Kas jāzina par interešu pārstāvības tiesisko regulējumu

Interešu pārstāvības atklātības likums, kura mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā (lobēšanā), pieņemts 2022. gada 13. oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Interešu pārstāvība kā demokrātijas mehānisms

Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – likums) izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidota darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Darba grupas sastāvā bija visu Saeimas frakciju pārstāvji un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, bija piesaistīti arī valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kā arī eksperti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja. Izstrādājot likumu, notikušas konsultācijas ar daudzām NVO, tajā skaitā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Īrijas tirdzniecības kameru Latvijā, ASV tirdzniecības kameru Latvijā u.c.

Par interešu pārstāvi var būt jebkura privātpersona, kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Administratīvā procesa likuma izpratnē „privātpersona” ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.

Pirms likums bija stājies spēkā, normatīvā bāze pieļāva plašu NVO līdzdalības iespēju Ministru kabineta (MK) līmenī, bet likums nosaka atklātības principu attiecībā uz plašāku konsultāciju iespēju un sabiedrības informēšanu par notikušām apspriedēm starp sabiedrības pārstāvjiem un valsts institūcijām ne tikai MK izdoto normatīvo aktu ietvaros.

Lai nerastos aizdomas, ka interešu pārstāvība varētu būt normatīvo aktu pieņemšana atsevišķas grupas ietekmē, likumdevējs ar mērķi izslēgt ar lobēšanu saistītus riskus ir nodrošinājis visām ieinteresētām personām vienlīdzīgu piekļuvi valsts politikas izstrādei un īstenošanai.

MK līdz 2023. gada 1. septembrim ir uzlikts pienākums izdod noteikumus:

1. par interešu pārstāvības jomām, kuras tiks ierakstītas reģistrā. MK jānosaka šīs jomas;
2. par deklarēšanas sistēmā publicējamām ziņām, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
3. par kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.

Interešu pārstāvja reģistrēšana un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma

Likums noteic interešu pārstāvju reģistrēšanas pienākumu, aktivitāšu deklarēšanas sistēmas izveidi, kā arī publiskās varas pārstāvju pienākumus un darbības ierobežojumus.

Neskatoties uz to, ka likums stājās spēkā šā gada 1. janvārī, interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma sāks darboties tikai ar 2025. gada 1. septembri.

Interešu pārstāvju reģistru uzturēs Uzņēmumu reģistrs (UR). Reģistrā būs pienākums reģistrēties interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku (vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmās interešu pārstāvības reizes) interešu pārstāvību. Reģistrācijas pieteikums iesniedzams divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistemātiskai interešu pārstāvībai (tātad pēc saziņas ar publiskās varas pārstāvi). Ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar UR iekļautajām ziņām un iesniegtajiem dokumentiem.

Ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm publicēs publiskās varas pārstāvji iepriekšminētajā deklarēšanas sistēmā. Paredzēts, ka sistēmā publicēs ziņas par tikšanās reizēm un sanāksmēm (piemēram, darba grupām, komisiju un komiteju sēdēm), norādot vismaz datumu, saziņas formu, dalībniekus un apspriestos jautājumus; privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, ziņas par protokola sastādīšanu (tā sastādīšanas gadījumā pievienos protokolu vai norādīs tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams protokols).

Darbības ierobežojumi un atbildība

Publiskās varas pārstāvju darbībai ir noteikti ierobežojumi, kas ir saistīti ar vienlīdzības principa neievērošanu, aizliegumu pieņemt dāvanas no interešu pārstāvja (par dāvanu netiek uzskatīti: ziedi; suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja to no vienas personas gada laikā saņemtā kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru; apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos; pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas), ar interešu pārstāvja maldināšanu (radot iespaidu par iespēju tam nodrošināt īpašas priekšrocības).

Attiecībā uz interešu pārstāvības aktivitātes reģistrēšanu reģistrā un atbildību par nereģistrēšanos, likuma norma stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī. Likumā nav atsauces uz to, kādas sankcijas piemēros interešu pārstāvim, ja viņš nebūs pieteicies reģistrā. Tomēr, ja interešu pārstāvim bija pienākums reģistrēties, bet tas netika izdarīts, publiskās varas pārstāvim būs tiesības atteikt saziņu ar interešu pārstāvi.

Secinājumi

Neskatoties uz to, ka likums ir stājies spēkā un jau patlaban ir jāatklāj informāciju par interešu pārstāvju saziņu ar publisko varu, nav zināms, kādas ziņas iestādei būtu jāiesniedz reģistrā. Iestādes vadās pēc iepriekšējas kārtības, dokumentējot interešu pārstāvja piedalīšanos jautājuma izskatīšanā (piemēram, sēdes protokolā).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.

• Sabiedrība redz korupcijas aisberga mazāko daļu
• Kā pareizi veicama interešu lobēšana atbilstoši jaunajam regulējumam
• Apspriež, kā praktiski varētu norisināties interešu pārstāvība