensitīva ir visa informācija, ar kuru tirgus dalībnieki konkurē, piebilst I. Šmite. 

Atsevišķs riska faktors ir darbinieki, kas paralēli strādā vairākos konkurējošos uzņēmumos (tāpat arī darbinieki, kas pāriet darbā no viena konkurējošā uzņēmuma uz citu). „Protams, tirgus ir mazs un tādas situācijas var būt, taču jāpatur prātā risks par informācijas apmaiņu, un šie jautājumi noteikti jāizrunā ar darbiniekiem,” atgādina I. Šmite. 

Uz paaugstinātu pārkāpumu iespējamību norāda arī trešās personas (piemēram, apakšuzņēmējs, ārpakalpojumu sniedzēji), kas gatavo dokumentus publiskajam iepirkumam. Jāņem vērā arī cilvēciskie faktori, nepārkāpjamās robežas jāpārrunā arī ar paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem, kuri strādā konkurējošos uzņēmumos. Piesardzība jāievēro arī, strādājot kopīgos birojos, koplietošanas telpās – reizēm uzņēmumi „saaug” ikdienas darbā tik cieši, ka rodas grūtības nodalīt, kur sadarbība pārsniedz pieļaujamās normas no konkurences tiesību viedokļa. 

Kā pareizi uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus?

Uzņēmumiem praksē rodas jautājumi, kādai jābūt pareizajai formai, kā uzrunāt vēl kādu tirgus dalībnieku iespējamai kopīgai dalībai iepirkumos, ja uzņēmums izvērtējis, ka viens pats piedalīties nespētu. „Balstoties uz savu sapratni par citu tirgus dalībnieku spējām, var vērsties pie identificētajiem potenciālajiem sadarbības partneriem, konkrēti pasakot, kurā iepirkumā vēlas piedalīties un tieši kādi resursi pietrūkst,” norāda M. Buša. Konkurences padomes skatītajās lietās parasti pat nefigurējot e–pasti ar uzaicinājumu kopīgi piedalīties iepirkumos, bet gan informācijas apmaiņa jau ar konkrētiem iepirkumu dokumentiem, piebilda I. Šmite. „Uzrunas formāts ir brīvs, taču galvenais – lai ir skaidrs, ka uzņēmums meklē sadarbības partneri konkrētā iepirkumā, konkrētiem darbiem vai kvalifikācijas kritērijiem,” skaidroja eksperte. 

Ja uzņēmums kvalificējas iepirkumam viens pats, taču saņem kāda cita pretendenta aicinājumu kādā iepirkuma daļā piedalīties kopīgi, tā neesot automātiski aizliedzama prakse. „Svarīgi apsvērt, kādi ir ieguvumi abām pusēm, kā arī pasūtītājam. Ja tas ir domāts, lai uzlabotu piedāvājumu, padarītu to konkurētspējīgāku, un tur nav nekādas slēptas vēlmes vienoties par dalības nosacījumiem, sadalīt iepirkumu daļas un tamlīdzīgi,” sacīja I. Šmite. „Ideālā gadījumā otram pretendentam, kurš nevar piedalīties iepirkumā atsevišķi, vajadzētu meklēt kādu, kas ir tādā pašā pozīcijā, nevis sadarboties ar uzņēmumu, kurš var startēt individuāli. Šādā situācijā tiešām jāvērtē, kādi ir ieguvumi no sadarbības, vai tie attaisno potenciālo konkurences ierobežojumu,” piebilda M. Buša. Svarīgi arī ņemt vērā, kāda ir kopējā konkurence iepirkumā – vai tajā piedalās daudzi, vai tikai divi pretendenti (kuriem, vienojoties par kopīgu dalību, konkurence izzūd vispār).

Par visām situācijām, kad rodas šaubas vai jautājumi, Konkurences padome aicina konsultēties. Padome garantē anonimitāti, turklāt, ja kāda situācija vai fakti tiek atklāti konsultatīvos mērķos, padome to neizmantojot citam mērķim, norāda I. Šmite. Tāpat Konkurences padome ir izstrādājusi „Vadlīnijas par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos jeb joint bidding” tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi piedalās iepirkumu procedūrās, īpaši, apvienojoties pilnsabiedrībā un vienojoties par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos. Tajās ir skaidroti pamatprincipi, kas jāņem vērā visiem tirgus dalībniekiem, apsverot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā. Vadlīnijas ļaus tirgus dalībniekiem noskaidrot, vai tie ir uzskatāmi par konkurentiem konkrētajā iepirkumā un kāds ir pieļaujamais informācijas apmaiņas apjoms. Vadlīniju pielikumā ir apkopota Latvijas un ārvalstu konkurences iestāžu un tiesu prakse, savukārt vadlīniju noslēgumā atrodams pašnovērtējuma rīks, lai, ņemot vērā vadlīnijās skaidrotos principus, ērtā veidā palīdzētu tirgus dalībniekam novērtēt, kāda būtu piemērotākā forma dalībai iepirkumā – apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku un iesniedzot kopīgu piedāvājumu vai piedaloties iepirkumā individuāli.

