Komercsabiedrību reorganizācijai jauns regulējums. Nacionālā reorganizācija

2023. gada 1. jūnijā stājas spēkā 2023. gada 11. maijā gala lasījumā Saeimā pieņemtie Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskas izmaiņas reorganizācijas procesā, proti, tika pārskatīta komercsabiedrības pārrobežu apvienošanas kārtība, ieviesta komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus izstrādāti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumi likumā „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”. 

Reorganizācija ir iedalīta divos veidos – nacionālā reorganizācija un pārrobežu reorganizācija.

Komerclikuma „C” daļa „Komerc­sabiedrību reorganizācija” ir izteikta jaunā redakcijā, tomēr, grozījumi tika veikti tikai atsevišķos reorganizācijas posmos. No būtiskiem grozījumiem var minēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) kā reorganizācijā iesaistīto sabiedrību nodaļu apvienošanu. Šai rakstā tiks izskatīta nacionālā reorganizācija – ar tiem būtiskiem likuma grozījumiem, kas tika pieņemti.

No 2023. 1. jūnija Komerclikuma panti par sabiedrību apvienošanu, sadalīšanu un pārveidošanu ir izteikti jaunā redakcijā.

Sabiedrību apvienošana (KL 335. p.) var notikt kā pievienošana vai saplūšana. Pievienošana ir process, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Apvienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības akcionāri, dalībnieki vai biedri kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

Sabiedrību sadalīšana (KL 336. p.) ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Sadalīšanas gadījumā visi sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem. Ja tam piekrīt visi dalībnieki, tie var vienoties par citādu dalībnieku sastāvu iegūstošajās sabiedrībās. Nodalīšanas gadījumā par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku var kļūt arī sadalāmā sabiedrība. Iegūstošā sabiedrība var būt jau pastāvoša vai jaundibināma sabiedrība.

Sabiedrības pārveidošana (KL 337. p.) ir process, kurā sabiedrība maina sabiedrības veidu, saglabājot savu tiesību subjekta statusu. Līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim sabiedrība uzskatāma par pārveidojamo sabiedrību, bet no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža – par iegūstošo sabiedrību.

KL pants par sabiedrības pārveidošanu, kas bija spēkā līdz 2023. gada 1. jūnijam, saturēja ziņas gan par pārveidojamo sabiedrību, gan par iegūstošo sabiedrību un sākotnēji varēja saprast, ka pārveidošanas procesā piedalās divas sabiedrības. Tomēr ar pārveidošanu bija domāts vienas sabiedrības tiesiskās formas maiņa uz citu, nedibinot jaunu sabiedrību, piemēram, no SIA kļūst par AS.

Vienkāršota reorganizācijas kārtība

Likumā ir izveidotā jauna XIX sadaļa „Vienkāršota reorganizācijas kārtība”. KL 371. pants nosaka gadījumus, kad var tikt piemērota vienkāršota reorganizācijas procedūra:

1. Ja visas pievienojamās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai (meitas uzņēmums pievienojās mātes uzņēmumam);

2. Ja vienam dalībniekam tieši vai netieši pieder visas pievienojamās sabiedrības un iegūstošās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) un reorganizācijas rezultātā iegūstošā sabiedrība neizlaiž jaunas kapitāla daļas (akcijas) (apvienojās „radniecības” sabiedrības);

3. Ja visas iegūstošās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) iegūst sadalāmās sabiedrības dalībnieki (sabiedrība reorganizējas, izveidojot jaunu sabiedrību);

4. Ja nodalīšanas ceļā tiek dibināta jauna sabiedrība un par tās vienīgo dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība.

