Lielāka atbildība, piesaistot ārvalstu darbaspēku

Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm¹. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē. 

1 Trešo valstu pilsoņi, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Izmaiņas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku no viena līdz trīs gadiem fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti. 

Iepriekš spēkā esošais regulējums neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami plašas tiesības ierobežot tos uzaicinātājus, kas nav ievērojuši būtiskas ar ārzemnieku uzaicināšanu un nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības. Tas paredzēja uzaicinātājam uzņemties atbildību tikai par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā. Šajos gadījumos nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā bija jāinformē PMLP vai Valsts robežsardze, ja nav izpildīti minētie nosacījumi, kā arī, ja nepieciešams, jānodrošina izdevumu segšanu, kas saistās ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijā un atgriešanos mītnes zemē. 

Atbilstoši līdz šim spēkā esošajām normām, kas iekļautas Imigrācijas likumā saistībā ar ielūgumu un izsaukumu noformēšanu, uzaicinātājam varēja noteikt aizliegumu uzaicināt ārzemniekus nodarbinātības nolūkā, bet tas attiecās tikai uz ļoti ierobežotu gadījumu skaitu – ja uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas saistībā ar nodokļu samaksu vai gadījumos, ja uzaicinātājs pēdējā gada laikā pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības.

Starpnieku uzņēmumi veicina nelegālās migrācijas plūsmas

Šengenas līguma dalībvalstīm un Latvijas tiesībsargājošām institūcijām ir izdevies apzināt ne tikai darba ņēmējus, kas nu jau kļuvuši par nelegālajiem migrantiem, bet arī starpnieku uzņēmumus, kas iesaistījušies nelegālās migrācijas plūsmas veicināšanā uz Šengenas līguma dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā. Šādos gadījumos komercsabiedrība (darba devējs) uzaicina savu darbinieku, kuru tai nav nodoma nodarbināt Latvijā, bet kurš tūlīt pēc tiesību uz nodarbinātību saņemšanas dodas uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, lai tur tiktu pie darba, iespējams, neievērojot Šengenas līguma nosacījumus un pārkāpjot attiecīgās valsts migrāciju regulējošo normatīvo aktu prasības. 

Likumprojekta anotācijā secināts, ka Imigrācijas likumā paredzētais regulējums līdz šim ir bijis nepietiekams, lai varētu izskaust šo negatīvo tendenci. Komercsabiedrību valdes locekļi un/vai pilnvarotās personas, kuru darbība izraisījusi šaubas par tās likumīgumu un kurām PMLP amatpersonas lūdz iesniegt papildu dokumentus un veic dažādas pārbaudes, iesaistot arī Valsts robežsardzes darbiniekus, tādējādi apgrūtinot ārzemnieku uzaicināšanu, operatīvi nodibina citu komercsabiedrību un turpina iesāktās aktivitātes. 

Minētās darbības rada kaitējumu Latvijas tēlam citu Šengenas līguma dalībvalstu starpā, un to novēršana prasa ievērojamu valsts pārvaldes iestāžu administratīvo resursu ieguldījumu.

Jaunas tiesības PMLP

No 8. jūnija spēkā stājušies grozījumi, kas papildina Imigrācijas likuma 9.¹ pantu un nosaka, ka papildu iepriekš spēkā esošajiem uzaicināšanas lieguma noteikšanas pamatiem PMLP tiek paredzētas tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs:

• sniedzis nepatiesas ziņas vai nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto informēšanas pienākumu, – uz laiku līdz vienam gadam;
• nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto izdevumu segšanas pienākumu, – uz laiku līdz vienam gadam. Ja uzaicinātājs lēmuma par aizlieguma noteikšanu darbības laikā šos izdevumus nav sedzis, PMLP var pieņemt atkārtotu lēmumu par aizliegumu uzaicināt ārzemnieku;
• uzaicinājis ārzemnieku, kurš pārkāpis ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kura uzturēšanās Latvijā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatojumam, – uz laiku līdz diviem gadiem;
• pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības vai nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, – uz laiku līdz trim gadiem.

Uzaicinātājam ir tiesības likuma 9.¹ panta trešajā daļā minēto lēmumu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu PMLP priekšniekam. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Jāņem vērā, ka 9.¹ pantā minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Par ko var piemērot administratīvo atbildību

Imigrācijas likums papildināts ar jaunu 68.⁷ pantu, kas paredz uzaicinātājam piemērot administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas pieļauti, uzaicinot un nodarbinot viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Atbildība var tikt piemērota:

• par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa neatbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim;
• par ārzemnieka veselības aprūpes, uzturēšanās Latvijā vai atgriešanās mītnes zemē izdevumu nesegšanu nepieciešamības gadījumā;
• ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasību pārkāpšanu;
• uzaicinātā ārzemnieka darba samaksas nenodrošināšanu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā;
• par kompensāciju neizmaksu vai citu atlikušo saistību neizpildi sezonas darba veicējam.

