Konkurences neitralitātes princips un tā pārkāpumu izpausmes

Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. Nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces.

„Konkurences neitralitāte ir princips, kas paredz, ka visiem tirgus dalībniekiem – gan publiskajiem, gan privātajiem – ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Publiskas personas kapitālsabiedrība nedrīkstētu baudīt priekšrocības tāpēc, ka tā pilnībā vai daļēji pieder publiskai personai,„ skaidroja Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste vebinārā „Konkurences neitralitāte: ko ņemt vērā?”

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādījusi, ka konkurences neitralitāte ir princips, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai nepamatotas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt, ka visas kapitālsabiedrības (publiskas un privātas) darbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos.

Aizliegts ierobežot vai deformēt konkurenci

Konkurences neitralitātes ievērošanas pienākums ir noteikts Konkurences likuma 3. panta otrajā daļā. Tajā norādīts: tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošina brīvu un godīgu konkurenci.

Konkurences neitralitātes regulējuma subjekti ir publiskās personas – valsts un pašvaldību iestādes, kā arī publisku personu kapitālsabiedrības, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme.

Konkurences neitralitātes regulējums ir salīdzinoši jauns, tas tiek piemērots no 2020. gada 1. janvāra. Konkurences likums nosaka Konkurences padomei uzraudzīt, kā publiskās personas un to kapitālsabiedrības izpilda pienākumu, sava darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.

Konkurences neitralitātes pārkāpuma izpausmes ir noteiktas Konkurences likuma 14.¹ pantā. Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:

• tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
• priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība;
• darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.

Kad vieniem noteikumi ir labvēlīgāki

Tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, attiecas uz situācijām, kad tirgū darbojas vairākas kapitālsabiedrības, kas atrodas salīdzināmos apstākļos. Bet publiskas personas vai publiskas kapitālsabiedrības rīcības rezultātā vienam vai dažiem no tirgus dalībniekiem noteikumi ir labvēlīgāki nekā citiem bez racionāla skaidrojuma. Proti, nav iespējams pamatot atšķirīgo attieksmi pret šiem tirgus dalībniekiem.

Kad tiek piemērots šis punkts un kā konstatēt, vai tas ir piemērojams? Visbiežāk tie ir gadījumi, kad publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība rīko iepirkumus vai izsoles un iepirkuma dokumentācijā ietver noteikumus, kas, iespējams, ir labvēlīgāki kādam no tirgus dalībniekiem. 

Kā piemēru A. Vitjazeva minēja patlaban ļoti aktuālos gadatirgus, kuros nereti pašvaldības „rezervējušas” tirdzniecības vietas uzņēmējiem, kas reģistrēti to teritorijā, faktiski izslēdzot vai ļoti ierobežojot iespējas tirdzniecībā piedalīties citiem tirgus dalībniekiem no citām pašvaldībām.

Konkurences padomes pārstāve akcentēja, ka šajos gadījumos ir jāmēģina rast saprātīgs līdzsvars starp pašvaldības vēlmi atbalstīt vietējos uzņēmējus no vienas puses un sabiedrības interesi gūt maksimāli lielu labumu no uzņēmēju savstarpējās konkurences no otras puses.

Nereti gadatirgu ietvaros notiek arī citi publiskie pasākumi, kurus rīko privātie tirgus dalībnieki. Ir gadījumi, kad viņi pašvaldībai lūdz atbalstu kāda pasākuma rīkošanai. Pašvaldībai vajadzētu izstrādāt skaidrus principus, atbilstoši kuriem tiek piešķirts atbalsts pasākumam, tādējādi nodrošinot caurskatāmu procesu un iepriekš zināmus kritērijus.

A. Vitjazeva kā piemēru minēja Rīgas pašvaldību, kurai kritēriji par pašvaldības atbalstu kultūras un mākslas pasākumu īstenošanai saistošos noteikumos tika izstrādāti un pieņemti pērnā gada beigās. Šādi saistošie noteikumi izdoti ari Mārupes novadā.

