Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās, kas saistītas ar patērētāju tiesībām

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada aprīļa beigās un maija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi avio pārvadājumu kompensācijas lietās un patērētāju tiesību aizsardzības lietās attiecībā uz noilguma termiņu sākumu restitūcijas prasībām.

Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”¹

Lieta par kompensāciju aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ

2024. gada 16. maija spriedums lietās C405/23 Touristic Aviation Services Ltd pret Flightright GmbH²

1 EST spriedums lietā 34-73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10, 11. punkts. 2 Sk. arī lietas: Laudamotion un Ryanair Nr. C54/23, SATA International – Azores Airlines Nr. C308/21, TAP Portugal Nr. C156/22 līdz Nr. C158/22.

Lietas ietvaros tika skatīts jautājums par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punktu. Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktā ir noteikts: 

„Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.”

Lietas apstākļi: 2021. gada 4. jūlijā lidojums no Ķelnes/Bonnas lidostas (Vācija) uz Kosu (Grieķija), ko nodrošināja lidsabiedrība Touristic Aviation Services Ltd (turpmāk – TAS), galamērķī ieradās ar 3 stundu un 49 minūšu kavēšanos. Kavēšanās iemesli bija vairāki, pirmkārt, iepriekšējais lidojums jau bija kavējies par 1 stundu un 17 minūtēm pasažieru reģistrācijas darbinieku trūkuma dēļ, otrkārt, bagāžas iekraušana lidmašīnā palēninājās tāpēc, ka šīs lidostas operatora darbinieki, kas bija atbildīgi par šo pakalpojumu, arī bija nepietiekamā skaitā, un tas izraisīja papildu kavēšanos par 2 stundām un 13 minūtēm, un, treškārt, meteoroloģiskie apstākļi, kas radās pēc durvju slēgšanas, aizkavēja pacelšanos vēl par 19 minūtēm.

Vairāki pasažieri cedēja savus prasījumus kompānijai Flightright, kura cēla prasību pret TAS Ķelnes pirmās instances tiesā, lūdzot saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004 piespriest izmaksāt 800 EUR par katru pasažieri, pieskaitot procentus. Nacionālā tiesa pirmajā instancē prasību apmierināja. Lidsabiedrība TAS iesniedza apelācijas sūdzību Ķelnes apgabaltiesā, kura nolēma vērsties EST ar prejudiciālo jautājumu, lai noskaidrotu, vai Ķelnes/Bonnas lidostas operatora darbinieku trūkums, ko TAS norādīja kā attiecīgā lidojuma ilgas kavēšanās iemeslu, esot „ārkārtēji apstākļi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē.

EST nolēma, ka Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka:

3 Sk. 2022. gada 7. jūlija spriedumu SATA International – Azores Airlines (Bojājums degvielas padeves sistēmā), C308/21, EU:C:2022:533, 19. punkts un tajā minētā judikatūra. 4 Sk. 2023. gada 11. maija spriedumu TAP Portugal (Otrā pilota nāve), no C156/22 līdz C158/22, EU:C:2023:393, 18. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra. 5 Sk. 2022. gada 7. jūlija spriedumu SATA International – Azores Airlines (Bojājums degvielas padeves sistēmā), C308/21, EU:C:2022:533, 27. punkts.

EST nolēmumu pamatoja ar tiesas pastāvīgo judikatūru, kas noteic, ka kavēšanās nedod pasažieriem tiesības uz kompensāciju, ja gaisa pārvadātājs var pierādīt, ka lidojuma ilgo kavēšanos ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē.³

Ar jēdzienu „ārkārtēji apstākļi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē apzīmē notikumus, kuri to būtības vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastajai darbībai un ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles; šie divi nosacījumi ir kumulatīvi un tas, vai tie ir ievēroti, ir jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā.⁴

Gadījumā, ja nacionālā tiesa uzskatītu, ka attiecīgā lidojuma ilgu kavēšanos patiešām izraisījuši ārkārtēji apstākļi Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, tai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un attiecīgā gaisa pārvadātāja iesniegtos pierādījumus, vēl būs jāizvērtē, vai tas ir pierādījis, ka šos apstākļus nevarēja novērst pat tad, ja tiktu veikti visi saprātīgie pasākumi, un ka tas ir veicis situācijai atbilstošus pasākumus, kas varētu novērst tā sekas, ja vien uzņemas attiecīgajā brīdī uzņēmuma spējām neatbilstošas grūtības.⁵

Noilguma termiņa sākums ar patērētāju noslēgta līguma restitūcijas prasībām 

2024. gada 25. aprīļa spriedums lietā C484/21 (F C C, M A B pret Caixabank SA, iepriekš – Bankia SA)⁶ 

6 Sk. arī 2024. gada 25. aprīļa spriedumu C561/21 GP, BG pret Banco Santander SA. 7 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Direktīvas 93/13⁷ 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu. 