Vebināra atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš

Kad ir atļautas piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības?

Konkurences padome skaidro, ka uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības, var veidot piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības. Tās pirmām kārtām ieteicams izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju.

Lai arī dalība pilnsabiedrībā vai apvienībā nav aizliegta no konkurences tiesību regulējuma, sadarbības partneriem ir jāņem vērā un jāizvērtē riski, kas var rasties, uzņēmumiem īstenojot dažādas atļautās sadarbības formas – apvienības, pilnsabiedrības vai apakšuzņēmēju piesaiste darbu veikšanai.

Uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību vai citu sadarbības formu kā aizsegu plašākai sadarbībai, nekā tas nepieciešams konkrētajā iepirkumā, tajā skaitā sadarbības partneriem aizliegts apmainīties ar sensitīvu uzņēmuma informāciju, kas neattiecas uz tā iesaistes apmēru un veidu iepirkumā. Raugoties no konkurences tiesību viedokļa, komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū. Tā var būt informācija, kas satur datus gan par pagātni, gan esošo situāciju vai nākotni. Atkarībā no komersanta ieskatiem, par šādu informāciju pamatā tiek uzskatīta informācija par cenas veidošanas noteikumiem, pārdošanas apjomiem, t.sk. tirgus daļām, specifiskiem piegādātājiem, izmaksu struktūru, kā arī cita informācija.

Pirms sadarbības uzsākšanas katram dalībniekam ir būtiski saprast – kā tiks veidota sadarbība, kāds būs sadarbības mērķis, ilgums un apmērs, attiecīgi to atrunājot sadarbības līgumā. Vienošanās saturam jābūt iespējami precīzam un nepārprotamam.

Jāatceras, ka jebkurā gadījumā sadarbība starp konkurentiem, ja tā tieši vai netieši skar cenas, tirgu vai klientu sadali, ir horizontāla karteļa vienošanās, kas ir aizliegta. Tādējādi sadarbība, kas paredz vairāku iepirkumu sadali un sadarbības dalībnieku vienošanos par cenām arī citos objektos, ir aizliegta. Būtiski, ka dalības pilnsabiedrībā vai apvienībā mērķis ir konkurentu resursu apvienošana darbiem, ko katrs atsevišķi nevar izpildīt. Savukārt, ja konkurenti – lielie tirgus dalībnieki – regulāri vienojas par kopīgu dalību iepirkumos, kurus tie spēj izpildīt arī bez savstarpējās sadarbības, šādas vienošanās var tikt vērtētas kā aizliegtas vienošanās to ietekmes dēļ.

Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību kā aizsegu tirgus sadalei. Spriedumā tiesa ir uzsvērusi, ka kopīga piedāvājuma iesniegšana ir iespēja maziem uzņēmumiem piedalīties lielos iepirkumos, taču šādas apvienības nebūtu pieļaujamas, ja katrs tās biedrs ir spējīgs līgumsaistības pildīt patstāvīgi.

Tikmēr iepirkumu rīkotāji ir aicināti iepirkumu specifikācijā neparedzēt nesamērīgus ierobežojumus uzņēmumu sadarbības formām, kā arī vienlaikus pievērst uzmanību iepirkuma pretendentu pieteiktajai dalībai. Īpaša vērība jāpievērš gadījumos, ja uzņēmums piedāvājumu ir iesniedzis gan apvienības sastāvā, gan individuāli, jo pastāv risks, ka kopējā piedāvājuma informācija ir izmantota arī individuālā piedāvājuma sagatavošanai, kā rezultātā tas var nebūt veidots patiesas konkurences apstākļos.

Lai sekmētu spēcīgas, patiesas konkurences apstākļos veidotu piedāvājumu saņemšanu un tādējādi mazinātu aizliegtu vienošanos riskus publiskajos iepirkumos, Konkurences padome aicina pasūtītājus lūgt pretendentus iesniegt apliecinājumu par neatkarīgu piedāvājumu izstrādāšanu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada augusta (134.) numurā.

• Konkurences neitralitātes princips un tā pārkāpumu izpausmes
• Izstrādātas vadlīnijas par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos

BJP NUMURU E-ARHĪVS