Kā valsts amatpersonai nenonākt interešu konfliktā

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonas privātās intereses var ietekmēt tās profesionālo lēmumu pieņemšanu, vienlaikus mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai, konkrētai institūcijai un publiskajai pārvaldei kopumā. Šajā rakstā apskatīti divi ierobežojumi, kas jāievēro valsts amatpersonai: aizliegumu veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā un amata savienošanas ierobežojumus.

Interešu konflikts var izpausties dažādos veidos, piemēram, valsts amatpersona pieņem lēmumu par sava radinieka (laulātā vai bērna) pieņemšanu darbā, pamatojoties uz konkursa komisijas lēmumu, vai valsts amatpersona vizē vai saskaņo dokumentu, kura saturs attiecas uz tās radinieku. Uz jautājumu, kas amatpersonai jādara, lai nenonāktu interešu konfliktā, īsā atbilde ir vienkārša: tai jāievēro likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Turklāt tiesību normas skaidri nosaka rīcību, kas amatpersonai ir jāievēro, lai nenonāktu interešu konfliktā. Pie tam valsts amatpersonai ir jāraugās, lai tā ne tikai, veicot amata pienākumus, nenonāktu interešu konfliktā, bet arī netiktu apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. 

Aizliegums veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā 

Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir jāatceras, ka likumā ir skaidri noteikti administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi jeb aizliegums veikt amata pienākumus, ja veicamā darbība skar vai var skart pašas valsts amatpersonas, tās radinieka vai darījuma partnera personiskās vai mantiskās intereses, ietekmē vai var ietekmēt. Tas nozīmē, ka nav jākonstatē, ka amatpersonas veiktā darbība ir faktiski ietekmējusi pašas amatpersonas, tās radinieka vai darījumu partnera personiskās vai mantiskās intereses, pietiek ar fakta konstatāciju, ka amatpersona ir veikusi attiecīgo darbību. 

Nereti tiek uzdots jautājums, kā izpaužas personiskās intereses. Personisku interesi raksturo ieguvums, priekšrocība vai arī zaudējums, kas ne vienmēr ir saistīts ar mantiskām vērtībām. Personisks ieguvums var būt, piemēram, goda vai atzinības raksts, izmantojot amata pilnvaras, no datu bāzes atvieglotā ceļā iegūta informācija par sevi. Personisks ieguvums var izpausties arī kā, piemēram, vēlme mazināt kontroli pār sevi, saviem radiniekiem vai darījumu partneriem vai atbalstīt sev simpatizējošu politisko spēku. Tikmēr mantiskas intereses ir personisku interešu veids, kas saistīts ar nepārprotamu vai iespējamu mantisku ieguvumu vai zaudējumu. Šādas intereses avots var būt gan lietas un darījumi, piemēram, īpašumi vai valsts iepirkums, gan atalgojums, kas saņemts, piemēram, strādājot papildu darbu.

Vienkāršojot likuma normas, var apgalvot, ka interešu konflikta situācija rodas tad, kad personiskas vai mantiskas intereses ietekmē vai var ietekmēt amatpersonas objektivitāti. Proti, kad objektīvi iespējams apšaubīt to, ka amatpersona darbojas sabiedrības, nevis privātu interešu vadīta. 

Amatpersonām ir jāatceras, ka likumā definētais radinieku loks atšķiras no tā, ko mēs ikdienā saprotam ar vārdu „radinieki”. Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē vīrs un sieva ir radinieki. Tāpat par radiniekiem tiek uzskatīti vecāki, t.sk. adoptētāji un adoptētie, vecvecāki, bērni, kā arī mazbērni, brāļi, pusbrāļi, māsas un pusmāsas. Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā likuma grozījumi, ar kuriem radinieku definīcija ir papildināta, ierakstot tajā partnerus, ar kuriem ir reģistrēta partnerība. 

Uzzinot par aizliegumu veikt amata darbības, ja tās skar radiniekus, nereti tiek uzdots jautājums, vai radiniekiem aizliegts strādāt vienā iestādē. Likums neaizliedz radiniekiem strādāt vienā iestādē. Ir svarīgi, lai, pildot amata pienākumus, radinieki nenonāktu interešu konfliktā un valsts amatpersona nesagatavotu vai neizdotu administratīvos aktus, neveiktu uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, neslēgtu līgumus vai neveiktu jebkādas citas amata darbības, kas skar amatpersonas radinieku. 

Turklāt likumdevējs ir noteicis, kā valsts amatpersonai jārīkojas, nonākot interešu konflikta situācijā, nosakot tai pienākums nekavējoties sniegt informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku, tostarp laulāto, un arī darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kas ietilpst tās amata pienākumos. 