Priekšrocību radīšana

Otra konkurences neitralitātes pārkāpuma izpausme – priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība – attiecas uz situācijām, kad publiska persona ar saistošiem noteikumiem, lēmumiem vai rīkojumiem nodrošina savai kapitālsabiedrībai labākus apstākļus, salīdzinot ar privātā kapitāla konkurentiem.

Kā piemēru A. Vitjazeva minēja telpu nomu kultūras pasākumu organizēšanai, kad pašvaldība nosaka atšķirīgu nomas maksu sev (savai kapitālsabiedrībai) un privātajiem kapitāla uzņēmumiem. Tas attiecināms uz gadījumiem, kad tiek plānots sniegt komerciālus maksas pakalpojumus. 

Šāda konkurences neitralitātes pārkāpuma izpausme īsti nav attiecināma uz gadījumiem, kad publiskā persona telpas nodod bezmaksas kultūras vai kādu nekomerciālu pasākumu organizēšanai.

Trešā konkurences neitralitātes pārkāpuma izpausme – darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū – ir ļoti tuva un līdzīga pirmajai izpausmei par tirgus dalībnieku diskrimināciju. 

Kad regulējumu nepiemēro

Konkurences neitralitātes regulējumu nepiemēro, ja publiskas personas vai publiskas personas kapitālsabiedrības darbība tieši izriet no citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr.  97 „Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” paredz citādāku metodiku, kā nosaka nomas cenu, ja viena publiskā persona iznomā nekustamo īpašumu citai publiskai personai.

Otrs noteikums, kas izslēdz konkurences neitralitātes piemērošanu, ir gadījumi, kad tiek konstatēts, ka uz publiskas personas vai publiskas personas kapitālsabiedrības darbību iespējams attiecināt dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma regulējumu. Kāpēc tā? Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir smagāks konkurences tiesību pārkāpums nekā konkurences neitralitātes pārkāpums, tādēļ arī piemērojamais sods par šo pārkāpumu ir lielāks. Līdz ar to situācijā, kad būs konstatējams, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atrodas dominējošā stāvoklī noteiktā tirgū un ir ļaunprātīgi to izmantojusi, tiks piemērots Konkurences likuma 13. pants.

Tāpat lēmums, ar kuru konstatēts konkurences neitralitātes pārkāpums, nedrīkst padarīt neiespējamu valsts pārvaldes uzdevumu, kā arī pašvaldības autonomo funkciju un pašvaldībai deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Šajā gadījumā tiek runāts par tādām funkcijām kā siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Proti, Konkurences padomes lēmuma dēļ nevarētu rasties situācija, ka nav iespējama minēto funkciju izpilde.

Vienlīdzīga regulējuma nodrošināšana

Kas ir jādara, lai izdotos ievērot konkurences neitralitāti? Viens no būtiskākiem principiem ir saimnieciskās darbības funkciju nodalīšana no publiskajām funkcijām (uzņēmējdarbības daļu nodala no publiskām funkcijām, kas bieži vien ir deleģētas ar likumu).

Otrs princips ir komercdarbības izmaksu nodalīšana. Pretējā gadījumā rodas situācija, ka publiskas personas kapitālsabiedrība varētu izmantot līdzekļus, kas paredzēti publisko funkciju izpildei, komercdarbības attīstībai, tādējādi izmantojot priekšrocības, kas nav pieejamas privātā kapitāla sabiedrībām, un tas var novest pie konkurences mazināšanās. 

Trešais princips ir vienlīdzīga regulējuma nodrošināšana. Tas nozīmē, ka gan uz publiskas personas kapitālsabiedrībām, gan uz privātiem tirgus dalībniekiem attiecina vienādu regulējumu un visi tirgū darbojas uz vienādiem noteikumiem.