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts noteic:

Direktīvas 93/13 7. panta 1. punkts noteic: 

Lietas apstākļi: 2007. gadā tika noslēgts hipotekārā aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru aizņēmējiem bija jāmaksā visi ar hipotēkas nodibināšanu saistītie izdevumi (turpmāk tekstā – „noteikums par izdevumiem”). Līguma noteikums par izdevumiem tika atcelts ar Barselonas pirmās instances tiesas Nr. 50 2019. gada 2. maija spriedumu, bet summas, kas bija samaksātas kā notariālie izdevumi, prasītājiem pamatlietā tika atmaksātas.

2021. gada 23. februārī Barselonas pirmās instances tiesā Nr. 20 tika celta prasība, lūdzot atmaksāt summas, kas saskaņā ar noteikumu par izdevumiem tika samaksātas saistībā ar reģistrācijas nodevām un pārvaldības pakalpojumu izmaksām 295,36 EUR apmērā. Atbildētāja uzskatīja, ka prasībai ir iestājies noilgums, kas, atbilstoši Katalonijas Civilkodeksam, ir desmit gadi un sākās hipotēkas nodibināšanas brīdī 2007. gadā, kad tika samaksātas summas, kuru atmaksa ir pamatlietas priekšmets. Savukārt prasītāji uzskatīja, noilguma termiņš sākās tikai brīdī, kad Barselonas pirmās instances tiesa Nr. 50 konstatēja noteikuma par izdevumiem spēkā neesamību. 

Nacionālā tiesa uzskatīja, ka tiktu ievērots Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, tāpat kā Savienības tiesību efektivitātes princips, ja noilguma termiņa sākums tiktu noteikts brīdī, kad tiek konstatēta noteikuma par izdevumiem spēkā neesamība. Nacionālajai tiesai radās šaubas, par datumu, kas būtu uzskatāms par termiņa sākumu, tādēļ tā, saskaņā ar LESD 267. pantu, nolēma lūgt EST prejudiciālo nolēmumu.

8 Spriedumi: 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo u.c., C154/15, C307/15 un C308/15, EU:C:2016:980, 66. punkts, kā arī 2023. gada 15. jūnijs, Bank M. (Līguma spēkā neesamības sekas), C520/21, EU:C:2023:478, 61. punkts. 9 Šajā nozīmē skat. 2021. gada 10. jūnija spriedumu BNP Paribas Personal Finance, no C776/19 līdz C782/19, EU:C:2021:470, 46. punkts un tajā minētā judikatūra.

EST, sagatavojot prejudiciālo nolēmumu un atsaucoties uz savu judikatūru, noteica, lai gan dalībvalstīm, izmantojot savas valsts tiesības, ir jādefinē kārtība, kādā tiek konstatēts līgumā ietverta noteikuma negodīgums un materializējas šī konstatējuma konkrētās juridiskās sekas, tomēr šādam konstatējumam ir jāļauj atjaunot tiesisko un faktisko situāciju, kādā patērētājs būtu bijis, ja šā negodīgā noteikuma nebūtu bijis, it īpaši, nodibinot tiesības uz tāda labuma atgriešanu, kuru, pamatojoties uz šo negodīgo noteikumu, patērētājam par sliktu ir guvis pārdevējs vai piegādātājs.⁸

EST noteica, ka noilguma termiņš, kas sākas datumā, kurā lēmums, ar ko konstatēts līguma noteikuma negodīgums un ar ko šis noteikums šī iemesla dēļ tiek atcelts, kļūst galīgs, ir saderīgs ar efektivitātes principu, jo patērētājam ir iespēja zināt savas tiesības, pirms šis termiņš ir sācies vai ir izbeidzies.⁹