Fiziskajai personai, kas ieņem komercreģistrā reģistrētu amatu attiecīgajā juridiskajā personā (uzaicinātājs), var piemērot naudas sodu no 42 līdz 100 naudas soda vienībām (viena vienība – pieci eiro) un tiesību izmantošanas aizliegumu – ieņemt noteiktu amatu komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās uz laiku līdz vienam gadam – vai bez tā.

Uz laiku ierobežo trešo personu ieceļošanu

Pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma Imigrācijas likuma 4. pants papildināts ar jaunu divpadsmito daļu, nosakot, ka uz noteiktu laiku var ierobežot ārzemnieku – trešo valstu valstspiederīgo – vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijā.

Ministru kabinets, izvērtējot ietekmi uz iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, var izdot noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek noteikti vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumi Latvijā.

Ārlietu ministrija sava priekšlikuma pamatojumā norāda, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī strauji auga Krievijas Federācijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot ES. Savukārt ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022. gada 30.–31. augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personas pārvietošanos pāri robežām. 

Jāvērš uzmanība, ka 18. jūlijā ir stājušies spēkā arī jaunākie Imigrācijas likuma grozījumi, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 20. jūnijā. Izmaiņas paredz, ka Latvijā mītošajiem un arī darba attiecībās esošajiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 2025. gada 15. jūlijam, ja PMLP līdz 2025. gada 30. jūnijam nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Savukārt līdz 2025. gada 17. novembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas tiem, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi. 

Noteiks jomas, kurās darbaspēks no ārvalstīm ir ļoti nepieciešams

Saeima ir deleģējusi Ministru kabinetu izdot saistošos noteikumus, kas noteiktu tautsaimniecības jomas, kurās darbaspēks no ārvalstīm ir ļoti nepieciešams.

Valdībai līdz 2024. gada 31. augustam ir jāizdod noteikumi, kas nosaka jomas, kā arī prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuri darbam Latvijā ir tiesīgi uzaicināt ārzemniekus, kuru nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus pieņem un izskata, lēmumus pieņem un dokumentus izsniedz Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos. Valdībai ir jānosaka arī to valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šāda nodarbinātībai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas.

Jāsadarbojas ar NVA

Imigrācijas likumu 9. pants paredz Ministru kabinetam arī noteikt kārtību, kādā darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) piesaka brīvu darba vietu ārzemnieka piesaistei, pamato tās nepieciešamību un sadarbojas ar NVA pieteiktās brīvās darbavietas aizpildīšanā, un kārtību, kādā aģentūra sniedz atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību. Mērķis ir mazināt darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nodrošināt un neierobežot nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazināt negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu, kas var radīt arī būtiskus valsts reputācijas riskus.

Šādu stingrāku kārtību ārvalstu darbaspēka piesaistīšanai paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais grozījumu projekts Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, akcentē Natālija Ešenberga, Sorainen ZAB zvērināta advokāta palīdze. Proti, saskaņā ar rosinātajām izmaiņām gadījumos, kad darba devējs ir paredzējis nodarbināt ārzemnieku, noslēdzot darba līgumu, darba devējs iegūst tiesības vērsties PMLP, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja darba devējs ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību. 

NVA izsniegtu šādu atzinumu darba devējam triju darba dienu laikā pēc brīvās darbavietas prasībām piemērotu pretendentu atlases procesa noslēguma, ja pieteiktā brīvā darbavieta nav aizpildīta un darba devējs ir pieteicis pieejamu, atklātu, brīvu darbavietu NVA vakanču informācijas sistēmā. Turklāt darba devējam būtu jāpamato brīvo darbavietu skaits, jāsadarbojas ar NVA brīvās darbavietas prasībām piemērotu pretendentu atlases procesā, izvērtējot aģentūras piedāvātos kandidātus līdz 10 darbdienām, un ir jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam. 

N. Ešenberga vērtē, ka minētais, iespējams, ne tikai paildzinās jauna darbinieka piesaistes procesu, bet arī uzliks godprātīgiem darba devējiem, tai skaitā tiem, kuriem ir nepieciešamība piesaistīt darbiniekus ar specifiskām zināšanām un pieredzi, pienākumu izvērtēt visus iespējamus kandidātus un norādīt pamatotus iemeslus kandidātu noraidījumam. Tikai pēc šī procesa darba devējs varēs vērsties PMLP ielūguma vai izsaukuma noformēšanai. 

Saskaņā ar grozījumu projektu gadījumā, ja NVA konstatē, ka tās vakanču informācijas sistēmā nav darba devēja prasībām atbilstoša kandidāta, NVA atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību izsniegtu darba devējam triju darba dienu laikā no šī fakta konstatēšanas brīža.