Gadījumos, kad iegūstošajai sabiedrībai pieder vismaz 90 procentu pievienojamās sabiedrības daļu (akciju), KL paredz, ka iegūstošās sabiedrības dalībnieku sapulcei nav jāpieņem lēmums par reorganizāciju jeb nav jāapstiprina reorganizācijas līgums – reorganizācijas veikšana ir tās valdes pārziņā. Respektīvi, reorganizācijas līgums nav jāapstiprina dalībnieku sapulcē. Tikmēr attiecībā uz pievienojamo sabiedrību reorganizācijas process noris ierastajā kārtībā. Taču, lai ievērotu iegūstošās sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības, tiem ir jānodrošina reorganizācijas dokumentu pieejamība, un šiem dalībniekiem ir ļauts prasīt sasaukt dalībnieku sapulci. Savukārt gadījumā, ja iegūstošajai sabiedrībai pieder visas pievienojamās sabiedrības daļas (akcijas), arī pievienojamās sabiedrības dalībnieku sapulcei nav jāpieņem lēmums par reorganizāciju.

Reorganizācijas kārtība

Dokumentu sagatavošana reorganizācijas procesa veikšanai

Komercreģistra iestāde – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs – veikusi izmaiņas digitālās transformācijas procesā, veicot reģistrācijas pakalpojumu modernizāciju un pārrobežu pieejamības nodrošināšanu. Komercreģistra iestāde uzsāk pāreju no valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv uz komercreģistra iestādes pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv.

Reorganizācijas līgums

No 2023. gada 1. jūnija komercreģistra iestādei var tikt iesniegts parakstīts reorganizācijas līgums, kurš ietver atliekošu nosacījumu, kas stājas spēkā pēc tam, kad dalībnieku sapulce ar lēmumu par reorganizāciju to ir apstiprinājusi. 

Līdz 2023. gada 1. jūnijam KL neļāva veikt grozījumus līgumā, ja līgums jau bija iesniegts komercreģistrā un izsludināts. Gadījumā, ja komercsabiedrība veica grozījumus, komercreģistra iestādei bija jāiesniedz jauns līgums, un no grozīta līguma iesniegšanas dienas sāk tecēt jauns termiņš, proti, reorganizācijas procesu bija jāsāk no jauna, kas būtiski pagarināja tā jau ilgstošo reorganizācijas procesu. No 2023. gada 1. jūnija līguma vai līguma projekta grozījumus var veikt līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai.

Vizuāla shēma līguma grozījumiem:

Reorganizācijas prospekts

Tapāt kā tas bija noteikts līdz 2023. gada 1. jūnijam, arī turpmāk sabiedrībai prospekts nav jāsagatavo, ja par to vienojas visi dalībnieki, vai arī nav jāsagatavo, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai.

Ja tiek gatavots reorganizācijas prospekts, tajā jābūt iekļautām šādām ziņām: 

1. izskaidro līguma noteikumus, reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus un reorganizācijas ietekmi uz sabiedrības turpmāko darbību;
2. kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu, piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu un atlīdzības apmēru dalībniekiem. Reorganizācijas procesā kapitāla daļu sadalījums starp dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā ir pašu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību kompetences jautājums, un sabiedrību kapitāla daļu apmaiņas koeficients pievienošanas gadījumā tiek attiecināts uz to, cik kapitāla daļas iegūstošajā sabiedrībā iegūs pievienojamās sabiedrības dalībnieks attiecībā pret daļām, kas viņam piederēja pievienojamajā sabiedrībā, t.i., jānosaka dalībnieku līdzdalības apmēru iegūstošajā sabiedrībā;
3. metodi vai metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta, piemaksu lieluma un atlīdzības apmēra noteikšanai;
4. ja sabiedrība izmantojusi vairākas metodes, – kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu, piemaksu lielumu un atlīdzības apmēru, kas iegūts, izmantojot katru metodi, un to relatīvo nozīmi, nosakot sabiedrības tiesiskos un saimnieciskos aspektus;
5. vai reorganizācijā iesaistītās sabiedrības ir izmantojušas dažādas novērtēšanas metodes;
6. īpašās grūtības, kuras sabiedrībai radušās, vērtēšanā piemērojot izraudzītās metodes.

Revidenta pārbaude

Reorganizācijas līgumu vai līguma projektu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki (ierakstam jābūt ietvertam reorganizācijas līgumā vai projektā). Kā minēts Tieslietu ministrijas skaidrojumā: revidents kā neatkarīgs eksperts veic atzinuma sagatavošanu (pieļaujot atzinumu sagatavot arī zvērinātu revidentu komercsabiedrībām), kurš savā rīcībā ievēro Starptautisko revīzijas un apliecinājumu standartu padomes izdoto „3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) „Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes uzdevumi””.