Savukārt augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai saskaņā ar iepriekšminētajā likumā noteikto ir pienākums uzdot attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai, lai tādējādi izslēgtu iespējamu interešu konflikta situāciju. 

Lai labāk saprastu, kam jāziņo par interešu konflikta situāciju, amatpersonai pašai sev jāatbild uz jautājumu, kura augstāk stāvoša amatpersona ir tiesīga attiecīgo uzdevumu vai darbību nodot izpildei citai amatpersonai. Visbiežāk šī augstāk stāvošā amatpersona ir tiešais vadītājs. 

Amata savienošanas ierobežojumi

Amata savienošanas ierobežojumi noteikti ar mērķi novērst interešu konfliktu un nodrošināt valsts amatpersonu darbības objektivitāti un neitralitāti. Kopējais likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” princips nosaka, ka valsts amatpersonai amatu savienošana ir pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām un nekaitē amatpersonas tiešo pienākumu izpildei. Tomēr valsts amatpersonām ir jāatceras, ka ierobežojumi var būt noteikti speciālajā normatīvajā aktā, piemēram, Pašvaldību likumā ir noteikti papildu amata savienošanas ierobežojumi pašvaldības deputātiem. Savukārt Zemessardzes likumā ir noteikti ierobežojumi uzņemšanai Zemessardzē, nosakot, ka Zemessardzē uzņem personas, kuras nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, valsts drošības iestādē, pašvaldības policijā, ostas policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldē. 

Amatpersonām jāatceras, ka likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē amats ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros publiskas personas iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā. Amats šā likuma izpratnē nav valsts amatpersonas darbs, pārstāvot savu institūciju starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība. Tāpat amats nav arī biedra statuss kādā organizācijā vai komercsabiedrības kapitāldaļu īpašnieks. Piemēram, ja amatpersonai pieder kapitāla daļas savā SIA, neatkarīgi no kapitāla daļu daudzuma, tas nebūs amats likuma izpratnē un lai būtu par kapitāla daļu īpašnieku, amata savienošanas atļauja nav jāsaņem. Arī, ja amatpersona darbojas kādā konsultatīvajā padomē ārpus savas institūcijas un šīs konsultatīvās padomes izveidotājs par darbu nav noteicis atalgojumu, amata savienošanas atļauja nav jāsaņem. 

Likumā valsts amatpersonām noteikti vispārējie un speciālie amata savienošanas ierobežojumi. Vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma 6. pantā, attiecas uz visām valsts amatpersonu grupām, kurām ir saistoši speciālie amata savienošanas ierobežojumi, kas savukārt noteikti likuma 7. pantā. Tas nozīmē, ka amata savienošanas ierobežojumi nav noteikti, piemēram, pašvaldības deputātam, publiskā iepirkuma komisijas loceklim, maksātnespējas administratoram.

Speciālie amata savienošanas ierobežojumi ir atšķirīgi dažādām valsts amatpersonu grupām. 

Vispārējie amata savienošanas ierobežojumi

Ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, tad valsts amatpersonas amatu var savienot ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās publiskās personas institūcijās. Ierobežojumā minēto amatu skaitā neietilpst pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionālā sportista un radošais darbs.

Turklāt, tai valsts amatpersonai, kurai likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. pantā noteikti speciālie amata savienošanas ierobežojumi, bez rakstveida atļaujas saņemšanas atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar: 

• amatu, kuru ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;
• pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (svarīgi ir pārliecināties, vai plānotais darbs atbilst konkrēta darba definīcijai); 
• saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, gūstot ienākumus tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības. Piemēram, bez rakstveida atļaujas saņemšanas amatpersona var pārdot dažādus konservējumus, sukādes, sīrupus, vīnu u.tml., kas gatavoti no savā piemājas saimniecībā izaudzētām izejvielām (lauksaimnieciskā ražošana). Svarīgi pārliecināties, ka darbība atbilst likumā ietvertās darbības jomas definīcijai;
• saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;
• tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;
• amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;
• dienestu Zemessardzē, ja speciālajā likumā nav noteikts citādi.

Speciālie amata savienošanas ierobežojumi

Atsevišķām amatpersonu grupām, piemēram, valsts civildienesta ierēdņiem, publiskas personas institūciju vadītājiem un viņu vietniekiem, kapitālsabiedrību valdes locekļiem, pašvaldību domju priekšsēdētājiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, pagastu pārvalžu vadītājiem un citiem likumā ir noteikti speciālie valsts amatpersonas savienošanas ierobežojumi. 

