Virsstundu un nakts stundu noteikšana, ja nav nostrādāts pilns mēnesis
Maija Grebenko,
Mg.sci.oec.
Lasītāja jautā par darbinieka darba laika aprēķināšanu summētā darba laika ietvaros, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, ja darbinieks netika nodarbināts pilnu mēnesi, piemēram, mēneša daļa ir darbinieka atvaļinājums vai darbnespēja. Kā šādos gadījumos tiek aprēķinātas virsstundas? Darbinieks tiek nodarbināts 2 maiņās: pirmajā maiņā: 12 stundas — no 8:00 līdz 20:00; otrajā maiņā: 2/2 un 2/6 pāriet no 20:00 līdz 8:00 (2 + 6 — nakts darbs). 1. piemērs (lasītājas iesniegtais) Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS 1 2…
Lasītāja jautā par darbinieka darba laika aprēķināšanu summētā darba laika ietvaros, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, ja darbinieks netika nodarbināts pilnu mēnesi, piemēram, mēneša daļa ir darbinieka atvaļinājums vai darbnespēja. Kā šādos gadījumos tiek aprēķinātas virsstundas?
Darbinieks tiek nodarbināts 2 maiņās:
pirmajā maiņā: 12 stundas — no 8:00 līdz 20:00;
otrajā maiņā: 2/2 un 2/6 pāriet no 20:00 līdz 8:00 (2 + 6 — nakts darbs).
1. piemērs (lasītājas iesniegtais)
Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
…
26
27
28
29
30
31
KOPĀ nostr. stundas
S
S
S
12
2/2
2/6
12
2/2
2/6
12
2/2
2/6
…
12
2/2
2/6
12
204
Pirmajās trīs dienās darbiniekam bija darbnespēja.
Kopā par mēnesi ir nostrādātas 204 stundas (17 reizes pa 12 stundām).
Cik daudz ir virsstundu? Un cik — nakts stundu?
Atbilde
Ar ko grafiks atšķiras no darba laika tabeles?
Kas attiecas uz darba grafiku, tam ir jāizskatās mazliet citādam, nemaz nerunājot par to, ka jautājumā minētajā situācijā apriori darbiniekiem plānotas virsstundas.
NB! (..) darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku (Darba likuma (DL) 140. pants).
No pārbaudītāja viedokļa izskatīsies, ka uzņēmums plāno darbiniekam virsstundas. Savukārt tas nav pieņemams, jo grafikā ir jāparedz normālais darba laiks un virsstundas faktiski parādās tikai tabelē, turklāt rakstiski vienojoties ar darbinieku, nevis vienkārši liekot strādāt vairāk stundu.
Šo problēmu daļēji var atrisināt, nosakot virsstundu uzskaiti pa diviem vai pa trim mēnešiem. Šādu pieeju var izmantot, jo vienā mēnesī varētu būt mazāk par normālo darba laiku, bet nākamajā — vairāk.
Vispirms vēršam uzmanību, ka grafikā jāuzrāda nevis strādājamās stundas, bet gan tas, kad maiņa sākas un beidzas. Piemēram, tur, kur grafikā uzrādītas 12 stundas, visticamāk, var būt: 8/20 (no 8:00 līdz 20:00). Paskaidrojums 2/6 arī neder, jo 2 stundas ir vienā diennaktī, bet 6 — otrajā diennaktī. Līdz ar to nav saprotams, kā iztulkot 2/2. Un tas būtu svarīgi pārejas periodā no viena mēneša uz otru vai gadījumā, kad maiņa sākas parastajā darba dienā, bet turpinās nākamajā dienā, kura varētu būt svētku diena (vai otrādi). Tādējādi nakts stundas pēc šāda grafika saskaitīt ir problemātiski.
Saskaņā ar DL 138. pantu nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6.
Tātad tur, kur darbiniekam uzrādīts 2/6, vispirms grafikā jāuzrāda darbs no 22.00 līdz 24.00 vienā dienā (tabelē — 2 stundas) un otrajā dienā no 0:00 līdz 6.00 (tabelē — 6 stundas), nakts stundas viņam skaitās visas astoņas. Tomēr šādi maiņu dalīt nav īpaši parocīgi, jo faktiski darbs notiek no 20.00 līdz nākamās dienas plkst. 8.00 (sk. darbinieka «A» grafiku un tabeli). Analoģiski jādala (jāuzrāda) svētku dienā (vai naktī) nostrādātās stundas. Turklāt, ja stundas sakrīt, tad jārēķina atsevišķi piemaksa par nakts stundām un piemaksa par svētku stundām.
Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
S
S
S
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
20/
24
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
KOPĀ
nostr. stundas
Virs-stundas
Nakts stundas
0/
8
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
20/
24
0/
8
8/
20
204/24
Darbinieka «A» darba tabele 2022. gada AUGUSTS
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
S
S
S
8
8
8
12
4
8
12
4
8
12
4
8
12
4
8
12
4
8
12
4
2
6
2
6
2
6
2
6
2
6
2
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
KOPĀ nostr. stundas
Virs-stundas
Nakts stundas
8
12
4
8
12
4
8
12
204/24
44
6
2
6
2
6
64
NB! Iznāk, ka darbinieks saņem gan algu, gan abas pilnas piemaksas (ja stundas pārklājas).
Protams, uzskaiti var veidot arī citādi, tomēr piedāvātās formas jēga ir nodrošināt tādu kārtību, kas atvieglo nepieciešamās informācijas uzskaiti, kā arī ļauj izvairīties no kļūdām. Turklāt tas palīdzēs izpildīt Darba likuma 71. panta prasību:
Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.
Virsstundu uzskaite un apmaksa
Ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite, virsstundas neveidojas diennakts vai nedēļas laikā.
DL 140. pants nosaka, ka par virsstundu darbu uzskatāms tas darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.
Tādēļ darba devējam ir jāpieņem divi lēmumi:
vai virsstundas jāapmaksā par katru mēnesi vai par diviem, trim;
kā sadalīt (noteikt) darbnespējas stundas un nostrādātās stundas?
NB! Uzskaitīt virsstundas par periodu, kas ir garāks par trim mēnešiem (bet ne vairāk par 12 mēnešiem), likums pieļauj tikai gadījumā, kad ir noslēgts koplīgums (DL 140. pants).
Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, darba devējs summētā darba laika pārskata periodu nosaka (un apmaksā) par vienu mēnesi.
Turklāt jāņem vērā vēl viena nianse: ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām (..). Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma (..), un tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm (..). Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi (vairāk — DL 145. pantā).
Tātad darba devējam jānovērtē, vai tiešām darbiniekam, veicot darba pienākumus, veidojas virsstundas.
Sadalot darba stundas kā nostrādātās un kā attaisnotā prombūtne (šeit — darbnespēja), jāņem vērā DL 75. panta 4. daļas otrā teikuma algoritms, kas nosaka vidējās dienas izpeļņas aprēķinu. Šis algoritms balstīts uz pieņēmumu, ka darbinieka darba samaksa nosacīti tiek attiecināta uz «normālo darba laiku». Tādējādi arī attaisnotās prombūtnes periodu (darbnespēja, atvaļinājums) ir pamats apmaksāt kā normālo darba laiku (proti, darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai), jo vidējā izpeļņa ir aprēķināta tieši tādai dienai.
Secinājums: darbnespēju mēneša pirmajās trijās dienās vērtējam kā 24 stundas (kuras apmaksā vai nu darba devējs, vai sociālā aģentūra).
Augustā normālais darba laiks ir 184 stundas. Ja darbinieks «A» 24 stundas (3 ◊ 8) noslimojis, tad mēneša atlikušās stundas 160 (184 – 24) ir darbinieka normālais darba laiks. Savukārt, ja darbinieks nostrādāja 204 stundas, tad 44 stundas (204 – 160) šajā mēnesī ir virsstundas.
NB! Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
2. piemērs
Nostrādāts darba laiks un atvaļinājuma periods
Tiek pieņemts, ka tas pats darbinieks augustā atradās atvaļinājumā no 5. līdz 19. datumam. Nav zināms, kāpēc, bet šajā periodā ir 15 kalendāra dienas, kas, protams, nav aizliegts, jo ir nodrošināta DL prasība, ka atvaļinājuma daļai ir jābūt ne īsākai par divām kalendāra nedēļām. Arī šajā gadījumā darbinieka grafikam piemīt tie paši trūkumi, kas aprakstīti raksta sākumā. Tādēļ tas ir pārveidots (sk. «B» darbinieka grafiku), ņemot vērā iepriekšējos skaidrojumus. Vai šajā gadījumā veidojas virsstundas? Un cik ir nakts stundu?
Atbilde
Sakarā ar Darba likumā noteikto dienas vidējā izpeļņa tika aprēķināta saskaņā ar 75. panta 4. daļas 2. teikumu, un atvaļinājuma periodā darbiniekam tika apmaksātas vienpadsmit (normālā darba laika dienas) kā 88 stundas. Tas nozīmē, ka pārējās augusta normālā darba laika stundas 96 (184 – 88) ir jānostrādā, ko darbinieks arī paveica. Tātad darbiniekam nav virsstundu. Kas attiecas uz naktī nostrādāto laiku, izveidosim darbinieka darba laika tabeli un vienkārši saskaitīsim — iznāk 32 stundas (sk. «B» darbinieka tabeli).
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.