Grozījumi Civillikumā uzlabos kreditoru stāvokli mantojuma lietās

Personai nomirstot, atklājas tās mantojums. Līdz brīdim, kad tas netiks sadalīts starp mantiniekiem, mantojums jeb kā to apzīmē Civillikumā – mantojuma masa – pastāv kā juridiskā persona, kura līdzīgi kā citi tiesību subjekti var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Lai mantojuma vārdā būtu iespējams veidot jaunas tiesiskās attiecības, mantojuma masai ir nepieciešams aizgādnis, kuru ieceļ bāriņtiesa.

Saeima 2024. gada 21. martā pieņēma vērienīgus grozījumus Civillikuma mantojuma tiesību sadaļā. Tie tostarp ievieš būtiskas izmaiņas mantinieku un mantojuma masas aizgādņa savstarpējās attiecībās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Minētie Civillikuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un tie aizgādnim paredzēs pilnu civiltiesisku atbildību par savu rīcību un tās rezultātā radītajiem zaudējumiem mantojuma masai. 

Aizgādņa civiltiesiskās atbildības paplašināšana

Pieņemtie grozījumi mantojuma masas aizgādņa civiltiesisko atbildību pielīdzinās valdes locekļu atbildības regulējumam, t.i., Civillikums tiks papildināts ar 665.¹ pantu, kurš noteiks, ka mantojuma masas aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem tikai tādā gadījumā, ja tas spēj pierādīt, ka ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Grozījumu anotācijā tiek īpaši uzsvērts, ka aizgādņa atbildība ir veidota pēc valdes locekļa atbildības parauga un, nosakot, vai aizgādnis rīkojās kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir izmantojamas doktrīnas un tiesu prakses atziņas par valdes locekļa atbildību. 

Prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret mantojuma masas aizgādni būs tiesīgi celt ne tikai mantinieki, bet arī kreditori, kas nozīmē, ka tiem būs reāls mehānisms savu prasījuma tiesību aizsardzībai no aizgādņa iespējamas negodprātīgas rīcības.

Turklāt tas nebūs vienīgais līdzeklis, kā vērsties pret negodprātīgu mantojuma masas aizgādni. Gadījumā, ja kreditori konstatēs, ka aizgādnis nerīkojas mantojuma masas interesēs, tiem būs tiesības prasīt, lai bāriņtiesa atceļ aizgādni no pienākumu pildīšanas. Tomēr šajā gadījumā aizgādņa sliktā pārvaldība netiks prezumēta, un kreditoriem būs pienākums pašiem pierādīt, ka atcelšanai ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu varēs uzskatīt, piemēram, mantojuma masas aktīvu izšķērdēšanu vai nobēdzināšanu, kā arī aizgādņa darbības, kas ir pretrunā ar mantojuma atstājēja norādījumiem. Līdz ar to secināms, ka svarīgs iemesls aptver ne tikai reālu zaudējumu nodarīšanu mantojumam. Vienlaikus gan uzsverams, ka uzticības neesamība vai citi personiski iemesli nevarēs būt pietiekami aizgādņa atcelšanai.

Tā kā bāriņtiesām tiek saglabāta funkcija iecelt un atcelt mantojuma aizgādņus, pieteikumus par mantojuma aizgādņa atcelšanu vērtēs bāriņtiesa un tās lēmumi būs pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Mantojuma saraksta pieejamība

Lai izvērtētu aizgādņa rīcību un atbildību, jaunie grozījumi kreditoriem piešķirs tiesības iepazīties ar mantojuma sarakstu, kurā tiek apkopota visa manta, kas ietilpst mantojuma masā un uz ko kreditori potenciāli varēs vērst piedziņu. Ja kreditoriem radīsies šaubas par šī saraksta saturu, tie drīkstēs to apstrīdēt, taču apstrīdēšana būs iespējama tikai gadījumos, kad sarakstu ir sastādījuši mantinieki vai mantojuma masas aizgādnis. 

Vienlaikus kreditoriem būs tiesības prasīt, lai notārs uzdod zvērinātam tiesu izpildītājam sastādīt jaunu mantojuma sarakstu. Ja mantojuma lietā zvērināts tiesu izpildītājs būs sastādījis mantojuma sarakstu, tam būs dodama priekšroka attiecībā pret citu personu sastādītiem mantojuma sarakstiem.

Prasījumu segšanas secība

Visbeidzot ar jaunajiem grozījumiem tika skaidri noteikta prasījumu segšanas kārtība. Civillikuma 707. panta jaunā redakcija paredzēs, ka, norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, mantiniekiem jāievēro prasījumu priekšrocība, vispirms sedzot uz nekustamo īpašumu gulstošos nodokļu prasījumus un pēc tam nodrošināto kreditoru prasījumus. Līdz ar to, mantinieks nevarēs izvēlēties, kādā secībā segt kreditoru prasījumus. Tāpat grozījumi paredz, ka, ja mantojuma masā nepietiek mantas, lai pilnībā segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir priekšrocība, tos sedz samērīgi.

Līdz ar to secināms, ka ar jaunajiem grozījumiem mantojuma atstājēja kreditoriem pavērsies plašākas iespējas aktīvi iesaistīties mantojuma procesa norisē un aizgādņa darbības uzraudzībā, padarot mantojuma procesu caurspīdīgāku un vērstu ne tikai uz mantinieku, bet arī kreditoru interešu ievērošanu. 

Materiāls tapis sadarbībā ar Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada maija (131.) numurā.

• Dalībnieku līgums kā iespējamo domstarpību novēršanas instruments
• Pilnvara un pilnvarojuma līgums. Pilnvarojuma atsaukums

BJP NUMURU E-ARHĪVS