EST tomēr precizēja, ka, Direktīva 93/13 nepieļauj to, ka prasības atmaksāt summas, ko patērētājs samaksājis saskaņā ar negodīgu līguma noteikumu, noilguma termiņš var sākties neatkarīgi no tā, vai šis patērētājs zināja vai varēja saprātīgi zināt par šā noteikuma negodīgumu. Šī direktīva pieļauj, ka pārdevējam vai piegādātājam ir iespēja pierādīt, ka minētais patērētājs zināja vai varēja saprātīgi zināt par šo faktu, pirms ir pasludināts spriedums, ar kuru minētais noteikums ir atzīts par spēkā neesošu.

Tādējādi, atbildot uz pirmo jautājumu, EST nolēma, ka Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, aplūkojot tos saistībā ar efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka prasības atmaksāt izdevumus, ko patērētājs līguma ar pārdevēju vai piegādātāju noslēgšanas brīdī ir samaksājis saskaņā ar līguma noteikumu, kura negodīgums ir konstatēts ar galīgu tiesas nolēmumu, kas ir pasludināts pēc šo izdevumu samaksas, noilguma termiņš sākas šīs samaksas dienā, un tas nav atkarīgs no jautājuma, vai šis patērētājs minētā maksājuma veikšanas brīdī, vai arī pirms šī noteikuma spēkā neesamības konstatēšanas ar šo nolēmumu, zināja vai varēja saprātīgi zināt par šī noteikuma negodīgumu.

Ar otro jautājumu nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai noilguma termiņš sākas datumā, kurā valsts augstākā tiesa citā lietā ir pasludinājusi agrāku spriedumu, ar kuru par negodīgu ir atzīts šim līguma noteikumam atbilstošs standarta noteikums.

10 Sk. 2023. gada 13. jūlija spriedumu Banco Santander (Atsauce uz oficiālu indeksu), C265/22, EU:C:2023:578, 60. punkts.

Tiesa spriedumā norādījusi argumentus savai pozīcijai, nosakot, ka dalībvalsts augstākās tiesas judikatūra, ja tā tiek pienācīgi publicēta, var ļaut patērētājam uzzināt par viņa līgumā ar pārdevēju vai piegādātāju iekļauta tipveida noteikuma negodīgumu, no šī patērētāja, kuru viņa – salīdzinot ar pārdevēju vai piegādātāju – nelabvēlīgākā stāvokļa dēļ ir paredzēts aizsargāt ar Direktīvu 93/13, tomēr nevar sagaidīt, ka viņš veiks ar juridisko pētniecību saistītus pasākumus.¹⁰

11 2024. gada 25. aprīļa spriedums lietā C484/21 F C C, M A B pret Caixabank SA, iepriekš – Bankia SA, 45. punkts.

Tiesas ieskatā, no samērā uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja nevar tikt prasīts nedz tas, lai viņš pēc savas iniciatīvas regulāri gūtu informāciju par valsts augstākās tiesas nolēmumiem par tāda paša rakstura līgumos kā tie, kurus viņš varēja noslēgt ar pārdevējiem vai piegādātājiem, ietvertiem standarta noteikumiem, nedz arī tas, lai viņš, pamatojoties uz valsts augstākās instances tiesas spriedumu, noteiktu, vai tāds noteikums, kāds ir iekļauts konkrētā līgumā, ir negodīgs.¹¹

Pamatojoties uz izklāstīto, tiesa nolēma, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka prasības atmaksāt izdevumus, ko patērētājs ir samaksājis saskaņā ar tādu ar pārdevēju vai piegādātāju noslēgta līguma noteikumu, kura negodīgums ir konstatēts ar galīgu tiesas nolēmumu, noilguma termiņš sākas datumā, kurā valsts augstākā tiesa citā lietā ir pasludinājusi agrāku spriedumu, ar kuru par negodīgu ir atzīts šim līguma noteikumam atbilstošs standarta noteikums.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūnija (132.) numurā.

• EST par noilguma termiņa noteikšanu zaudējumu prasības celšanai konkurences tiesībās
• Nelikumīgi apstrādātu personas datu dzēšana
• Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes PVN izkrāpšanas un patērētāju tiesību aizsardzības lietās

BJP NUMURU E-ARHĪVS