Piemēram, valsts civildienesta ierēdņiem, kā arī tām personām, kas valsts amatpersonas statusu ieguvušas, jo amata pienākumos ir noteiktas tiesības izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu speciālie amata savienošanas ierobežojumi noteikti 7. panta sestajā daļā. Šīm amatpersonām, pirms amata savienošanas saņemot rakstveida atļauju, papildus vispārējiem amata savienošanas ierobežojumiem atļauts savienot savu amatu ar amatu arodbiedrībā, amatu citā publiskas personas institūcijā vai privātā uzņēmumā, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā. Šai valsts amatpersonu grupai aizliegtu amatu nav. Savukārt publiskas personas institūciju vadītājiem un viņu vietniekiem, kapitālsabiedrību valdes locekļiem, pašvaldību domju priekšsēdētājiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, pagastu pārvalžu vadītājiem ir noteikti stingri speciālie amata savienošanas ierobežojumi. 

Biežāk pieļautais pieņēmums, kas rada pārkāpumu, ir maldīgais pieņēmums, ja par kādu darbu netiek saņemta atlīdzība (samaksa), amata savienošanas atļauja nav nepieciešama. Jāatceras, ka atlīdzības saņemšana nav kritērijs. Lai saprastu, vai konkrētās darbības veikšanai ir nepieciešama rakstveida atļauja, amatpersonai vispirms jāsaprot, vai veicamās darbības atbilst likumā dotajai amata definīcijai. Piemēram, rakstveida atļauja amata savienošanai ir nepieciešama arī gadījumos, kad amatpersona kā vecāku pārstāvis tiek ievēlēta izglītības iestādes padomē, arī brīvprātīgā darba veikšanai, citas personas, kas nav radinieks, pilnvarojuma izpildei, tai skaitā bez atlīdzības, pienākumu veikšanai reliģiskā vai sabiedriskā organizācijā, biedrībā, politiskajā partijā. 

Amata savienošanas atļaujas saņemšanas kartība

Ja amata savienošanai nepieciešama atļauja, valsts amatpersonai tā jāsaņem pirms amata savienošanas, uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās. Atļauja jālūdz rakstveidā, un tas var būt iesniegums pēc iestādes apstiprināta parauga vai iesniegums brīvā formā, norādot pēc iespējas pilnīgāku informāciju par plānoto darbu. 

Iestādes vadītājs lēmumu izsniegt vai atteikt amata savienošanas atļauju pieņem 30 dienu laikā, vērtējot, vai savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar amatpersonai saistošajām ētikas normām, nekaitēs amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai, nekaitēs Latvijas valsts interesēm, ja darba izpilde paredzēta ārvalstī, starptautiskajā organizācijā, tās pārstāvniecībā (misijā) vai tās uzdevumā. 

Ja persona, stājoties valsts amatpersonas amatā, ieņem vēl citu amatu, kura savienošana ir pieļaujama, saņemot rakstveida atļauju, tai pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā jāiesniedz lūgums atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. 

Savukārt, ja persona, kurai valsts amatpersonas statusu nosaka pēc tam, kad pieņemts lēmums par iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, vienlaikus ieņem citu amatu, kura savienošana ir pieļaujama, saņemot rakstveida atļauju, tai ir pienākums septiņu dienu laikā no valsts amatpersonas statusa dienas rakstveidā iesniegt lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. 

Gan šajā rakstā apskatītie ierobežojumi un aizliegumi, gan citi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi un aizliegumi ir vērsti uz korupcijas un interešu konflikta riska novēršanu, nodrošinot, ka valsts amatpersonas neizmanto savu amatu personīgu labumu gūšanai. Turklāt, ja amatpersonas darbojas saskaņā ar augstiem ētikas standartiem un izvairās no interešu konfliktiem, stiprinās sabiedrības uzticība publiskās pārvaldes institūcijām. Tāpat ierobežojumi un aizliegumi nodrošina, ka amatpersonas lēmumus pieņem taisnīgi un objektīvi, nevis balstoties uz personīgajām interesēm. 

Aicinājums, kļūstot par valsts amatpersonu, rūpīgi iepazīties ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto un ar konkrētās institūcijas iekšējo normatīvo regulējumu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kā atbildīgā institūcija par šī likuma piemērošanu gan jaunajām, gan esošajām valsts amatpersonām sniedz bezmaksas konsultācijas, lai stiprinātu šo personu zināšanas un preventīvi samazinātu pārkāpumu riskus.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada augusta (134.) numurā.

• KNAB piecu gadu laikā par trauksmes celšanu atzinis 94 ziņojumus
• Valsts amatpersonas nedrīkst veikt darbības ar uzņēmumu, kurā ir patiesie labuma guvēji

BJP NUMURU E-ARHĪVS