Revidenta atzinuma saturu regulē KL 341. pants. Revidents atzinumā izskaidro to, vai, revidenta ieskatā, sabiedrības noteiktais atlīdzības apmērs dalībniekiem, kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir uzskatāms par atbilstošu atlīdzību. Lai to izvērtētu, revidents atzinumā norāda: 

1. metodi vai metodes, kas izmantotas, lai noteiktu atlīdzības apmēru dalībniekiem, kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu lielumu, un to, vai attiecīgās metodes ir atbilstošas;
2. ja sabiedrība izmantojusi vairākas metodes, – kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu, piemaksu lielumu un atlīdzības apmēru, kas iegūts, izmantojot katru metodi, un to relatīvo nozīmi, nosakot minētās vērtības;
3. vai reorganizācijā iesaistītās sabiedrības ir izmantojušas dažādas novērtēšanas metodes, un to, vai dažādu metožu izmantošana bijusi pamatota;
4. novērtēšanas grūtības, kas revidentam radušās, gatavojot atzinumu;
5. vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

Revidenta viedoklis par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem vairs nav sasaistīts ar kreditoru aizsardzības procedūru reorganizācijā (atšķirībā no citu dalībvalstu regulējuma). Līdz ar to no KL izslēgta prasība revidenta atzinumā norādīt ziņas par to, vai reorganizācija var radīt zaudējumus kreditoriem. Tas skaidrojams, jo revidenta atzinums sākotnēji tiek darīts pieejams tikai dalībniekiem, tādējādi kreditori nevar zināt par to, vai revidenta ieskatā tiem var tikt nodarīti zaudējumi, lai izmantotu šo informāciju savās interesēs. Turklāt dalībnieki var vienoties, ka revidents reorganizācijas līgumu nepārbauda, līdz ar to tādos gadījumos netiktu novērtēta arī kreditoru zaudējumu iespējamība. Tāpat šāda prasība revidenta atzinumā norādīt ziņas par to, vai sabiedrības reorganizācija var radīt zaudējumus tās kreditoriem, neizriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.

Reorganizācijas procesa dokumentu pieejamība

Sabiedrībai reorganizācijas laikā ir jānodrošina dalībniekiem nepārtrauktu elektronisku bezmaksas pieeju (tai skaitā iespēju saglabāt un izdrukāt) dokumentiem. AS dokumentus dara pieejamus akcionāriem ne vēlāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēts pieņemt lēmumu par reorganizāciju, un ne vēlāk kā vienu gadu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. SIA un personālsabiedrība – ne vēlāk kā divas nedēļas līdz dienai, kad paredzēts pieņemt lēmumu par reorganizāciju, un ne vēlāk kā vienu gadu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Gadījumā, ja sabiedrība tehnisku vai citu iemeslu dēļ nevar nodrošināt dokumentu elektronisko pieeju dalībniekiem vai dalībniekiem kādu iemeslu dēļ nav iespējams iepazīties ar dokumentiem elektroniski, sabiedrība dokumentus nosūta bez maksas vai nodrošina iespēju iepazīties ar dokumentiem juridiskajā adresē.

Dokumentu apstrīdēšana

Dalībnieku lēmums par sabiedrības reorganizāciju var tikt apstrīdēts nevis trīs mēnešu laikā kā tas bija līdz 2023. gada 1. jūnijam, bet vienā mēneša laikā no pieņemšanas dienas.