Ceturtais princips ir konkurenci veicinoša publisko iepirkumu un izsoļu organizēšana. Sludinot iepirkumus vai veidojot izsoļu nolikumus, publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būtu jāpiedomā pie tā, lai dalība būtu iespējama pēc iespējas plašākam tirgus dalībnieku lokam un būtu vienlīdzīga attieksme un iespējas pret visiem pārējiem potenciālajiem pretendentiem, kas ietver arī vienādu pieeju informācijai kontekstā ar attiecīgo iepirkumu vai izsoles priekšmetu.

Konkurences neitralitātes pārkāpuma novēršana

Kā tiek novērsti konkurences neitralitātes pārkāpumi, kāda ir sadarbība ar Konkurences padomi? Pirmais no priekšnoteikumiem gan attiecībā uz publiskām personām, gan uz publisku personu kapitālsabiedrībām ir tas, ka Konkurences padome veic pārrunas. Pārrunas ir obligāts priekšnoteikums konkurences neitralitātes regulējuma piemērošanai, parasti tās tiek veiktas rakstveidā.

Tas izpaužas tādējādi, ka Konkurences padome nosūta savus apsvērumus, kur saskata konkurences neitralitātes riskus. Publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība savukārt sniedz par to savu viedokli. A. Vitjazeva uzsvēra, ka pārrunu gaitā iespējams arī secināt, ka pārkāpums neeksistē.

Primārais mērķis ir pārrunu ceļā panākt labprātīgu maksimāli ātru konkurences kavēšanas novēršanu, tādējādi minimizējot iespējamos zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem.

Bieži vien Konkurences padome saņem jautājumu, kāpēc attiecībā uz konkurences neitralitāti nav līdz šim ierosināta neviena pārkāpumu lieta. Atbilde ir meklējama pārrunās, jo praktiski vienmēr visas pārrunas ir bijušas sekmīgas un nav bijis nepieciešams ierosināt lietu.

Pārkāpumu novēršanas process publiskai personai atšķiras no procesa, kas ir jāveic publiskas personas kapitālsabiedrībai. Proti, attiecībā uz publiskām personām Konkurences padome ir tiesīga veikt tikai pārrunas. Konkurences padomei nav tiesību pieņemt sodošu lēmumu attiecībā uz publisko personu.

„Ja pārrunas ir pozitīvas, viss ir labi un mēs šķiramies,” sacīja A. Vitjazeva. „Bet, ja pārrunas ir negatīvas, Konkurences padome attiecībā uz pašvaldībām var vērsties Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.”

Savukārt, ja konkurences kavējums izrietēs no normatīvā akta prasībām un tam nav racionāla izskaidrojuma, Konkurences padome vērsīsies ar iespējamu priekšlikumu pie ekonomikas ministra, norādot uz konstatētajiem trūkumiem regulējumā.

Pārkāpumu novēršanas procesā ar publiskas personas kapitālsabiedrību arī vispirms ir jāveic pārrunas. „Ja tās ir negatīvas un nespējam vienoties par to, ka publiskas personas kapitālsabiedrības rīcība būtu maināma, tad Konkurences padome ierosina lietu un atkārtoti veic pārrunas. Ja tās ir sekmīgas, tad seko publiskas personas kapitālsabiedrības apņemšanās un lēmums par lietas izpētes izbeigšanu un tiesisko pienākumu uzlikšanu,” skaidroja Konkurences padomes pārstāve.

Savukārt, ja pārrunas ir nesekmīgas, tad seko process, kas noslēdzas ar lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Par pārkāpumiem publisko personu kapitālsabiedrībām naudas sods var sasniegt trīs procentus no iepriekšējā gada apgrozījuma, bet tas nevar būt mazāks par 250 eiro.