Grozījumu projekts, tāpat kā līdz šim, neskars tādu ārzemnieku nodarbināšanu, kurus ir paredzēts nodarbināt kā ārzemniekus ar augstu kvalifikāciju ar ES zilo karti, kuriem PMLP piešķir tiesības uz nodarbinātību bez brīvas darba vietas pieteikšanas NVA. 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gan vēstulē izteikusi iebildumus, ka tās ieskatā nosacījums saņemt NVA atzinumu, lai darba devējs iegūtu tiesības vērsties PMLP ielūguma vīzas vai izsaukuma uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir pretrunā Valdības deklarācijā norādītajam uzdevumam mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa. 

Nosacījums iegūt atzinumu, nenorādot kādas tieši prasības jāizpilda darba devējam, lai šādu atzinumu iegūtu, ir atklāts un nenoteikts juridisks jēdziens, kas ir nepaskaidrots un interpretējams pēc pašas iestādes ieskatiem. LDDK ieskatā šāda nepiepildīta tiesību norma, jautājumā, kurā pēc būtības jārod līdzsvars starp darba devēju ekonomiskajām interesēm un publiskās personas kontroles veikšanas interesēm, nav samērīga un jau sākotnēji darba devēju nostāda sliktākā stāvoklī.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) savā atzinumā norādījusi, ka jau iepriekš tā politikas veidotājiem ir paudusi, ka darba devēji vispirms izvēlas darbinieku meklēt vietējā darba tirgū. Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība ir uzskatāma par galēju nepieciešamību, reaģējot uz vietējā darbaspēka nepietiekamību. Kaut arī statistika liecina, ka uzņēmumiem teorētiski vajadzētu būt iespējām atrast darbinieku Latvijā, praksē tas ne vienmēr darbojas, jo ir dažādi sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, attālums līdz darba vietai, atalgojums, nepietiekama kvalifikācija vai vēlme atrast indivīdam tīkamāku darbu, kas apgrūtina dibināt darba tiesiskās attiecības.

LTRK norāda, ka darba devējam ir jābūt pilnīgi skaidriem nosacījumiem, pie kādiem tiek saņemts NVA atzinums. Liels risks ir iestādes darbiniekiem vajadzīgo zināšanu trūkums, lai izvērtētu biznesa lēmuma par darbaspēka piesaisti pamatotību, kas attiecīgi var mazināt iestādes darbinieku vēlmi pieņemt darba devējam pozitīvu lēmumu un uzņemties par to atbildību. Turklāt no praktiskās darbinieku piesaistes puses faktiski no 10 kandidātiem strādāt atbrauks vien trīs vai četri darbinieki, jo, piemēram, dažiem tiks atteikta vīza vai uzturēšanās atļauja, kāds neatbrauks, jo gaidot vīzu būs pārdomājis, saņēmis citas valsts vīzu, apstākļi ģimenē u.c. Tāpat ir risks, ka kāds no darbiniekiem, kas ierodas, būs neatbilstošs kvalifikācijai, neskatoties uz korekti veikto atlases procesu. Aprakstītās problēmas bieži ir iemesls arī lielajam vakanču skaitam, jo praksē piesaistes process ir ļoti sarežģīts. 

Nepieciešamais iztikas nodrošinājums

Ja ārzemnieks vēlas saņemt vīzu un tiesības uz nodarbinātību, kā arī uzturēšanās atļauju, nepieciešamajam finanšu līdzekļu apjomam jeb darba algai, ko izmaksā darba devējs, ir jābūt ne mazāk par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju.

No 2024. gada 1. aprīļa nepieciešamais iztikas nodrošinājums saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 225 „Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu” ir šāds:

• ārzemniekam, kurš Latvijā ieceļo ar vīzu vai ir tādas valsts pilsonis, kuram vīza nav nepieciešama un vēlas saņemt vīzu un tiesības uz nodarbinātību:

• ne mazāk par darba samaksu atbilstoši Latvijā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai nozarē vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo algu. Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā – 1537 eiro;

• ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību kā sezonas darbinieks – ne mazāk par strādājošo vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē iepriekšējā gadā: 

• augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības – 1297 eiro;

• mežsaimniecība un mežizstrāde – 1748 eiro;

• zivsaimniecība – 1539 eiro.

Individuālajiem komersantiem, pašnodarbinātajiem, kā arī uzņēmumu amatpersonām u.tml., šis regulējums var būt atšķirīgs. Jāņem arī vērā, ka šāds minimālais iztikas nodrošinājums ir nepieciešams visam nodarbinātības periodam.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada augusta (134.) numurā.

• Zaļais koridors viesstrādnieku piesaistei
• Darba tirgū vērojams mērens bezdarba pieaugums

BJP NUMURU E-ARHĪVS