Kā skaidro Tieslietu ministrija, pamats reorganizācijas lēmuma apstrīdēšanai varētu būt iebildumi kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta, piemaksu vai atlīdzības apmēra lieluma piešķiršanai. Tomēr strīdam nebūtu jāietekmē reorganizācijas process, tostarp lēmuma par reorganizāciju spēkā esamība. Turklāt pašu kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu nebūtu iespējams apstrīdēt, bet gan tikai prasīt vienreizēju papildu piemaksu. Tas skaidrojams ar to, ka koeficients ir vienāds visiem dalībniekiem, līdz ar to tā maiņas gadījumā taisnīgi būtu to mainīt attiecībā uz visiem sabiedrības dalībniekiem. Taču šāda pieeja būtu pretrunā Latvijas civilprocesuālajiem principiem, kas neparedz sprieduma attiecināmību uz subjektiem, kuri nav lietas dalībnieki. Lai novērstu iespējamās neskaidrības un pārņemtu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, precizēts, ka lēmumu par reorganizāciju nevar apstrīdēt trīs iemeslu dēļ: (1) tādēļ, ka dalībnieks nepiekrīt kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta vai piemaksu lielumam; (2) tādēļ, ka dalībnieks nepiekrīt atlīdzības apmēram dalībniekiem; vai (3) tādēļ, ka ziņas, kas sniegtas par kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta vai piemaksu lielumu vai atlīdzības apmēru dalībniekiem, neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Gadījumā, ja dalībnieks nepiekrīt kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta lielumam, tam ir tiesības prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

Atlīdzība dalībniekiem

Līdz 2023. gada 1. jūnijam pievienošanās, pārveidošanās un sašķelšanās gadījumā visi reorganizējamās sabiedrības dalībnieki kļuva par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, savukārt nodalīšanas gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku varēja kļūt tikai tie sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu vai rakstveidā izteikuši gribu par tādiem kļūt. Līdz ar to, nodalīšanas gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībniekiem varēja kļūt tikai aktīvie dalībnieki, kuri piedalījušies lēmuma pieņemšanas procesā vai izrādījuši iniciatīvu kļūt par dalībniekiem arī iegūstošajā sabiedrībā. Tas nozīmē, ka sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nekļuva par iegūstošās sabiedrības dalībnieku, faktiski nebija tiesīgs saņemt atbilstošu atlīdzību par savu daļu iegūstošajā sabiedrībā atsavināšanu, jo šim dalībniekam daļas iegūstošajā sabiedrībā nepienākas.

No 2023. gada 1. jūnija dalībniekam, kurš vēlas izstāties no sabiedrības, ir tiesības prasīt atlīdzību, jo dalībniekam samazinās mantiskais stāvoklis šīs atsavinātās daļas apmērā.

Pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk tā daļas iegūstošajā sabiedrībā par taisnīgu un pamatotu atlīdzību, kuras apmērs noteikts reorganizācijas līgumā. Tiesības uz atlīdzību ir dalībniekam, kurš dalībnieku sapulcē balso pret reorganizāciju un kurš ierakstīts protokolā. Dalībnieks viena mēneša laikā (iepriekšējā regulējumā – divi mēneši) pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas ir tiesīgs rakstveidā iesniegt sabiedrībai pieprasījumu par daļu atpirkšanu.

Kā skaidro Tieslietu ministrija, konkrētam atlīdzības apmēram jābūt norādītam jau reorganizācijas līgumā, lai pēc iepazīšanās ar to dalībnieks varētu izlemt, vai turpināt savu dalību sabiedrībā, vai arī izstāties no tās un saņemt atlīdzību. Veidu, kā tiks noteikta taisnīga un pamatota atlīdzība, sabiedrība var izvēlēties pati – vai nu pirms reorganizācijas līguma projekta sagatavošanas pieaicinot attiecīgu ekspertu (vērtētāju), vai nu vienojoties dalībnieku starpā, vai kā citādi. Atlīdzības noteikšanā būtu svarīgi ņemt vērā dalībnieka daļu skaitu, jo taisnīgai atlīdzībai dalībniekam ar mazu daļu skaitu būtu jāatšķiras no taisnīgas atlīdzības dalībniekam, kuram pieder liels daļu skaits, līdz ar to lielāka ietekme sabiedrībā. Tāpat atlīdzībai būtu jāatbilst sabiedrības finansiālajai situācijai, lai atlīdzības izmaksas rezultātā tā netiktu ievērojami pasliktināta. Atlīdzības dalībniekam izmaksāšanai ir noteikts adekvātāks termiņš – iegūstošā sabiedrība to var izmaksāt divu mēnešu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās brīža, ja vien reorganizācijas līgumā nav noteikts īsāks termiņš.

