XXI Pasaules grāmatvežu kongress: profesijas loma uzticamas ekosistēmas veidošanā

Pasaules grāmatvežu kongress pirmo reizi notika 1904. gadā, vairāk nekā pirms 118 gadiem. Kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies. 1904. gads bija politisko, ekonomisko un zinātnisko pārmaiņu gads. Tas bija laiks, kad sabiedrībai tika demonstrēti daudzi pasaules zinātnes sasniegumi, kas radīja atšķirīgu priekšstatu par cilvēku ikdienas dzīvi. Pasaules grāmatvežu kongress gadu gaitā ir kļuvis par starptautisku, globāla mēroga notikumu un simbolizē grāmatveža profesijas nozīmi visā pasaulē, nepieciešamību dalīties ar labāko praksi un veicināt sadarbību globālā mērogā, lai apmierinātu investoru, regulatoru un citu ieinteresēto personu vajadzības.

2022. gada novembrī Indijā, Mumbajā, notika XXI Pasaules grāmatvežu kongress (World Congress of Accountants, WCOA). Pasākumā uzstājās vadošie speciālisti un līderi grāmatvedības jomā, tostarp Starptautiskās Grāmatvežu federācijas prezidents, standartu noteikšanas institūciju pārstāvji, piemēram, Ilgtspējas pārskatu standartu padome, Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standartu padome, nacionālo grāmatvedības un revīzijas profesionālo organizāciju pārstāvji, grāmatvedības un revīzijas firmas, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, regulatori, ekonomisti, attīstības iestādes, dažu pasaules veiksmīgāko uzņēmumu pārstāvji. Kongresu apmeklēja vairāk nekā 6000 delegātu klātienē un vairāk nekā 10 000 dalībnieku tiešsaistē.

Daudzu valstu ekonomikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, jo pieaug digitālo tehnoloģiju izmantošana, liela apjoma ātrdarbīgu datu apstrāde, bažas par klimata pārmaiņām un izpratne par nepieciešamību pēc ilgtspējīgas pasaules attīstības. Ņemot to vērā, WCOA organizatori 2022. gada pasākumam izvēlējās saukli «Uzticības veidošana, kas veicina ilgtspējību» («Building trust enabling sustainability»). Pirmkārt, informācijas digitālā apstrāde ir radījusi jaunas iespējas un izaicinājumus grāmatveža profesijai. Otrkārt, ir jāizveido uzticams datu apstrādes ietvars gan IT, gan to interpretācijas ziņā. Grāmatveža loma ietver risku un iespēju izvērtēšanu, kas saistīti ar uzņēmumu IT sistēmām, īpaši biznesa datu ieguvi un jēgpilnu pārveidošanu gan informācijas vajadzībām organizācijā, gan finanšu pārskata sagatavošanai. Grāmatveži ir gan sistēmu arhitekti, gan primārie lietotāji, jo šādas informācijas plūsmas veicināšana ir viņu galvenais uzdevums. Jaunais termins «digital plumbing» attiecas uz efektīvu informācijas plūsmas virzīšanu organizācijā un savlaicīgu šīs informācijas piegādi dažādiem departamentiem. Ir jādomā analītiski un stratēģiski, lai izveidotu labāko sistēmu atbilstoši organizācijas specifikai. Sadarbības veicināšana starp grāmatvežiem un IT uzņēmumiem būs galvenais faktors, lai sasniegtu šo mērķi.

Politiskās nenoteiktības un nestabilitātes apstākļos jautājumi par klimata pārmaiņām, piesārņojums un progresa trūkums ANO ilgtspējības mērķu sasniegšanā ir dažas no valdību lielākajām bažām 2022. gadā. Finanšu pārskatu lietotāji jau ir sapratuši, ka ir nepieciešams iegūt konkrētu un būtisku informāciju par uzņēmumu nākotnes mērķiem gan attiecībā uz draudiem, gan iespējām. Lai gan daži uzņēmumi jau sagatavo integrētos pārskatus, kuros ir iekļauta kvalitatīva informācija par uzņēmuma darbību un nākotnes perspektīvām, no investora viedokļa šādas informācijas sniegšanā trūkst konsekvences un objektivitātes. Rezultātā standartu noteicēju galvenais mērķis ir novērst «gaidu plaisu», apspriežot ieinteresēto personu vajadzības pēc informācijas un iespēju uzņēmumiem sniegt šādu informāciju.

Kā tika apspriests kongresā, ilgtspējas standartu atklātības projektus jau ir publicējusi Starptautiskā ilgtspējas standartu padome (International Sustainability Standards Board, ISSB), taču viena no galvenajām problēmām ir saprast un izglītot grāmatvežus par to, kā praktiski īstenot šo standartu ievērošanu. Tas radīs daudzas jaunas iespējas grāmatveža profesijai, un daudziem tas mainīs ikdienas darbus un parādīs, ka ir nepieciešams iegūt papildu prasmes. Ilgtspējas ziņojumi ietvers kvalitatīvas informācijas par uzņēmuma nākotni pārveidošanu objektīvos un kvantitatīvos datos, kas būtu salīdzināmi ar uzņēmuma pagātnes darbību. Tas prasīs padziļinātu izpratni par pašreizējām finanšu pārskatu ietvariem, ilgtspējības pārskatu standartu prasībām un spriedumiem. Pašreizējie finanšu pārskatu sniegšanas standarti, piemēram, Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), joprojām ir svarīgi gan vēsturiskās informācijas sniegšanai, gan biznesa nākotnes analīzes bāzes veidošanai.

Kongresā tika apspriests arī jautājums par revīzijas un apliecinājuma uzdevumu veikšanu jaunajos apstākļos, ņemot vērā ātro finanšu datu plūsmu, biznesa operāciju digitālo raksturu un finanšu pārskatu kvalitatīvo raksturu, kas norāda uz nepieciešamību pārskatīt un izstrādāt jaunus standartus revidentiem saistībā ar ilgtspējas pārskatiem un paaugstināt auditoru kvalifikāciju, izvirzot jaunas prasības un sniedzot praktiskas vadlīnijas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada janvāra (493.) numurā.