Piemēri, kā novērsti konkurences neitralitātes pārkāpumi 

Konkurences padome konstatēja, ka SIA Liepājas namu apsaimniekotājs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumi saturēja stingrāku noteikumus, lai mainītu namu pārvaldnieku, nekā to paredz Dzīvokļa īpašuma likums. Tādējādi, liekot šķēršļus klientiem mainīt mājas apsaimniekotāju, tika likti šķēršļi jauniem tirgus dalībniekiem ienākt tirgū.

Ventspils un Daugavpils pilsētu pašvaldībās bija izdoti saistošie noteikumi, kuros bija noteiktas ekskluzīvas tiesības sniegt kapu bedres rakšanas pakalpojumu tikai publiskas personas kapitālsabiedrībām. Vienlaikus abu pilsētu pašvaldības arīdzan sniedza visus apbedīšanas pakalpojumus. Līdz ar to publiskas personas kapitālsabiedrības varēja nodrošināt kompleksāku pakalpojumu. Tas radīja konkurences priekšrocības attiecīgajam publisko personu kapitālsabiedrībām, salīdzinot ar privātajiem tirgus dalībniekiem.

SIA Jēkabpils ūdens darbojās vienlaikus gan kā asenizācijas pakalpojumu sniedzējs, gan kā reģistra turētājs attiecībā uz asenizācijas pakalpojumiem, notekūdeņu nodošanu. Līgumprojekts, ko asenizatoram bija nepieciešams slēgt, lai tas var reģistrēties asenizācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā, paredzēja, ka cena par notekūdeņu pieņemšanu ir divreiz augstāka. Tāpat asenizators drīkstēja nodot SIA Jēkabpils ūdens valdījumā esošajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tikai tos notekūdeņus, kas iegūti no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Jēkabpils pilsētas teritorijā. Tikmēr pati SIA Jēkabpils ūdens nodeva attīrīšanas iekārtās notekūdeņus, kas savākti arī ārpus pašvaldības teritorijas.

Līgumprojektā bija noteikts, ka privātajam asenizatoram katru mēnesi jāsniedz atskaite SIA Jēkabpils ūdens, kas ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistra uzturētājs, par savākto notekūdeņu apjomu un pakalpojumu sniegšanas adresēm. Katru reizi, nododot notekūdeņus, bija jāsniedz izdruka no globālās pozicionēšanas kontroles sistēmas. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka asenizatoram ir pienākums iesniegt reģistra uzturētājam informāciju par notekūdeņu un nosēdumu apjomu reizi gadā līdz 1. martam. Savukārt pašvaldības saistošie noteikumi noteica pienākumu sniegt šādus datus reizi ceturksnī, tāpēc līgumprojektā ietvertā ikmēneša atskaite bija nesamērīga.

Konkurences padomes ieskatā publiskas personas kapitālsabiedrībai, kas ne tikai uztur reģistru, bet arī pati sniedz asenizācijas pakalpojumus, regulāri iegūti iespējamo konkurentu dati par klientiem var radīt nepamatotas priekšrocības, piemēram, reģistra informācija var tikt izmantota jaunu klientu piesaistei. Konkurences padome ieteica reģistru uzturēt pašvaldībai vai deleģēt to pārraudzīt tādai personai, kas pati vienlaikus nav asenizācijas pakalpojumu sniedzējs.

SIA Jēkabpils ūdens pārskatīja un samazināja notekūdeņu pieņemšanas cenu, kā arī mainīja darbības praksi un piedāvāja iespēju privātajiem komersantiem noslēgt līgumu par notekūdeņu pieņemšanu, kas savākti arī ārpus pilsētas robežām.

Visos minētajos gadījumos tika veiktas pārrunu procedūras, visas publiskās personas vai kapitālsabiedrības apņēmās novērst konkurences neitralitātes pārkāpumus.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūlija (133.) numurā.

• Kā veicināt godprātīgu tirdzniecības praksi
• Pasūtītājiem jādara viss iespējamais, lai veicinātu konkurenci
• Jauni horizontālo vienošanos noteikumi

BJP NUMURU E-ARHĪVS