Svarīgi atzīmēt, ka dalībnieks, kurš nepiekrīt atlīdzības apmēram, var vērsties tiesā, taču šāda tiesvedība neietekmē lēmuma par reorganizāciju spēkā esamību un neaptur reorganizācijas procesu.

Vizuāla shēma dalībnieku aizsardzības procesam:

Kreditoru aizsardzība

Līdz KL grozījumiem kreditoru aizsardzība sākās ar lēmumu par reorganizāciju pieņemšanu. Ar 2023. gada 1. jūnija grozījumiem kreditoru aizsardzība pārcelta pēc reorganizācijas spēkā stāšanās. Ir saīsināts kreditoru pieteikšanās termiņš no trīs mēnešiem līdz vienam mēnesim. Paziņojumu kreditoriem izsniedz vienlaicīgi ar pieteikumu ierakstam par reorganizāciju izdarīšanu komercreģistra iestādei, bet ne agrāk kā vienu mēnesi no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas. Komerclikums vairs neuzliek par pienākumu, bet arī neliedz, sabiedrībai informēt katru kreditoru individuāli.

Sabiedrība trīs mēnešu laikā pēc reorganizācijas stāšanās spēkā nodrošina tā kreditora prasījumu, kuram līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, ja kreditors prasījumu pieteicis noteiktajā termiņā un pierādījis, ka reorganizācija apdraud tā prasījuma apmierināšanu. Sabiedrības sniegtajam nodrošinājumam jābūt samērīgam, ievērojot sabiedrības finansiālo stāvokli un citu sabiedrības kreditoru intereses. Kreditoram ir tiesības celt tiesā prasību par nodrošinājumu, ja sabiedrība nav nodrošinājusi kreditora prasījumu vai sniegtais nodrošinājums nav atbilstošs. Prasība ceļama viena mēneša laikā no dienas, kad sabiedrība nodrošinājusi kreditora prasījumu, vai, ja sabiedrība nav sniegusi nodrošinājumu, – viena mēneša laikā pēc kreditoru nodrošināšanas termiņa notecējuma.

Vizuāla shēma kreditoru aizsardzības procesam:

Pieteikuma komercreģistra iestādei iesniegšana

Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz termiņu pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādei – vienu mēnesi pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas.

KL tiek nodalīti divi atsevišķi pieteikumi:

1. KL 347. p. – pieteikums komerc­reģistra iestādei ieraksta par reorganizāciju izdarīšanu komercreģistrā. Pieteikumam pievieno: 1) reorganizācijas līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju; 2) dalībnieku sapulces protokola izrak­stu ar lēmumu par reorganizāciju; 3) likumā noteiktajos gadījumos – reorganizācijas atļauju; 4) prospektu vai apliecina, ka visi dalībnieki ir piekrituši tam, ka prospekts netiek sagatavots; 5) revidenta atzinumu vai apliecina, ka visi dalībnieki ir piekrituši tam, ka revidents nepārbauda reorganizācijas līgumu vai līguma projektu; 6) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības reorganizācijas slēguma finanšu pārskatu; 7) iegūstošās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījumu.
2. KL 344. p. – pieteikums par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komerc­reģistrā.

Sadalāmā sabiedrība kopā ar reorganizācijas pieteikumu iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu ierakstīšanai komercreģistrā par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

Normatīvas regulējums, kas bija spēkā līdz 2023. gada 1. jūnijam, paredzēja sabiedrības sadalīšanas gadījumā papildu procedūru, kurā valdei bija jāsasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kurā tika apstiprināti jaundibināmas sabiedrības statūti, ievēlēta pārvaldes institūcija un pieņemti citi lēmumi, kas nepieciešami, dibinot sabiedrību. Spēkā esošā regulējuma KL 344. pants paredz, ka vienlaikus ar dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.